STOPIŅU NOVADA IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS

PROGRAMMA

2011. – 2015. GADAM

Stopiņi 2010

2

Saturs

1. Izglītības attīstības programmā lietotie saīsinājumi .................................................. 3

2. Ievads........................................................................................................................... 4

3. Izglītības sistēmas vispārīgs raksturojums ................................................................. 6

4. Stopiņu novada izglītības sistēmas vispārīgs raksturojums......................................... 12

5. Pirmsskolas izglītība un iestādes, kuras realizē PI programmu apguvi....................... 17

5.1. PII “Pienenīte”........................................................................................................ 24

5.2. Stopiņu pamatskola................................................................................................. 33

5.3. Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs............................................... 39

5.4. Privātā PII “Draugi”................................................................................................. 43

6. Pamatizglītība un pamatizglītības apguves iespēju piedāvājums Stopiņu novadā....... 45

6.1. Ulbrokas vidusskola................................................................................................. 48

6.2. Stopiņu pamatskola ................................................................................................. 58

6.3. Gaismas speciālā internātpamatskola....................................................................... 65

6.4. Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs................................................ 71

7. Vidējā izglītība un tās apguves iespējas Stopiņu novada Ulbrokas vidusskolā.............. 78

8. Profesionālās ievirzes izglītības iespējas Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā............. 85

9. Interešu izglītības iespējas Stopiņu novadā………………………………………….... 95

10. Mūžizglītības iespējas un darbs ar jaunatni Stopiņu novadā.............................…….. 103

10.1. UMMS....................................................................................................………... 105

10.2. PII “Pienenīte”...................................................................................................... 106

10.3. Ulbrokas vidusskola…………………………………………………………....... 107

10.4. Gaismas speciālā internātpamatskola..................................................………...... 108

10.5. Ulbrokas bibliotēka................................................................................................ 109

10.6. Sauriešu bibliotēka................................................................................................ 116

10.7. Stopiņu novada Dienas centri................................................................................ 121

10.8. Ulbrokas kultūras nams......................................................................................... 128

11. Rīcības programma..................................................................................................... 143

3

1. Izglītības attīstības programmā lietotie saīsinājumi

ATR - administratīvi teritoriālā reforma

BIS - bibliotēku informācijas sistēma

ERAF - Eiropas Reģionālās attīstības fonds

ES - Eiropas Savienība

ESF - Eiropas Sociālais fonds

IKT - informācijas un komunikāciju tehnoloģijas

ISEC - Izglītības satura un eksaminācijas centrs

IT - informācijas tehnoloģijas

IZM - Izglītības un zinātnes ministrija

KIS - Valsts aģentūra “ Kultūras informācijas sistēmas”

LPS - Latvijas Pašvaldību savienība

MIC - metodiski informatīvais centrs

NVO - nevalstiskās organizācijas (biedrības, nodibinājumi)

PI - pirmsskolas izglītība

PII - pirmsskolas izglītības iestāde

PMK - pārvietojamā mehanizācijas kolonna

RGB - Reģionālā bibliotēka

SVID analīze - ir stratēģijas plānošanas instruments (angļu: SWOT analysis), kas ļauj noteikt

uzņēmuma vai projekta Stiprās puses (angļu: Strengths), Vājības (angļu: Weaknesses),

Iespējas (angļu: Opportunities) un Draudus (angļu: Threats)

TLMS - tautas lietišķās mākslas studija

UMMS - Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola

VIIS - Valsts izglītības informācijas sistēma

VISC - Valsts izglītības satura centrs

VPIS – CE - Valsts pārbaudījumu informācijas sistēma – centrālie eksāmeni

VPP - Valsts un privātā partnerība

VVBIS - Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma

4

2. Ievads

Izglītības politika ir būtiska pašvaldības politikas sastāvdaļa, ko raksturo vietējo

izglītības prioritāšu noteikšana un attīstības programmas izstrādāšana saskaņā ar tām.

Stopiņu novada Izglītības attīstības programma nosaka izglītības attīstības mērķus

turpmāko piecu gadu laikposmam un rīcības programmu to īstenošanai. Lai nākamajā

plānošanas periodā uzlabotu izglītības pieejamību un kvalitāti, tiek meklēti jauni aktuālo

problēmu risinājumi, plānoti efektīvāki pasākumi, kas dotu maksimālu ieguldījumu izglītības

attīstības programmas mērķu sasniegšanā.

Programmas mērķis - novada izglītības iestāžu attīstība, kas nodrošina katram izglītojamam

iegūt kvalitatīvu pirmsskolas, pamata un vidējo izglītību pieejamā attālumā, kā arī rast iespēju

piedāvāt interešu, profesionālās ievirzes un mūžizglītības pieejamību un daudzveidību ikviena

vecuma un sociālā statusa iedzīvotājam Stopiņu novadā. Nodrošināt pašvaldībā dienas centru

nepārtrauktu darbību ar bērniem un jauniešiem, radot labvēlīgus apstākļus jauniešu

intelektuālai un radošai attīstībai dienas centros un nodrošināt jauniešiem lietderīgas brīvā

laika izmantošanas iespējas, kā arī piekļuvi jauniešu vajadzībām un interesēm atbilstošai

informācijai. Sekmēt brīvas, radošas, patstāvīgas un atbildīgas personības attīstību, veidojot

izpratni par vērtībām, morāles normām, pienākumiem un tiesībām. Izglītības sistēmai

jāgarantē katram cilvēkam iespējas iegūt izglītību atbilstoši viņa spējām un interesēm,

jānodrošina mūžizglītības iespējas, lai ikviens varētu pašrealizēties profesionālajā jomā,

attīstīt dabas dotumus, iekļauties sabiedrības attīstības procesos, prasmīgi izmantot uzkrātās

kultūras vērtības un radīt tās no jauna. Veicināt radniecīgo nozaru vai iestāžu sadarbību –

izglītība un kultūra; izglītība un uzņēmējdarbība; izglītība un sociālās darbības sfēra u.c.

Programmas uzdevums - veikt esošā izglītības piedāvājuma analīzi Stopiņu novadā,

izvērtēt izglītošanās iespējas novadā izglītības iestādēs un citās struktūrvienībās, kuras

darbojas izglītības jomās- interešu izglītībā un mūžizglītībā, darbā ar jaunatni un NVO, izdarīt

secinājumus un sniegt priekšlikumus visu veidu izglītības attīstībai un sadarbībai nākotnē ar

reālu rīcības plānu un noteiktu vienotu izglītības politiku pašvaldībā.

Izglītība nosaka sabiedrības attīstības iespējas, tautas vietu un lomu pasaulē. Latvijas

veiksmīgu integrāciju ES un Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju pasaules ekonomikas

apritē nodrošinās nemitīga izglītības un mācību kvalitātes paaugstināšana atbilstoši

pieprasījumam moderno tehnoloģiju nozarēs.

Latvijas sabiedrības iekšējā integrācijā svarīgi nodrošināt mūžizglītības iespējas, lai cilvēks

jebkurā vecumā, jebkurā ienākumu grupā spētu pašrealizēties, iekļauties tirgus un

demokrātijas procesos, pozitīvi ietekmēt tos un uzlabot savu dzīves kvalitāti. Izglītība

5

mūsdienās nav tikai mācīšana vai mācīšanās, bet ietver arī mūžizglītību, mobilitāti,

integrāciju, pašvērtēšanu un citas jomas. Veidojot demokrātisku telpu mūsdienu Latvijā un

Stopiņu novadā, ir nepieciešama sabiedrības atbildība, spēja mainīties un pilnveidoties.

Stopiņu novada teritorijas attīstības programmā, noteikts, ka Stopiņu novadā tiks veicinātas

iespējas iegūt labu izglītību un apmācības, tiks veicināta pieaugušo mūžizglītība, jauniešu

intelektuāla un radoša attīstība. Novada dome atbalstīs Ulbrokas vidusskolu kā kopīgu

jaunatnes zinību, kultūrizglītības, izglītības un sporta centru; atbalstīs Ulbrokas Mūzikas un

mākslas skolu kā kultūras izaugsmes veicinātāju novadā; veicinās Ulbrokas vidusskolas

specializāciju atbilstoši darba tirgus pieprasījumam, nodrošinot datorzinību, informācijas

tehnoloģijas, uzņēmējdarbības pamatu un valodas apgūšanu; piešķirs pabalstus un

atvieglojumus maznodrošināto ģimeņu bērniem, nepieļaujot bērnu atstāšanu bez izglītības;

veicinās PII attīstību ar pirmskolas izglītības un attīstības plašākām iespējām pirmskolas

vecuma bērniem; veicinās pieaugušo mūžizglītību un ar neformālās izglītības metodēm

veicinās atbalstu jauniešu iniciatīvām, izmantojot Ulbrokas vidusskolas, LLU Zinātnes centra,

Ulbrokas un Sauriešu bibliotēku, Ulbrokas, Upesleju, Sauriešu un Cekules Dienas centrus,

Ulbrokas kultūras nama iespējas, atbalstīs informācijas tehnoloģiju apgūšanu, kursus, lekcijas

un citus pasākumus.

Stopiņu novada dome veicinās un sniegs atbalstu esošo un potenciālo uzņēmēju apmācībām

par iespējām veidot un attīstīt uzņēmējdarbību, rīkos seminārus, apmācības un sniegs

profesionālu palīdzību projektu sagatavošanā ES finansējuma piesaistei.

6

3. Izglītības sistēmas vispārīgs raksturojums

Katram Latvijas Republikas pilsonim un pastāvīgajam iedzīvotājam, kuram ir tiesības uz

Latvijas Republikas izdotu nepilsoņa pasi arī personai, kurai izsniegta pastāvīga uzturēšanās

atļauja, arī Eiropas Savienības valsts pilsoņiem, kam izsniegta termiņuzturēšanās atļauja, un

viņu bērniem ir vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību Latvijā.

Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā. Citā valodā izglītību

var iegūt privātās izglītības iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību izglītības iestādēs, ja tajās tiek

īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Ikviens, kurš apgūst pamatizglītību vai

vidējo izglītību citā valodā, vienlaicīgi arī apgūst valsts valodu un kārto valsts valodas

pārbaudes eksāmenu valstī noteiktajā kārtībā un apjomā.

Maksu par pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi valsts vai pašvaldību

dibinātā izglītības iestādē sedz no valsts vai pašvaldību budžeta. Privātā izglītības iestāde var

noteikt maksu par izglītības ieguvi.

Pirmsskolas izglītību Latvijā, tāpat kā obligāto pamatizglītību, piedāvā vispārējās izglītības

iestādes. Pirmsskolas izglītības programmas apgūst bērni 5-6 gadu vecumā. Pirmsskolas

izglītības pamatmērķis ir sekmēt bērna vispārējo attīstību un gatavību uzsākt sākumskolas

posmu pamatizglītībā. Piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguves

uzsākšanai ir obligāta. Pirmsskolas izglītību bērniem ar speciālajām vajadzībām īsteno

speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs.

Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti uzsāk tajā gadā, kurā viņam aprit pilni 7

gadi un ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības iegūšana var

turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas

ilgums ir 9 gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts, kas

ietver arī sākumskolu. Pamatizglītības mērķis ir iespēju radīšana sabiedrības un cilvēka

individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvei, vērtību

orientāciju veidošanai.

Pamatskolu beidzot, skolnieki kārto centralizētos eksāmenus, kuru skaitu un saturu nosaka

Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu gan visos

pamatizglītības programmas mācību priekšmetos gadā, gan valsts pārbaudes darbos, saņem

apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir

organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Šie pamatizglītību

apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās vidējās pakāpes izglītības

programmās.

7

Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās

vidējās izglītības programmas. Vispārējās vidējās izglītības programmas ir akadēmiski

orientētas, to pamatuzdevums ir sagatavot tālākām studijām, bet profesionālās vidējās

izglītības programmas ir vairāk orientētas uz profesionālās kvalifikācijas ieguvi. Uzņemot

izglītojamos vidējās pakāpes izglītības programmās, izglītības iestādes ir tiesīgas rīkot

iestājpārbaudījumus atbilstoši pamatizglītības standartam, izņemot mācību priekšmetus, kuros

izglītojamie saņēmuši pamatizglītības sertifikātu. Šie pamatizglītību apliecinošie dokumenti

dod tiesības turpināt izglītību jebkurās vidējās pakāpes izglītības programmās.

Vispārējās vidējās izglītības programmu obligāto saturu nosaka valsts vispārējās vidējās

izglītības standarts.

“ Jēdziena “izglītība” saturs, pamatojoties uz cilvēces kultūras analīzi, ietver sevī:

zināšanu sistēmas (par dabu, sabiedrību, tehniku, cilvēku, kosmosu utt.), kuras parāda,

atklāj pasaules ainu

cilvēkam zināmu darbības veidu pieredzes atklāšanu

radošas darbības pieredzi jaunu problēmu risināšanā, kas nodrošina cilvēka spēju

attīstību tālākai kultūras, zinātnes un sabiedrības attīstībai

vērtību orientētu pieredzi attiecībā pret pasauli “1.

Šodienas pārmaiņas izglītības sistēmā liek domāt par izglītības nozīmi sabiedrības dzīvē.

Izglītības sistēma nav noslēgta un pati par sevi pastāvoša, tā saistīta ar sabiedrību kopumā.

Reformējot un attīstot izglītību, ir jādomā ne tikai par pārmaiņām pašā tās sistēmā, bet arī par

to, kā šīs pārmaiņas skar sabiedrību. Izglītība attīsta cilvēkresursus, veido indivīdu

profesionalitāti, nosaka viņu spēju konkurēt darbaspēka tirgū; tas savukārt ietekmē

tautsaimniecības nozaru konkurētspēju un galarezultātā arī tautas labklājību. Tirgus

ekonomikas ietekmē strauji noris sabiedrības diferencēšanās. Asāk izpaužas etniskās,

ekonomiskās, ar dzimumu, pilsētniecisko un lauciniecisko dzīvesveidu, izglītību saistītas

atšķirības. Latvijā šī problēma ir īpaši aktuāla, jo šeit jau vairākus gadus rit izglītības sistēmas

reformas. Latvijas Izglītības sistēmā reformas mainās līdz ar politiskās varas maiņu. Nav

vienotas izglītības attīstības politikas, kura mainoties politiskajām varām tiktu stingri ievērota.

Loģiski jāanalizē jēdziens “attieksme pret izglītības attīstību”. Amerikāņu sociologs Neils

Smelzers savā grāmatā “Socioloģija” jēdzienu “izglītība” skaidro kā formālo procesu, uz kura

pamata sabiedrībā notiek vērtību, iemaņu un zināšanu apmaiņa starp cilvēkiem un starp

grupām.2

1 Zinātniskais projekts “Jaunatnes pāreja no izglītības uz nodarbinātību darba tirgū.” Projekta vadītājs, Dr.soc.

V.Meņšikovs – 1999.gads; projekta vadītāja, mag.paed. I.Ostrovska – 2002.gads. 2 Смелзер Н.. “Социология”,- Mосква, 1997.-25.стр.;

8

“Izglītība ir institūts, kas globalizācijas apstākļos veicina viendabīgāku sociālo struktūru,

kā arī sekmē ekonomisku, sociālu un reģionālu plaisu pārvarēšanu sabiedrībā. Tāpēc

sabiedrībā ir ļoti svarīga izglītības attīstības nozīmes izprašana. Un vēl svarīgāka tā ir valsts

un pašvaldības institūciju darbiniekiem un politiķiem, kas atbild par izglītības attīstību mūsu

valstī.

Izglītības sistēma nav noslēgta un pati par sevi pastāvoša, tā saistīta ar sabiedrību kopumā.

Tātad izglītība ir personiska, sabiedriska un vispārcilvēciska pamatvērtība. Tā integrē dažādus

mācību darbības veidus un tās saturu vienotā sociālā sistēmā, tādējādi apmierinot sociālo

vajadzību un sabiedrisko pasūtījumu – tātad veic sociālā institūta funkcijas”3.

Katrai izglītības iestādei jāievēro ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija: likumi,

Ministru kabineta noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi. Izglītības iestādes iekšējās

darbības kārtību nosaka iekšējie normatīvie akti (rīkojumi, instrukcijas, ieteikumi, nolikumi).

Izglītības likuma mērķis ir nodrošināt katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu

garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas

Latvijas valsts un sabiedrības locekli. Atbilstoši izglītojamā vecumam un vajadzībām tiek

nodrošināta iespēja iegūt vispārējo, profesionālo un akadēmisko izglītību.

Vispārējās izglītības likuma mērķis ir reglamentēt vispārējās izglītības īstenošanas procesā

iesaistīto izglītības iestāžu un personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt

apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai

izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts

dzīvē.

Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:

1. pirmsskolas izglītība;

2. pamatizglītība;

3. vidējā izglītība.

Vispārējās izglītības īpašie veidi ir:

1. speciālā izglītība;

2. sociālā korekcija;

3. pedagoģiskā korekcija.

3 Zinātniskais projekts “Jaunatnes pāreja no izglītības uz nodarbinātību darba tirgū.” Projekta vadītājs, Dr.soc.

V.Meņšikovs – 1999.gads; projekta vadītāja, mag.paed. I.Ostrovska – 2002.gads.

9

2.1.att. Latvijas Republikas izglītības sistēma4

Izglītības sistēmu savā kontrolē Latvija pārņēma pēc neatkarības atgūšanas, vairāk nekā 50

gadus tā tika pārvaldīta centralizēti, izglītības mērķus un uzdevumus arī noteica centralizēti un

šo sistēmu veidoja un uzturēja padomju režīma vajadzībām.

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas izglītības sistēmā sākās pārmaiņas, kuras virzīja

nepieciešamība padarīt šo sistēmu piemērotu demokrātiskas, attīstītas sabiedrības un valsts

vajadzībām. Pārmaiņas sabiedrībā kopumā un tautsaimniecībā sāka pieprasīt izglītības

4 http://izm.izm.gov.lv/ministrija/struktura.html

10

sistēmu, kas būtu efektīva gan kvalitātes, gan izmaksu ziņā. Pēc desmit gadu valstiskās

neatkarības posma kā prioritāte ir izvirzījusies Latvijas izglītības sistēmas saskaņošana ar ES

nosacījumiem un direktīvām. Latvijai iespējami, ņemot vērā citu valstu izglītības sistēmu

sasniegumus un kļūdas, nodrošināt tādu izglītības kvalitāti, kas radītu priekšnosacījumus

izglītotas sabiedrības veidošanās procesiem un pavērtu Latvijas iedzīvotājiem iespējas

sekmīgi konkurēt Latvijas un pasaules darba tirgū.

Izglītotas sabiedrības iezīme ir stingru robežu izzušana starp laiku, ko cilvēks pavada

mācoties, un viņa darba gaitām, kā arī izglītības iespēju piedāvājums visiem iedzīvotājiem,

vadoties pēc viņu vecuma, sociālā statusa, nodarbošanās veida un interesēm.

Tā kā Latvijas sekmīgu tālāko sociāli – ekonomisko attīstību nodrošinās izglītoti, augsti

kvalificēti tās iedzīvotāji ar aktīvu pilsonisko pozīciju, tad izglītībai jākļūst prioritārai nozarei

sabiedrības dzīvē.

Latvijas izglītības sistēma ir valsts mērķtiecīgi organizēta sabiedrības dzīves un darbības

apakšsistēma, kas nodrošina cilvēkiem iespējas iegūt izglītību atbilstoši sabiedrības un

personības interesēm un varējumam. Valsts garantē katram tās iedzīvotājam iespējas iegūt

obligāto izglītību, atbalsta un veicina vēlmi un pūliņus izglītību turpināt.

Arvien vairāk izzūd atšķirības starp formālo un neformālo izglītību, kuras papildina viena

otru.

Līdz šim izglītības plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā ir dominējusi formālā izglītība,

nosakot veidus, kā tiek sniegta izglītība un apmācības, un veidojot cilvēku izpratni par to, kas

tiek atzīts par izglītību. Mūžizglītības nepārtrauktajā procesā liela loma ir neformālajām

mācībām. Neformālā mācīšanās, atbilstoši savai definīcijai, notiek ārpus skolām, koledžām,

apmācību centriem un augstskolām. Tā parasti netiek uzskatīta par “īstu “ izglītību, tai netiek

piešķirta liela nozīme darba tirgū, tā netiek pienācīgi novērtēta.

Savukārt, ikdienas neformālā mācīšanās vispār netiek ņemta vērā, kaut arī tā ir senākā

izglītības forma un ir galvenā mācīšanās forma agrā bērnībā. Neformālie konteksti nodrošina

milzīgu izglītības rezervuāru un var kļūt par svarīgu jaunrades avotu mācīšanas un mācīšanās

metodēm.

Mūžizglītība vairs nav tikai viens izglītības un apmācību aspekts, tai ir jākļūst par vadošo

principu, sniedzot un saņemot izglītību pilnīgi visās izglītības jomās. Visiem Eiropas

iedzīvotājiem ir jābūt vienādām iespējām pielāgoties sociālo un ekonomisko izmaiņu

prasībām un aktīvi piedalīties Eiropas nākotnes veidošanā.

Pēc Administratīvi teritoriālās reformas (turpmāk ATR) pabeigšanas Latvijā, viens no

svarīgākajiem jautājumiem jaunizveidotajos novados ir izglītības iestāžu pastāvēšana un

attīstība. Šos jautājumus pašvaldības risina, apskatot izglītības iestāžu izmaksas, iespējas

11

optimizēties, iedziļinoties situācijas analīzē un cenšoties veikt nākotnes prognozes. Konkrētas

skolas pastāvēšanas vai iespējamās optimizācijas ekonomisko izdevīgumu vai

neizdevīgumu var pamatot ne tikai ar izmaksām, ko parāda grāmatvedības dati, bet arī rūpīga

situācijas, kurā atrodas skola, analīze, ņemot vērā skolas kā kultūras un izglītības centra

nozīmi (it sevišķi laukos), darbavietas tajā un ar to saistīto nodokļu ienākšanu pašvaldības

budžetā, iedzīvotāju piesaisti noteiktai apdzīvotai vietai ap šo skolu un daudziem citiem

faktoriem, kas labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmē sociālo vidi pašvaldībā.

Latvijā nav uzkrājusies liela pieredze izglītības politikas plānošanā. Tā sākusi veidoties

tikai ar neatkarības atgūšanu 1991.gadā, kad notika strauja pāreja no vienotas

ekonomikas uz jaukta tipa ekonomisko sistēmu visās dzīves jomās, arī izglītībā. Izglītības

iestādes, lielākoties, nonākušas pašvaldību un privātpersonu īpašumā. Realizēta ATR, uz

brīvprātības principiem reformas sākumā un mākslīgi apvienojot pašvaldības reformas

beigu posmā ir izveidotas 118 jaunas administratīvi teritoriālās vienības – 109 novadi un 9

pilsētas. Sekojot līdzi jaunākajiem faktiem, nākas secināt, ka sāk veidoties spēcīgi centri un

vājas nomales. Pārmaiņas izglītības sistēmas finansēšanā un pārvaldīšanā ir jāņem vērā

valdībai un pašvaldībām, domājot par vietējo izglītības iestāžu pastāvēšanas nodrošināšanu

un attīstības plānošanu. Plānojot izglītības politiku valstī netiek kvalitatīvi veikta diskusija

starp valsts institūcijām un pašvaldībām. Pašvaldības mēģina plānot darbu un grozīt budžeta

saistošos noteikumus pēc kārtējiem grozījumiem valsts normatīvajos aktos, lai saglabātu

izglītības iestādes un nodrošinātu kvalitatīvu apmācības procesu tajās.

12

4. Stopiņu novada izglītības sistēmas vispārīgs raksturojums

Izglītības apguves iespējas Stopiņu novadā atbilst tādiem principiem kā pieejamība

pirmsskolas, pamata un vidējai izglītībai, demokrātiskums, pēctecība, pieejamība interešu un

mūžizglītībai visiem novada iedzīvotājiem, jaunatnes intelektuālai un radošai attīstībai.

Pēc ATR realizācijas ar 2009.gada 1.jūliju visas rajonu pašvaldībām paredzētās funkcijas

izglītības jomā tika nodotas novadiem. Līdz 2009.gada 31.decembrim varēja darboties esošās

izglītības pārvaldes, jo republikas pilsētu un rajonu pašvaldību budžetos līdz gada beigām bija

paredzēts finansējums to darbības nodrošināšanai.

Ņemot vērā, ka likumā „Par pašvaldībām” 99.un 100.pantā noteikta iespēja veidot

starppašvaldību institūcijas, un Izglītības likuma 18.pantā noteikta iespēja pašvaldībām veidot

gan katrai pašvaldībai savu, gan vairākām kopīgu izglītības pārvaldes institūciju, pašvaldības

varēja izvēlēties veidu, kādā tiek nodrošināta izglītība katrā novadā.

Stopiņu pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu piedalīties “Pierīgas izglītības, kultūras un sporta

pārvaldes” dibināšanā un ir viena no 11 pašvaldībām šajā pārvaldē. Tādu jautājumu, kā

centralizēto eksāmenu, mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšana, speciālās izglītības,

profesionālās izglītības, pirmsskolas izglītības, mūžizglītības, Eiropas projektu un reģionālo

pasākumu koordinācija būtu vēlams risināt, apvienojoties vairākiem novadiem, to ir

pierādījuši pašvaldībā veiktie finansiālie aprēķini.

Stopiņu novada pašvaldības pārziņā darbojas četras vispārizglītojošās skolas: Ulbrokas

vidusskola, Stopiņu pamatskola, Gaismas speciālā internātpamatskola un Upesleju

internātpamatskola – rehabilitācijas centrs.. Stopiņu pašvaldības teritorijā, Ulbrokas

vidusskolas pārraudzībā, izglītību apgūst VA “Latvijas Infektoloģijas centrs” Tuberkulozes un

plaušu slimību klīnikas Bērnu nodaļas ilgstoši slimojošie bērni.

Pirmsskolas izglītību Stopiņu novadā nodrošina PII “Pienenīte” un pirmsskolas izglītības

grupās Stopiņu pamatskolā un Upesleju internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā, kā arī

novads pērk pirmsskolas izglītības nodrošināšanas pakalpojumu no privātajām izglītības

iestādēm. Novada teritorijā darbojas divas privātās pirmsskolas izglītības iestādes – “Draugi”

un “Karlson”.

Profesionālās ievirzes izglītību mūzikā un mākslā nodrošina Ulbrokas Mūzikas un mākslas

skola, kurā bērniem un jauniešiem tiek dota iespēja apgūt mūzikas un mākslas prasmes 13

programmās. Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā tiek piedāvātas mākslas nodarbības

pirmsskolas vecuma bērniem un pieaugušajiem.

13

Skolēnu skaits Stopiņu novada izglītības iestādēs.

Izglītības iestāde 2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 2010./2011.

Pirmsskolas izglītības iestāde

„Pienenīte”

254 255 302 287

Ulbrokas vidusskola 491 499 508 544

Stopiņu pamatskola 84 92 97 107

Stopiņu pamatskolas PII grupas 76 101 119 120

Upesleju internātpamatskola –

rehabilitācijas centrs

164

Gaismas speciālā

internātpamatskola

96

Ulbrokas Mūzikas un mākslas

skola

247 259 290 339

14

Pieaugušo un jauniešu izglītības pasākumi – semināri, kursi un lekcijas tiek organizēti

Ulbrokas kultūras namā, Ulbrokas Zinātnes centrā, UMMS, Ulbrokas un Sauriešu bibliotēkās,

Ulbrokas vidusskolā un četros Dienas centros.

Novada visa vecuma iedzīvotājiem ir iespēja aktīvi darboties četru ciematu Dienas centros

arī pašiem aktīvi organizējot izglītojošus pasākumus – Ulbrokā, Sauriešos, Upeslejās un

Cekulē. Tiek plānota Dienas centra atvēršana arī ciematā Līči, piesaistot ES finansējumu.

Stopiņu novada teritorijā ir pieejamas divas pēc statusa vietējas nozīmes bibliotēkas –

Ulbrokā un Sauriešos, kurās bieži tiek rīkoti izglītojoši, informatīvi un kultūras pasākumi.

Bibliotēkas nodrošina brīvu plašas informācijas pieejamību, veicina mūžizglītības iespējas,

sekmē kultūras mantojuma apzināšanu un popularizēšanu. Tajās pieejami jaunākie

daiļliteratūras izdevumi, plašs preses izdevumu klāsts, tādejādi nodrošinot lietotāju pieaugošo

pieprasījumu pēc kvalitatīvas, aktuālas un pieprasītas informācijas. Īpaši pieprasīta ir uzziņu

literatūra – enciklopēdijas, vārdnīcas, kā arī tiešsaistes pakalpojumi, izmantojot elektronisko

informāciju un apmaksāto izglītojošo datubāzu – EBSCO, Rubrikon, Lursoft laikrakstu

bibliotēkas, Letonika.lv klāstu. Ulbrokas bibliotēkā, Sauriešu bibliotēkā, Ulbrokas, Upesleju,

Sauriešu un Cekules Dienas centros katram novada iedzīvotājam ir iespēja saņemt interneta

pakalpojumus bez maksas.

Ikvienam novada iedzīvotājam ir iespēja iepazīties ar novada vēsturi Stopiņu novada

muzejā, kurš atrodas Ulbrokas vidusskolas telpās, papildināt ekspozīciju ar interesantiem

materiāliem. Ir izdota informatīva grāmata “Mēs stāstām par Stopiņu novadu”, informatīvi

bukleti par Stopiņu novadu un iestādēm.

Novada dome finansiāli atbalsta izglītības iestāžu darbinieku mācības augstākajās mācību

iestādēs, semināru un kursu apmeklējumus.

Stopiņu novada dome nodrošina bērnu bezmaksas nokļūšanu līdz skolām novada teritorijā.

Skolās, PII “Pienenīte” un novada kultūras un sporta telpās bērniem un jauniešiem tiek

piedāvātas iespējas piedalīties nodarbībās dažādos pulciņos, klubos, studijās un kolektīvos.

Novadā aktīvi darbojas sabiedriskās organizācijas un biedrības, kurās iedzīvotājiem tiek

piedāvāti dažādi izglītojoši pasākumi.

Kopējais bērnu un jauniešu skaits ( līdz 18 gadiem ) pašvaldībā ir 1910, tai skaitā 558 bērni

no 0 – 6 gadiem un 1352 bērni un jaunieši no 7 – 18 gadiem (uz 01.10.2010.).

Jauniešu skaits pašvaldībā (uz 01.10.2010.) no 7 līdz 25 gadiem – 2236.

15

Pakalpojumus pieaugušo izglītībā piedāvā:

Latvijas Tautas skola;

Latvijas Pašvaldību mācību centrs;

Nodarbinātības Valsts Aģentūra;

Bērnu metodiski konsultatīvais centrs u.c.

Pozitīvais izglītības nodrošināšanā:

Stopiņu pašvaldībā ir pilnībā nodrošināts pieprasījums pēc vietām Ulbrokas vidusskolā un

Stopiņu pamatskolā, kā arī Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā. Nodrošināta pirmsskolas

vecuma un skolas vecuma bērnu uzskaite un uzskaite par katra bērna izglītošanās vietu un

iespējamajām problēmām Augsti kvalificēti pedagogi visās mācību iestādēs, gandrīz 90 %

pedagogiem – augstākā izglītība, strauji palielinās pedagoģijas maģistru skaits. Liels skaits

vidusskolas absolventu turpina mācības augstskolās. Gandrīz visi 9. klašu absolventi turpina

izglītību. Skolēniem ir labi rezultāti mācību olimpiādēs un konkursos. Finansiāli tiek atbalstīta

pedagogu tālākizglītība un kvalifikācijas celšana. Pedagogu darba samaksa tiek noteikta pēc

reālā finansējuma “Nauda seko skolēnam” aprēķina vispārējās izglītības iestādēm (Ulbrokas

vidusskola, Stopiņu pamatskola) un pēc valsts piešķirtās mērķdotācijas apjoma speciālajām

skolām (Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs, Gaismas speciālā

internātpamatskola). Finansiāli tiek atbalstīti dažādi lekciju un semināru cikli, apmācības un

kursi visu izglītības iestāžu pedagogiem. Ir izveidojusies laba sadarbība starp skolām,

bāriņtiesu, policiju un sociālajiem darbiniekiem bērnu sociālo problēmu risināšanā labas un

drošas izglītības iegūšanas procesā. Iespēju robežās finansiāli tiek atbalstīti izglītojošie

skolēnu un pedagogu ārzemju braucieni un komandējumi Finansiāli tiek atbalstīti audzēkņi –

olimpiāžu, konkursu uzvarētāji un viņu pedagogi.

16

Atbalstīta un veicināta izglītības un kultūras kopdarbība - informācijas pieejamība par

izglītības iestāžu vai kultūras pasākumiem sadarbības pasākumiem un projektiem.

Problēmas kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā:

Stopiņu pamatskola ir izvietota divās skolas ēkās, ar iespēju paēdināt skolēnus tikai vienā

no tām. Stopiņu pamatskolas vienā no ēkām nav centrālās apkures, nav sporta zāles. Stopiņu

pamatskolā samazinās skolēnu skaits, tas palielina šīs iestādes uzturēšanas izmaksas, jo

jaunais finansēšanas modelis “Nauda seko skolēnam” neparedz koeficienta palielināšanu

mazākumtautību skolām, kuras pēc būtības ir izglītības iestādes ar nelielu skolēnu skaitu.

Nepietiekams finansējums ēku kapitālajiem remontiem. Uz vietām PII ir rinda, Stopiņu

pašvaldībai netiek dota iespēja startēt uz ES atvērtajām projektiem Latvijā pirmsskolas

izglītības iestāžu būvniecībai vai rekonstrukcijai. Daļēji iedzīvotāju zemās sociālās aktivitātes

iespaidā ir zudusi sociālā mobilitāte, daļa iedzīvotāju nespēj iekļauties novada attīstības un

pārvaldes procesos, izglītojošos pasākumos, ir ar zemu saskarsmes un sadarbības kultūru

sabiedrībā un ģimenē. Sabiedrības noslāņošanās un iedzīvotāju atšķirīgais dzīves līmenis

radījis dažādību palielināšanos dzīves kvalitātes un labklājības līmeņa ziņā. Vērojams

sabiedrības integrācijas trūkums mazākumtautību iedzīvotāju vidū, kuri nevēlas integrēties un

turpina dzīvot citu valstu informācijas telpā

Kopumā ņemot izglītības iespējas novadā ir labas, labās satiksmes iespējas un pašvaldības

teritorijas ģeogrāfiskais izvietojums iedzīvotājiem dod iespēju izmantot arī citu pašvaldību,

galvenokārt Rīgas, mācību iestādes un citas izglītošanās iespējas.

