atvijas valsts mezzinatnes institutaSilava nule veiktais petijums seci-na, ',ka musu valstl meza ir vairak,neka mes lidz sim domajam. Savazina tas ir sokejoss atkUijums, jo iz-

:,radas; ,ka' r:unas"par Latvijas mezuh6t~o·izcirsanu.un z!1l0protestiem'IJrlit«m~za'kapi~in»nav tie grasa

'M' verti. '.Valsts akciju sabiedribas

Latvijas valsts meii valdes priekssede-tajs Roberts Stripnieks uzskata, ka mu-su mezizstradatajiem ir liels ~otenciiilsun ka mezs ari esot jacert - 'tas nakotpar labu ekologiskajai situacijai. Pagai-dam musu valsts mezizstradataji netiekgala ar lielajiem apjomiem, ,ar katru ga-du ~eza Iqust aizvien: vairak~n Y1iirak.Tas liela mera'Ir ari garants, mUgUsairimieclskajiil attlstlbai un pacionalas

.,r \.' :-',':.. ,,-: .. ,'::: ...." :-"," "

naks, nekii oficiiili uzskaitlts, tikai tamnebija oficiiila apstiprinajuma. Jau ie-

.SokiJoil atkliJuml~ prieks sarunas ar Nede!u meza nozaresVidusmera cilvekain, kuci nay sais- profesioniili vairakkart bija uzsverusi,

tits ar meza nozari un' ikdiena pieradis ka meza kriijas uzskaites's~aitli n~atbilstsat;lePlFinfonnaciju,kil viss ir iZ~ir~,ts'" 'jstenibai 2.---tieesot lielakf.'t ' '

, izla~pits]ln eksJ;!brt,~~,llz~ze~em,,:~W!~,,'",'"""Ja1.Y}i~~fltii~~t~, ,l?~t~,i9pt~es,jll:ll~~:,'UZ teliertJ. l'edz neskaitiimas kokv~ - "",ljIDr!.,.rriezamerISan'as--met0dem,unv,isas,'

',1,,-,. "':"_' .~~,,:.", ..;:,<\;, ..-., \_,:;.", "\ ',h:i':_",>, i>.i .., ,\;,)':'i".::."i· ..·,,·'.··.'., :,~".".,.".,~r, :•... ·.\~~'i'~:··i;,•. ' :'4, ','>"kolonnas un ostas '.smautos, pap , ", "',vaIStlS;kurS~tlstIskl~:rfld~taJl tlekap,ko-kaskiilnus, Sildvas veiktii',,p,etij~mu"t~."-;;,"iJpti~pee :-,~aaaprincipa" ,ir izra:dijie~,'ka'zultiiti varda tiesa nozime vat lj,kH~sne- ':llifiis rotas IT vairak, nekatradicioniliticami, kas viI,lumudinatu parvertet pas-tas tika uzskatlts.reizejosprieksstatus par Latvijas !(z!1lozeltu». Petljums ir tikko ka pabeigts, unLatvijas valsts meii ka vienu no pirma-jiem ar rezultiitiem iepazistiniijazurniiluNedila.'

Mezlniekiem jaunatklatie dati'patie··siba, nekads parstei~s nebija, vinij~unojaiitiJ.;ka ',mu~u «zalais zeltg;>ir 'y~e-. ". ",: ,',' . "',' .', " .'.', . ,'. ' , .~, ,. .

«UZ acl» kokusvalrs neskalta

Pee jaunas metodes meza inventarizii-ciju veic neitriilas personas ~,zinatnie-

'ki, kuri,~av ~eintere~~ti;k~nkretas ko1.<~snes,,,krii;i~~'llzradiSa,na."Pi,en,leram,'la~,k9rigetlf:z~rtie~:)VjjiitiqJi;yii,panaktU:crt;

,;"<"', ' ,.;;/,,", P"'\' ;.r·,

;anas apjomu palielinasanu vai pazemi-lasanu.

Agri'ik infonnaeiju par meza kraju Ie·'aea katra Latvijas mezaudze reizi des·nit gados. Mezaudzi apsekoja taksators,mrs tad ari pee aeumera noteiea audzesridejo veeumu, koku diametru un aug·;tumu, sugas sastavu. Pee tam vienkarsinatematiski apre~inilja konkretas au·lzes kriljumu.

Taksatoru ievi'iktie dati kalpoja ne ti-,ai statistikai, bet ari saimnieeiskamlarbibam, meza vertibas noteiksana~>i!:ksanasun pardosanas operaeijas. Si~lati zemes refonnas laika kalpoja par pa-natu mem zemes izpirksanas maksaslOteiksanai. Tapat pee tiem vadijas - at·aut vai neatlaut eirst konkreto meza ga·Jalu. Piemeram, ja taksators «uz aci» no-,eica, ka audze ir 95 gadus veea, to ne·

driksteja eirst, bet, ja pateica, ka.·ta sa·sniegusi jau 101 gada vecumu, -taddrikst. .Ta ka kontrolieri .nevaieJap'i~likfikl~t·katram taksatoram, bijapaln~tota:s'aii.domas, ka infonnaeija par faktisko mezastavokli ir «pavilkta» uz vienu vai otrupusi. Pedejos desmit gados meza. tirgusdalibnieki sos datus ir «pak!avusi» kon·kreta briza izdeviguma principam.

Tagad memudzes datus Xairs n~i~~~e'ar vienki'irSu <<paskat,isanos»,,·bElt.glm:J<a.,visa Eiropa. Kop~'2005.,;'ga<Ia 'ta~ij'~:':::tika"veikts ar saimniecisko dB.rbibu.nesafuiits·'monitorings. Visu Latvijas teritoriju nosa·eiti sadalija 4x4 kilometru kvadratos.'Kat·ru kvadrata krustpunktu noteica par,pa·rauglaukumu, kuru apmekleja Siipvas zi·natnieki un n1pigi apsekoja. Ta .~ \sistikls· ir pietiekaml'bliYS,arLar: ~ieiuiPf:~bzitati noteica, ka~ zemesUl1\i~fGltr.¥iiS',Latvija. Parauglaukumos Uka meriti 'kokiar precizitati lidz milimetram, noteica ko.ku bojiljumu iemeslus, pakapes. Daudz-viet, kur kartes bija atzimets, ka tur atro-das tirumi' vai plaYas, realitate atkliljasgan lielaki, gan niazi'i.kikokuPUd~i. '

55,9% LatvlJas .ki·m.iiAr preeizitati plus minus '0~'1%. ir 'no-

teikts, . ka kopejais meminums Latvija(meza zemes un mem kriterijiem atbil-stosas bijusas lauksaimnieeibas zemes)varetu but 3610,74 tiikstosi hektam. Tasir ieverojami vairi'ik, neka lidz sim uz·skatitie 2950 tukstosi hektiinl·. Tasnozi·,me, ka 55,9% Latvijas zemes ai:?:i;J.em,mezs.

Tika noteikts vel viens butisks radiotajs - meza kriljas pieaugums, eik lielsdaudzums koksnes ik gadus paliek vai·ri'ik. Ja mezos si'ik eirst vairi'ik, neka tasspej pieaug, mezsaimnieeibu var Jizska#t .par neilgtspejigu un iznikstosu. Liltvijatas nu neki'idi nedraud.

Lidz sim bez ipasas' argument~cijas 'par aksiom.u tika atzits gadsimtu mijamezzinatnieku izdaritais aprekins, ka ikgadu meza kopkrilja pieaug par 16,5 mil·joniem kubikmetru. Nu ir konstatets, katas ir daudz lielaks - 25,53 miljonj. ku-bikmetru. Tas ir par deviJ:,J.iemmiljonie~ :vairi'ik, neka tika uzskatits.