Līdzsvarota izglītības un kultūrvides attīstība Stopiņu pašvaldībā, ko raksturo pozitīva

attieksme un izpratne par izglītības, kultūras nozīmi novada iedzīvotāju dzīvē, rada iespēju

izglītības turpmākai attīstībai pašvaldības teritorijā ikvienam novada iedzīvotājam.

Izglītības attīstības programmā noteiktie virzieni tālākai izglītības attīstībai:

izglītības kvalitātes paaugstināšana (pedagogu tālākizglītības nodrošinājums, izglītības

iestāžu tehniskais nodrošinājums, informācijas tehnoloģiju ieviešana);

resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana (izglītības iestāžu tīkla optimizācija,

skolu telpu optimāls noslogojums, mērķtiecīgas investīcijas izglītības iestāžu

renovācijā);

izglītības pieejamības nodrošināšana, vienādas izglītības iespējas visiem bērniem un

jauniešiem, pirmsskolas obligātās apmācības no 5 gadiem iespējas latviešu un krievu

valodās, mūžizglītība, sociālās un pedagoģiskās korekcijas izglītības iespējas);

izglītības iestāžu, sociālā dienesta, bāriņtiesas, bibliotēku, NVO, novada Dienas centru

sadarbības veicināšana jautājumos, kas saistīti ar izglītībā un jaunatnes audzināšanā

samilzušu problēmu risināšanu.

17

5. Pirmsskolas izglītība un iestādes, kuras realizē pirmsskolas izglītības

programmu apguvi

Pirmsskolas izglītību Stopiņu novadā nodrošina PII “Pienenīte” un pirmsskolas izglītības

grupās Stopiņu pamatskolā un Upesleju internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā, kā arī

novads pērk pirmsskolas izglītības nodrošināšanas pakalpojumu no privātajām izglītības

iestādēm. Novada teritorijā darbojas divas privātās pirmsskolas izglītības iestādes – “Draugi”

un “Karlson”.

Pirmsskolas izglītība ir daļa no vispārējās izglītības. Pirmsskolas izglītības tiesiskais

pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, pirmsskolas izglītības programmu

paraugi, kā arī iestādes dibinātāja apstiprināts nolikums.

Galvenais pirmsskolas izglītības mērķis ir sagatavot bērnu pamatizglītības apguvei.

Pirmsskolas izglītības programmas īstenošanas galvenie uzdevumi ir:

veicināt garīgo, fizisko un sociālo spēju attīstību, veidot priekšstatu un sapratni par

galvenajiem dabas un sociālajiem procesiem, morālajām un estētiskajām vērtībām;

nodrošināt iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

attīstīt saskarsmes un sadarbības spējas;

veicināt katra bērna harmoniskas personības veidošanos un attīstību;

veidot izpratni par piederību Latvijas valstij, dzimtajam novadam, nodrošināt iespēju

apgūt nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības.

Pirmsskolas izglītības programma aptver:

individualitātes veidošanos,

fizisko un sociālo attīstību,

intelektuālo spēju attīstību,

radošās darbības attīstību,

adaptāciju pamatizglītības ieguvei,

valsts valodas lietošanas pamatiemaņu ieguvi.

Pirmsskolas izglītības iestāžu dibinātāji ir pašvaldības; privātās izglītības iestādes dibina

fiziskas vai juridiskas personas. Izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

ir jāsaskaņo ar pašvaldības Izglītības pārvaldi un Izglītības un zinātnes ministriju.

Pirmsskolas izglītība ir pirmā izglītības pakāpe Latvijas izglītības sistēmā. Pirmsskolas

izglītošanās laikā notiek bērna personības veidošanās, veselības stiprināšana, pamatprasmju

18

apguve, sagatavošanās pamatizglītības apguvei. Pirmsskolas izglītība ir ikviena cilvēka,

ikviena Latvijas sabiedrības locekļa izglītības pamati. Neatkarīgi no tā, kur pirmsskolas

izglītība tiek apgūta - pašvaldības, privātajā pirmsskolas izglītības iestādē vai ģimenē, tai

pašos pamatos ir jānodrošina priekšnosacījumi cilvēcīgas, rīcībspējīgas, zinošas, pastāvīgas

un atbildīgas personības veidošanās procesam, kas spēj pilnvērtīgi dzīvot un strādāt mūsdienu

sabiedrībā ar tai raksturīgo arvien pieaugošo etnisko, lingvistisko, reliģisko un sociālo

daudzveidību. Tieši šādam vajadzētu būt pirmsskolas izglītības virsmērķim.

Pirmsskolas vecuma bērnu izglītība ir saistīta ar daudzu nozaru politikām: izglītības,

veselības, labklājības, bērnu tiesību aizsardzības, nodarbinātības vecināšanu u.c. Dažādos

valsts nozīmes plānošanas dokumentos ir atrodamas tēzes, kas skar pirmsskolas izglītības

nodrošināšanas un attīstības plānošanas politiku. Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.

gadam uzsver nepieciešamību radīt visiem bērniem līdzvērtīgas iespējas saņemt pirmsskolas

izglītību, paplašinot pirmsskolu tīkla infrastruktūru un veicinot alternatīvu bērnu aprūpes

pakalpojumu piedāvājumu.5 Reģionālo un pašvaldību lietu ministrijā ir izstrādāts Pasākumu

plāns valsts iedzīvotāju interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstībai 2008.

- 2010.gadam.6 „ES Nodarbinātības integrētās pamatnostādnes 2005.-2008. gadam” un

„Programmas dzimumu līdztiesības īstenošanai 2007.-2010.gadam” pirmsskolas pieejamības

nodrošināšana bērniem ir atzīta kā būtisks elements nodarbinātības un dzimumu līdztiesības

veicināšanas kontekstā. Veidojot bērna attīstībai pēc iespējas labvēlīgāku vidi, nepieciešamību

nodrošināt bērniem piemērotus pakalpojumus kopš mazotnes, paredz arī politikas

pamatnostādnes "Bērniem piemērota Latvija”7 un „Latvijas nacionālā Lisabonas programma

2005.-2008.gadam”.

Par vienotas valsts politikas un attīstības stratēģiju pirmsskolas izglītībā un tās īstenošanu

Latvijā ir atbildīga Izglītības un zinātnes ministrija. To paredz arī „Izglītības attīstības

pamatnostādnes 2007. – 2013. gadam”.8 Saskaņā ar Izglītības likumu, kopējais izglītības

sistēmas mērķis ir sekmēt zinīgas, prasmīgas un audzinātas personības veidošanos.

Pirmsskolas līmeņa uzdevums šajā kontekstā, kā to paredz likums, ir nodrošināt izglītojamā

sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, kas aptver bērna garīgo, fizisko un sociālo attīstību;

iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību; veselības nostiprināšanu;

5 NAP 2007. – 2013.,pieejams http://.nap.lv/lat/ (09.02.2010.) 6 RALMP, 2008. Pasākumu plāna projekts valsts iedzīvotāju interesēm atbilstošu pirmsskolas izglītības iestāžu tīkla attīstībai 2008. – 2010.gadam 7 Pamatnostādnes “Bērniem piemērota Latvija”, pieejams: www.likumi.lv/doc.php?id=86543&from...(04.03.2010.); 8 Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013 Apstiprinātas ar MK rīkojumu Nr. 742, 27.09.2006 un to Rīcības plāns (2007), pieejams:

http://izm.izm.gov.lv/normativie-akti/informativie-(02.03.2010.);

19

psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai, un valsts valodas lietošanas

pamatiemaņu apguvi.9

Pirmsskolas nodrošināšanas un attīstības kontekstā sava noteicošā loma un atbildība ir arī

citām ministrijām. Par infrastruktūras un iestāžu tīkla attīstību valsts līmenī atbild Reģionālās

attīstības un pašvaldību lietu ministrija Par nodarbinātības politiku, kas saistīta ar vecāku pēc

bērna kopšanas atvaļinājuma iekļaušanos darba tirgū un attiecīgi bērnu aprūpes iespējām

daļēji atbild Labklājības ministrija. Par veselības drošības, higiēnas prasībām pirmsskolas

iestādēs atbild Veselības ministrija. Bērnu drošība, t.sk situāciju novēršana, kad bērni tiek

atstāti bez uzraudzības, ir Iekšlietu ministrijas pārziņā, sadarbībā ar citām atbildīgajām valsts

un pašvaldību institūcijām –sociālo dienestu, bāriņtiesu, pašvaldības policiju. Jautājumus, kas

saistīti ar pirmsskolu, visas minētās ministrijas risina starpministriju darba grupās, piesaistot

vēl citu ministriju pārstāvjus un profesionāļus no pirmsskolas iestādēm.

Bērniem vecumā no 0-4 gadiem pirmsskolas apmeklējums nav obligāts un vecāki var

izvēlēties, vai pirmsskolas pakalpojumi viņu ģimenei ir nepieciešami. Pieredze rāda, ka

visbiežāk vecāki izvēlas bērnus ievietot pirmsskolas izglītības iestādēs sākot ar 1,7 līdz 2 gadu

vecumam, sakarā ar darba gaitu uzsākšanu un pamatojot savu izvēli arī ar pirmsskolas

izglītības iestāžu mācību programmu dzīves pamata prasmju apguvei kvalitāti. Latvijā ir

obligāta pirmsskolas izglītības apguve, sākot no 5 gadu vecuma.10 Pirmsskolas izglītības

programmas apguvi var pagarināt vai saīsināt par vienu gadu, atkarībā no bērna veselības

stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības, saskaņā ar vecāku iesniegumu un ģimenes ārsta

atzinumu.

IZM ir uzsākusi darbu pie programmas un normatīvo aktu izstrādes procesa, lai valstī tiktu

noteikta bērnu skolas gaitu uzsākšana 1.klasē no 6 gadu vecuma. Šobrīd gala lēmums par

skolas uzsākšanu no 6 gadu vecuma nav pieņemts – valdība konceptuāli atbalstījusi šo ieceri,

notiek pilotprojekti atsevišķās izglītības iestādēs, bet normatīvo aktu projekti tiks apspriesti ar

sociālajiem un sadarbības partneriem un tikai pēc tam virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un

Saeimā.

Šobrīd IZM un Valsts izglītības satura centrs ( turpmāk VISC) sadarbībā ar nozares

ekspertiem un sociālajiem partneriem strādā pie pirmsskolas un pamatskolas (1.-6.klase)

mācību satura pārskatīšanas, apzinot arī citus ar plānotajām izmaiņām saistītos aspektus un

nepieciešamos pasākumus to sakārtošanai, lai sekmīgi varētu notikt pāreja uz skolas gaitu

uzsākšanu no 6 gadu vecuma.

9 Vispārējās izglītības likums, (20. pants), Latvijas Vēstnesis, 213/215 (1673/1675), 30.06.1999. 10Grozījumi Vispārējās izglītības likumā./ Latvijas Republikas likums. Pieņemts Latvijas Republikas Saeimā

01.12.2009., stājies spēkā ar 01.01.2010.// Latvijas Vēstnesis, 15.12.2009., Nr.196.

20

Lai sakārtotu un pilnveidotu vispārējās izglītības sistēmu saistībā ar pirmsskolas izglītības

programmu īstenošanas normatīvo bāzi un plānoto pamatizglītības apguvi no 6 gadu vecuma,

plānots veikt grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Tā kā plānotais

1.klases saturs un metodika tiks pietuvināts līdzšinējai 5 un 6 gadus veciem bērniem

īstenotajai programmai, pamatizglītības 1.klases programmu varēs īstenot gan skolās, gan

pirmsskolas izglītības iestādēs, nosakot, ka 1.klasē „mācību stundas” vietā kā mācību darba

forma tiek noteikta „mācību nodarbība” 30 minūšu garumā, turklāt galvenā apmācību forma

būs rotaļa, kā tas 6 gadus veciem bērniem bijis līdz šim.

Pašvaldībai nav metodisko norādījumu, kā minēto reformu plānots īstenot - vai tā būs

skola, vai pirmsskolas izglītības iestāde. Ja tā ir pirmskolas izglītības iestāde, tad tās darbību

reglamentē vieni normatīvie akti, ja tā ir skola – citi. Nav skaidrības, vai valsts finansēs ar

reformu saistītos papildus izdevumus šajā gadā un termiņā noteiktā pārejas posmā. Kāds būs

pārejas termiņa posma ilgums? Tie visi vēl ir neatbildēti un galvenais – diskutējami jautājumi.

Pēc veiktās izpētes IZM mājas lapā, var secināt, ka vienīgās izmaksas, kuras plānots segt

no Pasaules Bankas aizdevuma līdzekļiem, ir izmaksas, kas saistītas ar izglītības satura un

mācību līdzekļu izstrādi un pedagogu apmācību un pedagogu darba samaksu pašvaldības

izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas piecgadīgo bērnu

sagatavošanai līdz pamatizglītības ieguvei, tiek nodrošināta no valsts budžeta līdzekļiem un

valsts budžeta mērķdotācijām.

Bērnu sagatavošana pamatizglītības ieguvei no piecu gadu vecuma ir obligāta. Sadarbībā

ar speciālistiem ir izstrādātas valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, kas nosaka pirmsskolas

izglītības mērķi, uzdevumus, pedagoģiskā procesa organizācijas principus, sasniedzamos

rezultātus u.c. Plānots paredzēt, ka tie 6 gadus vecie bērni, kuru vecāki nolems, ka bērns

skolas gaitas tomēr uzsāks no 7 gadiem, varēs turpināt apgūt pirmsskolas izglītības

programmu pirmsskolas izglītības iestādē. Kā tad tas reāli darbosies? Vai 6 gadīgs bērns

pirmsskolas izglītības iestādē vēlreiz apgūs to pašu apstiprināto 5 gadus veca bērna izglītības

programmu? Nevienā izpētītajā materiālā atbilde uz šādiem jautājumiem nav iegūta.

Ja tiek noteikts, ka skolas gaitas uzsāk bērni no 6 gadu vecuma, tad pašvaldības var plānot

lielāku skaitu bērnu no 1,5 gadu vecuma uzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, jo

sešgadnieki uzsāks skolas gaitas vispārējās izglītības iestādē, tādejādi atbrīvojot rindu uz vietu

pirmsskolas izglītības iestādē.

Kamēr IZM nav skaidri noformulēta reformas gaita, pašvaldības nevar plānot pat

īstermiņa, nerunājot pat ilgtermiņa plānotu pirmsskolas izglītības attīstību, jo pirmsskolas

izglītības iestāžu grupas tiek komplektētas jau maija mēnesī, arī 1.klašu sastāvs tiek

komplektēts maija un jūnija mēnešos.

21

Stopiņu pašvaldībā, meklējot risinājumus rindas uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs

samazinājumam, vecākiem tiek piedāvāta iespēja slēgt trīspusējās vienošanās līgumu ar

pašvaldību, vienu no bērna vecākiem un privātās pirmsskolas izglītības iestādes vadītāju, par

bērna gaitām privātā pirmsskolas izglītības iestādē līdz skolas gaitu uzsākšanai. Trīspusējās

vienošanās līgumā ir juridiski noformulēti nosacījumi, kas garantē vecākiem “vienlīdzības

principu” privātajā izglītības iestādē salīdzinājumā ar pašvaldības pirmskolas izglītības

iestādi.

Ir panākta vienošanās ar ieinteresētajām privātajām izglītības iestādēm, ka pašvaldība segs

bērna uzturēšanās maksu par vienu bērnu mēnesī, kāds ir aprēķināts pašvaldībā un tiek

pielietots pašvaldību savstarpējos norēķinos, kurus savukārt regulē 13.07.1999. MK

noteikumi Nr.250 "Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības

iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem". Vecākiem tiek dota

garantija, ka vienīgā maksa par bērna uzturēšanos privātajā pirmsskolas izglītības iestādē būs

maksa par bērna ēdināšanu, kura arī tiks segta tādā apmērā, kāda tiks noteikta pašvaldības

pirmsskolas izglītības iestādēs esošajā mācību gadā.

Trīspusējās vienošanās līguma nosacījumu neizpildes gadījumā tiek paredzētas soda

sankcijas gan privātajai pirmsskolas izglītības iestādei, gan pašvaldībai. Parakstot šādu

trīspusējo vienošanās līgumu , bērns tiek nodrošināts ar vietu pirmsskolas izglītības iestādē un

tiek atskaitīts no rindas uz vietu pašvaldības pirmsskolas iestādēs. Paralēli tam, privātās

iestādes var slēgt vienošanās bērnu izglītošanai par maksu, kas nepārsniegtu noteiktus

koeficientus, kurus var piemērot tikai par noteiktu pakalpojumu un servisa augstāku kvalitāti,

kā arī par individuālā darba veicēju piedāvātajiem sniegtajiem pakalpojumiem, kurus bērns

var saņemt izglītības iestādes telpās (angļu valoda, vokālais pulciņš), bet tas jau notiek ārpus

trīspusējā vienošanās līguma nosacījumiem un attiecas vairs tikai uz bērna vecākiem un

pakalpojuma sniedzēja savstarpējo vienošanos. Trīspusējās vienošanās līgums paredz iespēju

vecākiem izņemt bērnu no privātās pirmsskolas izglītības iestādes, tādejādi pārtraucot

saistības visām pusēm, tikai tad bērns netiek atjaunots iepriekšējā rindā uz vietu pašvaldības

pirmsskolas izglītības iestādēs, vecākiem bērns rindā uz vietu ir jāpiesaka no jauna.

Stopiņu pašvaldībā tiek maksāti arī ikmēneša pabalsti Ls50 apmērā - vecākiem, ja bērns

netiek pirmsskolas izglītības iestādē un tiek audzināts mājās, un Ls100 apmērā – privātajai

pirmsskolas izglītības iestādei, ja bērns apmeklē privāto pirmsskolas izglītības iestādi. Tie ir

īstermiņa ieguldījumi ģimenes ikdienas sadzīves apstākļu uzlabošanai, bet šie iztērētie līdzekļi

nerada iespēju situācijas uzlabošanai ilgtermiņā.

22

Tā kā pašvaldībām likums liek nodrošināt savā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju

iegūt pirmsskolas izglītību.11 pašvaldība veido un uztur izglītības informācijas bāzi un

koordinē pirmsskolas obligātās izglītības vecumu (5 gadi) sasniegušo bērnu uzskaiti.

Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem apstiprina pirmsskolas iestāžu gada budžetus.

Papildus budžeta ienākumi PII iespējami valsts mērķdotācijas veidā. To, kā pirmsskolas

iestādes budžetu izmanto, uzrauga pašvaldība. Tā arī pieņem darbā un atbrīvo pirmsskolas

iestāžu vadītājus.

Saskaņā ar likumu, pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt vismaz

desmit attiecīgās pašvaldības bērniem, pamatojoties uz vecāku pieprasījumu.12 Pašvaldība

speciālo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā astoņiem bērniem ar speciālām

vajadzībām, ja to pieprasa vecāki. IZM un MK regulē bērnu uzņemšanu attiecīgi vispārējās un

speciālajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Savukārt privātās pirmsskolas izglītības iestādes

izglītojamo uzņemšanas kārtību nosaka pašas.

Jau vairāku gadu LPS kongresu rezolūcijās jautājumos par izglītības attīstību viens no

prioritārajiem jautājumiem ir – visu pirmsskolas pedagogu darba samaksai nepieciešamo

finansējumu apmaksāt valstij, piešķirot mērķdotāciju veidā, pamatojoties uz bērnu skaitu

pašvaldību un privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs. Stopiņu pašvaldība aktīvi atbalsta

šādu prasību.

Jautājumu par pirmsskolas pedagogu darba algu samaksas nodrošināšanu no valsts

mērķdotācijām kopš 2004.gada aktualizē arī LPS Izglītības un kultūras komitejā, kā arī

“Pirmsskolas izglītības asociācija” un privāto pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāji. Šajā

ekonomiski saspringtajā laikā valstij vajadzētu pieņemt lēmumu par pirmsskolas izglītības

daļēju finansēšanu (pedagogu algas), jo tā būtu solidāra atbildības un kompetenču sadale starp

valsti un pašvaldībām, kuras arī turpmāk finansētu pārējos izdevumus, kas saistīti ar bērna

uzturēšanos pirmsskolas izglītības iestādē, un privātajiem uzņēmējiem, kas piedāvā

pirmsskolas izglītības pakalpojumus.

Valsts un pašvaldības finansējums pirmsskolas izglītībā pedagogu darba samaksas

nodrošināšanai Stopiņu pašvaldībā (sk. 4.2. att.):

11 Izglītības likums, 17.pants. pieņemts LR Saeimā 29.10.1998.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz 04.03.2010, Latvijas

Vēstnesis, 343/344 (1404/1405), 17.11.1998.;

12 Vispārējās izglītības likums (25. un 26 panti), pieņemts LR Saeimā 29.10.1998.; ar grozījumiem, kas pieņemti līdz

04.03.2010, Latvijas Vēstnesis, 343/344 (1404/1405), 17.11.1998.;

23

4.2. att. Pirmsskolas pedagogu darba samaksa – valsts un pašvaldības finansējums

Ņemot vērā kvalitatīvas pirmsskolas izglītības nodrošināšanas nozīmību cilvēka tālākajā

intelektuālajā attīstībā, Stopiņu novada pašvaldība, plānojot ikgadējos pašvaldības budžetus,

kā prioritāti nosaka izglītību, tai skaitā arī pirmsskolas. Nosakot pedagogu darba samaksu par

likmi, tiek ņemts vērā, ka tā nevar būt zemāka par valstī noteikto minimālo - Ls250 par likmi.

Ņemot vērā prasības par obligāto augstāko izglītību pirmsskolas pedagogiem un Stopiņu

pašvaldības PII pedagogu nepārtraukto kvalifikācijas paaugstināšanu (kursi, semināri, atklātās

nodarbības, lekcijas u.c.), kā arī radošo un ieinteresēto darbību savā pedagoģiskajā darbībā,

pašvaldība ir radusi iespēju pedagogu darba samaksu par likmi noteikt augstāku (vidēji par

40%) nekā noteikts Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumos Nr.836 "Pedagogu

darba samaksas noteikumi”, izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 16. un 22.punktu,

kuri nosaka, ka pirmsskolas izglītības skolotāja un pirmsskolas izglītības pedagoga darba

slodze, kas atbilst 1 likmei ir 30 darba stundas nedēļā, līdzšinējo 36 stundu vietā. Vienlaikus

šie noteikumi paredz, ka pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu vadītājiem, viņu

vietniekiem, metodiķiem un pedagogiem zemāko mēneša darba algas likmi nosaka attiecīgā

novada (republikas pilsētas) pašvaldība, jo valstij šobrīd šim mērķim nav finansējuma. Tāpat

šie noteikumi paredz, ka pirmsskolas izglītības mācību priekšmetu pedagogiem tarificē līdz 2

darba stundām nedēļā par 1 darba likmi mācību stundu (nodarbību) sagatavošanai. Stopiņu

pašvaldības teritorijā Pirmsskolas izglītību realizē gan pašvaldības, gan privātās pirmsskolas

izglītības iestādes.

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

2008.gads 2009.gads 2010.gads

valsts finansējums -

mērķdotācijas

pašvaldības

finansējums

Pirmsskolas pedagogu darba samaksa – valsts un pašvaldības finansējums

24

5.1. PII “Pienenīte”

5.1.1. Īss pirmsskolas iestādes apskats

Stopiņu novada domes PII ‘’ Pienenīte’’ dibināta 1973. gadā. No 2009. gada 1. septembra

iestādē darbojas 13 grupas , kopumā vietas tiek nodrošinātas ap 300 bērniem vecumā no 1,5-7

gadiem. Iestādes darba laiks ir no plkst. 7.00-19.00 katru darba dienu. Iestādē strādā 62

darbinieki, no kuriem 33 ir pedagoģiskie darbinieki.

PII ‘’Pienenīte’’ pamatmērķi:

licencēto pirmsskolas izglītības programmu apguves nodrošināšana;

mācīšanas metodikas mērķtiecīga un pamatota izvēle, pilnveidojot mācību procesu;

audzēkņu sasniegumu izaugsmes sekmēšana atbilstoši katra individuālajām spējām;

harmoniskas, konkurētspējīgas personības veidošanās veicināšana;

drošas, audzēkņu attīstību veicinošas pirmsskolas vides nodrošināšana;

pieejamo resursu mērķtiecīga izmantošana, nodrošinot mācību un audzināšanas

procesu;

efektīva pirmsskolas darbības vadība un organizēšana.

Iestādei ir sava vēsture, ko veido foto arhīvs un darbinieku atmiņas. 1973. gadā toreizējā

Rīgas rajona Padomju saimniecība „Ulbroka” uzcēla bērnudārzu saimniecības darbinieku

bērniem, LLMMEZP, Zinātniskā institūta darbinieku bērniem un PMK darbinieku bērniem.

Iestāde tika atvērta 1973. gada 16. oktobrī ar 6 grupām. Pirmā vadītāja bija Ilgmāra Priede.

1988. gadā pēc individuāla projekta klāt vēl piebūvēja 6 grupu korpusu. No 1988. gada līdz

1992. gadam iestādē darbojās 12 grupas ar 280 vietām. 1992. gada augustā Lauksaimniecības

departamenta bērnudārzs tika nodots Stopiņu pagasta padomes īpašumā. No 1992. gada

grupu skaits atkal sāka sarukt. Šajā periodā no 1991. gada līdz 2001. gadam par iestādes

vadītāju strādāja Alma Plūce.

No 2001. gada decembra līdz šim brīdim par iestādes vadītāju strādā Lelde Sturme. Kopš

2001. gada atkal palielinās iestādes grupu skaits, audzēkņu un darbinieku skaits. Patreiz

iestādē darbojas 13 grupas, no kurām 11 atrodas Ulbrokā Institūta ielā 34a, bet divas jaunākā

vecuma bērnu grupas Vālodzēs, Bērzu ielā -12 ar 44 vietām. Katrai iestādes grupai ir savs

nosaukums.

Iestāde strādā pēc 2008. gadā licencētas Vispārējās izglītības mācību programmas, kas

paredz 5-6 gadīgo bērnu sagatavošanu skolai. Rotaļnodarbības notiek latviešu valodā. Iestādē

25

darbojas 4 interešu pulciņi, ārpus nodarbību laikā, iestādē darbojas arī peldbaseins. Iestādē

strādā 30 pedagoģiskie darbinieki, tai skaitā, arī logopēds un psihologs. Iestādei ir cieša

sadarbība ar novada Domi un izglītības un kultūras iestādēm- skolām, bibliotēku, Ulbrokas

Mūzikas un mākslas skolu.

5.1.2. Pedagoģiskais nodrošinājums

PII’’ Pienenītē’’ ar 2010. gada 1. septembri strādā 33 pedagoģiskie darbinieki. No

kuriem 2 ir sporta skolotāji, 2 mūzikas skolotāji, 1 logopēds, 1 psihologs, 1 vadītāja vietnieks

metodiskajā darbā, 1 vadītājs un 25 pirmsskolas skolotāji grupās. Izglītības likuma 51. pants

un 28.08.2007. pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 570 „Vispārējās izglītības

pedagogu un interešu izglītības pedagogu profesionālās pilnveides kārtība” nosaka, ka katra

pedagoga pienākums un atbildība ir pastāvīgi pilnveidot savu izglītību un profesionālo

meistarību (Izglītības likuma 51. panta, 13. punkts) Pedagogs ir atbildīgs par savas

profesionālās meistarības pilnveidošanu, apgūstot profesionālās pilnveides programmas, kuru

apjoms nav mazāks kā 36 stundas (kopsummā) triju gadu laikā. Izglītības likuma 49. pants

paredz, ka pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveide notiek pašizglītības formā un

iestādēs, kas īsteno attiecīgas tālākizglītības programmas (Izglītības likuma 49. panta 3.

punkts)

Lai gan Izglītības likums nosaka vienotas prasības visu izglītības posmu pedagogu

profesionālajai pilnveidei, pedagogu profesionālās izglītības kārtību un pedagogu

tālākizglītības sistēmas pilnveidi noteicošajos dokumentos pirmsskolas pedagogu

tālākizglītības satura un organizācijas jautājumi netiek skarti nemaz vai arī atspoguļoti tikai

pastarpināti, neņemot vērā pirmsskolas vecuma posma specifiku un no tās izrietošās

pirmsskolas pedagogu tālākizglītības vajadzības.

Valsts jeb izglītības politikas līmenī pedagogu darba kvalitāti tieši ietekmē saskanīga

un labi pārbaudīta politika pedagogu sagatavošanā un tālākizglītošanā, mācību satura un

plānu, kā arī pedagogu un skolēnu novērtēšanā. Turklāt izglītības kvalitāti veicina nosacījums,

ka iestādes vadītājam jāuzņemas atbildība par pedagoga darba kvalitāti. Vēl PII ‘’Pienenītes’’

pedagogu kvalifikācijas celšanu ir sekmējušas darbinieku sociālās garantijas, kas iekļautas

darbinieku koplīgumā, t.i. apmaksātas vai daļēji apmaksātas pedagogu studijas augstskolās.

Uz šo brīdi iestādē strādā augsti kvalificēti pedagogi, no kuriem 1/5 daļa ir ar pedagoģijas

maģistra izglītību. Neskatoties uz to, ka karjeras iespējas iestādē ir ļoti minimālas,

pedagoģisko kadru mainība ir ļoti neliela, kas rada iestādē stabilu kolektīvu, savas vērtības un

tradīcijas.

26

Pedagogu izglītības līmenis pēdējos 3 gados:

Gads Mācās

pedagoģiskajā

augstskolā

Augstākā

pedagoģiskā

izglītība

t.,sk.

pedagoģijas

maģistri

Pedagoģisko

darbinieku

skaits iestādē

2008 6 25 4 31

2009 4 27 5 33

2010 2 31 7 33

5.1.3. SWID analīze

Tabulā sadaļā „Iespējas” ir iekļauti punkti, kas būtu jārealizē, lai uzlabotu iestādes

iekšējo vidi, sekmētu darbinieku apmierinātības ar darbu līmeni, veiksmīgi viņus motivētu un

pilnveidotu informācijas apmaiņu starp darbiniekiem. Savukārt sadaļā „Draudi’’ pamatā

parādās apdraudējums, riski, kurus iestādes vadība nevar ietekmēt vai var ietekmēt ļoti

minimāli. It īpaši tas noteikti attiecināms uz valsts politiku pirmsskolas izglītības jomā.

Plānojot turpmāko attīstību, izstrādājot personāla vadības stratēģiju, ir svarīgi ņemt vērā ne

tikai pašreizējo situāciju (atklātās stiprās un vājās puses), bet arī izskatīt visdažādākās

attīstības alternatīvas, orientējoties ne tikai uz optimistiskāko, bet arī uz pesimistiskāko

variantu.

27

Stiprās puses Vājās puses

pirmsskolai ir labs prestižs apkārtējā sabiedrībā

realizējamās mācību programmas atbilst

licencētajai izglītības programmai

ir kvalificēti, zinoši pedagogi, kas nodrošina

atbalstu audzēkņiem un viņu vecākiem

pirmsskolā ir pieejama interešu izglītība

ir sakārtota darba vide, notiek materiālās bāzes

pilnveidošana

pirmsskolas pārvalde tiek īstenota

demokrātiski, iesaistot darbiniekus un vecākus

pieaugoša vecāku pasivitāte, neuzticēšanās valsts

un pašvaldību iestādēm

pietiekami veiksmīgi funkcionējoša darbinieku

kontroles un vērtēšanas sistēma

nepietiekamā apjomā tiek strādāts pie inovācijām

Iespējas Draudi

skolotāju darba kvalitātes nodrošināšanai

pārstrādāt vērtēšanas un kontroles sistēmu

pilnveidot pirmsskolas padomes darbu,

analizējamos pirmsskolas darba jautājumus

uzlabot iekšējās informācijas aprites sistēmu,

izmantojot inovatīvas metodes (modernās

tehnoloģijas)

pilnveidot vecāku un pirmsskolas sadarbību

audzināšanas un mācīšanās procesā

Startēt ES projektos

var tikt mainīta likumdošana, kas negatīvi

ietekmēs iestādes darbu (tikt izvirzītas jaunas

prasības, samazināts finansējums u.tml.)

var paaugstināties vecāku pasivitāte

var paaugstināties darbinieku neapmierinātība ar

darbu (samaksu), kas negatīvi ietekmēs darba

kvalitāti

finanšu trūkuma rezultāta var tikt apturēta

materiālās bāzes pilnveidošana un informācijas

apmaiņas sistēmas ieviešana

Sastādot iestādes stiprās puses, vājās puses, iespējas un draudus, kam piemīt vislielākā

ietekme un lielākā varbūtība. Tas ļāva iegūt 4 pārus: S+I (spēks un iespējas), S+D (spēks un

draudi), W+I (vājums un iespējas), W+T (vājums un draudi). Tas ļauj veiksmīgi interpretēt

SWID faktorus un noteikt vēlamās darbības, kas ļautu turpināt veiksmīgi attīstīties un

pilnveidot iestādes pārvaldes sistēmu un uzlabot darbinieku motivāciju.

28

Šajā tabulā parādīti galvenie iestādes darbību ietekmējošie faktori

Iekšējie faktori

Ārējie faktori

S (Stiprās puses)

1. Labs prestižs

2. Pārvalde tiek īstenota

demokrātiski, iesaistot

darbiniekus un vecākus

W (Vājās puses)

1. Pieaugoša vecāku

pasivitāte

2. Nepiemērota

darbinieku kontroles un

vērtēšanas sistēma

3. Nepietiekami tiek

ieviestas inovācijas

I (Iespējas)

1. Pārstrādāt vērtēšanas un

kontroles sistēmu

2. Pilnveidot vecāku un

pirmsskolas sadarbību

3. Uzlabot informācijas

aprites sistēmu

S+I W+I

D (Draudi)

1. Paaugstināsies vecāku

pasivitāte

2. Palielināsies darbinieku

neapmierinātība

3. Tiks vēl samazināts

finansējums

S+D W+D

S+I stratēģija – visvēlamākais stāvoklis, kad var izmantot savu spēku un izdevības. S+I

laukums norāda uz to, kā iestāde var izmantot savus spēkus un izdevības. Šajā gadījumā par

galveno spēku uzskatāms iestādes prestižs, kas var kļūt par veiksmīgu pamatu ārējās

komunikācijas organizācijā, kā arī jaunu, augsti kvalificētu darbinieku piesaistē, kā arī

pastāvošā iestādes pārvalde, tai skaitā darbības plānošana, kurā maksimāli tiek iesaistīti ne

tikai darbinieki, bet arī izglītojamo vecāki, kas pats par sevi norāda uz to, ka vadītājas

vērtējumā darbinieki ir pietiekami kompetenti un zinoši, lai spētu iesaistīties darba plānošanā.

Balsoties uz spēku, ir svarīgi realizēt iespējas, tai skaitā – pilnveidot esošo vērtēšanas

un kontroles sistēmu, uz kuru balstoties var sekojoši izstrādāt efektīvu darbinieku motivācijas

sistēmu, uzlabot pirmsskolas un vecāku sadarbību, kā arī pilnveidot informācijas aprites

sistēmu. Šajā gadījumā lietderīgi būtu izmantot modernās tehnoloģijas. .

Viens no svarīgiem aspektiem ir kontroles un novērtējuma sakritība. Šajā gadījumā

vēlams regulāri veikt pedagoga darba izvērtējumu (pirmajā gadā reizi divos mēnešos;

pedagogiem ar 2-5 gadu stāžu – reizi trīs vai četros mēnešos, pārējiem – reizi sešos mēnešos).

Tas var izpausties kā:

– metodiķa piedalīšanās pedagoga vadītājās nodarbībās;

– vecāku anketēšana;

– bērnu izvaicāšana, lūdzot izteikt viedokli: var izmantot „smaidiņu vērtējumu”:

(ļoti patika); (patika tikai daļa); (nepatika).

29

Pēc katra šāda izvērtējuma metodiķis veic izvērstu vērtējumu, ar kuru individuāli tiek

iepazīstināts pedagogs, pārrunājot viņa paša izjūtas, noskaidrojot, kādos jautājumos pedagogs

nejūtas pārliecināts, kā arī – kādas ir pedagoga stiprās puses, ko, iespējams, pedagogs varētu

plašā izmantot un ko no viņa varētu pārņemt citi pedagogi pirmsskolā. Vienlaicīgi šāda

vērtēšanas sistēma ļauj savlaicīgi atklāt tās pedagoga puses, kas jāattīsta, piemeklējot

piemērotākos tālākizglītības kursus un seminārus vai atlasot piemērotu metodisko literatūru.

Atbildība par pedagogu vērtēšanu ir jāuzņemas metodiķim.

Šajā gadījumā ir jāievieš elektroniskā uzskaites sistēma, kuras darbības principi varētu

būt līdzīgi e-klasei, kādas tiek izmantotas Latvijas skolās. Daļa informācijas varētu būt

pieejama visiem pedagogiem (piemēram, konspekti, izmantojamās metodes, ieteikumi u.c.),

kas nodrošinātu pieredzes apmaiņu ne tikai starp vienas iestādes darbiniekiem, bet gan starp

vairāku iestāžu, kas pievienotas dotajai sistēmai. Noteikta informācija varētu būt pieejama

bērnu vecākiem. Šajā gadījumā viņi varētu skatīt sava konkrētā bērna sasniegumus, papildus

iegūt informāciju par to, kas bērnam attiecīgajā vecumā būtu jāprot. Tāpat šajā sadaļā ir

iespēja ievietot aktuālu informāciju par daudzveidīgāk audzināšanas problēmām, vadoties pēc

vecāku uzdotajiem jautājumiem.

Visbeidzot dotā sistēma ietvertu informāciju, kas attiecas uz konkrētas iestādes

vadību, tai skaitā, finanšu datus, pārskatus, projektus, kas būtu īstenojami u.t.t.

Šādas sistēmas izstrādei ir iespēja piesaistīt arī ES fondu līdzekļus, kas ļautu atrisināt

sāpīgos finansējuma jautājumus, vienlaicīgi uzlabot visas iestādes darbu kopumā.

Šādas sistēmas izstrāde nebūt nav jāuzsāk uzreiz ļoti vērienīgi, tiecoties aptvert visas

pirmsskolas. Sākotnēji sistēma (tās pamati jau tiek šobrīd veidoti) varētu aptver tikai vienu

iestādi, vēlāk tajā var apvienot visas Stopiņu novadā vai tuvākajos novados esošās

pirmsskolas izglītības iestādes. Tas ļautu veicināt arī pieredzes apmaiņu starp pirmsskolas

izglītības iestādēm un veiksmīgi risināt sabiedrisko attiecību organizācijas problēmas.

Vienlaicīgi šāda sistēma ļautu arī efektīvāk komunicēties ar vecākiem, kuri nereti

neatrod laika, lai tieši kontaktētos ar pedagogiem vai iestādes vadītāju, turklāt vecāki nereti

nejūtas pietiekami pārliecināti par sevi un kautrējas lūgt palīdzību kādās problēmās, kas var

būt gan sociāla rakstura, gan arī saistītas ar bērnu audzināšanu.

Pašreiz, kad valstī tiek plānotas izglītības reformas un pirmsskolas izglītības iestādes

zināmā mērā atrodas uz „neziņas sliekšņa” daudz lielākā mērā nekā citu pakāpju izglītības

iestādes. Jaunas pārmaiņas var šo spriedzi tikai palielināt, kā rezultātā tā var negatīvi

atspoguļoties kopējā darba kvalitātē.

Lai mazinātu šo pretestību, ir svarīgi maksimāli iesaistīt visus pedagogus iestādes

plānošanas darbā. Šim mērķim ir regulāri jārīko pedagogu kopsapulces, kurās katrs pedagogs

30

var izteikt savu viedokli, savus priekšlikumus to vai citu problēmu risinājumā. Papildus var

ieviest „priekšlikumu kasti”, kurā katrs pedagogs vai vecāks var rakstiski iemest savu

priekšlikumu vai izteikt kādus aizrādījumus par organizācijas nepilnībām.

Par vienu no veiksmīgiem vecāku un pedagogu sadarbības risinājumiem uztverama

iespēja organizēt regulārus tematiskos vakarus. Arī šajā gadījumā iestādes var kooperēties

savā starpā, sniedzot vecākiem informāciju par šiem tematiskajiem vakariem, turklāt tos var

rīkot pamīšus vairākās iestādēs, ļaujot tos apmeklēt arī vecākiem, kuru bērni mācās citās

izglītības iestādēs. Atgriežoties pie SWID analīzes matricas, nedrīkst ignorēt arī citus

iespējamos attīstības variantus.

S+D stratēģija pamatojas uz iestādes spēku cīņā ar apkārtējiem draudiem. Iestādes

mērķis šajā gadījumā ir palielināt spēku un mazināt draudus. „Cīņa” ar vecāku pasivitāti un

darbinieku neapmierinātību ir jāuzsāk jau tagad. Iestādes piedāvātie sadarbības ar vecākiem

veidošanas varianti, kā arī pasākumi, kas mazinātu darbinieku pretestību visām iespējamām

pārmaiņām ir jāuzsāk jau tagad, negaidot sliktākā scenārija attīstības iespēju. Ja tuvākajā laikā

izdotos uzsākt informācijas aprites sistēmas ieviešanu, piesaistot ES fondu līdzekļus, tad tas

veiksmīgi ļautu risināt arī iespējamos finansējuma samazināšanas draudus.

W+I stratēģija paredz mazināt vājumu un palielināt izdevības. Šīs laukums norāda uz

tiem vājumiem, kurus būtu jānovērš vai jāsamazina, lai gūtu lielāku labumu no izdevībām. Ja

salīdzinām matricā iespējas un vājās puses, tad uzskatāmi redzams, ka katrai vājajai vietai

paveras tās risināšanas iespēja un tieši: ir svarīgi veidot jaunas sadarbības formas ar vecākiem,

iespējams uzsvaru liekot uz izglītošanu. Tas mazinātu vecāku pasivitāti. Darbinieku

neapmierinātību varētu mazināt, ieviešot ļoti pārskatāmu kontroles un vērtēšanas sistēmu,

savukārt jaunu tehnoloģiju ieviešana ļautu paaugstināt iestādes prestižu, izvairīties no

stagnācijas, tādējādi sekmēt darbinieku motivāciju.

Visbeidzot W+D stratēģija nozīmē iestādes vājumu un arī draudu samazināšanu. W+D

lauks ir to ārējo un iekšējo faktoru mijiedarbība, kas var ļoti negatīvi ietekmēt uzņēmuma

darbību. Tāpēc iestādei jārīkojas tā, lai novērstu risku, ka šo negatīvo faktoru kombinācija

kādreiz iestāsies. Tā, piemēram, piedāvātās informācijas sistēmas ieviešana ar ES fondu

līdzekļu izmantojumu ļautu izvairīties no iespējas, ka valsts un pašvaldības samazinās vēl

vairāk pirmsskolas izglītības iestāžu finansējumu. PII ‘’Pienenīte’’ darba efektivitāte,

kvalitāte un attīstība ir tieši saistīta ar mikroklimatu darbinieku vidū.

31

5.1.4. Materiālās bāzes uzlabošanas nepieciešamība

Iestādes materiālā bāze ik gadu tiek papildināta, mainīta, bet dažkārt vajadzības pārsniedz

iespējas. Tādēļ katru gadu, plānojot iestādes budžetu tiek noteiktas prioritātes.

Lietu vide pati par sevi neattīsta bērnu, bet ir kā palīglīdzeklis bērnu izziņas procesu attīstības

veicināšanai – bērniem ir jāpiedāvā īsti priekšmeti, īsti mūzikas instrumenti, sporta inventārs,

attīstošās spēles, līdz ar to veidojas telpiskā uztvere, attīstās sajūtas. Ir svarīgi, lai šī

priekšmetiskā vide būtu “īsta”, lai to varētu izbaudīt, izpētīt. Tādēļ arī mūsu iestādes grupās ir

pēc iespējas vairāk dabas materiāli, pašu gatavotas didaktiskās spēles un rotaļlietas. Taču ar to

nepietiek, lai nodrošinātu pilnvērtīgu mācību procesu. Lai skolotāji sekmīgi sagatavotu

materiālus nodarbībām, dažkārt ir nepieciešams dators, kopētājs, internets, kuri ir pieejami

dažādās telpās. Iestādē ir nepieciešams izveidot skolotāju istabu, jeb semināru telpu, kas

aprīkota ar projektoru un interaktīvo tāfeli, lai varētu uzskatāmi vadīt sapulces, seminārus,

aicināt lektorus. Iestādē šīs IT tehnoloģijas nav, esošie datori ir novecojuši, tie ir jāmaina un

jāizveido dartorizēta metodiskā informācijas bāze, lai katrs skolotājs varētu sameklēt sev

vajadzīgo informāciju, piem.: nodarbību konspekti, izmantojamās literatūras saraksts, u.c.

Rotaļu materiālā bāze grupās ir pietiekoša un tiek atjaunota pēc nepieciešamības. Ir

jāpapildina sporta inventārs – lecamauklas, bumbas, vingrošanas soli un paklāji. Iestādē

regulāri tiek atzīmētas gadskārtu ierašu un valsts svētki, kur tautastērps ir neatņemams svētku

atribūts un nacionālās identitātes apliecinājums Iestādes audzēķņi aktīvi piedalās un uzstājas

tautas deju koncertos un skatēs. Ir nepieciešams iegādāties jaunus tautiskos svārkus, vestes,

pastalas 20 gab., kā arī vismaz 1 tautastērpu pieaugušajam. Iestādes muzikālajā zālē ir

nepieciešams nomainīt bērnu soliņus, vairākās grupās nomainīt vecās mēbeles rotaļlietu

izvietošanai, atbilstoši bērnu vajadzībām, iekārtot psihologa un logopēda kabinets, kā arī

nodrošināt tos ar nepieciešamajiem uzskates materiāliem un mācību līdzekļiem.

Iestādes teritorijā ir jāveic labiekārtošanas darbi bērnu rotaļlaukumos, izstrādājot atbilstošu

projektu, kas paredz rotaļierīču uzstādīšanu, atbilstoši bērnu vecumam un drošības

noteikumiem un izbūvētiem celiņiem katrā grupas laukumā. Tuvākajā nākotnē ir jāparedz

bērnu sporta laukuma labiekārtošana, jo daļa sportiskās aktivitātes notiek svaigā gaisā, īpaši

vasaras periodā. Tādēļ bērniem nepieciešams sporta laukums ar mīksto segumu celiņiem,

jauni basketbola grozi un dažādi kāpšli, ‘’zviedru’’ siena, līdzsvara baļķis, u.c. kas

nodrošinātu pilnvērtīgu kustību aktivitāti un dažādu muskuļu grupu nostiprināšanu bērniem

pirmsskolas vecumā. Tas radītu iespēju sporta nodarbībās un ārpusnodarbību laikā apmācīt

bērnus izmantot dažādus sporta inventārus- riteni, skrejriteni, skrituļslidas u.c.

32

Iestādes saimnieciskās darbības tālākai nodrošināšanai ir nepieciešams iepirkt jaunu

virtuves tehniku, kas paredzēta lielākam apjomam.

5.1.5. Secinājumi un priekšlikumi

iestādē notiek mērķtiecīga mācību procesa virzība un audzēkņu personības

attīstības veicināšana, atbilstoši programmas uzdevumiem;

pedagogi strādā ar jaunākajām mācību metodēm, izmatojot tematisko vielas

plānojumu;

iestādē un ārpus iestādes notiek savstarpējā skolotāju sadarbība un pieredzes

apmaiņa;

iestādes darbību reglamentējošie dokumenti ir izstrādāti demokrātiski, notiek

regulāra kolektīva informēšana par veiktajām izmaiņām;

notiek regulāra sadarbība ar iestādes vecākiem, izmantojot dažādas sadarbības

formas, darbojas iestādes Padome;

no 2009.gada 1.septembra iestādei ir atvērtas vēl 2 grupas jaunākā vecuma

bērniem, Bērzu ielā -12, Vālodzēs;

ir izstrādāts iestādes piebūves projekts vēl 5 pirmskolas vecuma bērnu grupām,

kas nodrošinās vietas vēl 120 bērniem;

iestādē piedāvājam 4 interešu pulciņus ārpus nodarbību laikā, kuros bērni var

attīstīt savas radošās spējas;

pilnveidot iestādes Padomes darbu, izveidojot locekļu komisiju iestādes

apsekošanā, darba procesa novērtēšanā;

ir nepieciešami lielāki finanšu resursi mācību procesa pilnvērtīgai norisei un

modernizēšanai, pakāpeniskai inventāra nomaiņai;

ir nepieciešama iestādes renovācija, t.i. pamatu nostiprināšana, fasādes siltināšana

un krāsošana, jumta pārbūve un jauna elektroinstalācija;

skolotāju kvalifikācijas celšanu virzīt uz svešvalodu apguvi un moderno

tehnoloģiju apguvi, to izmantot savā darbā.

33

5.2. Stopiņu pamatskolā īstenotā pirmsskolas izglītība

5.2.1. Īss realizētās pirmsskolas izglītības apskats

Stopiņu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupas Sauriešos darbojas no 2002. gada.

2010. gada septembrī mācību darbu uzsāka 120 bērni vecumā no 2 -6 gadiem. Katrs bērns

apmeklē kādu no 6 grupiņām atbilstoši savam vecumam. Bērni apgūst mazākumtautību

pirmsskolas izglītības programmu un pirmsskolas izglītības programmu. Stopiņu pamatskolas

PII darba laiks ir no plkst. 7.00-19.00 katru darba dienu. Iestādē strādā 25 darbinieki, no tiem

12 ir pedagoģiskie darbinieki.

Stopiņu pamatskolas Pirmsskolas izglītības iestāde sāka darboties 1968. gadā kā

Sauriešu būvmateriālu kombināta bērnu dārzs. 1992. gada augustā bērnu dārza ēku pārņēma

Stopiņu pašvaldība un tās telpās mācījās Stopiņu pamatskolas sākumskolas skolēni.

Pirmsskolas vecuma bērnu skaitam pieaugot, ēkā 2002. gadā tika atvērta viena 5-6 gadīgo

bērnu grupiņa, pēc tam tika atvērtas vēl 4 dažāda vecumu bērnu grupiņas un 2009. gada 1.

septembrī darbībai tika nodota 6. grupiņa.

Nododot savas atvases PII aizgādībā, vecāki ir pārliecināti, ka bērnus izglītos un virzīs

pilnvērtīgai attīstībai, saskaņā ar pirmsskolas un mazākumtautības pirmsskolas programmām.

Labvēlīga attieksme, komunikācija ar citiem cilvēkiem, radoša un veselīga izaugsme – tās ir

svarīgākās vērtības, kuras vēlas apgūt ikviens bērns. Tāpēc Stopiņu pamatskolas pirmsskolas

izglītības grupās darbojas profesionāls un vispusīgs kolektīvs, kurš ikvienu pirmsskolas

vecuma bērniņu saņem un audzina pēc vislabākās sirdsapziņas.

Pirmsskolas izglītības pedagogi, pedagogu palīgi un citi darbinieki bērniem māca apgūt

gan dažādu vērtību kopumu, attieksmi pret apkārtējo pasauli, gan arī savstarpēju

komunikāciju un dažādas praktiskas iemaņas tālākajai izglītībai. Lai bērni pasauli iepazītu pēc

iespējas radošāk, katrai nedēļai ir sava tematika, kura ir saistīta gan ar tā brīža aktualitātēm,

vērtībām, gadalaikiem, svētkiem, gan ar bērnu izglītošanas un komunikāciju procesiem.

Stopiņu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupās tiek veicināta katra bērna personība, kā arī

apgūtas spējas iejusties kolektīvā. Apmācības norisinās divās valodās – latviešu un krievu,

tādēļ īpaši tiek pievērsta sapratne un labvēlīga attieksme pret dažādām kultūrām un to

tradīcijām. Šīs tradīcijas tiek apgūtas ar dažādu spēļu, interaktīvo uzdevumu, ar mūzikālajām

un cita veida metodēm. Visas bērnu prasmes un iemaņas tiek apgūtas ikdienā nodarbībās,

kurās: zīmē, veido, rēķina, aplicē, runā, vēro dabu un apkārtni, muzicē, dejo, sporto un

rotaļājas.

34

Stopiņu pamatskolas PII grupām ir savi nosaukumi – „Cālīši”, „Ziediņi”, „Ežulis”,

„Saulītes”, „Taurenīši”, „Zīļuki”. Audzēkņu mācību un attīstības process tiek veidots pēc

jaunās 2010. gadā licencētas Pirmsskolas izglītības programmas (kods 01011111) un

Pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas (kods 01011121), kuras paredz audzēkņu

pilnvērtīgu sagatavošanu skolai. Nodarbības notiek latviešu un krievu valodās. Iestādē tiek

plānoti arī interešu pulciņi (ansamblis un deju pulciņš), kuri saistīti gan ar mūziku, gan deju.

Tie norisinātos ārpus nodarbību laikā! Tādi pulciņi ir nepieciešami, lai bērni varētu sevi radoši

izpaust, attīstītos fiziski un garīgi, iegūtu uzstāšanās pieredzi, patstāvību un lai katrs no

mazajiem bērniem veidotos par personību. Pulciņi iestādē, kurā bērns mācās, ir ļoti izdevīgi

bērniem un viņu vecākiem, kuri jūtas droši, ka bērnu atstājot iestādē, šeit pat uz vietas

norisinās arī ārpusstundu nodarbības. Pēc vecāku aptaujām, vēlami ir vēl daži pulciņi,

piemēram, valodu pulciņš (angļu).

5.2.2.Pedagoģiskais nodrošinājums.

Stopiņu pamatskolas PII grupās (uz 2010. gada septembri) strādā 12 pedagoģiskie

darbinieki. No tiem viens vadītājs, viens ir mūzikas skolotājs un 10 pirmsskolas skolotāji.

Katrs pedagoģiskā darba veicējs – pirmsskolas skolotājs cenšas pastāvīgi pilnveidoties un

attīstīties savā profesionālajā jomā. Pedagogi pilnveido zināšanas apmeklējot dažādus

seminārus, papildina savu profesionālo kompetenci studējot augstskolās. Stopiņu pamatskolas

PII iestādē strādā 8 pedagogi ar augstāko izglītību, divas PII audzinātājas apgūst pedagoģiskās

zināšanas un iegūs augstāko izglītību, un vienas no pedagogiem ir ieguvis maģistra grādu.

Pēc jaunajiem noteikumiem par Valsts Pirmsskolas izglītības vadlīnijām, kuri

apstiprināti 2010. gada augustā, pedagoģiskajam procesam jānorit sekmējot bērnu pozitīvu

pašizjūtu drošā un attīstību veicinošā vidē. Pedagogi tiek motivēti, lai vadoties pēc

galvenajām vadlīnijām, pirmsskolas izglītības pedagoģiskais process notiek audzināšanas,

mācīšanās un mācīšanas vienotībā, kurā tiek sekmēta harmoniska bērna attīstība, atbilstoši

personības attīstības likumsakarībām. Galvenais bērna darbības veids pirmsskolas grupā ir

rotaļa, darbības organizācijas formas – bērna patstāvīgā darbība un rotaļnodarbība, kurā

integrētais mācību saturs sekmē bērna attīstību kopumā. Stopiņu pamatskolas PII grupu

pedagoģiskie darbinieki savu darbību veido tā, lai sekmīgi nodrošinātu bērna, pedagogu un

bērna vecāku vai aizbildņu sadarbību. Lai veicinātu darbību, kura pilnveido PII grupu

izglītības vadlīniju nosacījumus, pedagogi izglītojas un paplašina savu kvalifikācijas loku.

35

5.2.3.SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses

PII grupas sekmīgi īsteno pirmsskolas

izglītības programmas (kods 01011111)

un Pirmsskolas izglītības

mazākumtautību programmas (kods

01011121)

iestādē strādā kvalificēti pedagogi,

kuriem ir atbilstošas zināšanas audzēkņu

izglītošanā un vispārējā attīstībā

tiek veidota pozitīva un izglītojoša

sadarbība ar vecākiem

pedagogu darbība kolektīvā tiek pozitīvi

motivēta un atbalstīta, tādējādi tiek

aktualizēta pozitīva gaisotne arī darbā ar

bērniem

darba vide tiek pilnveidota, atbilstoši

pirmsskolas izglītības galvenajām

vadlīniju prasībām

ne vienmēr pozitīvi tiek pieņemtas PII

grupu izglītības vadlīniju novitātes

apkārtējo ekonomisko apstākļu ietekmē

arī vecākiem zūd interese aktīvi

sadarboties ar PII grupu pedagogiem

valstiska mēroga apkārtējie notikumi

ietekmē arī PII grupu darbinieku

motivāciju strādāt pozitīvā gaisotnē

nepietiekama motivācija izglītībai

pedagogu kvalifikācijas celšanai,

mācībām maģistratūrā, piedalīšanās ESF

projektā „Pedagogu konkurētspējas

veicināšana izglītības sistēmas

optimizācijas apstākļos”

Iespējas Draudi

motivēt un atbalstīt pedagogu

izglītošanos savā nozarē

aktivizēt pozitīvāku attieksmi sadarbībā

ar vecākiem

pilnveidot darba vidi un informācijas

apriti, izmantojot pieejamās mūsdienu

tehnoloģiju iespējas

veidot pozitīvu kolektīva attieksmi

ieviešot inovācijas izglītošanas procesā

pedagogu izglītošanās process var

nenotikt, ja tiek samazināti finansiālie

līdzekļi

var tikt apturēta materiālās bāzes un

darba vides iekārtošana nepietiekamu

finansiālo līdzekļu piešķiršanas gadījumā

līdz ar ekonomisko apstākļu

pasliktināšanos, bērnu vecākiem var sākt

veidoties negatīva attieksme pret

dažādām jaunām aktivitātēm

ir varbūtība, ka tiek mainīta

likumdošana, kura ne visai pozitīvi

ietekmētu sekmīgu PII darbību

36

Vadoties pēc veiktās analīzes pie „ stiprās puses” tiek pieskaitīti gan iekšējie, gan ārējie

faktori, jo tie visi ir ļoti aktuāli un nepieciešami ikdienas darbībai PII grupās. Ja veidosies

pozitīva sadarbība no ārpuses ar vecākiem, tad bērniem būs izprotamāks izglītošanās process.

Veiksmīga sadarbība ar vecākiem, uzticēšanās un ierosinājumi ļauj arī pedagogiem savu

darbu veikt produktīvāk un ar lielāku atdevi. Tāpat PII grupas savu darbību var pozitīvi

veidot, ja ir finansiāls atbalsts no pašvaldības. Tiek papildināta materiālā bāze un iekārtota

labvēlīga vide bērniem. Šādā sakārtotā vidē arī kolektīva darbinieki jūtas labi, sociāli

nodrošināti, aktīvi savai darbībai un profesionālajai izaugsmei. Sekmīgi īstenojot pirmsskolas

izglītības un pirmsskolas izglītības mazākumtautību programmas, norisinās integrācija dažādu

kultūru vidē, kas pozitīvi attīsta attieksmi pret otru cilvēku, kā bērniem, tā viņu vecākiem un

arī pedagogiem.

Analizējot Stopiņu pamatskolas PII grupu darbības „vājās puses”, var secināt, ka tās nāk

gan no iestādes iekšējās, gan ārējās vides. Dažkārt tiek izteiktas bailes, neziņa un neticība

visam jaunajam un neparastajam. Šī neticība inovācijām veidojas saistībā ar finansiāliem

apstākļiem valstī. Līdz ar to neticīgāki un pasīvāki kļūst arī vecāki. Pozitīvāku attieksmi

sadarbībā ar vecākiem varētu veidot metodiķa izveidota anketēšanas sistēma, aptaujas.

Analizējot to rezultātus, būtu iespēja uzlabot iekšējās vides aktivitātes. Ieviešot inovācijas

darba vidē noteikti būtu nepieciešams tās pierādīt ar pozitīviem piemēriem. Mūsdienu

tehnoloģijas ir viena no lielākajām inovācijām, ar kurām ir jādarbojas mūsdienu pedagogiem.

Tiek izstrādātas jaunas programmas un noteikumi, izmantojot mūsdienu IT iespējas, būtu

vēlams rīkot pedagogiem kursus. Tas dotu iespējas kvalitatīvāk sagatavoties mācību darbam,

veidot radošus uzskates līdzekļus un rast informāciju, izmantojot plašās tehnoloģiju iespējas.

Taču, strādājot ar tehnoloģijām, ir nepieciešamas ne tikai zināšanas, bet arī labs IT

nodrošinājums mācību iestādēs. Un šeit parādās „draudi”, kas var nenodrošināt pilnvērtīgu

darbību ar mūsdienu iespējām tehnoloģiju pasaulē. Finansiālu izmaiņu dēļ var rasties draudi

arī pedagogu izglītošanai un kvalifikācijas celšanai. Strādājot ar bērniem, katram pedagogam

savlaicīgi jāievieš novitātes savā darbā. Vislielākie draudi var rasties, ja pedagogu un vecāku

ieinteresētība mazinās, balstoties uz apkārtējās vides notikumiem. Šādus draudus iespējams

novērst motivējot vecākus un pedagogus, un apzināties, ka izglītošanas procesa centrā ir

bērni.

37

5.2.4.Materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas nepieciešamība.

Lai Stopiņu pamatskolas PII grupas sekmīgi veiktu savu darbību, ik gadu tiek

papildināta materiāli tehniskā bāze. Tā tiek arī atjaunota, ja kaut kas tajā ir jau nolietojies.

Taču ik gadu strādājot un pieņemot savā darbībā dažādas inovācijas –rodas arī jaunas

vajadzības. Līdz šim materiāli tehniskā bāze tiek produktīvi un lietderīgi izmantota. Daudzas

no nepieciešamajām lietām, piemēram, rotaļlietas, attīstošās spēles, mūzikas instrumenti tiek

iepirkti un gatavoti pašu audzinātāju un skolotāju, kā arī bērnu un bērnu vecāku rokām. Īpaši

būtu nepieciešams papildināt sporta inventāru ar izturīgām sporta bumbām, riņķiem un

dažādiem attīstošiem priekšmetiem.. Kvalitatīvam un radošam darbam muzikālajā jomā ir

nepieciešams mikrofons ar pastiprinātāju, tumbas, kā arī CD diski muzikālā materiāla

mūsdienīgai apstrādei. Tāpat ir nepieciešami minimāli tērpi – vienādi krekliņi vai svārki

dziedāšanas pulciņam un, ja izveidosies deju pulciņš, tad arī tam būtu jānodrošina tērpu

komplekts uzstāšanās reizēm. Pasākumiem, koncertiem, kuri notiek PII grupu telpās, būtu

nepieciešami dažādi atribūti, īpašs apgaismojums un dekorācijas, lai bērniem būtu pilnīgāka

iespēja sajust svētku atmosfēru un radoši izpausties.

Ļoti svarīgi ir nomainīt ēkas jumta segumu, lai nesenais krāsojums nenoluptu un otrā

stāva grupiņās neiekļūtu mitrums. Tāpat bērnu drošībai ir nepieciešams nobruģēt

iekšpagalmu. Tur ir ļoti nelīdzens segums un bērniem pastaigu laikā ir iespējams aizķerties un

nokrist. Vēl ir jāturpina arī spēļu laukumu labiekārtošana ar attīstošiem rotaļierīču elementiem

mazajiem bērniem. Lai sekmīgi un droši noritētu izglītošanās un atpūta, tad nepieciešams

nomainīt telpu apgaismojumu (jaunas, ekonomiskas griestu lampas) veikt kosmētisko

remontu griestiem, kāpņu telpu remontu.

5.2.5. Secinājumi un priekšlikumi.

stopiņu pamatskolas PII grupās izglītošanas un bērnu vispusīgas attīstības

modelis tiek īstenots atbilstoši visām prasībām un attiecīgās programmas

uzdevumiem;

pedagogi veic mācīšanas procesu, veidojot tematiskos plānus un pielietojot visas

jaunākās metodes;

pedagogi nemitīgi izglītojas, studē un gūst pieredzi apmeklējot kursus,

seminārus un praktiskas nodarbības pie kolēģiem un pasniedzējiem pirmsskolas

izglītības nozarēs;

38

iestādē norisinās gan savstarpēja kolektīvā sadarbība, regulāras sapulces un

informācijas apmaiņa, gan arī cieša sadarbība ar vecākiem, izmantojot dažādas

metodes: sapulces, pasākumus, kopīgu gatavošanos notikumiem iestādē, kopīgu

problēmu un ieteikumu risināšanu;

ir jāievieš interešu izglītības pulciņus, lai bērni varētu papildus radoši izpausties,

vecākiem nebūtu bērni jāved uz nodarbībām ārpus iestādes;

pedagogi ir jāmotivē studijām un savas profesionālās darbības pilnveidei;

nepieciešams finansējums jumta nomaiņai, pagalma bruģēšanai un rotaļlaukumu

labiekārtošanai un citiem remontdarbiem;

svarīgi nomainīt apgaismojumu dažās PII grupu un citās ēkas telpās;

nepieciešams finansējums sporta inventāra papildināšanai, jaunu mūzikas instrumentu

iegādei, bērnu svētku kostīmu iegādei.

39

5.3. Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs, pirmsskolas

izglītība

5.3.1. Īss plānotās pirmsskolas izglītības realizācijas apskats.

2010. gads kļuvis vēsturiski nozīmīgs, un notikumiem bagāts visam Upesleju

internātpamatskolas kolektīvam. Skola, kas līdz šim bijusi Izglītības un zinātnes ministrijas

pakļautībā, savā valdījumā pārņēma Stopiņu novads. Pakļautības maiņa nesusi daudzas

būtiskas organizatoriskas izmaiņas, kas saistītas ar mācību iestādes iekļaušanos Stopiņu

novada izglītības sistēmā un kultūrvidē.

Sadarbībā ar Stopiņu novada Domi, veikta nopietna izglītības apguves iespēju

piedāvājuma analīze novadā. Pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, un izvērtējot mūsu

skolai pieejamos resursus, kā viens no skolas tālākattīstības pamatvirzieniem noteikts

pirmsskolas izglītības iespēju piedāvājums Upesleju iedzīvotājiem.

Skola, pēc Stopiņu novada Domes ierosinājuma, 2010.gada jūnija mēnesī sagatavoja un

iesniedza Izglītības kvalitātes valsts dienestā pirmsskolas izglītības programmu, kods

01011111 licences saņemšanai. 2010. gada 16. jūnija Stopiņu novada domes sēdē

apstiprinātas izmaiņas skolas nolikumā, kas paredz, paralēli speciālās pamatizglītības

programmām izglītojamajiem ar somatiskām saslimšanām, kods (21015411, 21015421) un

speciālās pamatizglītības programmai izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, (kods

21015611), 2010./2011. mācību gadā ieviest arī pirmsskolas izglītības programmu.

Noteikti 2010. un 2011.mācību gada galvenie uzdevumi pirmsskolas izglītībā:

attīstošas izziņas un drošas vides veidošana;

pilnveidot un papildināt materiālo bāzi un metodisko uzskati;

veicināt pirmsskolas izglītības skolotāju un skolotāju palīgu tālākizglītību;

meklēt sadarbības formas ar bērnu vecākiem.

Pirmsskolas izglītības organizācijas struktūra balstās uz bērna vajadzībām un

individualizāciju, tāpēc pirmsskolas izglītības programmas realizēšanā ļoti svarīgi attīstīt

bērnu individuālās iedzimtās īpašības:

1. Veselība, fiziskā attīstība.

2. „Es” attīstība.

3. Personība un temperaments.

4. Intereses, vajadzības.

5. Vērtība – ģimene.

6. Mācīšanās stils.

40

Bērnam svarīgos nosacījumus:

1. Dienas ritms – kas ir zināms, atkārtojas un ir paredzams.

2. Rotaļa – instruments, kas attīsta prasmes.

3. Lietu vide.

4. Pieaugušo iedrošināšana un atbalsts.

Pirmsskolas skolotāja un skolotāja palīga uzdevums audzināšanā ir bērna pozitīvo

paradumu vingrināšana katru dienu, katru minūti.

Pirmsskolas izglītības grupās bērnu uzņemšana notiek saskaņā ar Stopiņu novada domes

noteikto kārtību un Izglītības un zinātnes ministrijas normatīvajiem dokumentiem. 2010.

novembrī tika atvērtas 2 grupiņas, uzņemti bērni vecumā no 1.6 – 4 gadiem - pirmajā grupiņā

„Zaķēni” 18 bērni (vecums 1.6-2.4 gadi) un otrajā grupiņā „Vāverēni ” 23 bērni (vecums 2.6 -

4 gadi). Iestādes darba laiks ir no plkst. 07.00-19.00 katru darba dienu. Apmācības notiek

latviešu valodā. Visas prasmes un iemaņas tiek apgūtas nodarbībās, kurās – zīmē, veido,

aplicē, vēro apkārtni, dzied, dejo, sporto un rotaļājās.