NespiJ clrstSavuki'irt mezu izeert daudz mazi'ik,

neki'i. tas pieaug. Valsts mezos lidz2005. gadam ik gadu izeirta cetrus miljo·nus kubikmetru koksnes, bet pern izeir·sanas apjomu palielinilja lidz pieciemmiljoniem, jo paraugusais mezs zau,dejl,i.:savu ekonomisko vertibu -paradijaskaiteiqi, koku slimibas, mezs tika pa-iqauts vejgazem un trupei. Valsts mezoskrilja ik gadu palielinas par 12,5 miljo·niem kubikmetru. Tas nozime, ka katrugadu mem kopkrilja palielinas par septi·lfiem miljoniem kubikmetru, bet izeirststiek tikai 40% no pieauguma.

I ,,', _,',

PHvatdJrt,pasvaidibu mezi,if apme-'. ram tiida pasa'daudzuma ka vals'ts mezi,'tas .ir ....:....puse',visu mezu. Tajos parastitiek izeirsts vairi'ik. Tacu katru gadu sa·jps mezos ,tiek iegiits atS~irigs daudzumskupikmetrll'i{oksnes, un tas ~~¥igas no

.....•..tabriZa .,ekonoJl1iskas:,~ituacijaSl.mi'kok.;\,sp.ese~p.a~;Ir\gadi,kad.,pfiv~t8J6smez0s "iz~efi ·gan. pieeus, gan aston:U:s'riilijonuskubikmetru koksnes. Silav~ ievi'ikta in·fohnacija li~ina, ka parejos(ne valsts)mezos koksnes krilja gada pieaug par 13l)1iljoniem kubikmetru. Tas noz'ime, kapat pie ,visintersivi'ikas eirsanas. apjo-miem tur ~.jeveroJ~s. pieau$lms.,

:$oga4,priyatll.i0iFp.ez(:)~v:arei:ti'bUtiz;,eirsts maz8.k neka,: iepheksejosgados: .;ras ir s'~istits ar «miksto» un siltb ziemu~Privatajos mezos pa eeliem nevareja par·vietoties kokvedeji, un daudzi mezipa!l·nieki savus mezus «aizsledza». SavukiirtLatvijas valsts-meii'eirsanas apjomus sa·glabilja lidzsineja.meroga;,jo valstii me·zas infrasfn1~tw-al'maftlstitalabi'ik:'Tadavei!lll tlka,,;;lizUdefti;;;iioturefrinusu ria: 'cioniilie 'J{o~~pstradesUZlfemumi,uzska·ta Stripnieks.

V.lse:,,Ir valrik!.: .Kas tad ir ta galvena baze, uz kurasrekinamum~'koku mezsir palicis baga-

. tID5S?'Vai'karleSbjja:nepr~izasc~ai~~okr'tr}lel~i;,nekii· d6m.~afu(~~i¥i)tr::IriE!-zu apaugusas lauksaiinnieeibas:platibas?Isteniba ,p,ieaugumu nodros41iljusi visisie faktori.

Lidz siin par mezu fonniili esam uz·skatijusi tik;ii tas platibas, kuras ari par~diim ierakstitas ofieiiilajiis kartes undokumentos. Tomer Latvija atrodas mem

augsanai ideali piemerota geografiska si·tuaCija. Ja, piemeram, kads neliekas nezinispar kadu tttumu Latgale, tad turpee desmit gadiem jau bils mezs.

Mezs mums <lUzbrilk»ar dabiskammetodem no apkartejo mezaudzu seklam.Turklat tas pieaug intensivak. Vel pavi-sam nesen uzskatija, ka gada viena hek·tara meza pieaugums ir 5-5,5kubikmet-ri, bet jaunakie petijumi parada, ka tasir asto!:;J.ikubikmetri.