Skolas pirmsskolas izglītības iestādei ir tiesības izdot izziņu par obligātās pirmsskolas

izglītības apguvi. Izveidojusies laba sadarbība ar Stopiņu novada Domi un izglītības un

kultūras iestādēm – skolām, pirmsskolas iestādi „Pienenīte” un Stopiņu pamatskolas

pirmsskolas iestādi.

5.3.2. Pedagoģiskais nodrošinājums

Upesleju internātpamatskolas – rehabilitācijas centra pirmsskolas izglītības iestādē no

2010. gada novembra mēneša ar atbilstošu pedagoģisko izglītību un atbilstošu kvalifikāciju

ikdienā strādā 4 pirmsskolas izglītības skolotāji (4 likmes), 2 skolotāja palīgi (2 likmes),

muzikālās audzināšanas pedagogs (0.2 likmes) un sporta pedagogs (0.2 likmes). Normatīvie

dokumenti paredz, ka pedagogs ir atbildīgs par savas profesionālās meistarības pilnveidošanu,

apgūstot profesionālās pilnveides programmas, kuru apjoms nav mazāks kā 36 stundas triju

gadu laikā. Efektīvs pirmsskolas pedagoģiskais modelis paredz:

Individuālu pieeju katram bērnam;

Pieaugušo palīdzību un iedrošinājumu bērnu attīstības veicināšanā;

Ģimeņu līdzdalības veicināšana mijiedarbības līmenī.

41

5.3.3. SVID analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

renovētas telpas

pirmsskolas izglītības grupu

atrašanās vieta

skolas konkurētspējas

paaugstināšanās

darba vietu skaita palielināšana

novada bērnu nodrošināšana ar

pirmsskolas izglītību tuvu

dzīvesvietai

skolas telpu un resursu izmantošana

pieredzes trūkums

finansu līdzekļu trūkums teritorijas

labiekārtošanas pabeigšanai un rotaļu

laukuma izveidei

IESPĒJAS DRAUDI

vietējās pašvaldības atbalsts

ES projektu līdzekļu piesaiste

vecāku un pirmsskolas sadarbība

valsts budžets tikai 5.-6.apmācībai

dzimstības kritums pēdējos gados

izmaiņas likumdošanā (samazināts

finansējums)

5.3.4. Materiāli tehniskās bāzes uzlabošanas nepieciešamība

2010.gada pavasarī sākās Juglas sanatorijas internātpamatskolas 3.korpusa renovācijas

plānošanas darbi, lai pielāgotu atbilstoši prasībām, kas nepieciešamas bērnudārza izveidei.

Tehniskā projekta izstrādi veica arhitektu birojs. Renovācijas darbus veic būvfirma, kuras

piedāvājums par labāko tika atzīts konkursa kārtībā. Kopējās renovācijas veikšanas izmaksas

Ls 130 000. Aktīvi tiek strādāts pie materiālās bāzes izveides, pirmsskolas izglītības

programmas īstenošanai. Atbilstoši normatīvo aktu prasībām, uzstādīta automātiskā

ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas iekārta. Bērnu drošībai, uzstādītas video

novērošanas kameras, signalizācijas sistēma un ieviests caurlaides režīms, kas ļauj kontrolēt

to personu loku, kas ierodas PII, un novērst nepiederošu personu iekļūšanu teritorijā. 2011.

gadā jāpabeidz pirmsskolas izglītības grupu āra teritorijas labiekārtošanas darbi, paredzot ne

tikai teritorijas iežogošanu, apzaļumošanu un piebraucamo ceļu izbūvi, bet arī atbilstoši

42

aprīkotu rotaļu laukumu izveidi. Paredzēta autostāvvietas izbūve un piebraucamā ceļa

remonts. Jāuzlabo gājēju celiņa segums un apgaismojums.

5.3.5. Secinājumi un priekšlikumi

Stopiņu novada Upesleju internātpmatskolas – rehabilitācijas centra pirmsskolas

izglītības grupas ir veidotas un telpas iekārtotas atbilstoši MK 2002.gada 27.decembra

noteikumiem Nr.596 „Higiēnas prasības izglītības iestādēm, kas īsteno pirmskolas izglītības

programmas”. Priecē, ka ar Stopiņu novada domes atbalstu 72 Stopiņu novada bērniem ir

iespējams apgūt pirmsskolas izglītību mūsdienīgās un saulainās telpās. Šajā mācību gadā 48

bērniem. Plānots, ka 2011. gada rudenī tiks atvērta piecgadīgo un sešgadīgo bērnu

sagatavošanas pamatizglītības apguvei grupa 24 bērniem. Sadarbībā ar bērnu vecākiem un

Stopiņu novada Domi piedāvāsim iespēju bērniem radoši un aktīvi darboties kādā interešu

pulciņā (dejošana, ansamblis, valodas).

Pieredzes apmaiņas apmeklējumi citās pirmsskolas izglītības iestādēs gan Stopiņu novadā,

gan citos Latvijas novados radīs iespēju pedagoģiskajam personālam un vadībai paplašināt

zināšanas un gūt pieredzi. Varēsim piedalīties citu pirmsskolas izglītības iestāžu pasākumos

un veicināt Stopiņu novadā savstarpēju sadarbību gan pedagogu, gan bērnu aktivitāšu kopīgos

projektos. Esam iecerējuši pirmsskolas izglītības iestādei veidot sadarbību ar skolas

sākumskolas skolotājiem un skolēniem, kopīgi veidojot ārpusskolas pasākumus, veicinot

savstarpējo saskarsmi.

43

5.4. Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Draugi”

5.4.1. Īss privātās pirmsskolas iestādes apskats

Privātā PII „Draugi” atrodas Stopiņu novada , Dreiliņu ciema mājās „Dzintari”- klusā

privātmāju rajonā. Iestāde ir reģistrēta kā PPII 2009. gada 3. augustā ( reģistrācijas apliecības

Nr. 4301802763). Vispārējās izglītības programmas ( kods; 01011111) licence Nr.V-601

saņemta 2009. gada 11.novembrī.

2004.gadā tika izremontētas un sagatavotas telpas darbam, nomainīta apkures sistēma, lai

iestādē varētu atvērt rotaļu grupu. Pārējo gadu laikā pakāpeniski sagatavotas darbam pārējās

ēkas telpas, sakopta un labiekārtota apkārtne. Veikta jumta un logu nomaiņa. Šobrīd iestādē ir

divas grupas, liela zaļās zonas teritorija, kur bērni var aktīvi darboties , baudot dabas sniegtās

priekšrocības. Teritorijā ir liels augļu koku un krūmu dārzs, kur rudeņos bērni var mieloties ar

āboliem, bumbieriem, avenēm u.t.t., ir iekārtoti apstādījumi ,kas rosina bērnus apgūt dažādas

darba iemaņas, veikt vērojumus un baudīt sakoptu vidi.

5.4.2. Pedagoģiskais nodrošinājums

Tā kā PPII Draugi ir neliels audzēkņu skaits, tad arī pedagogu kolektīvs sakaita ziņā ir

mazs. Te strādā divi pedagogi ar augstāko pedagoģisko izglītību un divas jaukas, bērnus

mīlošas un saprotošas auklītes.

2010./2011.m.g. mūsu kolektīvam pievienosies radoša un atraktīva mūzikas skolotāja, kā arī

angļu valodas pasniedzēja.

5.4.3. SVID analīze

STIPRĀS VĀJĀS

iestāde nodrošina iespēju bērnam atrasties

mierīgā , harmoniskā vidē

pateicoties nelielajam audzēkņu skaitam ir

nodrošināta individuāla pieeja katram

bērnam

pozitīva sadarbība ar vecākiem

materiālā bāze atkarīga no uzņēmuma

finansiālā stāvokļa vai vecāku iniciatīvas

nesakārtotā infrastruktūra (ceļš un

transports uz izglītības iestādi)

nelielais bērnu skaits sadārdzina blakus

pakalpojumu( leļļu teātra, citu mākslinieku

44

iestādei ir liels dārzs un teritorija bērnu

pastaigām un darba iemaņu veidošanai

u.t.t..) un pulciņu cenu

IESPĒJAS DRAUDI

sniegt pakalpojumu atbilstošu vecāku

prasībām un bērnu interesēm

operatīvi reaģēt uz izmaiņām valsts

likumdošanā, kas saistās ar pirmsskolas

izglītības iestādēm

sadarbojoties ar vecākiem piedāvāt lielāku

interešu izglītības pulciņu izvēli

uzlabot darba kvalitāti.

valsts politika attiecībā pret jaunajām

ģimenēm

valsts attieksme pret privātajām izglītības

iestādēm

ģimeņu materiālās labklājības lejupslīde;

ģimeņu migrācija uz citām valstīm

nesakārtotā infrastruktūra

nelegālie bērnudārzi

5.4.4. Sadarbības nepieciešamība ar Stopiņu pašvaldību

Sadarbojoties ar Stopiņu novada pašvaldību, PPII Draugi iegūst jaunus audzēkņus, gūst

iespēju plānot un attīstīt savu darbību ilgtermiņā.

5.4.5. Secinājumi un priekšlikumi

Lai turpmākā sadarbība ar Stopiņu novada pašvaldību būtu auglīga un pozitīva ,jaunu

līgumu sastādīšanā vēlams ņemt vērā arī privātās pirmsskolas izglītības iestādes aprēķinus un

prasības, nevis vienpusēji „diktēt ”noteikumus, kā tas pašlaik notiek visās pašvaldībās kas

sniedz līdzīgu pakalpojumu.

45

6. Pamatizglītība un pamatizglītības apguves iespēju piedāvājums Stopiņu

novadā

Pašvaldības kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka “Izglītības likums”

17.pants, Likums “Par pašvaldībām”, MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi un citi

normatīvie akti.

Katrai pašvaldībai ir pienākums savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem

nodrošināt iespēju iegūt pirmsskolas izglītību un pamatizglītību bērna dzīvesvietai tuvākajā

mācību iestādē, nodrošināt jauniešiem iespēju iegūt vidējo izglītību, kā arī nodrošināt iespēju

īstenot interešu izglītību un atbalstīt ārpusstundu pasākumus, arī bērnu nometnes.

Lai nodrošinātu savā administratīvajā teritorijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apmeklēt

izglītības iestādi pēc brīvas izvēles, pašvaldība atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai

slēdz līgumus un piedalās to pašvaldību izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu finansēšanā,

kuru pārziņā esošajās izglītības iestādēs mācās tās administratīvajā teritorijā dzīvojošie bērni.

Republikas pilsētas pašvaldība un novada pašvaldība: saskaņojot ar Izglītības un zinātnes

ministriju, dibina, reorganizē un likvidē vispārējās izglītības iestādes, tai skaitā internātskolas,

speciālās izglītības iestādes un klases, kā arī pirmsskolas izglītības grupas bērniem ar

speciālām vajadzībām un interešu izglītības iestādes, bet, saskaņojot ar attiecīgās nozares

ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, dibina, reorganizē un likvidē profesionālās

ievirzes izglītības iestādes; pieņem darbā un atbrīvo no darba tās padotībā esošo vispārējās

izglītības iestāžu, tai skaitā internātskolu, speciālo izglītības iestāžu, interešu izglītības

iestāžu, profesionālās ievirzes izglītības iestāžu sportā vadītājus, saskaņojot ar Izglītības un

zinātnes ministriju, bet profesionālās ievirzes izglītības iestāžu mākslā vai kultūrā vadītājus —

saskaņojot ar attiecīgās nozares ministriju; nosaka kārtību, kādā tās padotībā esošās izglītības

iestādes finansējamas no budžeta; uz savstarpēju līgumu pamata piedalās valsts un citu

pašvaldību izglītības iestāžu finansēšanā; uz savstarpēju līgumu pamata var piedalīties privāto

izglītības iestāžu finansēšanā; piešķir pašvaldības budžeta līdzekļus izglītības iestādēm un

kontrolē šo līdzekļu izmantošanu; uztur tās padotībā esošās izglītības iestādes, izņemot

speciālās izglītības iestādes, speciālās izglītības klases un grupas vispārējās izglītības iestādēs,

internātskolas, arī tās, kuras tiek finansētas no valsts budžeta, ievērojot, ka šo iestāžu

finansiālais nodrošinājums nedrīkst būt mazāks par Ministru kabineta noteikto, un kontrolē šo

finanšu līdzekļu izmantošanu; nodrošina atbalstu tās padotībā esošo izglītības iestāžu

akreditācijā konstatēto nepieciešamo uzlabojumu veikšanai šajās izglītības iestādēs; nodrošina

tās padotībā esošo izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu pedagogu algām piešķirtā

valsts budžeta finansējuma ieskaitīšanu izglītības iestāžu kontos; nodrošina tās padotībā esošo

46

izglītības iestāžu saimniecisko, tehnisko un medicīnas darbinieku darba samaksu, izņemot to

speciālo izglītības iestāžu, speciālo izglītības klašu un grupu vispārējās izglītības iestādēs, kā

arī to internātskolu saimniecisko, tehnisko un medicīnas darbinieku darba samaksu, kuras tiek

finansētas no valsts budžeta; nodrošina izglītojamajiem profilaktisko veselības aprūpi un

pirmās palīdzības pieejamību tās padotībā esošajās izglītības iestādēs Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā, kā arī nosaka tos izglītojamos, kuru ēdināšanas izmaksas sedz pašvaldība;

nodrošina izglītības ieguvi izglītojamajiem ar speciālām vajadzībām (atbilstoši veselības

stāvoklim, kas ietekmē izglītības ieguves veidu) speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas

izglītības grupās bērniem ar speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs, kā arī

internātskolās Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā; nodrošina ēdināšanu tās

padotībā esošajās speciālās izglītības iestādēs, pirmsskolas izglītības grupās bērniem ar

speciālām vajadzībām, speciālās izglītības klasēs un internātskolās Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā un apmērā; nodrošina transportu izglītojamo nokļūšanai izglītības iestādē un

atpakaļ dzīvesvietā, ja nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu; nodrošina bērnu un

jauniešu profesionālo orientāciju un karjeras izglītību; nodrošina bērnu un jauniešu interešu

izglītību, izsniedz licences interešu izglītības programmu īstenošanai; nodrošina bērnu tiesību

aizsardzību izglītības jomā; sniedz konsultatīvu palīdzību ģimenēm bērnu audzināšanā;

nodrošina pašvaldības pedagoģiski medicīniskās komisijas darbību un pieejamību bērniem ar

speciālām vajadzībām; veic obligātā izglītības vecuma bērnu uzskaiti Ministru kabineta

noteiktajā kārtībā; nosaka pabalstu un cita veida materiālās palīdzības apmēru un piešķiršanas

kārtību izglītojamajiem tās padotībā esošās izglītības iestādēs; īsteno politiku pieaugušo

izglītībā un nodrošina piešķirtā finansējuma sadali un uzraudzību pār finanšu līdzekļu

izlietojumu; piedalās tās padotībā esošo izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību un

metodisko literatūru un citiem mācību līdzekļiem; organizē pedagogu profesionālās

meistarības pilnveidi, koordinē un nodrošina metodisko darbu; nosaka no pašvaldības budžeta

līdzekļiem apmaksāto vietu skaitu augstākās izglītības iestādēs; nodrošina valsts pārbaudes

darbu, tai skaitā centralizēto eksāmenu, organizēšanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

atbalsta izglītojamo piedalīšanos mācību priekšmetu olimpiādēs, konkursos, skatēs, projektos

un sporta sacensībās; ievēro citos normatīvajos aktos noteiktās pašvaldību funkcijas izglītības

jomā.

Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti uzsāk tajā gadā, kurā viņam aprit pilni 7

gadi un ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības iegūšana var

turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta, programmas

ilgums ir 9 gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts, kas

ietver arī sākumskolu. Pamatizglītības mērķis ir iespēju radīšana sabiedrības un cilvēka

47

individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvei, vērtību

orientāciju veidošanai. Pamatizglītības programmas apguvi bērns parasti uzsāk tajā gadā, kurā

viņam aprit pilni 7 gadi un ilgst līdz 16 gadu vecumam. Īpašos gadījumos pamatizglītības

iegūšana var turpināties līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai. Pamatizglītība Latvijā ir obligāta,

programmas ilgums ir 9 gadi. Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības

standarts, kas ietver arī sākumskolu. Pamatizglītības mērķis ir iespēju radīšana sabiedrības un

cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguvei, vērtību

orientāciju veidošanai.

Pamatskolu beidzot, skolnieki kārto centralizētos eksāmenus, kuru skaitu un saturu nosaka

Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītojamie, kas ieguvuši vērtējumu gan visos

pamatizglītības programmas mācību priekšmetos gadā, gan valsts pārbaudes darbos, saņem

apliecību par pamatizglītību un sekmju izrakstu. Vērtējumu mācību priekšmetos, kuros ir

organizēts centralizētais eksāmens, apliecina pamatizglītības sertifikāts. Šie pamatizglītību

apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurās vidējās pakāpes izglītības

programmās.

Stopiņu novada pašvaldības pārziņā darbojas četras vispārizglītojošās skolas, kuras realizē

pamatizglītības programmas: Ulbrokas vidusskola, Stopiņu pamatskola, Gaismas speciālā

internātpamatskola un Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs. Stopiņu

pašvaldības teritorijā, Ulbrokas vidusskolas pārraudzībā, pamatizglītību apgūst VA “Latvijas

Infektoloģijas centrs” Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas Bērnu nodaļas ilgstoši

slimojošie bērni.

48

6.1. Ulbrokas vidusskola (pamatizglītība)

6.1.1. Īss izglītības iestādes apskats.

Ulbrokas vidusskola ( reģistrācijas apliecība Nr.4313901107, 28.12.2009.) atrodas Stopiņu

novada domes pārziņā.

Skola ir akreditēta līdz 2013.gada 19.decembrim (akreditācijas lapas Nr. 1723, 12.08.2010.)

Izglītības programmas

Programmas

nosaukums

Kods Licence Derīguma

termiņš

Skolēnu skaits

Pamatizglītības

programma

21011111 Nr.V-

1711

31.07.

2015.

01.09.2007.-426

01.09.2008.-438

01.09.2009.-452

Pamatizglītības

mazākumtautību

programma 3.modelis

(ilgstoši slimojošie

skolēni )

21011121 Nr. V-

1712

31.07.

2016.

Vidējais skolēnu

skaits mēnesī:

2007./08.- 26.3

2008./09. -25.4

2009./10.- 17.8

Skolā ir nepieciešamie personāla resursi izglītības programmu realizēšanai – 37

pedagoģiskie darbinieki ( 8 maģistri, 3 skolotāji ar 2 augstāko pedagoģisko izglītību un kura

atbilst normatīvo aktu prasībām. 2 skolotāji (matemātikas un ķīmijas) iegūst augstāko

izglītību. Vēl 10 skolotāji strādā tikai ar ilgstoši slimojošo bērnu izglītošanu Stopiņu novada

VA „Latvijas infektoloģijas centrs” Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas Bērnu nodaļā.

Skolā ir visas izglītības programmu īstenošanai nepieciešamās telpas, taču trūkst

laboratorijas telpu (fizikas, bioloģijas), telpas atpūtai un brīvā laika pavadīšanai. Regulāri

skolas ēka un telpas tiek remontētas, pilnveidots kabinetu iekārtojums un skola iespēju

robežās tiek nodrošināta ar tehniskajiem un citiem mācību līdzekļiem. Šobrīd skola tiek

nodrošināta ar vienotu datortīklu (2.stāvā datortīkla izbūve plānota 2011.gadā), kas dos

iespēju katram skolotājam savā klasē vai kabinetā strādāt ar e-klasi ( to izmanto visi

skolotāji). Skolā ir 2 datorklases ar 40 datoriem mācību procesam un 5 datoriem

administrācijas vajadzībām.

Pedagogi aktīvi piedalās un iesaista arī skolēnus dažādos projektos (ES Comenius

projektā „Vēsture laiku lokos”, Sorosa fonda projekts „Ulbrokas vidusskolas kapacitātes

veicināšana „Izglītotai un konkurētspējīgai sabiedrībai”, atjaunota darbība projektā „

49

Draudzīga skola”, pabeigts darbs projektā „Latvijas vēstures apguve”, fizikas, ķīmijas,

bioloģijas, matemātikas un svešvalodu skolotāji veiksmīgi turpina darbību ESF projektā

„Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos”,

ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas

apstākļos” 3. aktivitātē. u.c.). Apstiprināts Comenius Regio partnerības –Ulbrokas

vidusskola, Stopiņu novada dome, Ulbrokas bibliotēkas izstrādātais projekts „A books is our

friend – developing reading education between adults and students”, kā arī projekta „Stopiņu

Salaspils partnerība” ietvaros „Ēnu izglītībai un kultūrai” un „Skaņu dzīvespriekam”.

Aktīvi tiek realizēta moderno tehnoloģiju apguve un izmantošana mācību procesā. Ir speciāls

nodarbību saraksts, kad mācību priekšmetu skolotāji var vadīt mācību stundas datorklasēs:

sākumskolas, latviešu valodas, mājsaimniecības, fizika, ģeogrāfijas biznesa ekonomiskie

pamati un citos mācību priekšmetos. Vairāki skolotāji (latviešu valoda, matemātika, fizika,

bioloģija) savā darbā izmanto interaktīvās tāfeles, taču to skaitu klasēs pakāpeniski vajadzētu

palielināt.

Šajā mācību gadā adaptētas un darbā izmantotas divas jaunas datu bāzes: VIIS datu bāze

darbam ar skolēnu un pedagogu kontingentu, VPIS – elektroniski saņemot VPD, piesakot

skolēnus CE un analizējot VPD rezultātus. Intensīvi notiek darbs ar e-klases programmu, to

veic visi pamatizglītībā, kā arī vidusskolā strādājošie pedagogi, klašu audzinātāji un

administrācija. Šajā mācību gadā skola pilnībā pārgāja uz e-žurnāliem, atsakoties no mācību

sasniegumu uzskaites dokumentācijas papīra formātā.

Skola sniedz atbalstu skolēniem un viņu vecākiem veselības aprūpes, psiholoģiskās un

sociālās palīdzības jomā, ko sniedz skolas medmāsa, psihologs un sociālais pedagogs. Ir laba

sadarbība ar pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu, kā arī pašvaldības policiju skolēnu

drošības un kārtības jautājumos. Skolēni un viņu vecāki saņem atbalstu, uzsākot mācības

1.klasē, kā arī adaptācijas pasākumi mācību gada sākumā notiek 5.klasēs un 10.klasēs. Īpašu

uzmanību pievēršam skolēniem – jaunatnācējiem un viņu vecākiem. Skolā notiek veiksmīga

mazākumtautību skolēnu integrācija (2009./2010.m.g. no 508 skolēniem 55 skolēni

cittautībnieki). Pašvaldība ir radusi iespēju nodrošināt ar brīvpusdienām skolēnus no

maznodrošinātām ģimenēm – 2009./10.m.g. 51 skolēns. Visiem skolēniem ir iespēja izmantot

skolēnu autobusus, tā sniedzot drošu iespēju nokļūt no mājām uz skolu un atpakaļ.

Skolēniem tiek sniegts atbalsts personības veidošanā, radot iespēju darboties skolēnu

pašpārvaldē un skolas padomē, piedaloties pieredzes apmaiņā ar citu skolu skolēnu

pašpārvaldēm (Zaķumuižas pamatskola, Bauskas 1.vidusskola, Salaspils vidusskola, Upesleju

internātpamatskola – rehabilitācijas centrs). Skola piedāvā 7 valsts un 17 pašvaldības

50

apmaksātus pulciņus un kolektīvus skolas audzēkņiem. Notiek regulāra interešu izglītības

programmu izpildes atskaite koncertos, izstādēs, sporta sacensībās un citos skolas pasākumos.

Skolēniem tiek dota iespēja uzzināt par tālākās izglītības iespējām, organizējot tikšanos

tieši iestādēs un ar dažādu profesiju pārstāvjiem, kā arī regulāri organizējot „Karjeras dienas”

un „Ēnu dienas”.

Skolēniem ir iespējas piedalīties olimpiādēs, skatēs, konkursos, zinātniski pētnieciskajā

darbā, projektos. Novada pašvaldība atbalsta talantīgos un centīgākos skolēnus ar atzinības

rakstiem un naudas prēmijām.

Skolā ir ilgstoši slimojošie bērni no visas valsts ar plaušu saslimšanām, kuriem mācības

tiek organizētas VA „Latvijas infektoloģijas centra” Tuberkulozes un plaušu slimību klīnikas

Bērnu nodaļā Upeslejās.

Skolā ir savas tradīcijas, pasākumi kopības un piederības sajūtas apliecināšanai., ir uzsākts

darbs, lai sākot ar mazākajām klasēm pakāpeniski ieviestu skolas formu. Izglītības iestādē

valda labvēlīga gaisotne, laipnība, radošs gars. Ir samazinājušies savstarpēji pāridarījumu

gadījumi, bērni kļuvuši draudzīgāki.

Visiem skolēniem ir iespēja izmantot Metodiski informatīvā centra pakalpojumus (MIC),

t.i., saņemt mācību grāmatas, obligāto literatūru un daiļliteratūras grāmatas, lasītavā izmantot

izziņu literatūru, jaunākos laikrakstus un žurnālus, kā arī ir pieejams internets. MIC telpas ir

pilnībā noslogotas mācību stundu laikā mācību filmu demonstrēšanai, grupu darbam, kā arī

āpusskolas pasākumiem – te tiek rīkoti semināri, tikšanās, ZPD darbu aizstāvēšana,

prezentācijas, pieredzes apmaiņas pasākumi.

2009. gadā skolas metodiski informatīvajā centrā:

1. Bibliotēkas izmantošana:

1.1. lasītāju skaits – 540 (bērni un jaunieši līdz 18 gadiem – 480);

1.2. apmeklējumu skaits – 9950 (bērni un jaunieši – 9100);

1.2. izsniegumu skaits – 8750 ( t.sk. grāmatas – 8045);

1.3. audiovizuālie dokumenti – 40;

1.4. seriālizdevumi – 530;

2. Bibliotēkas krājumi:

2.1. fizisko vienību kopskaits – 27137:

2.1.1. grāmatas – 26428;

2.1.2. mācību grāmatas – 13629;

2.1.3. bērnu grāmatas – 552;

2.1.4. seriālizdevumi – 584;

2.1.5. audiovizuālie izdevumi – 108.

51

Metodiski informatīvajā centrā ir 4 datori ( 3 lasītājiem, 1 bibliotekārei).

6.1.2. Pedagoģiskais nodrošinājums iestādē pamatskolas programmas apguvei.

Pamatskolas programmas apguvi nodrošina 25 skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību,

no kuriem 5 pedagogi ar pedagoģijas zinātņu maģistra grādu, bet 17 ieguvuši profesionālās

darbības 3. kvalitātes pakāpi: 11 skolotāji 1.-4. klasēs, 6 skolotāji 5.-9. klasēs, 8 skolotāji 7.-9.

klasēs.

1.-4. klašu skolēniem tiek piedāvātas nodarbības un pedagoģiskā palīdzība pagarinātās

dienas grupās.

Skolēniem , skolotājiem un vecākiem ir iespējams izmantot atbalsta personāla – psihologa

un sociālā pedagoga palīdzību.

Skolēniem tiek piedāvātas fakultatīvās nodarbības, ievērojot vecāku brīvprātības principu

mākslinieciskai pašdarbībai un mācību priekšmetu padziļinātai apguvei, individuālās

nodarbības darbam ar talantīgajiem skolēniem un individuālās/grupu konsultācijas

atsevišķiem skolēniem mācību priekšmeta satura apguvei: sākumskolā – 1.-4. klašu koris,

koris „Kamenīte”, ansamblis, peldēšana, rīta vingrošana, angļu valoda, krievu valoda;

pamatskolas 5-9. klasēm - 5.-9. klašu koris, ansamblis, ķīmija, peldēšana.

Ar 2010./11.m.g. 1. septembri 1.-4. klašu skolēni fakultatīvi apgūs jaunu mācību

priekšmetu „Drošības mācība”.

Pašvaldība ir atradusi iespēju visus 1. klases skolēnus nodrošināt ar darbam

nepieciešamajiem mācību līdzekļiem visa mācību gada laikā.

Sākumskolas un pamatskolas skolotāji savā darbā veiksmīgi izmanto modernās

tehnoloģijas: datorus ar interneta pieslēgumu un digitālo tāfeli (latviešu valoda un literatūra,

matemātika, angļu valoda, ģeogrāfija, bioloģija, fizika, vēsture, sociālās zinības).

Pedagogi regulāri apmeklē bezmaksas kursus un seminārus (piem. „Pedagoga

profesionālās kompetences pilnveidošana darbam 5.-6.klasēs”, „Stājas mācības praktisks

pielietojums mācību stundu laikā sākumskolā”, „Motivācijas sarunas”, „Kooperatives Lehren

und Lernen im Hinblick auf ein positives, konstruktives Schulklima”, „Dejas pedagoģija”.

Izglītošanās procesa nodrošināšanai ļoti svarīgs faktors ir skolas fiziskā vide – klašu un

mācību kabinetu pietiekamība. Katra sākumskolas klase ir nodrošināta ar atsevišķu klases

telpu, bet papildus pilnībā var izmantot kabinetus: mūzikas, datorklasi, sporta zāles,

peldbaseinu, skolas bibliotēku.

52

6.1.3. Izglītības kvalitātes rādītāji.

Skolēnu mācību sasniegumi 2009./2010.m.g.pirms pēcpārbaudījumiem

I.T. O. P. N.

Sākumskolā 7,7% 51,5% 33,1% 7,7%

Pamatskolā 0% 14,3% 53,4% 32,3%

Skolā kopā: 2,6% 23,8% 48% 25,6%

Skolēnu mācību sasniegumu salīdzinošais pārskats pēc pēcpārbaudījumu nokārtošanas

2008./2009.m.g. I.T. O. P. N.

Sākumskolā 5,75% 49,2% 37,9% 6,97%

Pamatskolā 0% 14,4% 54,29% 31,31%

Skolā kopā: 1,43% 24,49% 46,96% 27,09%

2009./2010.m.g. I.T. O. P. N.

Sākumskolā 7,7% 51,5% 37,3% 3,6%

Pamatskolā 0% 14,3% 56% 29,6%

Skolā kopā: 2,9% 27,5% 52,2% 17,3%

Mācību sasniegumu salīdzinošais pārskats :

Sākumskolā I.T. O. P. N.

2004./2005.m.g. 4,5% 54,1% 37,4% 0%

2005./2006.m.g. 2% 62% 33% 3%

2006./2007.m.g. 5,5% 60% 29% 5,5%

2007./2008.m.g. 3% 56% 37% 3%

2008./2009.m.g. 5,75% 49,2% 37,9% 6,97%

2009./2010.m.g. 7,7% 51,5% 37,3% 3,6%

Pamatskolā I.T. O. P. N.

2004./2005.m.g. 2,3% 21,5% 36,9% 39,2%

2005./2006.m.g. 3% 37% 42% 18%

2006./2007.m.g. 3% 37% 45% 15%

2007./2008.m.g. 4% 46% 45% 6%

2008./2009.m.g. 0% 14,4% 54,29% 31,31%

2009./2010.m.g. 0% 14,3% 56% 29,6%

53

Skolā kopā I.T. O. P. N.

2004./2005.m.g. 8,5% 33,3% 37,2% 21,1%

2005./2006.m.g. 3% 40% 41% 15%

2006./2007.m.g. 3,5% 39% 43% 14,5%

2007./2008.m.g 4% 47% 43% 6%

2008./2009.m.g. 1,43% 24,49% 46,96% 27,09%

2009./2010.m.g. 2,9% 27,5% 52,2% 17,3%

Salīdzinošā skolēnu individuālo mācību sasniegumu dinamika un standartu

prasību izpilde mācību priekšmetos 2009./2010.mācību gadā un VPD:

Klase/priekšm. 3.klase 6.klase

Latv.val. Matemātika Dabaszin. Latv.val. Matemātika

I semestrī 5,1 4,6

VPD 7,2 5,6 100% 5,8 5,6

I sem. 08./09. 6,06 6,04

VPD 08./09. 7,16 6,81 100% 5,24 5,65

I sem. 09./10. 5,7 5,02

VPD 09./10. 8,0 7,98 100% 5,5 4,7

9.klase:

Priekšm. Sports Dabaszin. Angļu v. Matem. Latv.val. Vēsture

07./08.m.g.

Gadā 6,7 4,9 5,0 5,3 5,1

VPD 6,2 6,05 5,7 5,3 5,5 5,5

08./09.m.g.

Gadā 6,26 4,81 4,5 5,2 5,1

VPD 5,47 6.05 6,29 4,4 5,4 4,81

09./10.m.g.

Gadā 5,2 4,5 5,4 5,13

VPD 6,15 4,07 6,4 4,97

54

Par izglītības kvalitāti var spriest arī pēc skolēnu sasniegumiem konkursos un mācību

priekšmetu olimpiādēs.

Skolēnu skaits, kuri ieguva atzīstamus rezultātus konkursos, skatēs, sporta sacensībās,

mācību priekšmetu olimpiādēs ( 1.,2.,3. vieta, Atzinība) pamatskolas posmā:

2007./08.m.g. – 56 skolēni ( 38 skolēni individuāli sasniegumi, 18 skolēni komandu sastāvā);

2008./09.m.g. – 23 skolēni individuāli un 4 kolektīvi – Tautas deju kolektīva „Pastalnieki”

1.klašu grupa, 2. klašu grupa, 3-4. klašu grupa, 7.-9. klašu grupa.

2009./10.m.g. – 39 skolēni individuāli un 3 kolektīvi - 5.-9. klašu koris, TDK „Pastalnieki” 1.-

4. un 5.-9. klašu grupas.

5.-9. klašu koris izcīnīja tiesības piedalīties X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju

svētkos 2010. gada jūlijā.

Regulāri sasniegumi gūti: sākumskolas latviešu valodas olimpiādēs, sākumskolas

kombinātā satura olimpiādēs, latviešu valodas, mājturības un tehnoloģiju, vizuālās un lietišķās

mākslas, ķīmijas, bioloģijas, angļu valodas, vēstures, ģeogrāfijas, datorgrafikas u.c.

olimpiādēs, valsts, rajona un novada eseju konkursos, peldēšanas, vieglatlētikas, handbola un

florbola sacensībās, sporta deju sacensībās.

6.1.4. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai.

matemātikas, mūzikas kabinetu pārslodze- jaunas telpas;

atpūtas telpu trūkums;

maza virtuve mājturības nodarbībām;

maza telpa psihologam grupu nodarbībām;

laboratorijas telpu nepieciešamība (bioloģija, fizika);

„Vecāku telpa” individuālajām skolotāja sarunām ar

vecākiem;

pedagogu pieredzes apmaiņas braucieni;

finansiālo iespēju robežas turpināt papildināt materiāli

tehnisko bāzi izglītības programmu realizēšanai atbilstoši

pamatizglītības standartam;

turpināt sekmēt skolēnu piedalīšanos mācību priekšmetu

olimpiādēs, konkursos, skatēs;

mācību metodiskie līdzekļi ( demonstrēšanas un izdales).

55

6.1.5. SVID analīze ( pamatskola)

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

profesionāla mācību procesa pilnīgai

nodrošināšanai atbilstošs pedagogu kolektīvs

lielas pedagoģiskā un tehniskā kolektīva

darba spējas, radošums, atsaucība kopīgā

darbā un kolektīva atbalsts, draudzīgums un

laba atmosfēra darba kolektīvā

veiksmīga sadarbība ar pašvaldību (iespēja

sadarboties visos līmeņos un pasākumos)

skola ar demokrātiskām darba metodēm,

uzmanības centrā skolēns un viņa intereses;

pozitīva attieksme pret bērniem

skolēniem un skolotājiem labvēlīga un

mājīga gaisotne

palielinās skolēnu skaits sākumskolā

nodrošināta sadarbība ar atbalsta personālu

sākumskolas pagarinātās dienas grupai

nepieciešama atpūtas un rotaļu telpa

grūti veidojas sadarbība ar vecākiem, kuru bērni

nesekmīgi un neattaisnoti kavē stundas

nepietiekama kontrole par skolēnu sekmēm,

kavējumiem, nepieciešama savlaicīga reaģēšana

un vecāku iesaistīšana to risināšanā

darbs vērsts uz viduvējību un nesekmīgajiem

daļai skolēnu zems kultūras un elementāras

pieklājības līmenis (necenzēti vārdi, smēķēšana,

rupja izturēšanās pret skolas darbiniekiem,

ļaunprātīga skolas inventāra bojāšana)

pārslodzes radītās sekas – radošās enerģijas

izsīkums

nepietiekams materiālais nodrošinājums

(mācību grāmatu daļējs nodrošinājums

pamatskolai, materiālā bāze praktisko darbu

veikšanai, nolietojušās mēbeles, tehnika, telpu

kosmētiskais remonts, novecojusi ūdensvada un

apkures sistēma)

IESPĒJAS DRAUDI

visiem ieinteresēti un kopā domāt par skolas

tēla atpazīstamību

vairāk piesaistīt pamatskolēnus Jaunsargu

kustībai

veidot sportistu klasi

veicināt ciešāku sadarbību ar novada

sociālais stāvoklis valstī un ģimenēs

skolotāju kolektīvs noveco

katastrofāls mācību motivācijas trūkums un

izglītības kā vērtības neapzināšanās

pieaug bērnu agresivitāte apkārtējās vides

ietekmē, aizvien vairāk bērnu ar veselības

56

pamatskolām, mākslas un mūzikas skolu,

bērnudārziem

vecāku iesaistīšanās ekskursijās, klases un

skolas pasākumos, iepazīstinot ar savu

profesiju

tehnoloģiju jomas mācību priekšmetos

„līmeņot” skolēnus; piedāvāt sevi ne tikai kā

izglītības iestādi, bet arī kā daudzprofila

iestādi (semināri, izstādes, kursi u.c.) – t.i.

skolas atpazīstamība

pārskatīt pamatizglītības programmas

prasības un skolotājam individuālās prasības,

lai atvieglotu tās apguvi un ļautu bērnam, kurš

vēlas, iegūt pamatizglītību

visiem līdzekļiem katram pedagogam

censties aktivizēt vecāku līdzdalību un

līdzieinteresētību skolas un bērna dzīvē

problēmām, logopēdiskiem traucējumiem

arvien vājāk skolai sagatavoti skolēni

samazinās skolēnu skaits saistībā ar

izbraukšanu uz ārzemēm

skolotāju radošā un inovatīvā pacēluma

izsīkums - ieliktais darbs neatbilst ne tā

rezultātiem, ne atalgojumam

valsts izglītības politikas nekonsekvences

mācību grāmatu un mācību līdzekļu

sadārdzināšanās, bet valsts finansējuma

samazināšanās atstās to iegādi vecāku ziņā (bet

pamatizglītība ar likumu ir noteikta bezmaksas!)

izaugusi jaunās demokrātiskās sabiedrības un

skolas producētā vecāku paaudze ar

kategoriskām prasībām skolai, bet nespēju un

nevēlēšanos sniegt atbalstu bērnam darboties

kopā ar skolu

6.1.6. Secinājumi un ieteikumi

ir visi priekšnoteikumi (profesionāls, radošs, draudzīgs pedagogu un tehnisko

darbinieku kolektīvs) sekmīgai pamatskolas izglītības programmas realizēšanai;

demokrātiskas darba metodes darbā ar skolēniem un darbiniekiem;

pozitīva skolas vadības un atbalsta personāla sadarbība ar pašvaldību tās institūcijām;

uzlabojusies sadarbība ar skolēnu vecākiem pozitīvā gaisotnē;

plaša ārpusstundu nodarbību izvēle;

audzināšanas darbu vērst uz skolēnu kultūras, elementāras pieklājības, veselīga

dzīvesveida, atbildības par uzvedību un mācību sasniegumiem uzlabošanu;

uzlabot kontroli un sadarbībā ar vecākiem samazināt skolēnu neattaisnotus stundu

kavējumus;

turpināt skolas telpu remontus, nomainīt nolietojušās mēbeles, tehniku un regulāri

papildināt MIC mācību un izziņu literatūras fondu, un mācību līdzekļus visos mācību

priekšmetos;

57

vairāk piesaistīt pamatskolēnus Jaunsargu kustībai;

jaunu izglītošanās iespēju piedāvājums vidusskolēniem;

informācijas tehnoloģiju izmantošanas akcents (e-klases lomas palielināšanās)

audzināšanas darbā un komunikācijā ar vecākiem.

58

6.2. Stopiņu pamatskola

6.2.1. Īss Stopiņu pamatskolas apskats

„Viss sākās no mazā – no kāda punkta, taisnes un top par pamanāmu, apbrīnojamu un

ievērojamu.. Arī mūsu , Stopiņu pamatskola, ir sākusi no mazumiņa, pa kripatiņai augot,

veidojoties un pierādot sevi”. Skola darbību uzsāka pirms vairāk nekā 60 gadiem Sauriešu

ģipša rūpnīcas īpašnieka Šmita mājā, kas celta 1933.gadā. Ar laiku ēkai piebūvētas telpas

vairākām klasēm. Laikam ejot, Sauriešu ģipša rūpnīcas (tagad „Knauf”) strādnieku skaits

aizvien straujāk pieaug. Skolā sāka mācīties dažādu tautību bērni: krievi, latvieši, baltkrievi,

ukraiņi, tatāri, azerbaidžāni, čigāni, poļi u.c. Skolā vienmēr bijušas un arī tagad ir draudzīgas,

pat ģimeniskas attiecības starp skolēniem un skolotājiem. Mūsu kā mazākumtautības skolas

priekšrocības pilsoniskās sabiedrības integrācijas veicināšanā ir paaudžu pēctecība,

sistemātiskums, veiksmīga ģimenes un pedagogu sadarbība, vietējās pašvaldības atbalsts un,

protams, saliedēts, atbildīgs, profesionāls un nemainīgs skolotāju kolektīvs, kurš izprot, ka

skola ir viens no Latvijas sabiedrības integrācijas līdzekļiem. Tāpēc visus skolas pastāvēšanas

gadus esam centušies nodrošināt valsts valodas apguvi tādā līmenī, lai turpmāk audzēkņi

atbilstoši savām spējām iegūtu nepieciešamo izglītību un būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

6.2.2. Pedagoģiskais nodrošinājums

Skolā strādā 16 pedagoģiskie darbinieki, no tiem diviem ir maģistra grāds. Skolas vadību

nodrošina direktore un direktora vietniece izglītības un audzināšanas jomā. Pedagoģisko

darbinieku izglītība pilnībā atbilsts normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

6.2.3. Izglītības kvalitātes rādītāji

Skola sekmīgi īsteno:

3 licencētas izglītības programmas:

pamatizglītības mazākumtautību programma (kods 21011121 (3.modelis));

pirmsskolas izglītības programma (kods 01011111);

pirmsskolas izglītības mazākumtautību programma (kods 01011121).

Programmas ir licenzētas Valsts noteiktajā kārtībā.

59

Skolā licencētajām izglītības programmās sastādīts mācību priekšmetu stundu saraksts.

Pedagogi ir iepazinušies ar mācību priekšmetu standartiem. Visi pedagogi (100%) zina, ka

standarta prasību izpilde ir obligāta.

Skolas vadība seko līdzi sabiedrības vajadzībām, un ņemot vērā izglītojamo un pedagogu

ieteikumus, atbilstoši pilnveido izglītības programmas. Izglītojamie un vecāki ir informēti par

mācību saturu.

Visi pedagogi izprot, kā viņa mācītā priekšmeta saturs iekļaujas īstenotajās izglītības

programmās un pārzina mācību priekšmeta standartā izvirzītos mērķus un uzdevumus.

Pedagogi metodiskajās komisijās uzskata par piemērotām ISEC izveidotās mācību priekšmetu

programmas un ir izstrādājuši tām atbilstošus tematiskos plānus. Dažādu tēmu apguvei

paredzētais laiks ir optimāls, un atbilst tematiskajā plānā paredzētam. Plānojot darbu,

pedagogi ņem vērā izglītojamo vajadzības, paredz individuālu darbu ar izglītojamiem, kuriem

ir grūtības mācībās, kā arī ar talantīgiem izglītojamiem.

Lai nerastos izglītojamo pārslodze, darbu reglamentē pārbaudes darbu grafiks, kas ir

zināms visiem izglītojamiem.

Piedāvāto izglītības programmu īstenošanā skola piedāvā dažādas iespējas un resursu

nodrošinājumu:

sadarbība ar bibliotekāru;

skola nodrošina ar mācību grāmatām;

iespēju izmantot bibliotēku;

pedagogiem un administrācijai ir pieeja pie datora un interneta;

tehnisko mācību līdzekļu un telpu nodrošinājums.

Visiem pedagogiem ir izstrādāti mācību priekšmetu tematiskie plāni. Metodiskajās

komisijas izveidotas, pamatojoties uz mācību priekšmeta jomām, un tajā darbojas visi skolas

pedagogi.

Skolā sekmīgi darbojas 5 metodiskās komisijas:

klašu audzinātāju;

valodas;

cilvēks un sabiedrība;

māksla;

tehnoloģijas un zinātņu pamati.

Metodiskajās komisijās pedagogi, balstoties uz mācību darba izvērtējuma un kontroles

rezultātiem, kā arī skolas noteiktajām prioritātēm, izvirza mācību mērķus, uzdevumus, izvēlas

60

mācību priekšmetu standartiem un skolēnu vecumam un spējām atbilstošas mācību metodes

un līdzekļus.

Šajās metodiskajās komisijās pedagogiem ir iespēja konsultēties ar kolēģiem par mācību

priekšmetos izmantotajām programmām, saņemt jaunāko informāciju par izmaiņām

programmās, kā arī ir iespēja iepazīties ar citu skolu pieredzi mācību programmu apguvē.

Pedagogi atzīst, ka katra temata apguvei mācību priekšmetu programmā atvēlētais laiks ir

pietiekams, lai izglītojamiem būtu iespēja sasniegt viņu spējām atbilstošus rezultātus. Tematu

apguvei paredzētais laika sadalījums 90% pedagogiem saskan ar ierakstiem klāšu žurnālos.

Katra semestra beigās pedagogi analizē mācību plāna izpildes gaitu, bet programmu

izpildes pašvērtējumu veic mācību gada beigās.

Pēc skolā izstrādātas un apstiprinātas „Audzināšanas darba programmas 1.- 9.klasēm”, klašu

audzinātāji izveido savas klases darba programmu.

Skolas vadība koordinē un pārrauga mācību priekšmetu programmu izvēli (visi skolotāji 100%

atzīst, ka skolas vadība sniedz atbalstu mācību priekšmetu programmas izvēlē), piedāvā

nepieciešamo informāciju un resursus, veicinot pedagogu sadarbību mācību programmu izvēlē.

Darbības mērķi, pamatvirziens un uzdevumi

Stopiņu pamatskolas mērķis ir izveidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības

procesu, kas nodrošina valsts pamatizglītības standartos noteikto mērķu sasniegšanu.

Skolas darbības pamatvirziens ir izglītojoša darbība.

Skolas uzdevumi ir:

īstenot pamatizglītības un pirmsskolas izglītības programmas, to mērķus un

uzdevumus;

izvēlēties mērķtiecīgas un mūsdienīgas izglītošanas darba metodes un formas;

nodrošināt iespēju kvalitatīvi apgūt pamatizglītību;

sadarboties ar izglītojamo vecākiem (aizbildņiem), lai nodrošinātu un veicinātu

pozitīvu izglītojošo darbu, kvalitatīvu informācijas apmaiņu un sadarbību

programmu mērķu sasniegšanā;

racionāli izmantot izglītības procesa nodrošināšanai piešķirtos finanšu resursus;

īstenot interešu izglītības programmas.

61

Kvalitātes rādītāji par skolas darbības jomām

Skolas darbības jomas Darbības prioritāte Sasniegtais

1. Mācību saturs Izglītības programmu

izvērtēšana un

precizēšana atbilstoši

valsts izglītības satura

reformai

1.Visos mācību priekšmetos

izstrādāti mācību tematiskie

plāni.

2.Programmā precizēti

mācību priekšmetu un

stundu plāni, sakarā ar

pamatizglītības reformu;

2. Mācīšana un

mācīšanās

Mācību stundas

organizācijas kvalitatīva

plānošana.

Vienotas izglītojamo

izaugsmes dinamikas

analīzes izveide un

atspoguļošana datu bāzē.

1.Izstrādāta izglītojamo

sasniegumu vērtēšanas

kārtība.

2.Katrs pedagogs veic sava

darba pašanalīzi,

pašvērtējumu.

3.Pedagogu pieredze tiek

popularizēta, vadot atklātās

stundas skolā.

4.Regulāri pedagogi

apmeklē tālākizglītības

kursus.

3. Izglītojamo

sasniegumi

Izglītojamo mācību

sasniegumu uzskaites

uzlabošana ikdienas

darbā un valsts pārbaudes

darbos.

1.Izveidota elektroniskā datu

bāze.

2.Precizēta mācību

sasniegumu vērtēšanas

kārtība.

4. Atbalsts

izglītojamiem

Vispusīga atbalsta

nodrošināšana

izglītojamiem.

Sadarbības veicināšana.

Izglītojamais-pedagogs-

vecāki.

1.Veiktas izpētītes par

izglītojamo un pedagogu

sadarbību.

2. Izstrādāti mācību kabinetu

drošības noteikumi.

3. Iekārtots medicīnas

62

kabinets.

4. Skolā strādā sociālais

pedagogs.

5. Skolas vide Drošības, disciplīnas,

kārtības un sadarbības

vides uzlabošana.

1.Drošības paaugstināšanas

nolūkā ceļš uz skolu tiek

apgaismots.

6. Resursi Izglītības procesā

nepieciešamās materiālās

bāzes pilnveidošana.

Skolas mācību telpu

labiekārtošana un to

racionāla izmantošana.

1.Iekārtota datorklase jaunās

telpās.

2.Pakāpeniski visas

sākumskolas klases

pārgājušas uz veco korpusu.

Bērnu dārzā darbojas visas 6

bērnu grupas.

7. Skolas darba

organizācija,

vadība un

kvalitātes

nodrošināšana.

Attīstības plāna izveide.

Visu ieinteresēto personu

(izglītojamo, pedagogu,

vecāku) iesaiste skolas

darba izvērtēšanā.

Vadības individuālās

darba kvalitātes

pilnveide.

1.Sadarbībā ar metodiskajā,

komisijām, balstoties uz

izglītojamo un pedagogu

vajadzību apzināšanu ir

izveidots skolas attīstības

plāns.

2.Direktore un direktores

vietniece pēc

nepieciešamības apmeklē

kursus, seminārus.

6.2.4. Vajadzības izglītības procesa nodrošināšanai

1. Papildināt skolas atbalsta personālu ar logopēdu (akreditācijas komisijas

ieteikums) un psihologu.

2. Rast iespēju daļēji nomainīt nolietojošos datorus un monitorus (7 gab.).

3. Izbūvēt piebūvi – sporta zāli, ēdamzāli, datorklase.

63

4. Nolietoto krāšņu vietā iebūvēt jaunas. Bet ja tiks veikta skolas piebūve, veikt

skolas centrālo apkuri pa posmiem:

(Tā kā krāšņu mūrēšana ir dārga un, ja skolas piebūve tiek plānota – lai nebūtu

divkārši izdevumi.)

1) 1.posms – 2011.gada vasarā ievilkt baterijas un veikt zemes darbus,

2) 2.posms – 2012.gada vasarā – uzcelt katlu māju un pieslēgt skolai centrālo

apkuri.

6.2.5.SVID analīze

Stiprās puses Vājās puses

sekmīgi realizēts jaunais standarts

pamatizglītībā

pilnveidotas un ieviestas mūsdienīgas

mācību metodes un formas, aktivizēta

starppriekšmetu saikne

tiek novērtēti skolēnu pozitīvie

sasniegumi

skolas finanšu resursu lietderīga

izmantošana mācību kabinetu remontam

kopīgi pasākumi kolektīva saliedēšanā

un tradīciju veidošanā

administrācijas klātbūtne,

līdzdarbošanās un kolektīva iesaistīšana

visos skolas un ārpusskolas pasākumos

sekmīgi ieviests un reāli darbojas e-

klases žurnāls. Gatavojoties mācību

stundām, bieži tiek izmantoti interneta

resursi. Visi skolas skolotāji ir apguvuši

iespēju robežās IT jauninājumus un

pielieto tos mācību procesā. Tuvākajā

nākotnē skolā būs iespēja strādāt ar

interaktīvo tāfeli, kas dažādos mācību

procesu

nepietiekama sadarbība ar vecākiem

vecāku pasīva attieksme pret bērnu

audzināšanu

nepietiekams atbalsta personāls

(psihologs, logopēds)

daļēji novecojis tehniskais aprīkojums

pedagogiem jāturpina darbs, lai atrastu

optimālu sadarbību ar ikvienu

izglītojamo

64

skolas bibliotēka nodrošina visu

izglītības programmu apguvei

nepieciešamās mācību grāmatas

Iespējas Draudi

lielāku vērību pievērst mācību satura

sasaistei ar reālo dzīvi, aktivizēt jaunāko

tehnoloģiju pielietojumu mācību procesā

uzlabot skolotāju un vecāku sadarbību

popularizēt, aktualizēt veselīgu

dzīvesveidu

paaugstināt skolēnu atbildību par skolas

vides izglītības saglabāšanu

palielināt skolēnu un personāla atbildību

par resursu taupīšanu un saglabāšanu

skolēnu skaita samazināšanās rezultātā

skola var tikt reorganizēta

skolēnu skaits samazinājās līdz

2009.gadam (98 bērni), no 2010.gada

1.septembra vērojams kāpums – 108

skolēni

nepietiekama finansējuma dēļ atlikta

skolas piebūves būvniecība

6.2.6. Secinājumi

1. Izglītības centrā ir skolēns un viņa individuālās mācību vajadzības. Skolotāja

pedagoģiskās rīcības mērķis un uzdevums skolā ir attīstīt un veicināt kritikas spēju un

patstāvību (briedumu).

2. Lai bērni sekmīgi adoptētos pamatskolā, ir ļoti svarīgi nodrošināt visu bērnam

nozīmīgo pieaugušo – pedagogu, vecāku, skolas medmāsas, sociālā pedagoga,

administrācijas – sadarbību, atbalstu un palīdzību.

3. Liela loma ir skolotāja personības paraugam, skolotāja personības unikalitātei un

īpašai pedagoģiskajai meistarībai, sevišķi strādājot ar skolēniem, kam ir grūtības ar

uzvedību un mācībām.

4. Skolas vidē mācību un audzināšanas procesa vadīšanā pedagoga profesionālā

kompetence sevī ietver padziļinātas psiholoģijas zināšanas, prasmi tās pielietot

pedagoģiskajā darbībā, savas emocionālās sfēras izpratni, prasmi risināt personiskās

problēmas.

5. Skolas vide sastāv no skolēnu un skolotāju savstarpējām attiecībām, no pedagogu un

skolēnu sadarbības ar apkārtējo sabiedrību un no skolas fiziskās vides.

65

6.3. Gaismas speciālā internātpamatskola

6.3.1. Īss izglītības iestādes apskats

1973.gada 1.septembrī tika atvērta Rīgas rajona Stopiņu ciema Gaismas internātpalīgskola

ar 60 skolēniem. Palīgskola darbu uzsāka uz bijušās Gaismas 8.-gadīgās skolas bāzes.

1974./75. m. g. skolai tika uzbūvēta metālapstrādes darbnīca, garāžas, taras noliktava un

malkas šķūnis. Tika veikts kapitālremonts galdnieku darbnīcā.

1976.gadā skolai tiek uzcelts internāts ar 120 vietām, ēdnīca, virtuve.

1996.gadā skola pēc likvidācijas un reorganizācijas procesa uzsāk darbu kā Gaismas

speciālā internātsākumskola ar 110 bērniem.

1997./98.m.g. tiek atvērta pirmā mācību klase bērniem invalīdiem, bet jau nākamajā

mācību gadā skolā divās klasēs mācības un dzīves iemaņas apgūst 12 bērni.

1998./99.m.g. skolas materiāli tehniskā un metodiskā bāze dod iespēju skolēniem mācības

skolā turpināt arī 5. un 6.klasē, bet no 2008./09. mācību gada apgūt pilnu pamatizglītības

programmu.

Ar Rīgas rajona finansiālo atbalstu tiek uzsākti plaši ēku un tehnisko komunikāciju

rekonstrukciju darbi. 1997.gadā veikta kanalizācijas un attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija,

1998.gadā veic katlu mājas un siltumtrases atjaunošanas darbus un 1999. gadā tiek veikti

apjomīgi rekonstrukcijas un paplašināšanas darbi internātā. Tiek uzcelts trešais stāvs un

bērniem ir iespēja dzīvot pa diviem vienā istabiņā ar labierīcībām. 2000.gada septembrī,

atbilstoši mūsdienu prasībām un sanitāri higiēniskajām normām rekonstruē mācību korpusa

telpas, bet 2001.gadā tiek veikta daļēja skolas teritorijas labiekārtošana. Skolas ēdnīcas

rekonstrukcija pabeigta 2007.gadā.

2009. gadā pēc Reģionālās reformas pabeigšanas Stopiņu novada dome pārņem Gaismas

speciālo internātpamatskolu savā pārvaldījumā. Un ar ERAF projektā piešķiro finansējumu un

Stopiņu novada domes līdzfinansējumu 2010. gadā tie rekonstruētas telpas praktisko darba

iemaņu apguvei un pilnveidei.

Skola patreizējā savā darbībā turpina gadu gaitā aizsākto darba tikuma un iemaņu apguvi.

Skolēnu piedalīšanās un panākumi Latvijas Speciālajā olimpiādē ir pierādījums sportisko

tradīciju turpinājumam skolā. Ar milzu atbildības sajūtu un gandarījumu skolēni un skolotāji

piedalījās X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Bet skolas pedagogu

izstrādātie mācību un metodiskie darbi ir apliecinājums pedagoģiskā procesa tālākai attīstībai,

pilnveidei un jauns sākums skolas tālākai izaugsmei.

66

6.3.2. Pedagoģiskais nodrošinājums iestādē

2009./2010. mācību gadā skolā mācās un internātā dzīvo 87 skolēni, no kuriem 34 bērni ar

invaliditāti.

Skolēnu izglītošanas un audzināšanas darbu nodrošina sekojošs pedagoģisko

darbinieku sastāvs:

34

3

10

1

augstākā

pedagoģiskā

izglītība

2 augstākās

izglītības

maģistra grāds doktora grāds

ESF projektā ,, Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas

apstākļos” piedalās 9 skolas skolotāji.

6.3.3. Izglītības kvalitātes rādītāji

Skolā licencētās izglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem

neparedz valsts noteiktos pārbaudes darbus un eksāmenus.

Skolas prioritāšu īstenošanas plāns paredz daudzveidīgu sadarbības formu un metožu

izmantošanu skolēnu mācību motivācijas veidošanā maksimāli kvalitatīvai mācību satura

apguvei. Mācību priekšmetu programmu plānošanas individualizāciju atbilstoši katra skolēna

spējām un attīstības līmenim. Dažādu skolēnu sadarbības formu un metožu izmantošanu

mācīšanās motivācijas veidošanā un mācīšanās motivācijas paaugstināšanu.

Gada prioritāte ir veicināt un atbalstīt vecāku (aizbildņu) līdzdalību un sadarbību

izglītojamo ar speciālajām vajadzībām integrēšanu un iekļaušanu izglītības procesā un

mazināt sociālo atstumtību.

67

6.3.4.Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai

Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu speciālās izglītības programmas apguvē

Gaismas skolas skolotāji ir izstrādājuši un tipogrāfiski izdevuši sekojošus metodiskos un

mācību materiālus:

Ērika Kalniņa

1.ES PASAULĒ

Vides mācība sākumskolai

1. darba burtnīca

Gita Skrode, Maruta Auziņa

2.ES UN ŪDENS

Vides mācība sākumskolai

2.darba burtnīca

Anita Valeine, Iveta Zvejniece

3.GAISS UN VIDE

3. darba burtnīca

Anastasija Ozoliņa, Māra Zīverte

4.AUGSNE

Vides mācība sākumskolai

4. darba burtnīca

Māra Zīverte

5.DABASZINĪBAS

Darba burtnīca 5.klasei speciālajām

skol

Māra Zīverte

6.DABASZINĪBAS

Darba burtnīca 6.klasei speciālajām

skolām

Iveta Zvejniece

7.Darba burtnīca latviešu valodā 4.

klasei

Ērika Kalniņa

8.Darba burtnīca aritmētikā (C

līmenim)

Ērika Kalniņa

9.Darba burtnīca matemātikā 1. klasei

Ērika Kalniņa

10.Darba lapas matemātikā 1. klasei

Ērika Kalniņa, Olga Čudinova, Gita

Skrode

11.Matemātika 1. klasei

Ērika Kalniņa

12.Darba burtnīca matemātikā 2. klasei

Ērika Kalniņa

13.Darba burtnīca matemātikā 2.

klasei

Gita Skrode

14.Darba burtnīca matemātikā 3. klasei

Aita Valeine

15.Darba burtnīca matemātikā 4.

klasei

Ērika Kalniņa

16.Darba burtnīca matemātikā 5. klasei

Ērika Kalniņa

17.Darba burtnīca matemātikā 6.

klasei

Gita Skrode

18.Darba burtnīca vēsturē 6. klasei

Ērika Kalniņa, Gita Skrode, Olga

Čudinova

20.Bilžu alfabēts bez piktogrammām.

21. Bilžu alfabēts ar piktogrammām

68

19.Iepazīsti pasauli!

I.Laizāne, A. Žučkova, D.Rubiķe,

22. Esmu tīrs

23. Mansapģērbs

24. Mana istaba

25. Es ārpus mājas

26. Mana nauda

IZM apstiprināta un iesniegta

tipogrāfijā Ē. Kalniņa 27. Matemātika 2.

klasei

darba procesā Ē. Kalniņa

28. Matemātikas darba burtnīca 7.

klasei 1. daļa

Ē.Kalniņa, G.Skrode, O.Čudinova

29. Matemātika 3.klasei

Iesniegta izdevniecībā

Ē.Kalniņa, G.Skrode, O.Čudinova

30. Iepazīsti pasauli 2. daļa

5.3.5. SVID analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

droša un estētiski sakārtota skolas vide

skaidri un saprotami izstrādāti Gaismas

speciālās internātpamatskolas darbības

reglamentējošie dokumenti

individuāli izstrādātas mācību programmas

un tematiskais plānojums pa mācību

semestriem speciālās izglītības programmā

21015911

skolas izstrādātas mācību programmas un

vienots tematiskais plānojums ar integrētu

mācību priekšmeta satura apguvi speciālās

izglītības programmā 21015811

skolēniem tiek nodrošināta plaša spektra

rehabilitācijas nodarbību programma:

fizioterapija, vispārējās fiziskās

sagatavotības, peldēšanas, mākslas, dejas,

mūzikas, valodas un darba terapijas

nodarbības

medicīniskā un psiholoģiskā aprūpe:

pediatra, psihiatra, psihologa un vidējā

skolas ģeogrāfiskā atrašanās vietas attālums

no novada centra

skolas skolēnu sastāvs ir no plaša reģiona,

kas apgrūtina aktīvu sadarbību ar skolēnu

vecākiem un viņu ģimenes locekļiem plašākai

individuālā darba un kultūras pasākumu

realizācijai

69

medicīniskā personāla uzraudzībā

skolēnu sasniegumi Latvijas valsts, Eiropas

un Pasaules Speciālās olimpiādes sporta

sacensībās

tiek nodrošināta atbalsta programma

skolēniem un viņu ģimenes locekļiem

sociālās atstumtības mazināšanai aktīvi

līdzdarbojoties dažāda līmeņa mākslas un

kultūras pasākumos valstī

profesionāli un augsti motivēti pedagoģiskie

un tehniskie darbinieki

13 gadu pieredze mācību un metodisko

materiālu izstrādē un izdošanā

profesionāli augsta līmeņa informāciju

tehnoloģiju izmantošana mācību materiālu

veidošanā un datorprogrammu izstrādē

skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem

mācību vielas apguvei

skolas aktīva darbība Eiropas strukturālo

fondu finanšu līdzekļu apguvē, tais skaitā

pārrobežu projektu un ES

mūžizglītības programmas Comenius

realizācija

70

IESPĒJAS DRAUDI

skolas teritorijas labiekārtošanas turpināšana

skolēniem drošas un aktivitāti veicinošas

vides pilnveidošanai: rotaļu laukuma

labiekārtošana

sporta laukuma labiekārtošana,

saimnieciskās darbības un koplietošanas

zonas tehniskā atdalīšana

nesakārtotā normatīvo dokumentu bāze

valstī neveicina speciālo skolu sistēmiskas

attīstības plānošanas iespējas

nevienlīdzīgais finanšu sadalījums speciālās

izglītības apguvei speciālajās skolās un

vispārējās izglītības iestāžu speciālajās klasēs

rada nevienlīdzīgas konkurences iespējas

skolu tālākajai attīstībai

ģimeņu sociālais un finansiālais stāvoklis

neļauj vecākiem adekvāti izvēlētie bērna

speciālajām vajadzībām piemērotāko

izglītības iestādi, bet gan tuvāko dzīves vietai,

tādejādi ietaupot uz ceļa izdevumiem, kas var

radīt skolēnu skaita samazināšanos speciālajā

skolā.

6.3.5. Secinājumi un ieteikumi

Vispārējās konkurences apstākļos skolas perspektīvās darbības iespējas nosaka:

darba vides atbilstība 21. gadsimta prasībām;

darba ētikas un savstarpējās komunikācijas pozitīvā gaisotne;

augsti profesionāla darbinieku sagatavotība savu tiešo pienākumu veikšanai;

skolas vārda atpazīstamība sabiedrībā;

skolas daudzpusīga izglītības un mācību programmu, rehabilitācijas un darba iemaņu

programmu piedāvājums atbilstoši pieprasījumam.

71

6.4. Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs

6.4.1. Īss izglītības iestādes apskats

Skola atrodas Stopiņu novada administratīvajā teritorijā. Ēka nodota ekspluatācijā 2 kārtās

(1976.g. un 1977.g.). Skolu projektējusi arhitekte D.Dannenberga. Skolas kopējā platība

11 500 kvadrātmetri. Skolas teritorijā ietilpst 8.14 ha zemes. Īpašums reģistrēts 2004.gadā.

Skolas nosaukums mainījies četras reizes:

1975. gadā Juglas sanatorijas meža skola.

1992. gadā Juglas sanatorijas internātskola.

2003. gadā Juglas sanatorijas internātpamatskola.

2010.gadā Upesleju internātpamatskola – rehabilitācijas centrs.

Skolā mācās un dzīvo skolēni no dažādiem Latvijas novadiem ar vieglām un dziestošām

tuberkulozes formām un ir vienīgā šāda profila skola valstī. Ir skolēni, kuri ārstēšanas kursu

sākuši stacionārā un to pabeidz skolā, tie, kuri ir pārslimojuši tuberkulozi un kuriem ir atlieku

parādības, no ģimenēm, kur kāds no pieaugušajiem slimo ar bacilāro tuberkulozi, ar latento

tuberkulozo infekciju un ar hroniskām saslimšanām, kuriem jāsaņem profilaktisks kurss, ar

rengenoloģiskām pārmaiņām plaušās pēc pārciestām slimībām un sociālā riska ģimeņu bērni.

Pašlaik skolā mācās 190 skolēni. Skolas kolektīvs cenšas bērnu dzīvi veidot gaišāku, labāku,

jo skolā mācās arī skolēni, kuriem trūkst ģimenes siltuma.

Skolu finansē no valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu par ikgadējo valsts budžetu

kārtējam gadam, apstiprināto ieņēmumu un izdevumu tāmi un citiem normatīvajiem aktiem.

Skola pilnībā nodrošina izglītojamos ar ēdināšanu, mācību grāmatām, profilaktisko veselības

aprūpi un pirmo medicīnisko palīdzību, atbilstošiem mācību līdzekļiem un mīksto inventāru

internātā.