Sava zi!:;J.ato var «no-rakstit» uz milsu selekei-onaru re~ina. Jau kopspadomju laikiem pedejos40 gadus Latvijas mezaselekcionari strada arskujkoku audzem. Lidzar to «milsu koki» augstraujak neka videjaisstatistiskais koks.

iegilt pilnigi obje~~i~s da~:lJ~>,[joar tiem ju morali» - tolaik taeu bija visas iespe.velesies m~bJpl!l1etriev,i~:"zinat:qiek,i;il:iet,:"('i~as'halitilret 'un'dartru nev:eikt:,'ptmktuali;"gan biznesme:t;li: " ie~pejams, so' «privileg!ju»' izmantoj~ ari

Ka tirgus un valsts ekonomiska situ· padomju mezzinatnieki.aeija ir piespiedusi krasi izmainit datuspar Latvijas meziem, jau irpiel'adijusi Miiiigai.JautiJums ~vesture. Mezinieki vienbalSigiatzist>ka<\,ko'i'da~it? 'padomju laikos Maskavaitika zi1;i:ots,ka ,\'i<'\Kbt~gad darit, kad izradijies, ka me- .;'Latvija ir mazak meza, neka tas bija rea· za mums ir vairak, neka domiijam? Siiktli daM. to intensivi izeirst, laut tam izplesties 'ta-

i, ';'." 'I' i . l~, ~ai pee iI1ereesturpi· ,Padomju laikadatu's'::p~rLa\t¥·ijas:\meia' r~~~idZsin~jomeZap?H' "l

resursiem makslin,i «pazeminaia», Istermi!:;J.ajaunatkla·, 'I tie dati un pieaugums ne-

lai mazak biit~ jast~~~\ijUD:,,~!M"$~a~_i\~~a~~;:~i:ijll~ip~~~~:netiktu miisu «za'lais"zelts». ' . ~~~~;~~~~~~.~~~i~'

ilgtermina tam ir Mtis·ka,nozime,un'tas apliee'ina, ·ka meta no-zarei. rililsu' valsti ir 'milzlgas ;perspekti.vas.

Pilsetnieki biezi vien neapzinas, eiknozimiga ir meza nozare. Ta dad apme-ram 8000 darba vietu lauku reg,ionos,kurlegals 'dal'ba' tirgusiir V:isar,nikuldjoss.Meza nozare dod ikgadeju 1,3 miljarduslatu lielu apgrozIjumu, kas sastada 30--40% no visas milsu valsts arejas tirdznie-eibas un ir garants ari latastabilitatei.Meza nozare ,ir irazojbsa sffil'a, nevisstarpnieeibas ,pakalpojumi. Izvertejot no·zares nakotnes attistibu pee desmit piee·'padsmit gadiem,sos lidz sim neuzskaiti-tos·fesursus, var !:;J.emtvera .•

Meia virtiba pieaugNo ta izriet, ka meza ipasumam jabiit

daudz vertigiikam, neka tas ir paslaiknovertets. Ka neka tur taeu ir daudz ve-seligiiki un razeniiki koki, neka, pieme-ram, domaja pirms desmit gadiem. Sila-vas dati varetu kalpot, lai meza ipasnie·ki tagad parvertetu ari sava iw,suma ee-nu. Tomer valsts mezsaimnieki sadu riei-bu neatbalsta, jo tad zinatniski statistis-kie dati tiks paIqauti saimnieciskas dzi-yes motiviem un vairs nebils parlieeibas,ka niikamaja mew uzskaitisanas reizekaut kad pee desmit gadiem mes varetu

Klist dazadas legendas, kapeetas tasavulaik ir noticis. Vistieamak:as;:ir.div8's,Pirma, ka meza resursu skaitu samazina·ja padomju laika mezizstrades uzJ;lemu-mu MRS intereses, lai tiem «no augsas»neuzliktu lielus planus un soeialistiskassaistibas, respektlvi'-'- lai mazak,bilti;i'ja'strada. Otra versija'balstas uz «naeibnilipatriotisku» legendu. Padomju laika me-zinieki, lai Latvijas mews pasargatu noizeirsanas un izvesanas uz '~ieviju, spe-ciali Maskavai raporteja' par \'maziikiemmeza resursiem. Lidz pat sim bridimne-viens konkreti nevar pateikt, kura versi·ja patiesiik atbilst istenibai. Kaut var biltari tresa iespeja, kas saistita«ar'padom-