6.4.2. Pedagoģiskais nodrošinājums iestādē

Skolā strādā kvalificēts pedagogu sastāvs. Tiek mācīti visi izglītības programmās

paredzētie priekšmeti. Ir aizpildītas visas štata vietas. Skolā strādā 37 pedagoģiskie darbinieki,

no tiem 33 pamatdarbā un 4 amatu apvienošanas kārtībā. 98% no visa pedagoģisko darbinieku

kopskaita ir ar augstāko pedagoģisko izglītību, ir 5 maģistri. 2009./2010.mācību gadā

pedagoģisko darbinieku kvalifikācijas celšanas kursos piedalījušies 24 skolas pedagogu. Ir 27

.mācību stundu skolotāji un 10 internāta skolotāji. Amata prasībām atbilst visi pedagogi.

72

Katrs skolotājs mērķtiecīgi un perspektīvi plāno savu profesionālās kvalifikācijas pilnveidi un

konkrētus uzdevumus radošās darbības jomā.

6.4.3. Izglītības kvalitātes rādītāji

Skola ir licencējusi un sekmīgi īsteno trīs speciālās izglītības programmas un pirmsskolas

izglītības programmu:

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamiem ar somatiskām saslimšanām. Izglītības

programmas kods 21015411. Licence Nr. V - 2500.

Speciālās pamatizglītības programma mazākumtautību programma izglītojamiem ar

somatiskām saslimšanām. Izglītības programmas kods 21015421. Licence Nr. V – 2501.

Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem.

Izglītības programmas kods 21015611. Licence Nr. V – 2123.

Pirmsskolas izglītības programma. Programmas kods 01011111. Licence Nr. V-2749.

Priekšmetu skolotāju skaits ir atbilstošs realizējamajām programmām, klašu komplektu

skaitam, internāta skolotāju skaits – atbilstoši grupu komplektiem, ir direktores vietniece

mācību darbā, direktores vietniece audzināšanas darbā, saimnieciskās daļas vadītājs,

psihologs, sociālais pedagogs, logopēds. Katrā priekšmetā ir izstrādātas un metodiskajās

komisijās apspriestas mācību priekšmetu programmas. To mērķi un saturs atbilst licencētajām

programmām. Ir izstrādāti reāli un īstenojami metodisko komisiju darba plāni. Skolēnu

pārbaudes darbi tiek plānoti, to rezultāti tiek apkopoti un analizēti ar mērķi uzlabot mācību

sasniegumus. Skolotāji savā darbā izmanto mūsdienīgas tehnoloģijas. Sistemātiski tiek

paplašināts bibliotēkas fonds gan ar mācību, gan metodisko literatūru. Mācību priekšmetu

stundās skolotāji izmanto daudzveidīgas mācību metodes, kas atbilst skolēnu spējām,

vecumam, mācību priekšmetu specifikai un mācību satura prasībām. Skola rada iespēju

skolēniem iepazītie ar novada uzņēmējdarbību, organizē ekskursijas pa Latviju, rosina

skolēnus piedalīties dažādos projektos un konkursos arī ārpus skolas. Skolā tiek apkopota

informācija par katra skolēna mācību sasniegumiem. Skolotāji vērtē skolēnu mācību darbu,

ievērojot valstī noteikto vērtēšanas kārtību. Izglītojamo sasniegumi tiek atainoti „e-klase”

elektroniskā žurnālā. Sekmes tiek analizētas no dažādām pozīcijām – skolēnu vidējie

rādījumi, mācību priekšmetu vidējie rādījumi, apguves līmeņu apskate, skolēnu progress vai

regress, sasniegumu analīze ilgākā laika posmā.

73

6.4.4.Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai

Skolas telpas atbilst sanitāri higiēnisko normu prasībām. Katru gadu pēc plāna tiek veikts

skolas kosmētiskais remonts. Skolas telpu iekārtojums atbilst mācību procesa vajadzībām.

Skolēniem un skolotājiem ir iespējas izmantot mācību tehniskos līdzekļus. Skolas

darbiniekiem ir nodrošināta brīva pieeja Interneta globālajam tīklam ar iezvanpieejas

palīdzību. 2011. gadā plānots aprīkot ar datoriem un Internetu visas mācību klašu telpas.

Izremontētas un aprīkotas gandrīz visas skolas telpas. Katra mācību gada beigās tiek

apsekotas skolas telpas un nepieciešamības gadījumā tiek veikts remonts. Skolā ir visas

nepieciešamās telpas un pietiekami materiāltehniskie resursi skolas izglītības programmu

īstenošanai. Izglītojamajiem ir iespēja dzīvot skolas internātā. Pilnībā sakārtots un atbilst

normatīvajām prasībām1. korpusa un 2.korpusa internāta istabas. 2010. gada vasarā uzsākts

renovēt arī 6.korpuss, pielāgojot to izglītojamajiem ar īpašām vajadzībām. Skolā ir noteikta

kārtība telpu un materiāltehnisko līdzekļu izmantošanai. Bibliotēkas fonds nodrošina katram

izglītojamajam mācību grāmatas un uzziņu literatūru. Skolas atbalsta personāls ir nodrošināts

ar atsevišķām telpām un materiāltehniskiem resursiem kvalitatīvai personāla funkciju

veikšanai. Ir apzināti skolēni ar īpašām vajadzībām. Šiem skolēniem tiek īstenota atbilstoša

izglītības programma. Vecākiem radītas iespējas saņemt sistemātisku skolas atbalsta

personāla palīdzību, individuālos pedagogu un skolas vadības konsultācijas un pēc

pieprasījuma – konkrētas izglītojošas nodarbības. Izveidota skolas mājas lapa, tiek izdota

skolas avīze „JUGLASSI.LV”, iekārtots skolas muzejs. Skolas finanses veido valsts budžeta

līdzekļi, Stopiņu novada domes budžeta līdzekļi un ieņēmumi no skolas saimnieciskās

darbības. Finansu līdzekļu aprite tiek organizēta centralizēti ko veic Stopiņu novada domes

grāmatvedība. Skola pilnībā izglītojamos nodrošina ar ēdināšanu, mācību grāmatām,

profilaktisko veselības aprūpi un pirmo medicīnisko palīdzību, atbilstošiem mācību

līdzekļiem un mīksto inventāru internātā. Uzsākot un beidzot mācību nedēļu skolā,

izglītojamie tiek nodrošināti ar bezmaksas autotransportu novada teritorijas robežās.

Skola izdod apliecību par pamatizglītības programmas apguvi un izziņu par obligātās

pirmsskolas izglītības apguvi.

Tālākās attīstības vajadzības pamatjomās.

1. Mācību saturs – mācību procesa individualizācija un diferenciācija izglītības kvalitātes

paaugstināšanai, informatīvi metodiskā kabineta pilnveidošana, iedzīvināt pirmsskolas

izglītības programmu.

2. Mācīšana un mācīšanās – vienota pieeja mājas darbu uzdošanai un novērtēšanai 5.-9.

klasēs, skolēnu izaugsmes dinamikas uzskaite un analīzes sistēmas veidošana,

74

aktivizēt moderno informācijas tehnoloģiju pielietošana mācību procesā, vecāku

izglītošanas un līdzdalības palielināšana mācību procesā, veicināt skolēnus izvērtēt

savus savu darbu, veicot pašvērtējumu mācību stundās, analizējot sasniegto pārbaudes

darbos, mācīties analizēt savu uzvedību.

3. Mācību sasniegumi – skolēnu sasniegumu uzlabošana ikdienas darbā, sistemātiski

vērtēt skolēnu mājas darbus latviešu valodas un matemātikas priekšmetos, skolotājiem

uzskaitīt un analizēt mācību dinamiku savā mācāmajā priekšmetā.

4. Atbalsts skolēniem – skolēnu veselības stāvokļa uzlabošana, dažādojot fiziskās

aktivitātes, skolas veselības veicināšanas programmas pilnveidošana, pārstrādāt un

piedāvāt interešu izglītības programmas, atbilstošas skolēnu interesēm, pārstrādāt

skolas karjeras izglītības programmu, izstrādāt programmu darbam ar skolas

talantīgajiem skolēniem, pilnveidot darbinieku prasmes darbam ar skolēniem, kuriem

ir speciālās vajadzības, veicināt skolēnu līdzdalību dažāda līmeņa lēmumu

pieņemšanas procesos.

5. Skolas vide – veicināt piederības apziņu un lepnumu par skolu gan skolēniem gan

skolas darbiniekiem, aktivizēt skolas pašpārvaldes darbību skolas dzīves organizēšanā,

pilnveidot skolas iekšējās kārtības noteikumu realizāciju, ievērošanu un atbildību par

pārkāpumiem, izstrādāt projekta „Draudzīga skola” programmu un aktīvi iesaistītie

tajā, pārstrādāt un izvietot skolā skaidri saprotamas norādes, pilnveidot skolas gaiteņu

un vestibila piemērotību skolēniem un apmeklētājiem (uzgaidāmais stūrītis, garderobe,

soli), skolas apkārtnes labiekārtošana – pastaigu celiņu plākšņu sakārtošana, sporta

stadiona modernizēšana.

6. Resursi – skolas telpu remonts – 7.korpusa un 8.korpusa renovācija, sporta skolotāju

darba telpu remontēšana, valsts valodas, ģeogrāfijas, 5.korpusa un 4.korpusa sanitārie

mezgli, lielajā pārejā radiatoru nomaiņa, skolas gaiteņu remonts, siltā ūdens mezgla

modernizēšana, internāta istabu aprīkošana ar jaunām mēbelēm un aizkariem, mācību

telpu aprīkošana ar interneta pieslēgumu un datoru e – klases darbam.

7. Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana – izstrādāt skolas

attīstības plānu 2011.-2013.gadam, aktivizēt skolas padomes darbu.

75

6.4.5. SVID analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

renovētas telpas

skolas atrašanās vieta

nodrošinājums ar mācību grāmatām

mācību procesa tehniskie resursi

profesionāls un stabils pedagogu

kolektīvs

individuālie korekcijas plāni

atbalsta personāla darbs

sadarbība ar vecākiem

nepietiekošs interešu izglītības

finansējums

skolotāja un skolēna dialoga kvalitāte

IESPĒJAS DRAUDI

vietējās pašvaldības atbalsts un sadarbība

ES projektu līdzekļu piesaiste

vecāku pedagoģiskā izglītošana

sadarbība ar citām skolām

piederības apziņas un lepnuma par skolu

aktivizēšana

skolēni no riska ģimenēm

samazinās izglītojamo skaits

joprojām valstī zems skolotāja profesijas

prestižs

vecāku materiālā stāvokļa pasliktināšanās

6.4.6. Secinājumi un ieteikumi

Mēs esam un paliekam bagāti. Mūsu vienīgā, lielā bagātība – cilvēki. Tie, kas veidojas no

maza, neveikla pirmklasnieka līdz staltam jaunietim, un tie, kuri māca, atbalsta, rūpējas,

rosina, mudina.

Internātskolā ne tikai iegūst izglītību, te apgūst dzīves skolu, mācās dzīvot pieņemtā

ģimenē. Personāla – audzēkņu attiecības drīzāk atgādina lielu ģimeni vai saimi. Vairāk kā

trīsdesmit gadus šai saimē mainās gan pedagogi, gan audzēkņi, bet nemainās gaišā sajūta, kad

pēc gadiem skolā ienāk stalts, smaidīgs jaunietis ar vārdiem: „Sveiki, skolotāj! Kā man jūsu

visu pietrūkst!” „Tie ir mūsējie!” saka gan audzēkņi, gan pedagogi.

Skola savu darbu uzsākusi 1976.gadā un savā pastāvēšanas laikā ir izglītojusi vairāk kā

1105 skolēnu.

76

Mainās skolas nosaukumi, mainās ģimenes locekļi-audzēkņi un skolotāji, bet paliek

pozitīvais kopā dzīvošanas azarts, kopīga ikdienas grūtību pārvarēšana, svētku svinēšana,

kopīga vēlme būt radošiem.

2009./2010.m.g. skolā pamatizglītību apguva 206 skolēni. Skolēnus mācīja un audzināja

43 pedagoģiskie darbinieki, 5 no tiem-pedagoģijas zinātņu maģistri. No skolas dibināšanas

brīža skolu 25 gadus vadīja Aina Brikše, talantīga un pieredzējusi direktore, kas skolu no

jaunbūves pārvērta par visā Latvijā atpazīstamu mācību iestādi.

Skolas bijušie audzēkņi veiksmīgi turpina mācības dažādās mācību iestādēs, apgūst

arodus un atzīst, ka katrs pedagogs devis savu artavu viņu izglītošanā. Un tādu kritēriju, pēc

kuriem iedalīt pedagogus veiksmīgākos vai mazāk veiksmīgos, nav. Jo atšķirīgi ir ne tikai

skolotāji, arī katrs audzēknis ir citāds. Vispirms - tie ir bērnu iemīļoti, neaizmirstami skolotāji;

tādi kā matemātikas skolotājs Ernests Lapiņš, kuru cienīja un augstu novērtēja arī tie, kuriem

matemātika nebija mīļākais priekšmets, vienmēr audzēkņiem atvērtā, iejūtīgā latviešu valodas

skolotāja Aija Jēkabsone, iecietīgā, katra bērna dvēselē dziļi ieinteresētā „mazo” skolotāja

Sandra Briška, ilggadējā sākumskolas metodiskās apvienības vadītāja Ieva Grandberga, kura

vienmēr atsaucīgi prata kolēģēm organizēt interesantus seminārus, rosināt uz kopīgiem

projektiem un interesantiem pasākumiem. Bibliotekāres Guntas Bruģētājas vadībā izveidots

mūsdienīgs skolas informatīvi metodiskais centrs – bibliotēka, organizētās tikšanās ar

grāmatu autoriem, ilustratoriem, radošās darbnīcas un izstādes bibliotēkā dod iespēju

jauniešiem pilnveidot savu redzesloku, attīstīt intereses.

Tradīcijas un svētki, kurus iezīmēja jau no skolas aizgājuši pedagogi, tādi kā lieliskā

mūzikas skolotāja Gita Kataja, kura ar savu degsmi un mākslas izpratni skolā organizēja

koncertus, tikšanās ar māksliniekiem, svētkus un svinīgus pasākumus, - tagad turpinās un

bagātinās mūzikas skolotājas Laumas Vicinskas – Karakonas vadībā. Ir bijušas gan pašu

uzvestas operas, gan uzstāšanās festivālā „Nāc līdzās”. Neparasti krāsainas, radošas

darbošanās pilnas ir bijušas mājturības skolotāju Anitas Miķelsones un Jura Karakona

organizētās mājturības nedēļas. Vienmēr jaunā un citādā veidā audzēkņus rosina dabas zinību

skolotāja Baiba Šmite, ir bijušas gan mīļo mājdzīvnieku izstādes, gan skaistu no dabas

veidotu kompozīciju ekspozīcijas.

Šobrīd, Sarmītes Kļaviņas vadībā, skolā aktīvi darbojas skolas parlaments, kas organizē un

vada skolas pasākumus - audzēkņu dzimšanas dienu pēcpusdienas, sporta sacensības, mācību

priekšmetu nedēļas, diskusijas par aktuālām skolas dzīves tēmām, koncertus, izstādes, diskotēkas un

citus pasākumus. Skola ir iesaistījusies arī kustībā „Draudzīga skola”, kura par savas darbības mērķi ir

izvirzījusi skolas psihoemocionālās vides pilnveidošanu, lai attiecības starp bērniem vecākiem,

skolotājiem un skolas administrāciju tiktu balstītas savstarpējā cieņā un sadarbībā. Pēc stundām

skolēni var sevi pilnveidot pulciņos un interešu izglītības nodarbībās: muzikālajā pulciņā, korī,

77

instrumentālajā ansamblī, ārstnieciskajā vingrošanā, ritmikā, vizuālajā mākslā, volejbolā, informāciju

tehnoloģijās, latviešu valodā, karjeras izglītībā, tautiskajās dejās un rotaļās, simegrāfijā, žurnālistikā.

Skolā notiek projekti un pasākumi, kuri popularizē un veicina veselīgu dzīvesveidu.

Ja dienas skolā pedagogu darbs beidzas pēcpusdienā, tad internātskolā tas turpinās līdz

naktsmieram. Te skolotāji vienmēr gatavi pastrādāt ar audzēkni pēc stundām, lai tiktu līdz vēlamajam

rezultātam. Stafeti pārņem internāta skolotāji un interešu izglītības skolotāji.

Internāta skolotājs nereti ar audzināmo risina pat tādas problēmas, kuras bērns nespēj

izstāstīt pat vecākiem. Tādās reizēs neiztikt bez sociālā pedagoga un psihologa palīdzības. Un

jau atkal gribas nosaukt visus audzinātājus, jo katram no viņiem ir savas spējas, talanti un

prasmes iesaistīt skolas dzīvē daudz cietušus, rūgtu dzīves pieredzi guvušus bērnus, un visiem

kopā viņiem ir prasme un spēja mīlēt, piedot, saprast.

Jo internātskolā IR audzēkņiem otrās mājas. Un reizēm – labākās…

Pēdējos 8 gados direktores Irēnas Frankovičas vadībā skola ir atjaunota un mainījusies

līdzi laikam: izstrādātas un licencētas speciālās izglītības programmas, skola saņēmusi

akreditācijas apliecību maksimālajam termiņam, renovēti un siltināti 6 internāta korpusi,

izremontētas gandrīz visas mācību telpas, uzbūvēts jauns siltuma mezgls, iegādātas jaunas

mēbeles, skolas mācību un metodiskā bāze tiek nepārtraukti pilnveidota, ir notikusi skolas

vispārējā informatizācija un pāreja uz skolvadības sistēmu e-klase. 2010.gada rudenī, apgūstot

ERAF projektā iegūto finansējumu, tika pabeigta 6.korpusa renovācija, kurā būs mūsdienīgas

mācību un internāta telpas arī bērniem ar īpašām vajadzībām. Sadarbojoties ar Stopiņu novada

domi, viens no skolas korpusiem izremontēts un pielāgots pirmsskolas izglītības vajadzībām,

un jau no 2010.gada novembra atvērtas 2 pirmsskolas izglītības grupiņas Stopiņu novada

bērniem.

Skola ir atvērta un ir gatava pēc vecāku un sabiedrības pieprasījuma, izstrādāt un licenzēt

vispārizglītojošo pamatizglītības programmu, tā veidojot nepārtrauktu mācību procesu no

pirmsskolas līdz pamatizglītības iegūšanai un nākotnē piedāvāt saviem skolēniem iegūt arī

arodizglītību.

78

7. Vidējā izglītība un tās apguves iespējas Stopiņu novada Ulbrokas

vidusskolā

Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas: vispārējās vidējās un profesionālās

vidējās izglītības programmas. Stopiņu novada teritorijā vispārējo vidējo izglītību var iegūt

Ulbrokas vidusskolā. Vispārējās vidējās izglītības programmu saturu nosaka valsts vispārējās

vidējās izglītības standarts. Ir četri vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni:

1) Vispārizglītojošais virziens, ko nosaka izglītības programmu grupa bez īpaši

akcentētiem mācību priekšmetiem;

2) Humanitārais un sociālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši

akcentētiem humanitāro un sociālo zinību mācību priekšmetiem;

3) Matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa

ar īpaši akcentētiem matemātikas, dabaszinību un tehnisko zinību mācību priekšmetiem;

4) Profesionālais virziens, kuru nosaka izglītības programmu grupa ar īpaši akcentētu

profesionālo ievirzi (piemēram, mākslā, mūzikā, komerczinībās, sportā).

Katra virziena vispārējās vidējās izglītības programmā obligātos mācību priekšmetus

nosaka Valsts vispārējās vidējās izglītības standarts (MK noteikumi Nr.715).

Vispārizglītojošās izglītības programmas īsteno vidusskolās un ģimnāzijās. Vispārējo

vidējo izglītību var apgūt arī vakara (maiņu) vidusskolās.

Beidzot vidusskolu, izglītojamie saņem atestātu par vispārējo vidējo izglītību un sekmju

izrakstu. Centralizētā eksāmena vērtējumu apliecina vispārējās vidējās izglītības sertifikāts.

Šie vispārējo vidējo izglītību apliecinošie dokumenti dod tiesības turpināt izglītību jebkurā

augstākās izglītības programmā. Ja izglītojamais nav ieguvis vērtējumu kādā no mācību

priekšmetiem gadā vai kādā no valsts pārbaudījumiem vai arī vairāk kā 2 no tiem saņēmis

vērtējumu, kas atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu

vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm, viņam tiek izsniegta liecība. Obligātie valsts

pārbaudījumi (eksāmeni un ieskaites) par vispārējās vidējās izglītības ieguvi noteikti Valsts

vispārējās vidējās izglītības standartā.

79

7.1. Īss Ulbrokas vidusskolas apskats (vidējā izglītība)

Tiek realizēta viena vidējās izglītības programma:

Programmas

nosaukums

Kods Licence Derīguma

termiņš

Skolēnu skaits

Vispārējās vidējās

izglītības

vispārizglītojošā

virziena programma

31011011 Nr. V-

2349

31.07.

2015.

01.09.2007.- 65

01.09.2008.- 60

01.09.2009. - 56

Skolā ir nepieciešamie pedagoģiskā personāla resursi vidējās izglītības programmas

realizēšanai: 17 skolotāji strādā vidusskolas posmā (paralēli pamatskolas posmam) no kuriem

4 skolotāji ir ar pedagoģijas zinātņu maģistra grādu, bet 8 skolotāji ieguvuši profesionālās

darbības 3. kvalitātes pakāpi. Pedagogi ir apmeklējuši profesionālās pilnveides kursus un

seminārus: Starptautisko Latvijas i-sabiedrības tehnoloģiju ekspozīcijas pasākumu „Sadarbība

rītdienas skolai” (4 pedagogi), „Uzņēmumu un organizāciju izaicinājumi pārmaiņu apstākļos”,

„LifelongLearning Programme Talking to people”,

Skolā ir programmas realizēšanai nepieciešamo telpu, kuras pakāpeniski un regulāri tiek

remontētas, apgādātas ar mēbelēm, mācību tehniskajiem līdzekļiem.

Skola ir nodrošināta ar vienotu datortīklu, kas nodrošina katram skolotājam stundas laikā

strādāt ar e-klasi, jo skola ir pārgājusi uz e-žurnālu visām klašu grupām. Vidusskolēniem

nodrošināta pieeja abās datorklasēs mājas darbu izpildei, prezentāciju veidošanai un

informācijas meklēšanai. Tiek abonēta letonika.lv.

Papildus piekļuvi internetam, mācību literatūrai, izziņu literatūrai nodrošina skolas

metodiski informatīvais centrs (MIC).

7.2. Izglītības kvalitātes rādītāji

Skolēnu mācību sasniegumi 2009./2010.m.g.pirms pēcpāŗbaudījumiem

I.T. O. P. N.

Vidusskolā 0% 5,6% 57,4% 37%

Skolā kopā: 2,6% 23,8% 48% 25,6%

80

Skolēnu mācību sasniegumu salīdzinošais pārskats pēc pēcpārbaudījumu nokārtošanas

2008./2009.m.g. I.T. O. P. N.

Vidusskolā 0% 8,33% 48,7% 43%

Skolā kopā: 1,43% 24,49% 46,96% 27,09%

2009./2010.m.g. I.T. O. P. N.

Vidusskolā 0% 7,4% 83,3% 9,3%

Skolā kopā: 2,9% 27,5% 52,2% 17,3%

Mācību sasniegumu salīdzinošais pārskats :

Vidusskolā I.T. O. P. N.

2004./2005.m.g. 1,1% 25,6% 43,4% 29,9%

2005./2006.m.g. 5% 44% 40% 11%

2006./2007.m.g. 5% 39% 43% 13%

2007./2008.m.g. 7% 48% 41% 5%

2008.2009.m.g. 0% 8,33% 48,7% 43%

2009./2010.m.g. 0% 7,4% 83,3% 9,3%

Skolā kopā I.T. O. P. N.

2004./2005.m.g. 8,5% 33,3% 37,2% 21,1%

2005./2006.m.g. 3% 40% 41% 15%

2006./2007.m.g. 3,5% 39% 43% 14,5%

2007./2008.m.g 4% 47% 43% 6%

2008./2009.m.g. 1,43% 24,49% 46,96% 27,09%

2009./2010.m.g. 2,9% 27,5% 52,2% 17,3%

81

Salīdzinošā skolēnu individuālo mācību sasniegumu dinamika un standartu prasību

izpilde mācību priekšmetos 2009./2010.mācību gadā un VPD:

Vidusskola:

Priekšm. Inform. BEP Ģeogr. Sports Matem. Kult.v.

07./08.m.g.

Gadā 6,2 6,1 6,5 6,8 5,3 8

VPD 6,5 5,9 5,1 6,8 4,9 5

08./09.m.g.

Gadā 6,5 5,5 5,2 6,6 -

VPD 6,7 5,8 4,8 6,7 -

09./10.m.g.

Gadā 5,45 6,0

VPD 5,36 6,7

Par izglītības kvalitāti liecina vidusskolēnu sasniegumiem mācību priekšmetu olimpiādēs,

skatēs, konkursos. Skolēni ir piedalījušies LR Ārlietu ministrijas eseju konkursā „ Mans

karoga stāsts”, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja konkursā, datorgrafikas

konkursā, Latvijas Infektoloģijas centra plakātu konkursā, Stopiņu novada domes rīkotajos

konkursos.

7.3. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai

nodrošināt pedagogiem pašizglītības iespējas, pilnveidot tālākizglītības

informatīvo bāzi un metodiska atbalsta materiālus, sniegt ierosmes jauniem

meklējumiem izglītības kvalitātes nostiprināšanā;

atbalstīt un koordinēt skolas pedagogu līdzdalību ESF un citos projektos;

organizēt pieredzes apmaiņu par efektīvu mācību metožu izmantošanu skolēnu

mācību sasniegumu paaugstināšanai;

organizēt skolotāju radošo darbu skati, apkopot metodisko pieredzi skolotāju darba

mapēs;

paaugstināt skolotāju kompetences mācību tehnisko līdzekļu pielietošanā un

izmantošanas efektivitātē;

organizēt alternatīvās skolas olimpiādes un stimulēt skolēnu iesaistīšanos dažādos

ārpusskolas institūciju izsludinātajos konkursos;

82

meklēt iespēju papildus mācību telpām, kā arī racionāli izmantot esošās sakarā ar

matemātikas, mūzikas kabinetu pārslodzi; nav laboratorijas telpu fizikas,

bioloģijas kabinetiem;

rast iespēju iekārtot brīvā laika un atpūtas telpu;

skolas telpas nav piemērotas cilvēkiem ar kustību traucējumiem;

nav piemērota telpa psihologam grupu nodarbībām;

finansiālo iespēju robežās turpināt papildināt materiāli tehnisko bāzi izglītības

programmu realizēšanai vidējās izglītības standartam;

paplašināt mācību tehnisko bāzi atbilstoši mācību satura apguvei un izglītošanās

procesa pilnveidei ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem;

vēlams iekārtot „Vecāku telpu” individuālajām sarunām pedagogam ar vecākiem.

7.4. SVID analīze (vidējā izglītība)

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

profesionāls mācību procesa pilnīgai

nodrošināšanai atbilstošs pedagogu

kolektīvs

lielas pedagoģiskā un tehniskā kolektīva

darba spējas, radošums, atsaucība kopīgā

darbā un kolektīva atbalsts, draudzīgums

un laba atmosfēra darba kolektīvā

veiksmīga sadarbība ar pašvaldību

(iespēja sadarboties visos līmeņos un

pasākumos)

skola ar demokrātiskām darba metodēm,

uzmanības centrā skolēns un viņa

intereses; pozitīva attieksme pret bērniem;

skolēniem un skolotājiem labvēlīga un

mājīga gaisotne

palielinās skolēnu skaits sākumskolā

nodrošināta sadarbība ar atbalsta

personālu

mazs skolēnu skaits, trūkst konkurences,

iestājas skolēni ar nepietiekošām

zināšanām un vāju motivāciju, kādēļ

nevaram veidot citas programmas

nepietiekama ģimeņu ieinteresētība un

aktivitāte sadarbībā ar skolu

nepietiekoša materiāli tehniskā bāze

(mācību tehniskie līdzekļi, mēbeles,

remonti u.c.)

pedagogu kolektīvā nav vīriešu

nevar nodrošināt ar mācību grāmatām

neattaisnoti stundu kavējumi, kas

pazemina sekmju līmeni

grūti veidojas sadarbība ar vecākiem,

kuru bērni nesekmīgi un neattaisnoti kavē

stundas

nepietiekama kontrole par skolēnu

sekmēm, kavējumiem, nepieciešama

83

skolas vadības labi organizēts komandas

darbs, precīza lēmumu pieņemšana,

veiksmīga administrācijas un skolotāju

sadarbība, pretimnākšana, sapratne,

lokanība, tiek vērtēts skolotāja darbs

aktīva Skolēnu padome

dalība un pieredze vietējos un

starptautiskos projektos

tradīciju saglabāšana

droša vide un pozitīva attieksme pret

bērniem

skaista skolas apkārtne, laba skolas ēka,

kura ir uzlabota, pilnveidota un regulāri

tiek atjaunota un remontēta

plaša ārpusstundu nodarbību izvēle

(kori, deju kolektīvi, sporta nodarbības,

lietišķā māksla, literārā māksla u.c.)

skolēni tiek nodrošināti ar nokļūšanu

uz/no skolas ar skolēnu autobusiem

mūžizglītības nodrošināšana skolā,

iesaistoties Eiropas projektos

savlaicīga reaģēšana un vecāku

iesaistīšana to risināšanā

darbs vērsts uz viduvējību un

nesekmīgajiem

daļai skolēnu zems kultūras un

elementāras pieklājības līmenis (necenzēti

vārdi, smēķēšana, rupja izturēšanās pret

skolas darbiniekiem, ļaunprātīga skolas

inventāra bojāšana)

pārslodzes radītās sekas – radošās

enerģijas izsīkums

skolas saimnieciskā darba vadība un

organizācija

IESPĒJAS DRAUDI

visiem ieinteresēti un kopā domāt par

skolas tēla atpazīstamību

turpināt darbu starptautiskos projektos

organizēt pedagogu radošās diskusijas

un pieredzes apmaiņu

censties atjaunot ( ja būs vecāku

maksātspēja un 10. klases skolēnu

potenciāls) sadarbību ar Latvijas

Uzņēmējdarbības un menedžmenta

akadēmiju

visiem līdzekļiem katram pedagogam

vāji attīstīta sabiedriskā transporta

kustība

stipri nolietots skolas autotransports

samazinās skolēnu skaits saistībā ar

izbraukšanu uz ārzemēm; dzimstības

samazināšanās

skolotāju radošā un inovatīvā pacēluma

izsīkums - ieliktais darbs neatbilst ne tā

rezultātiem, ne atalgojumam

valsts izglītības politikas

nekonsekvences

84

censties aktivizēt vecāku līdzdalību un

līdzieinteresētību skolas un bērna dzīvē

vecāku iesaistīšanās ekskursijās, klases un

skolas pasākumos, iepazīstinot ar savu

profesiju

piedāvāt sevi ne tikai kā izglītības

iestādi, bet arī kā daudzprofila iestādi

(semināri, izstādes, kursi u.c.) – t.i. skolas

atpazīstamība

izveidot profilkursu, kas varētu

ieinteresēt vidusskolēnus padziļināti

apgūt kādu priekšmetu (komerczinības,

tulkošana, psiholoģija, sporta klase,

valodas, lietvedība, frizieris-kosmetologs)

turpināt risināt sabiedriskā transporta

problēmas

mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu

koncertēšana ārpus skolas

plašāk un pārdomātāk izmantot sporta

kompleksu un peldbaseinu

mācību grāmatu un mācību līdzekļu

sadārdzināšanās, bet valsts finansējuma

samazināšanās atstās to iegādi vecāku

ziņā

Rīgas tuvums un problēmas ar

sabiedrisko transportu var apdraudēt

skolas kontingenta sarukšanu

mazskaitliska vidusskola

skolas saimnieciskā darba organizācija;

skolēni pēc 9. klases izvēlas iegūt

profesiju

pedagogu kolektīva novecošanās

izaugusi jaunās demokrātiskās

sabiedrības un skolas producētā vecāku

paaudze ar kategoriskām prasībām skolai,

bet nespēju un nevēlēšanos sniegt atbalstu

bērnam darboties kopā ar skolu

7.5. Secinājumi un ieteikumi

profesionāls mācību procesa pilnīgai un sekmīgai nodrošināšanai atbilstošs pedagoģiskais

un tehniskais personāls (kvalifikācija, radošums, demokrātisks vadības stils un komandas

darbs, draudzīga attieksme);

veiksmīga sadarbība visos līmeņos ar pašvaldību un tās institūcijām;

aktīvs Skolēnu un Skolas padomes darbs;

aktīva dalība un pieredze starptautiskos projektos;

aktivizēt vecāku līdzdalību un līdzieinteresētību skolas un sava bērna dzīvē;

piedāvāt skolu ne tikai kā izglītības iestādi, bet arī kā kultūras un izglītības iestādi

pieaugušajiem, tā veicinot skolas atpazīstamību;

uzlabot kontroli un sadarbībā ar vecākiem samazināt skolēnu neattaisnotus stundu

kavējumus, lielāku akcentu vēršot elektroniskās informācijas apmaiņai;

85

audzināšanas darbu vērst uz skolēnu kultūras, elementāras pieklājības, veselīga

dzīvesveida, atbildības par uzvedību un mācību sasniegumiem uzlabošanu;

jāpilnveido mācību tehniskā bāze, jāaktivizē zinātniski pētnieciskais darbs.

86

8. Profesionālās ievirzes izglītības iespējas Stopiņu novada Ulbrokas

Mūzikas un mākslas skolā

8.1. Īss izglītības iestādes apskats

Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola dibināta 1998. gada 22. jūlijā. Sākumā gan tikai kā

Mūzikas skola (Stopiņu pagasta padomes sēdes protokols Nr.38, 22.07.1998.), mākslas nodaļa

tika pievienota 2000. gada 23. augustā (Stopiņu pagasta padomes sēdes protokols Nr.89,

23.08.2000.). No šī brīža skolas nosaukums Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola.

Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas darbību nosaka NOLIKUMS, kas apstiprināts

Stopiņu novada Domes sēdē 2005. gada 2. februārī (protokols Nr.103).

Skolas darbs tiek organizēts atbilstoši LR likumdošanai un spēkā esošajiem normatīvajiem

aktiem.

Izglītības iestādes reģistrācijas apliecības Nr. 4374902277, izsniegta 16.09.2010.

Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola ir profesionālās ievirzes izglītības iestāde, kurā mācās

bērni no 7 gadu vecuma. Skola realizē 13 licencētas un akreditētas Izglītības programmas.

Izglītības programmas tiek apgūtas divos apmācības periodos mūzikas nodaļā un vienā

periodā mākslas nodaļā.

7 – gadīgā apmācība notiek vizuāli plastiskās mākslas nodaļā, tiek uzņemti audzēkņi no 8 -

9 gadu vecuma. Audzēkņi apgūst šādus mācību priekšmetus – zīmēšana, gleznošana,

veidošana, kompozīcija, mākslas valodas pamati, kā arī mācību priekšmetu darbs materiālā –

keramika, grafika, datorgrafika un zaļā prakse – plenērs.

8 - gadīgā apmācība notiek klavierspēlē, vijoļspēlē un kora klasē. Šajās programmās tiek

uzņemti audzēkņi no 7 gadu vecuma.

6 - gadīgajās apmācības programmās - akordeona, kokles, ģitāras, sitaminstrumentu un

pūšaminstrumentu specialitātēs audzēkņi tiek uzņemti no 8 - 9 gadu vecuma.

Bez specialitātes (mūzikas nodaļā) audzēkņi apgūst solfedžo no 1. klases, mūzikas

literatūru no 2. klases 6 - gadīgajā apmācībā un no 4. klases 8 - gadīgajā apmācībā, kā arī

vispārējās klavieres kora klases audzēkņi no 1. klases, pārējo specialitāšu audzēkņi no

2.klases. Kora klases audzēkņiem ir iespēja papildus apgūt arī kāda pūšaminstrumenta spēli.

Pēc skolas beigšanas audzēkņi ir sagatavoti izglītības turpināšanai vidējā pakāpē.

Skolā darbojas vairāki kolektīvi – akordeonistu ansamblis, koklētāju ansamblis, flautu

ansamblis, ģitāristu ansamblis, vijolnieku ansamblis, koris un kora klases ansambļi, kā arī

kameransamblis.

87

Skolas absolventi muzicē Jauniešu simfoniskā orķestra sastāvā, pūtēju orķestros, dzied

koros.

Tradīcijas, sadarbība un citi ārpusklases pasākumi ir tie, kas ikdienas darbam piešķir

papildus saturu un krāsas. Radošu prieku un pilnveidošanos mūsu audzēkņi gūst radoši

darbojoties gan citviet Latvijā, gan arī aiz tās robežām. Jaunas idejas un iedvesmu smeļamies,

tiekoties gan formālās, gan neformālās draudzības „saspēlēs” ar citām mūzikas un/vai mākslas

skolām.

Esam ieguvuši draugus arī ārpus mūsu valsts robežām. Starptautisko sadarbību uzsākām

2006. gadā ar apmaiņas vizītēm ar Alytus (Lietuva) mūzikas skolu, 2008. gadā ar Palangas

(Lietuva) mūzikas un mākslas skolu. Šādas apmaiņas programmas dod lielisku iespēju

saredzēt sevi plašākā kontekstā, paplašināt audzēkņu redzesloku un veicināt motivāciju, kura

rodas kopīgās muzicēšanas un radošo darbnīcu priekā. Audzēkņi katru gadu piedalās vasaras

nometnēs.

Katru gadu piedalāmies ap 25 – 30 festivālos, koncertos, izstādēs Stopiņu novadā un citur

republikā.

Nozīmīgi pasākumi mūsu skolā ir mācību pusgadu noslēgumi – 1. pusgadā Ziemassvētku

noskaņās veidots koncerts – izstāde, 2. pusgadā koncerts – izstāde „Tādi esam”. Pasākumos

tiek sumināti skolas izcilnieki un konkursu laureāti. Par tradīciju kļuvuši arī skolotāju

koncerts – izstāde pirmajos pavasara mēnešos. Īpaši svētki mums ir audzēkņu izlaidumi.

Svarīga loma mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes izglītības audzēkņiem ir iespēja

klausīties un vērot profesionāļu sniegumu. Organizējam operu, baleta izrāžu, izstāžu, kā arī

kultūrvēsturisku vietu apmeklējumus un tikšanās ar interesantām un radošām personībām.

Skolas darbības mērķis – veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītības procesu, kas

nodrošinātu profesionālās ievirzes mūzikas un mākslas izglītības programmās noteikto mērķu

sasniegšanu. Būdami atvērti pasaules kultūras daudzveidībai, vienlaikus gribam attīstīt savas

nacionālās vērtības un kultūras savdabību, pilnveidot un saglabāt to.

88

8.2. Pedagoģiskais nodrošinājums iestādē

Pedagoģiskais sastāvs nodrošināts visām profesionālās ievirzes izglītības programmām.

Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā strādā:

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

Mūzikas

nodaļa

23 21 20

Mākslas

nodaļa

5 5 4

Kopā 28 26 24

Pedagogu izglītība:

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

augstākā vid.prof. augstākā vid.prof. augstākā vid.prof.

Mūzikas

nodaļa

21 2 20 1 19 1

Mākslas

nodaļa

5 5 4

Kopā 26 2 25 1 23 1

89

8.3. Izglītības kvalitātes rādītāji

Skola ir akreditēta (AI 2134, 19.12.2006.) izglītības iestāde.

Skolai ir 13 licencētas un akreditētas profesionālās ievirzes izglītības programmas:

Nosaukums Kods

Vizuāli plastiskā māksla 20V21100

Taustiņinstrumnetu spēle – Klavierspēle 20V21201

Taustiņinstrumentu spēle – Akordeona spēle 20V21201

Stīgu instrumentu spēle – Ģitāras spēle 20V21202

Stīgu instrumentu spēle – Kokles spēle 20V21202

Stīgu instrumentu spēle – Vijoļspēle 20V21202

Pūšaminstrumentu spēle – Flautas spēle 20V21203

Pūšaminstrumentu spēle – Klarnetes spēle 20V21203

Pūšaminstrumentu spēle – Saksofona spēle 20V21203

Pūšaminstrumentu spēle – Mežraga spēle 20V21203

Pūšaminstrumentu spēle – Trompetes spēle 20V21203

Sitaminstrumentu spēle 20V21204

Vokālā mūzika – Kora klase 20V21206

90

Audzēkņu skaits:

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

Mūzikas

nodaļa

119 126 140

Mākslas

nodaļa

66 74 96

Kopā 185 200 236

Absolventu skaits:

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

Mūzikas

nodaļa

14 10 11

Mākslas

nodaļa

5 6 7

Kopā 19 16 18

91

Audzēkņu skaits, kas turpina izglītoties nākošajā kultūrizglītības pakāpē

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010.

Mūzikas

nodaļa

3 3 2

Mākslas

nodaļa

3 2 1

Kopā 6 5 3

Pedagogi regulāri paaugstina savu profesionālo kompetenci, aktīvi apmeklē tālākizglītības

kursus, mācās maģistrantūrā.

92

Audzēkņi regulāri piedalās konkursos, festivālos, skatēs, plenēros, koncertos, izstādēs,

uzrāda arvien labākus sasniegumus konkursos, iegūst godalgotas vietas.

8.4. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai

1. Jaunu papildus telpu nodrošinājums.

2. Esošo telpu remonts.

3. Esošo instrumentu profesionāla uzturēšana (piemēram, ne tikai klavieru skaņošana, bet

arī remonts).

4. Materiāli tehniskās bāzes mūzikas nodaļā pilnveidošana un atjaunošana (mūzikas

instrumenti - profesionāls ksilofons vai marimba, koncertkokles slēdži, novecojušā

mūzikas instrumentārija pakāpeniska atjaunošana uz profesionāliem – jauniem

mūzikas instrumentiem (akreditācijas ekspertu ieteikums), klavierkrēsli.

5. Materiāli tehniskās bāzes atjaunošana mākslas nodaļā – profesionālas darba virsmas,

molberti – zīmēšanai un/vai gleznošanai, veidošanas darba vietas, keramikas klases

apgaismojums, plaukti darbu uzglabāšanai.

6. Kvalitatīvi un profesionāli mācību līdzekļi un materiāli (piemēram - mūzikas centrs,

nošu pultis, mācību grāmatas, ģipša atlējumi u.c.).

7. Informāciju un komunikāciju tehnoloģijas: nokomplektēti 2 datori mācību

priekšmetam datorgrafika – animācija, 1 dators mūzikas nodaļas vajadzībām;

datorprogrammu nodrošinājums – Adobe Illustrator, Adobe Photoshop, Adobe

Premier Pro, Adobe Flash, Sibelius u.c.; projektors, ekrāns; kopētājs, printeris.

8. Dalības maksu tālākizglītības kursos, konkursos, festivālos u.c.. nodrošinājums.

93

8.5. SVID analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

augsti profesionāls pedagoģiskais sastāvs

– radošs, ieinteresēts, aktīvs – jauninājumi,

unikalitāte

daudzveidīgu metožu un metodisko

paņēmienu izmantošana mācību procesā

izglītības programmu veiksmīga realizācija

panākumi konkursos

pārvaldīšana

cena – vērtība – kvalitāte

kultūra

telpu trūkums

telpu labiekārtošana

finansiālās iespējas

vecāku nepietiekošs atbalsts

instrumentārija nolietošanās

tehniskā aprīkojuma novecošanās

neiesaistīšanās projektu rakstīšanā

IESPĒJAS

DRAUDI

domes atbalsts

plašākas telpas

skolas atbalsta biedrība BUMMS

projekti, sadarbībā ar BUMMS

iedzīvotāju skaits

Rīgas tuvums

skolas – vecāku sadarbība

valsts attieksme pret kultūrizglītību (īpaši

pamatprogrammās)

ekonomiskās attīstības lejupslīde

telpu trūkums

pedagogu zemais atalgojums par likmi

8.6. Secinājumi un ieteikumi

Mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes izglītība ir vienreizēja iespēja veidot bērnu par

brīvu, radošu personību, kurš spēj realizēt dažādas ieceres, spēj profesionāli orientēties

mūzikas un mākslas pamatzināšanu pasaulē.

Latvija nav vienīgā valsts pasaulē, kura ir uzņēmusies papildus rūpes šāda veida bērnu

izglītošanā, apmaksājot pedagogu darba algas profesionālās ievirzes izglītības programmām

mākslā un mūzikā (šāda veida izglītību var apgūt gandrīz visās bijušās padomju iekārtas

republikās).

94

Pasaulē ir prakse, ka mākslu un mūziku bērni mācās padziļināti dažādos pulciņos interešu

izglītības statusā, kas pilnībā tiek finansēti no pašvaldībām un vecākiem.

Turpretī Latvijā ir 149 pašvaldību dibinātas mūzikas un/vai mākslas skolas, kurās bērni

apgūst nozares profesionālos mācību priekšmetus.

Šo izglītību ir iespēja apgūt paralēli obligātajai pamatizglītībai pēc mācībām

vispārizglītojošajā skolā.

Audzēkņi pēc skolas beigšanas ir sagatavoti izglītības turpināšanai dažādās ar

kultūrizglītību saistītās izglītības iestādēs vidējā izglītības līmeņa apguvei.

Skolas uzturēšana ir katras pašvaldības pārziņā, atbilstoši izglītības programmas prasībām,

bet vecāku līdzfinansējums tiek izlietots daudz un dažādu profesionālu mācību materiālu un

līdzekļu iegādei.

Mūzikas un mākslas skola nav interešu pulciņš, bet gan konkrētu izglītības programmas

apguves mācību iestāde, kuru beidzot audzēknis kārto skolas noslēguma eksāmenus katrā

mācību priekšmetā un saņem valsts atzītu dokumentu - apliecību. Tas nozīmē, ka jādarbojas

ar profesionāliem materiāliem, jāspēlē uz profesionāliem instrumentiem, lai nodrošinātu

mācību priekšmetu programmu profesionālās prasības.

Pedagogu kolektīvs ir atbildīgs par izglītības programmu kvalitatīvu realizējumu, bet

vecāki ir atbildīgi par sava bērna atrašanos mācību stundā noteiktā laikā un pašvaldības

apstiprināto maksājumu veikšanu.

Stopiņu novads ir bagāts ar dažādu interešu pulciņu nodarbību nodrošinājumu, bet iespēju

robežās ir jāizdara izvēle, jo bērns nevar vienlaicīgi atrasties mūzikas un mākslas skolā,

dejošanā, sportā, teātrī, utt.

95

9. Interešu izglītības iespējas Stopiņu novadā

9.1. Interešu izglītības iespējas Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolā

Mūzikas nodaļā – sagatavošanas klases (20 minūtes nedēļā instrumenta spēle, 40 minūtes

mūzikas mācība).

Mākslas nodaļā – interešu grupas (40 minūtes nedēļā – zīmēšana, gleznošana; 40 minūtes

nedēļā – veidošana).

Sagatavošanas klasē audzēkņus uzņem no 5 -6 gadu vecuma, bet interešu izglītības grupās

var mācīties bērni no 5-8 gadu vecumam.

Skolas interešu izglītības programmas tiek finansētas no pašvaldības budžeta.

9.2. Interešu izglītības pulciņi PII

9.2.1. Interešu izglītības pulciņi privātajā PII Draugi 2009./2010. m.g.

Sakarā ar to, ka šajā mācību gadā dominējošais bērnu vecums iestādē bija 1,7-3 gadi, tad

no interešu izglītības tika piedāvāts tikai mākslas pulciņš . 2010./2011. m.g. tiek plānoti

papildus vokālais , angļu valodas un kustību terapijas pulciņi.

9.2.2.Interešu izglītības pulciņi PII ‘’Pienenīte’.

Iestādē darbojas 4 interešu izglītības pulciņi- vokālais, tautas deju, angļu valodas un

peldēšanas pulciņš, kas domāti pirmsskolas vecuma bērniem interešu, vajadzību un radošās

darbības attīstīšanai. Interešu pulciņi darbojas ārpusnodarbību laikā. Tos vada profesionāli un

pieredzējuši pedagogi, kas strādā katrs savā jomā.

Vokālais pulciņš ‘’Pienenīte’’. Pulciņu vada mūzikas skolotāja Līga

Kurzemniece. Pulciņā darbojas bērni no 4 -7gadu vecumam. Nodarbības notiek 2x

nedēļā (Pirmdienās, Ceturtdienās) no pl.: 16.00-18.30 pa vecumu apakšgrupām.

Pulciņa mērķis- raisīt dziedātprieku, attīstīt balss iespējas, vingrināt dziedošu un tīru

balss skanējumu.

Katru gadu kā tradīcija aprīļa beigās Ulbrokas kultūras namā notiek pulciņa

noslēguma koncerts, kurā piedalās ap 120 pulciņa dalībnieki.

96

Tautas deju pulciņš ‘’Pūka’’. Pulciņu vada tautas deju skolotāja Aiga Medne.

Pulciņu apmeklē bērni no 3-7 gadu vecumam. Nodarbības notiek 2x nedēļā

(Otrdienās, Piektdienās) no pl.: 16.00-18.00 pa vecumu apakšgrupām.

Pulciņa mērķis – radīt dejotprieku, attīstīt ritma izjūtu, veidot stāju un iemācīt tauta

deju pamatsoļus. Tautas dejas māca arī veidot kontaktu ar deju partneriem, vairo

pozitīvas emocijas, ceļ bērna pašapziņu un veido tautisko piederību. Arī tautas deju

pulciņam mācību gada beigās ir savs noslēguma koncerts un arī katrai vecuma grupai

atsevišķi atklātās nodarbības, uz kurām aicināti vecāki. Mūsu iestādes tautas deju

pulciņš ir piedalījies arī dažādos koncertos un publiskos pasākumos novada kultūras

namā un Pierīgas pirmsskolas iestāžu deju kolektīvu skatēs.

Angļu valodas pulciņš. Pulciņu vada skolotāja Irina Derkača. Pulciņu apmeklē

bērni vecumā no 5-7 gadu vecumam.. Nodarbības notiek 2x nedēļā (Trešdienās un

Piektdienās)no pl.15.30-18.00. Pulciņa skolotāja ir izstrādājusi 2 gadīgo mācību

programmu, kuru apgūstot bērnam ir jau angļu valodas runātprasme un

pamatzināšanas, lai varētu turpināt angļu valodu mācīties 1. klasē.

Pulciņa mērķis- radīt interesi par angļu valodu, kā saziņas līdzekli visā pasaulē. Radīt

izpratni par valodas nepieciešamību un pielietojumu dzīvē. Apgūt pamatzināšanas un

sarunvalodas praksi angļu valodā.

Arī angļu valodas pulciņam ir savas tradīcijas. Katru gadu pavasarī vecāki un skolotāji

tiek aicināti uz atklātajām nodarbībām. Pulciņa bērni savas apgūtās zināšanas

demonstrē arī bērnudārza izlaidumos.

Peldēšanas pulciņš. Pulciņa vadītāja sporta skolotāja Tatjana Trofimova. Pulciņu

apmeklē bērni vecumā no 2- 7 gadiem, arī bērni ārpus iestādes. Nodarbības notiek

2x nedēļā( Otrdienās, Ceturtdienās) no plkst.: 16.00-18.00

Pulciņa mērķis- radīt bērniem drošības sajūtu uz ūdens, nostiprināt veselību, apgūt

pareizu peldētprasmi un niršanu zem ūdens.

Tā kā Ulbrokā ir arī ezers u.c. ūdens tilpnes, kā arī ģimenes ar bērniem mēdz atpūsties

pie jūras, tad ir svarīgi, lai bērni pēc iespējas jaunākā vecumā apgūtu peldētprasmi. Ir

arī novērots, ka peldēšana baseinā norūda bērnus un nostiprina imunitāti. Peldēšanas

pulciņa regulārs apmeklējums līdz mācību uzsākšanai skolā garantē pilnībā apgūtu

peldētprasmi. Katru gadu pavasarī vecāki var vērot atklātās pulciņa nodarbības, kā arī

var pieteikties pie skolotājas nodarbības vērot individuāli.

97

9.2.3. Vajadzības PII ”Pienenīte’’ interešu izglītības nodrošināšanai.

LR Izglītības likums nosaka, ka interešu izglītība ir personas individuālās izglītības

vajadzību un vēlmju īstenošana, neatkarīgi no vecuma un iepriekšējās izglītības. Taču lai

īstenotu, katra indivīda vēlmes ir vajadzīgi atbilstoši apstākļi.: piemērotas telpas, mācību

uzskates līdzekļi, video un audio sistēmas u.c. Iestādes telpu noslogojuma dēļ praktiski vairāk

interešu pulciņi darboties nespēj, jo laiks un telpas ir ierobežotas. Vienlaicīgi pēcpusdienās ir

noslogotas abas zāles- muzikālā un sporta zāle. Trūkst atbilstoša mācību telpa, piemēram,

angļu valodas pulciņam.

Vokālajam pulciņam:

nepieciešama papildus mūzikas instrumentu iegāde, bērnu ritma izjūtas

attīstīšanai;

dažādi atribūti un dekorācijas dziesmu vizualizācijai koncerta laikā;

skolotājai dziesmu materiāla sagatavošanai CD diski, atskaņotājs.

Tautas deju pulciņam:

jauni tautiskie svārki, bikses, vestes un pastalas;

meitenēm pašu gatavoti mākslīgo ziedu vainadziņi;

jauns CD atskaņotājs.

Angļu valodas pulciņam:

piemērotas mācību telpas ar bērnu galdiem, soliem un tāfeli;

izdales un uzskates mācību materiāli bērniem;

CD atskaņotājs.

Peldēšanas pulciņam:

nepieciešama baseina gaisa ventilācijas sistēma;

papildināt baseina inventāru ( peldēšanas vestes, dēļi, uzroči);

iegādāties 2 jaunus matu žāvētājus.

9.2.4. Secinājumi un ieteikumi

atbilstoši katra bērna vecumam un vajadzībām pulciņos ir iespēja attīstīt garīgo un

fizisko potenciālu, lai bērns veidotos par vispusīgi attīstītu personību;

pulciņi sniedz iespēju pašizglītībai un radošam darbam, kā arī veicina saprātīgu un

mērķtiecīgu brīvā laika organizāciju iestādē;

tiek nodrošināta talantīgo audzēkņu spēju attīstība un meistarības pilnveidošana;

98

pulciņu nodarbības notiek pēc brīvprātības principa, kas piesaista bērnus atbilstoši

interesēm;

pulciņos ir iespēja būt radošam, prezentēt savus sasniegumus izstādēs, koncertos, u.c.

atklātajos pasākumos;

pulciņu dalības maksa ir ļoti demokrātiska, skolotāji, galvenokārt strādā uz entuziasma

pamata;

priekšlikums pulciņu skolotājām veikt pedagoģisku pētījumu par bērnu interesēm,

vajadzībām un sociālajām problēmām pirmsskolas vecumā;

papildināt iestādes materiāli tehnisko bāzi veikt sporta, mūzikas inventāra iegādi,

atbilstoši bērnu vajadzībām.

Saskaņoti sadarboties ar Iestādes Padomi, Stopiņu novada Domi, iesaistīt privātās

struktūras, kas atbalstītu interešu izglītības mērķus.

9.3. Interešu izglītības iespējas Ulbrokas kultūras namā

Ulbrokas kultūras namā darbojas daudzveidīgi pašdarbības kolektīvi, kas veicina

iedzīvotājiem, dažādām vecuma grupām un interesēm atbilstošas, mūžizglītības un interešu

izglītības radošās izpausmes iemantošanas iespējas:

jauktais koris „Ulbroka”

sieviešu koris „Madara”

vidējās paaudzes deju kolektīvs „Luste”

vidējās paaudzes deju kolektīvs „Stopiņš”

jauniešu deju kolektīvs „Laine”

vokālais ansamblis „Sagša”

vokālais ansamblis „Ievzieds”

tautas lietišķās mākslas studija „Ulbroka”

bērnu teātra studija

Ulbrokas kultūras namā ir darbojušās, darbojas vai ir izteikušas vēlmi darboties interešu

izglītības grupas:

līnijdeju grupa

pieaugušo teātra studija

99

baleta grupa

sarīkojumu deju grupa

vēderdeju grupa

ritmikas nodarbības māmiņām ar pirmsskolas vecuma bērniem

aerobikas nodarbības

Secinājumi un ieteikumi:

telpu trūkuma un lielās noslogotības dēļ, netiek dota iespēja daudzām aktivitātēm, kas

nav regulāras, lai neizjauktu regulāro nodarbību un pasākumu grafiku – tas ierobežo

iespējas vienreizēju pasākumu un projektu realizācijai;

telpas nav aprīkotas semināru, kursu vai citu izglītošanās iespēju vajadzībām

Ir jānodrošina Ulbrokas kultūras nama telpas ar IKT un jāmeklē iespējas telpu

paplašināšanai – jauns Kultūras centrs ar piemērotām telpām kultūras un izglītojošajiem

pasākumiem.

9.4. Interešu izglītības iespējas Ulbrokas vidusskolā

Jebkura veida interešu izglītības programmas ir pieejamas visiem skolēniem un bez

maksas.

Skolas interešu izglītības programmas tiek finansētas :

no valsts interešu izglītības mērķdotācijām (darbojas 460 izglītojamie):

- kultūrizglītības programmā 5 kolektīvi,

- Sporta izglītības programmā 19 grupas,

- Tehniskās jaunrades programmā 1 grupa.

no Stopiņu novada domes budžeta darbojas 17 pulciņi un kolektīvi, kuros ir iespējas

darboties skolēniem no 1. – 12. klasei:

( jaunsardzes, informātikas, valodas attīstības, literārās jaunrades, dramatiskais, sporta

dejas, jauno ķīmiķu, keramikas, vieglatlētikas, koris, ansambļi, komunikatīvais,

datorgrafikas u.c.)

100

9.5. Interešu izglītības iespējas Stopiņu pamatskolā

Skolā tiek piedāvātas:

no valsts interešu izglītības mērķdotācijām:

- 1.-9.klašu vokālo ansambļu pulciņš (3 kolektīvi),

- 1.-4.klašu datorgrafikas pulciņš (4 grupas),

- amatniecības pulciņš,

- „Mācies vadīt” 1.-9.klasei,

- vizuālās mākslas pulciņš.

no Stopiņu novada domes budžeta tiek piedāvāts:

- ritmikas pulciņš (2 grupas).

9.6. Interešu izglītības iespējas Gaismas speciālajā internātpamatskolā:

No Valsts mērķdotācijas tiek apmaksāta viena likme pulciņa darba nodrošināšanai:

0,47 ”Smaidīgās sejiņas”, trīs dienas nedēļā, 4.gr. ( no 1.-9.kl. )

0,57 „Patīkamas atpūtas skola”, četras dienas nedēļā, 4gr. ( no 1. – 9. kl.)

Visiem skolēniem bez maksas pieejama rehabilitācijas programma, kura nodrošina:

mūzikas terapija

fizioterapija

dejas terapija

peldēšanas nodarbības

logopēdija, logoritmika

Skolā darbojas radošās darbnīcas:

vizuālā māksla

ritma grupa

ansamblis „Gaismiņa”

rokdarbi „Veiklie pirkstiņi”

vispārējās fiziskās sagatavotības grupa „Stiprie un veiklie”

Skolēniem ir iespēja darboties sekojošos fakultatīvos:

krievu valoda

angļu valoda

„Koktēlnieks”

darba iemaņas

101

Ikvienam skolēnam skolā tiek nodrošinātas praktiskā darba iemaņu fakultatīvās

nodarbības, atbilstoši viņu vēlmēm, iespējām un veselības stāvoklim, kurās skolēni padziļināti

nostiprina mācību procesā gūtās zināšanas.

9.7. Interešu izglītības iespējas Upesleju internātpamatskolā – rehabilitācijas centrā

Upesleju internātpamatskola - rehabilitācijas centrs piedāvā 16 dažādas interešu

izglītības nodarbības skolēniem no 1. līdz 9.klasei. Veicot aptaujas skolēnu un viņu vecāku

vidū, skola cenšas dažādot interešu izglītības nodarbību klāstu. Lai veicinātu skolēnu

daudzpusīgu attīstību, interešu izglītībā tiek izvirzīts uzdevums, lai katrs skolas skolēns

apmeklē vismaz vienu interešu izglītības programmu.

Skolas kolektīvs sadarbībā ar skolas atbalsta personālu ir izstrādājis speciālās korekcijas

programmu, kurā detalizēti paredzēts darbs skolēnu veselības aprūpē, rehabilitācijā un

jauniešu atpūtas un brīvā laika organizēšanā. Plāns sevī iekļauj tādas jomas kā fizioterapija,

logopēdija, veselības profilakse, rīta rosme, elpošanas vingrinājumi un diafragmālā elpošana,

fiziskās atslodzes minūtes mācību stundu gaitā, āra pastaigas un mācību stundas ārā. Ņemot

vērā bērnu veselības stāvokli, sadarbībā ar atbalsta personāla speciālistiem (ārsts, vecākā

māsa, logopēds, psihologs, sociālais pedagogs) tiek sastādīti individuāli attīstības plāni

mācību un audzināšanas darbā.

Ņemot vērā skolas specifiku, viena no interešu izglītības prioritātēm ir skolēnu veselības

nostiprināšana un aktīva, sportiska dzīvesveida popularizēšana. Šajā jomā skola piedāvā

ārstnieciskās vingrošanas, ritmikas, volejbola, orientēšanās, jaunsargu un sporta spēļu

nodarbības. Ar Stopiņu novada domes finansiālu atbalstu skolēniem ir iespēja reizi nedēļā

apmeklēt peldēšanas nodarbības. Ulbrokas peldbaseinā.

Attīstot skolēnu mākslinieciskos talantus, skolā darbojas muzikālais pulciņš (vokālais

ansamblis, blokflautu spēles apguve), mākslas pulciņš, tautiskās dejas un rotaļas, simegrāfijas

(izšūšana uz kartona) nodarbības, kā arī teātra pulciņš.

Lai veicinātu skolēnos piederības sajūtu savai skolai, apkopotu skolas vēstures un šodienas

norises, rosinātu veidot estētisku skolas vidi, darbojas jauno žurnālistu pulciņš, kas izdod

skolas avīzi, tiek veidota skolas video hronika, un „Labo lietu darbnīcā” tiek radīti dažādi

radoši projekti.

Padziļināt zināšanas mācību priekšmetos skolēni var informāciju un tehnoloģiju pulciņā un

latviešu valodā sākumskolā. Latviešu valodas apguve ar spēļu un rotaļu palīdzību īpaši

nepieciešama bērniem, kuru ģimenēs vairāk runā krievu valodā, līdz ar to apgrūtināts ir viss

mācību process, ne tikai latviešu valoda.

102

Interešu izglītības nodarbības skolēniem māca zinoši un kompetenti pedagogi, kuri ir

autoritātes skolēnu vidū, kuri rosina bērnus būt radošiem un aktīviem.

Interešu izglītības nodarbību saraksts tiek veidots tā, lai netraucējot mācību darbam, katrs

skolēns varētu atrast laiku un vietu savai pašizpausmei.

Skolā ir izveidots plāns skolēnu ārpusstundu nodarbībām. Plāns ir daļa no skolas attīstības

plāna, kas paredz skolas attīstību 5 gados. Tajā iekļautas interešu izglītības nodarbības, skolas

pasākumi, tradīciju attīstīšana, nodarbības ārā. Nodarbības tiek plānotas pēcpusdienās,

bērniem pieejamā laikā, ņemot vērā internātpamatskolas dienas režīmu un skolēniem

nepieciešamo rehabilitāciju. Ārpusstundu nodarbību plāns paredz turpmākajos gados interešu

izglītību un internātpamatskolas jauniešu brīvā laika pavadīšanas iespējas attīstīt, uzsvaru

liekot uz veselības veicinošām un rehabilitāciju stimulējošām nodarbībām. Tiek plānots

fizioterapijas nodarbības papildināt ar atbilstošiem trenažieriem, speciālām procedūrām

ierīkot sāls istabu. Plānots pilnveidot aprīkojumu skolēnu fiziskajām aktivitātēm ārā.

Attīstot interešu izglītības darbu, plānots turpināt strādāt pie interešu izglītības programmas

klāsta pilnveidošanas atbilstoši skolēnu interesēm (piemēram, tautas dejas 5.-9.klasei,

mūsdienu dejas u.c.). Pedagogi plāno pilnveidot savas profesionālās zināšanas prasmes un

zināšanas kursos, lai varētu skolēniem piedāvāt daudzveidīgas un mūsdienīgas interešu

izglītības nodarbības. Nepieciešams pilnveidot materiāli tehnisko bāzi, finansējuma

piesaistīšanu dažādu projektu, ekskursiju u.c. aktivitāšu organizēšanai.

Skolēnu brīvā laika nodarbību, interešu izglītības un sporta nodarbību attīstībā Upesleju

internātpamatskola- rehabilitācijas centrs kā lielu potenciālu saredz visu Stopiņu novada

izglītības iestāžu savstarpējo sadarbību. Sadarbība dotu iespēju izveidot vienotu datu bāzi par

novadā piedāvātajām nodarbībām, tajās iesaistītajiem pedagoģiskajiem resursiem, ko

vajadzības gadījumā varētu izmantot arī citu skolu skolēni, tādā veidā ietaupot arī finansu

resursus. Sadarbība būtu iespēja kritiski novērtēt savas skolas padarīto, salīdzinot ar citām

skolām, aizgūt pozitīvo pieredzi. Tā veicinātu skolēnos piederības sajūtu savam- Stopiņu

novadam.

103

10. Mūžizglītības iespējas un darbs ar jaunatni Stopiņu novadā

Īstenojot Latvijas izaugsmes modeli, izglītības attīstības politikas centrā ir cilvēks, kuram

iespējams iegūt izglītību visa mūža laikā. Mūžizglītības kontekstā tiek izvirzīti vairāki mērķi,

kas ir aktuāli visiem iedzīvotājiem atkarībā no viņu vecuma, dzīvesvietas, sociālās piederības,

kā arī atbilst katra indivīda interesēm, spējām un tautsaimniecības attīstības vajadzībām.

Izglītības attīstības programmā noteikti mūžizglītības attīstības mērķi –

1. nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā

atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības

vajadzībām;

2. īstenot vienotu jaunatnes politiku novada iestādēs, struktūrvienībās un NVO;

3. paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju apguves

kvalitāti;

4. nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu;

5. paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos lielākajos ciematos;

6. stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanu.

Jaunatnes politiku būtiski ir īstenot pašvaldības līmenī, jo tajā pieņemtajiem lēmumiem ir

īpaši liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi. Attīstoties jaunietim attīstās arī pašvaldība, jo

veidojoties sociāli atbildīgiem jauniešiem, tiek piesaistītas jaunas idejas, resursi tieši konkrētai

vietējai pašvaldībai. Aktīvie jaunieši iesaistās pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā, veic

brīvprātīgo darbu, tādējādi ietekmējot pašvaldības sabiedrisko dzīvi. Būtiskākais nacionālais

dokuments, kas nosaka jaunatnes politiku Latvijā, ir Jaunatnes likums, kas stājās spēkā ar

2009.gada 1.janvāri. 2008.gada 8.maijā Saeima pieņēma Jaunatnes likumu ar mērķi uzlabot

jauniešu - personu vecumā no 13 līdz 25 gadiem - dzīves kvalitāti, veicinot viņu iniciatīvas,

līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī atbalstot darbu ar jaunatni.

Jaunatnes likums nosaka jaunatnes politikas īstenošanā iesaistītās personas un to kompetenci

šīs politikas jomā, jauniešu līdzdalību jaunatnes politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī

pamatprincipus finansējuma piešķiršanai jauniešu iniciatīvām, līdzdalībai lēmumu

pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni.

2008.gadā saskaņā ar Jaunatnes likumu tika izstrādāti trīs MK noteikumi: „Jaunatnes

konsultatīvās padomes nolikums”, „Kārtība, kādā piešķir valsts budžeta finansējumu, kas

paredzēts, lai veicinātu jauniešu iniciatīvas un līdzdalību lēmumu pieņemšanā un

sabiedriskajā dzīvē, kā arī darbam ar jaunatni” un „Jaunatnes lietu speciālistu apmācības

kārtība”. Kā arī ir izstrādāts Jaunatnes lietu speciālista profesijas standarts, kas ir saskaņots

2008.gada 21.maijā Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības

104

apakšpadomes sēdē. Profesijas standarts tika iekļauts Profesiju klasifikatorā saskaņā ar

2009.gada 20.janvāra Ministru kabineta noteikumiem „Grozījumi Ministru kabineta

2007.gada 13.februāra noteikumos Nr.125 „Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai

atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora

lietošanas un aktualizēšanas kārtību””. Standartā ir noteikti jaunatnes lietu speciālista amata

pienākumi, kā arī prasības jaunatnes lietu speciālista profesionālai sagatavošanai. Bērnu,

ģimenes un sabiedrības integrāciju lietu ministrija ir izstrādājusi Jaunatnes politikas

pamatnostādnes 2009.-2018.gadam, kas ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments

turpmākajiem 10 gadiem, kura mērķis ir panākt saskaņotas jaunatnes politikas īstenošanu un

tās koordināciju, identificējot prioritāros rīcības virzienus un politikas rezultātus, veidojot

attīstības redzējumu saistībā ar jauniešu dzīves kvalitāti un jaunatnes politikas īstenošanu.

Pamatnostādnēs noteiktas būtiskākās problēmas, kuras risināmas jaunatnes jomā, identificēti

rīcības virzieni, galvenie uzdevumi un sasniedzamie politikas un darbības rezultāti

nākamajiem 10 gadiem. 2009.gada 19.aprīlī pamatnostādnes tika apstiprinātas Ministru

kabinetā. Līdz ar to spēku ir zaudējusi 2002.gada 19.martā MK akceptētā Valsts jaunatnes

politikas koncepcija. Pamatojoties uz Jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009. – 2018.gadam

(turpmāk – pamatnostādnes) noteikto ir izstrādāta Jaunatnes politikas valsts programma 2009.

- 2013.gadam. Programma ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments turpmākajiem 5

gadiem, kura mērķis ir nodrošināt pamatnostādņu īstenošanu laikā periodā no 2009.gada līdz

2013.gadam. Programma nosaka politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kurus ir

paredzēts sasniegt līdz 2013.gadam. Vienlaikus programmā ir definēti konkrēti pasākumi, lai

sasniegtu jaunatnes politikas mērķi - uzlabot jauniešu dzīves kvalitāti, veicinot viņu

iniciatīvas, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā dzīvē, atbalstot darbu ar jaunatni

un nodrošinot jauniešiem vieglāku pāreju no bērna uz pieaugušā statusu, kas noteikts

pamatnostādnēs. Saskaņā ar programmu un ņemot vērā ES prezidentūras prioritātes jaunatnes

politikas jomā tiek izstrādāta ikgadējā programma, kas paredz pasākumus vienam gadam.

Stopiņu novada izglītības attīstības programmā tiek sastādīts rīcības plāns darbam ar

jaunatni 2010. – 2015.gadam, noteiktas prioritātes, iestādes un atbildīgās personas, kā arī

radīti apstākļi dažādu NVO un jauniešu grupu un individuālo aktivitātīšu veicināšanai. Dienas

centri ir viens no pašvaldības darba ar jaunatni īstenošanas instrumentiem, kuru mērķis ir ar

neformālās izglītības metodēm veicināt atbalstu jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz

jauniešiem orientētu plānotu praktisku pasākumu kopuma organizēšanu un piedāvājot iespējas

izmantot brīvo laiku lietderīgi jauniešu pilnvērtīgai izaugsmei.

105

10.1. Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola

tiek piedāvāta iespēja jebkura vecuma cilvēkiem iesaistīties mūžizglītības nodarbībās

– zīmēšana, rokdarbi;

sadarbībā ar skolas atbalsta biedrību “BUMMS” tiek piedāvātas mūžizglītības

programmas, dažādas jauniešu aktivitātes, projekti;

mūžizglītību piedāvā Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolas atbalsta biedrība BUMMS.

106

10.2. Stopiņu novada PII ‘’Pienenīte’’

2010. gada septembrī PII ‘’Pienenītes’’ mūzikas skolotāja Līga Kurzemniece piedalījās

Comenius Mūžizglītības programmas kursos- ‘’Maltas ģimenes folklora un tradīcijas’’

Kursu mērķis- iepazīstināt kursu dalībniekus ar maltas bagātīgo folkloru un ģimenes

tradīcijām, kas joprojām salā ir dzīvas. Kursi notiks laikā no 23./09./2010.-29./09./2010.

10.2.1. Vajadzības mūžizglītības attīstības nodrošināšanai Stopiņu novada domes PII

’’Pienenīte’’.

pilnveidot iestādes pedagogu izglītības procesu Eiropas valstu kontekstā;

apgūt svešvalodu zināšanas vismaz sarunvalodas līmenī;

sekmēt pedagogu ieinteresētību iesaistīties individuālās mobilitātēs, pedagogu

apmaiņas braucienos, iestāžu partnerības projektos un semināros, apgūstot

tālākizglītību citās valstīs.

10.2.2. Secinājumi un ieteikumi.

programmas Comenius ietvaros var piedalīties pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņi

un skolotāji, kā arī topošie skolotāji un iestādes vadītāji;

piedaloties partnerības projektos starp Eiropas valstu pirmsskolas izglītības iestādēm,

skolotāji apgūt pieredzi jaunu mācību metožu un materiālu izstrādei, jaunas idejas

mācību priekšmetu satura uzlabošanā un apgūst citu tautu kultūras tradīcijas;

mūžizglītības programmas palīdz uzlabot iestādes mācību metodes, iestādes vadību un

pārvaldi;

veicina un atbalsta jaunradi pieaugušo izglītībā un tās nodošanu no vienas valsts

citām;

priekšlikums 2010./2011. mācību gadā iestādes metodiķim kopā ar pedagogiem

izstrādāt kopīgu tēmu, vai iesaistīties citu valstu piedāvātajos partnerības projektos.

107

10.3. Ulbrokas vidusskola

10.3.1. Piedāvājums

Ar projektu palīdzību pašvaldības iedzīvotāji iesaistīti teorētisko zināšanu un praktisku

iemaņu apguvē: latviešu valoda mazākumtautību iedzīvotājiem, angļu valoda, biznesa

ekonomiskie pamati, radošās darbnīcas, veidojot skolu par novada sabiedrības izglītības

centru.

Skolā darbojas skolēnu vecāku deju kolektīvs „Stopiņš”;

10.3.2.Vajadzības mūžizglītības attīstības nodrošināšanai

iesaistīt skolēnu vecākus pedagoģijas un psiholoģijas zināšanu apguvē;

organizēt apvienotos izbraukuma kvalifikācijas celšanas kursus visu Stopiņu

novada skolu pedagogiem;

aktivizēt jauniešu iesaistīšanos projektu izstrādē uz realizācijā.

10.3.3. Secinājumi un ieteikumi

Skolotāji ir ieinteresēti iesaistīties projektos, taču aizņemtība pamata – skolotāja darbā

neļauj projektos iesaistīties vēl aktīvāk;

Telpu esamība un tehniskā personāla organizācija ļauj skolas telpas izmantot vakaros

nodarbību organizēšanai;

Sabiedriskā transporta biežākas pieejamības trūkums apgrūtina iedzīvotāju nokļūšanu

skolā;

Ir apgrūtināta iespēja lektoriem samaksāt par darbu ( ja nav projekta).

108

10.4. Gaismas speciālās internātpamatskolas piedāvājums mūžizglītības

programmā.

2010.gadā internāta skolotāja piedalās Comenius Mūžizglītības programmā „Skolu

partnerība”, kursu norise Beļģijā, Briselē no 05.12.2010 -12.12.2010. 2010.gada astoņi skolas

skolotāji piedalās ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

optimizācijas apstākļos” (3. aktivitātē ).

Skolas skolēni un skolotāji 2009.gadā iesaistījās skolu programmā „Draudzīga skola”.

109

10.5. Ulbrokas bibliotēka

10.5.1. Īss iestādes apskats

Mūsdienu multikulturālajā un digitalizētajā sabiedrībā bibliotēkai ir piešķirta īpaša nozīme

vietējās sabiedrības izglītības, kultūras un sociālo funkciju īstenošanā un realizēšanā.

Bibliotēkā ik dienas sastopas atšķirīgas kultūras un dzīves jomas – izglītība, atpūta, izklaide,

darbs, bizness. Ir mainīti bibliotēkas politiskie nosacījumi, kuri uzdod ne tikai nodrošināt

sabiedrību ar informāciju, bet bibliotēkai arī būt atvērtai un pieejamai kā publiskai telpai, lai

iespējams veidot diskusiju telpu vai domu apmaiņu starp cilvēkiem, kuriem ir atšķirīgi uzskati

par kādu jautājumu, lietu, parādību, procesu. Bibliotēka kalpo kā pārbaudes kritērijs, pēc kura

esības pakāpes vērtē bibliotēkas konceptuālo, ģeogrāfisko un kultūras sociālo darbību.

Bibliotēka nosaka sabiedrības galvenās vērtības – izglītības, informācijas un kultūras

pieejamību kopējā telpā, kurā ir nodrošināta neierobežota bezmaksas pieeja tās resursiem un

pakalpojumiem noteiktas apdzīvotas vietas, rajona vai ģeogrāfiska reģiona iedzīvotājiem,

saskaņā ar publisko finansējumu. Bibliotēka rūpējas par mūžizglītību un nodrošina optimālu

pieeju zināšanām, kā arī sniedz atbalstu visiem, kas apgūst visu līmeņu oficiālo izglītību,

izmantojot elektroniskos un iespiestos resursus.

Bibliotēkai kā vietējas nozīmes iestādei ir būtiska nozīme kvalitatīvu pakalpojumu

nodrošināšanā un informācijas sabiedrības veidošanā, kuru novada iedzīvotāji brīvprātīgi

izmanto, atbilstoši savām interesēm par adekvātu un pieņemamu cenu. Ikdienas darbībā

Ulbrokas bibliotēka apvieno institūcijas, kas sadarbojas, lai izveidotu jaunu, dinamisku vidi,

lai veicinātu lasīšanas ieradumu un veicinātu mūžizglītību kā prioritāti bibliotekārajā darbībā.

Galvenās aktivitātes mūžizglītības attīstībā un jaunatnes piesaistei lasīšanas veicināšanas

procesos bibliotēka nosaka un plāno tradicionālās iestrādēs – mūsdienīgas bibliotēkas

piedāvājums pirmskolas bērniem, apmeklējot un vērojot bibliotēkas darbības procesus;

organizējot bērnu rakstnieku daiļrades iepazīšanu sarunās par grāmatām, ekskursijās par

rakstnieku dzīves un darba vietām, vienlaicīgi aktivizējot ģimeņu iesaistīšanu lasīšanas

veicināšanas pasākumos. Sestdienas ir visiemīļotākās bibliotēkas apmeklējuma dienas

ģimenēm ar bērniem. Tālākā attīstībā jaunas mērķu grupas piesaistei meklējamas un

pilnveidojamas tādas darbības formas, kas risina jauniešu intereses un vajadzības, iedibinot

jauniešu literatūras dienas, priekšlasīšanas tradīcijas, kas nosaka sarunas veidu un formu par

jauniešiem aktuālām tēmām ar sabiedrībā pazīstamām personībām.

Mūsdienīgas bibliotēkas darbības galvenais virziens ir kļūt par centru, kas veicina

pastāvīgu, nepārtrauktu izglītošanos, tādējādi, atbalstot visu vecumu cilvēku personīgo un

sociālo attīstību, interešu izglītību, apmierinātu publikas vēlmes, apzinātu savu un citu cilvēku

kultūras mantojumu ar literatūras, vēstures un dzejas palīdzību. Ar materiāliem, resursiem,

110

tehnoloģiju iespējām un aktivitātēm bibliotēkas darbinieces māca, kā sameklēt un novērtēt

informāciju, kā iegūtās prasmes un iemaņas pielietot novada iedzīvotāju izglītības kvalitātes

nodrošināšanai, pārkvalifikācijai, radošas pieejas attīstīšanai, tālākizglītības un mūžizglītības

kvalitātes nodrošinājumam.

Bibliotēkā kā sociokulturālā institūcijā par prioritāru tiek uzskatīta tiešsaiste ar lasītāju.

Ikdienas procesos tradicionālā saskarsme – sarunas, informācijpratība, grāmatu apmaiņa,

uzziņu sagatavošana, atbilst personības vajadzībai pēc tieša un nepastarpināta kontakta, lai

gan ar datoru starpniecību pieaug informācijas izplatība arī tīkla vidē. Vairumā gadījumu tieši

bibliotēka ir izmantota kā sastapšanās vieta gan kā mācību telpa, gan kā publiskās

informācijas un uzziņu nodaļa, gan telpa, kas paredzēta laikrakstu un žurnālu lasīšanai un

komunikācijai starp dažādu sociālo grupu pārstāvjiem

Ulbrokas bibliotēkas bibliotekārajā un informācijas darbībā ikdienā tiek aktualizēti

vairāki sociāli nozīmīgi saskarsmes aspekti, piemēram, intelektuālo spēku un radošo iniciatīvu

apvienošana (akcija „Dāvini no sirds”), lasītāja, lietotāja harmoniskas personības attīstība

(piedāvātais krājums ,t.sk., informācijas resursi, tematiskie pasākumi) , bibliotēkas atvērtības

nodrošināšana (labs darba laiks, arī sestdienās), plaša lietotāju loka nodrošināšana ar pieeju

informācijai, bezmaksas interneta izmantošana (lasītāju kopskaits 637, apmeklējumu skaits 10

774, izsnieguma skaits 11 765 – dati par 2009. gadu), psiholoģiskās biblioterapijas sniegšana

(tematiskās izstādes), saskarsmes kultūras veidošana (bibliotēkas organizētie literāri

tematiskie vakari, ekskursijas pa Latvijas kultūrvēsturiskām vietām, kolektīvi teātra

apmeklējumi), bibliotēkas un novada sadarbība, bibliotēkas darbības reklamēšana un

publicitāte (presē, tīmekļa vietnē).

10.5.2. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai

Izmaiņas un pārmaiņas Ulbrokas bibliotēkā ir gan valstiski noteiktas, gan ikdienas

situācijas diktētas, to nosaka dažādas sabiedriskās stratēģijas – informācijas pārvaldība,

orientācija uz klientu, pārvaldes menedžments, kooperācija ar citām struktūrām, pārdomāts

serviss, draudzīgums un profesionāla kompetence - viss kopā nosaka un veicina vietējās

bibliotēkas darbību un izvirza iedzīvotāju informacionālo vajadzību un interešu izglītības

daudzveidību nepieciešamību.

Veiksmīgam izglītošanās procesam nepieciešams:

1) ieguldīt līdzekļus tālākizglītības, mūžizglītības un informacionālajā apkalpošanā un

pakalpojumu sniegšanā, tādejādi, nodrošinot ar informāciju visus novada iedzīvotājus,

111

neatkarīgi no viņu valodas un informācijpratības, lai būtu tēmu materiālu, formātu un

valodu dažādība:

1.1. nodrošināt jaunas zināšanas, piedāvājot kvalitatīvus krājumus - grāmatu krājuma

komplektēšana, datubāzu un elektronisko dokumentu piekļuve, audio vizuālo

dokumentu piedāvājums, seriālizdevumu informatīvais un interešu nodrošinājums;

1.2. uzturēt un pilnveidot informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūru un informācijas

sistēmas – nodrošināt datoru un programmatūru pieejamību un uzziņu meklēšanu

nacionālajās un starptautiskajās datubāzēs, veikt krājuma rekataloģizācijas procesu

pilnīgai krājuma apzināšanai;

1.3. sistematizēt un pilnveidot darbu informācijas sistēmā Alise 4i – darbs ar

elektronisko katalogu, lasītāju datubāze, lasītāju apkalpošana - dokumentu saņemšana,

izsniegšana;

1.4. apsardzes un uguns signalizācijas sistēmas nodrošinājums;

2) attīstīt lasītāju/lietotāju informācījpratību, izmantojot informāciju un komunikācijas

tehnoloģiju sniegtās iespējas – valodu apguve, inovācijas izglītības iespēju

meklējumos un tālmācības principa apzināšana;

3) turpināt bibliotēkas publicitātes darbību tiešsaites informācijas avotos un informatīvajā

izdevumā „Tēvzemīte”;

4) veikt Ulbrokas kultūras un administratīvā centra būvniecību, kas ietver mūsdienīgas

un modernas bibliotēkas celtniecību - bibliotēkas zāle, grāmatu krātuve, arhīvs, klusā

lasītava, bērnu telpa, datoru telpa, darbinieku telpa, konferenču zāle;

5) kvalificēta un izglītota bibliotekāra piesaiste darbā ar lasītājiem un BIS Alise.

Bibliotēku darbības prioritātes pamato sabiedrības vajadzības, ko bibliotēka plāno

nodrošināt ar nepieciešamajiem resursiem. Pamatnorādes uz prioritātēm galvenokārt saistītas

ar kvalitatīviem pakalpojumiem un nepieciešamajiem resursiem. Priekšrocības/vajadzības

koncentrējas gan uz pakalpojumu nodrošināšanu mūžizglītībai, gan uz nepieciešamo resursu

atrašanu, lai nodrošinātu šādu piedāvājumu, kopējam sabiedrības izglītošanās procesam

nepieciešami - krājumi, ēka, personāls, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

112

10.5.3. SVID analīze

Iekšējie faktori

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

ekonomē iedzīvotāju laiku, piedāvājot

kvalitatīvu un daudzpusīgu informāciju,

radot pievienoto vērtību

piedāvā bezmaksas interneta

izmantošanas iespējas un bibliotekāra

palīdzību informācijas meklēšanā, atlasē

un izguvē

piedāvā IKT iespējas bibliotēkas resursu

un pakalpojumu klāstu pilnveidošanai

piedāvā zināšanas, iemaņas un E-prasmes

informācijas apguves jomā

nodrošina aktuālāko jaunāko literatūru,

ko izmanto nepieciešamās informācijas,

literatūras un lasīšanas iemaņu apguvei

profesionālas darbinieces ar sociālo

zinātņu maģistra grādu bibliotēkzinātnē

un informācijā

bibliotēka ir akreditēta uz pieciem

gadiem un labi novērtēta bibliotekārajā un

informācijas darbības jomā

bibliotēkas pieejamība (autostāvvieta,

tuvu novada domes ēkai) un atvērtības

nodrošinājums darba laika ziņā

plānveidīga tematisko pasākumu

organizēšana un lasītāju savstarpējās

saskarsmes kultūras veidošana

sadarbība ar novada domes vadību,

novada mācību, kultūras un

sabiedriskajām iestādēm

sadarbība ar radniecīgām institūcijām

gan vietējā, gan reģionālā līmenī (Saldus

telpu pielāgojums bibliotēkas vajadzībām

2.stāvā nenodrošina iestādes izmantošanu

iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem

(vēlams lifts, speciālās uzbrauktuves utt.)

minētajās telpās slikta ventilācija un gaisa

apmaiņa (vasarā karsts, ziemā auksts)

nepietiekams personāls darbā ar lasītājiem.

nav telpu grāmatu krātuvju izveidei

vēlamas papildtelpas mācību un

pētniecības darbu veikšanai, mūzikas

ierakstu un interešu izglītības

pilnveidošanai

113

pilsētas bibliotēka, pierīgas reģions).

sadarbība (vietēja, starptautiska,) ar v/a

Kultūras informācijas sistēmas (KIS)

organizētās sabiedrības kampaņas un

publisko bibliotēku attīstības projektu

„Trešais tēva dēls” starptautiskajiem

kolēģiem un profesiju pārstāvjiem (Polija,

ASV, Bulgārija), sadarbība valsts vienotās

bibliotēku informācijas sistēmas ietvaros

(VVBIS).

dalība un kvalifikācijas paaugstināšana

valsts un ārzemju konferencēs, semināros

(Šveice, Grieķija, Vācija).

darbinieku kvalifikācijas nodrošinājums

un tālākizglītība (darba semināri, pieredzes

braucieni).

darbības atspoguļojums un publicitāte

saziņas līdzekļos, tīmekļa vietnē.

IESPĒJAS DRAUDI

iesaistīties ES Mūžizglītības programmas

Comenius apakšprogrammu piedāvātajā

darbībā, dažādos jauniešu projektos

virtuālās saskarsmes sfērās ar darbību tīkla

vidē - sadarbība attālināto lietotāju vidū un

jautājumu/ atbildes forma novada domes

mājas lapā; grāmatu atlase elektroniskajā

katalogā

virtuālās saskarsmes formas - teksta

ziņojumu apmaiņa, E-pats, wiki, blogu

sistēma

bibliotēkas krājuma automatizācija,

grāmatu izsniegšana un lasītāju automatizēta

apkalpošana

turpināt kvalificētu un izglītotu

bibliotēkas un to lietotāju saskarsmes

darbības sfēras paplašināšanās, ievērojot un

respektējot, bibliotēkas lietotāja dzimtes,

vecuma un psiholoģiskās īpatnības, kā arī

veselības stāvokļa un sociālo piederību,

bieži vien pastāv draudi darbinieka, nereti

līdzcilvēku, drošībai no klientu neadekvātas

uzvedības un neparedzamas rīcības

alkohola vai narkotisko vielu iespaidā. Tie

ir draudi darbiniekam no sociāli nelabvēlīgu

un atkarīgu iedzīvotāju puses, ko bieži vien

nosaka ārēji faktori.

iedzīvotāju migrācija un darba meklēšanas

iespējas ārzemēs, arī citviet Latvijā,

negarantē bibliotēkas krājuma savlaicīgu

114

bibliotekāru profesionālās attīstības un

apmācības sistēmu nodrošināšanu.

tiekties uz mūsdienīgas un modernas

bibliotēkas celtniecību.

apmaiņu, izsniegtās grāmatas tiek

nozaudētas

10.5.4. Secinājumi un ieteikumi

SECINĀJUMI

1. Mūsdienu publiskās bibliotēkas darbība tiek skatīta kā sociāla institūcija, kura

nepieciešama sabiedrības attīstībai un, kuras darbības sistēma saistāma ar bibliotēkas

funkcijām, kas nemitīgi mainās. Attīstība un atpazīstamība kopējā telpā rada papildu

socializācijas iespējas, tādejādi veidojot interaktīvāku, organizētāku un savstarpēji

saistītāku dzīves telpu.

2. Bibliotēka ir ideju un mainīgo uzskatu kopums, kas skaidro bibliotēkas publisko

raksturu un nosaka tās intelektuālo brīvību un nekomerciālo darbību, kas caur savu

krājumu organizāciju saglabā konkrēto valodas lietojumu un neierobežotu pieeju

informācijai.

3. Bibliotēka, kas uzsākusi divdesmit pirmo gadsimtu, izmaiņas un pārmaiņas savā

darbībā saista ar dažādu sabiedrisko stratēģiju realizēšanu, kur būtisku vietu ieņem

informācijas pārvaldība, izglītības un mūžizglītības nodrošinājums, kultūras un

izklaides iespējamība, kā arī orientācija un darbība uz esošo un potenciālo bibliotēkas

lietotāju.

4. Bibliotēka ir kultūras institūcija, kurai ir liela atbildība kultūras mantojuma, literatūras

un lasīšanas iemaņu apguves jomā, tāpēc pastāvīgam nepārtrauktam izglītošanas un

brīvā laika izmantošanas procesam tiek noteikta jaunas mērķu grupas izveidošana –

darbs ar jauniešu mērķauditoriju.

5. Kvalitatīva lietotāju apkalpošana un informācijas pieejamības nodrošinājums, ko

bibliotēka sakārto, apstrādā, piedāvā lietotājiem sakārtotu zināšanu veidā, apliecina

nebeidzamu un tālāku atmiņas institūciju attīstību un iezīmē jaunu bibliotēkas

attīstības perspektīvu, ne tikai krātuve, bet multifunkcionāls informācijas centrs, kas,

balstīts uz izvērstu informācijas tīklu darbību, kam arī turpmāk nepieciešama

bibliotēka.

115

6. Bibliotēkas piedāvātie pakalpojumi, lietotāju individuālās vajadzības un savstarpējā

komunikācija gan esošo, gan potenciālo lietotāju aktivizēšanā, nosaka un veido

sabiedrības attieksmju maiņu.

7. Bibliotēka radīs labumu novada iedzīvotājiem pateicoties tam, ka turpinās būt izcila

bibliotēka, kas investē tehnoloģijās, grāmatās un prasmīgā personālā.

IETEIKUMI, apskatīti saistībā ar galvenajām prioritātēm bibliotēkas darbībā, kā arī

uzsverot pakalpojumu pilnveidošanu un sabiedrības uzmanības piesaistīšanu, pievēršot

uzmanību gan tradicionālajiem, gan elektroniskajiem vai virtuālajiem krājumiem,

pilnveidojama darbība mūžizglītības un zināšanu vai profesionālo iemaņu apguvē, uzlabojama

cilvēkresursu darbība un ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību pilnveidojama pakalpojumu

kvalitātes sniegšana.

Piedāvāto pakalpojumu klāstā bibliotēkām ir sociālās mijiedarbības raksturs. Līdz ar to

bibliotēkas kļūst par aktivitāšu un satikšanos centriem, un bibliotēkas telpu paplašināšana un

izveide tieši ietekmē to, kā lietotāji bibliotēku izmanto un novērtē.

Izmaiņas, kas skar bibliotēkas darbiniekus, galvenokārt saistītas ar bibliotēkā pieejamo

saturu (krājumu) un personāla darbspēju.

Pārmaiņu stratēģija ir sabiedrībai atbilstošs bibliotēkas saturs, pakalpojums, apmācīti

lasītāji, motivēti un sagatavoti bibliotekāri. Viens no bibliotēkas noteicošajiem uzdevumiem ir

informācijas meklēšanas un lietošanas prasmes, spēt atrast un piedāvāt informāciju, kurai var

uzticēties, kura atbilst lietotāju informacionālām vajadzībām. Tikpat svarīgi bibliotekāriem ir

kļūt par satura veidotājiem, skolotājiem, autoritātēm.

Ulbrokas bibliotēkas darbība attīstāma trīs galvenajos virzienos:

1. jāpastiprina un jāpalielina pētniecības un izglītības atbalsts iedzīvotājiem;

2. jādarbojas līdz visos sabiedrības inovācijas līmeņos (e - prasmes, elektroniskie

katalogi, tiešsaistes datubāzes; digitālie bibliotēku krājumi; sociālie tīkli);

3. jāveicina kultūru saskarsme un atbildība kultūras mantojuma, literatūras un lasīšanas

iemaņu apguves jomā starp dažādu sociālo grupu pārstāvjiem un jauniešu

mērķauditoriju.

116

10.6. Sauriešu bibliotēka

10.6.1. Īss iestādes apskats

Sauriešu bibliotēka ir Stopiņu novada domes izglītojoša, informatīva un kultūras

struktūrvienība. Bibliotēka ir nozīmīgs izglītības un kultūras centrs Sauriešu ciematā.

Galvenais bibliotēkas uzdevums ir bibliotekārā un informatīvā lasītāju un lietotāju

apkalpošana.

Bibliotēkā apmeklētāji var atrast un izgūt sev nepieciešamo informāciju, saturīgi pavadīt

brīvo laiku, izmantojot gan tradicionālos (drukātos dokumentus – grāmatas, preses izdevumi),

gan modernos (IKT – datori, standartprogrammas, Internets, multifunkcionālā iekārta,

kopētājs, printeris) pakalpojumus. Bibliotēkas apmeklētāji saņem nepieciešamo informāciju

un konsultāciju visu bibliotēkas pakalpojumu izmantošanai.

Šodien pieaugoša loma zināšanu papildināšanā ir informācijpratībai. IKT (informāciju

komunikāciju tehnoloģijas) un prasme tās izmantot, sniedz iespēju cilvēkiem atrast sev

nepieciešamo informāciju ar dažādās nozaru datubāzēs un interneta resursos, sazināties ar

citiem gan Latvijā, gan ārvalstīs ar e-pasta, Skype starpniecību, dalīties viedokļiem emuāros,

forumos u.t.t.

Bibliotēkas pakalpojumi pieejami Stopiņu novada Sauriešu un tuvējo ciematu (Upeslejas,

Līči, Vālodzes, Cekule) ciematu iedzīvotājiem, Stopiņu novadā esošo uzņēmumu un iestāžu

darbiniekiem, izglītības iestāžu (Stopiņu pamatskola, Upeslejas internātpamatskola –

rehabilitācijas centrs, Gaismas speciālā internātpamatskola, Ulbrokas vidusskola) pedagogiem

un audzēkņiem, dienas centra „Saurieši” darbiniekiem un apmeklētājiem.

Bibliotēkas pakalpojumu pieejamība tiek nodrošināta visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no

viņu sociālajām, demogrāfiskajām, etniskajām un fiziskajām atšķirībām un neatkarīgi no viņu

dzīves vietas un nodarbošanās veida.

10.6.2. Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai

Sabiedrībā pieaugoša loma ir mūžizglītībai un darbam ar jauniešiem, ko lielā mērā

nosaka prasības darba tirgū. Cilvēkiem nepieciešams papildināt zināšanu loku gan personīgai

izaugsmei, gan konkurētspējai. Publiskās bibliotēkas uzdevums ir lietotājam tuvu dzīves

vietai rast pieeju nepieciešamās informācijas saņemšanai – tās meklēšanai, atlasei un izguvei.

117

Tas nosaka nepieciešamību:

nodrošināt piekļuvi dažādiem informācijas resursiem – drukātiem un

elektroniskiem

nodrošināt piekļuvi informācijas komunikāciju tehnoloģijām

pilnveidot bibliotēkas lietotāju informācijpratību

pastāvīgi papildināt bibliotēkas krājumu ar informācijas resursiem par

aktuālām tēmām

Sekmīgai bibliotēkas lietotāju mūžizglītības nodrošināšanai nepieciešams:

sadarbība ar novada domi

sadarbība ar Ulbrokas bibliotēku

sadarbība ar izglītības iestādēm, dienas centriem

metodiskā sadarbība ar RGB (reģiona galvenā bibliotēka)

iekļaut informāciju par bibliotēkas krājumu reģiona kopkatalogā un iekļauties

VVBIS (Valsts vienotā bibliotēku informācijas sistēma)

regulāri pilnveidot darbinieka zināšanas, prasmes un iemaņas

rast iespēju piesaistīt bibliotekāru ar atbilstošu kvalifikāciju (jauna štata vieta)

iegādāties bibliotēkas un lietotāju vajadzībām atbilstošu jaunu aprīkojumu

iegādāties bibliotēkas vajadzībām atbilstošas jaunas mēbeles

veidot vizuāli pievilcīgas, mūsdienu prasībām atbilstošas bibliotēkas telpas

paplašināt/izveidot bibliotēkas telpas:

1.optimizēt bibliotēkas krājuma izvietojumu – krātuves telpa

2.atsevišķa lasītavas telpa (uzziņu literatūra, periodika, interneta pieeja)

3.bērnu un jauniešu stūrītis

4.darbinieku telpa (vadītājas kabinets)

10.6.3. SVID analīze

Iekšējie faktori

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

visi pamatpakalpojumi, interneta pieeja,

telpu nepietiekamība kvalitatīvai

118

standartprogrammu izmantošana ir bez

maksas, kas tiek finansēti Stopiņu novada

pašvaldības piešķirto budžeta līdzekļu un v/a

KIS finansējuma ietvaros

piedāvā dažādas informācijas meklēšanas

un izguves iespējas – drukātajos un

elektroniskajos dokumentos

iedzīvotājiem nodrošināta pieeja IKT tuvu

savai dzīves vietai, kas paplašina viņu

mūžizglītības iespējas un dažādu

elektroniskās saziņas un norēķinu sistēmu

izmantošanu

bibliotēka ir akreditēta uz pieciem gadiem

darbinieces tālākizglītība – izmanto

profesionālās pilnveides kursu un semināru

apmeklēšanas iespējas, pieredzes apmaiņas

iespējas Latvijā un ārvalstīs

tiek uzturēts un papildināts krājums, ņemot

vērā lasītāju vajadzības un vēlmes

sekmīga sadarbība ar:

* novada domes vadību

* reģiona galveno bibliotēku –

metodiskais centrs

* Ulbrokas bibliotēku

* novada izglītības iestādēm

* novada dienas centriem

regulāri tiek papildināts bibliotēkas

krājums no pašvaldības budžeta līdzekļiem

bibliotēka atrodas Sauriešu ciemata centrā

bibliotēkā brīvi var iekļūt cilvēki ar

kustību traucējumiem

sekmīgi realizēts un turpina darboties

projekts 3td

uzsākts darbs BIS (bibliotēku informācijas

sistēma) Alise-i – bibliotēkas krājuma

atspoguļošana Pierīgas reģiona elektroniskajā

kopkatalogā (rekatoloģizācija, jaunumu

komplektēšana un kataloģizēšana) un

bibliotēkas darbībai – nepieciešams

paplašināt/izveidot telpas:

krājuma izvietošanai un

glabāšanai,

lasītavai,

darbiniekiem;

mēbeļu neatbilstība bibliotēkas un tās

lietotāju prasībām – fiziski nokalpojuši

plaukti krājuma izvietošanai, neatbilstošs

aprīkojums bērniem un jauniešiem, īpaši,

pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma

bērniem

cilvēkresursu nepietiekamība – bibliotēku

funkciju paplašināšanās rezultātā

nepieciešams paaugstināt pakalpojumu

kvalitatīvu sniegšanu lietotājiem, īpaši

mūžizglītības kontekstā, kas ietver

konsultāciju un/vai apmācību IKT,

elektronisko resursu izmantošanā,

publicitātes jomā

119

izveidota lasītāju datubāze

uzsākts darbs pie lasītājiem un lietotājiem

draudzīgas vides veidošanas, kas atbilst

mūsdienu bibliotēkas darbības prasībām

Ārējie faktori

IESPĒJAS DRAUDI

iesaistīties pašvaldības, valsts, ES

projektos, mūžizglītības programmās

attīstīt darbu BIS ALISE-I un iekļauties

VVBIS;

turpināt darbinieku kvalifikācijas celšanas

pasākumus;

izmantojot visus iespējamos resursus,

veicināt bibliotēkas atpazīstamību novada

kontekstā vietējā, valsts un ārpus Latvijas

robežām mērogā;

pilnveidot bibliotēku lasītājam un

lietotājam kā draudzīgu vidi.

ekonomiskās lejupslīdes draudi valstī

kopumā un Stopiņu pašvaldībā.

10.6.4.. Secinājumi un ieteikumi

Apkopojot bibliotēkas darbību, tās lomu vietējā sabiedrībā, vajadzības mūžizglītības

procesa nodrošināšanai un bibliotēkas darbības SVID analīzi, secināms:

bibliotēkai ir pieaugoša loma mūžizglītības procesā

Sauriešu ciematā cilvēkiem neatkarīgi no viņu sociālajām, demogrāfiskajām

etniskajām un fiziskajām atšķirībām, no viņu dzīves vietas un nodarbošanās veida ir

iespēja tuvu dzīves vietai un bez maksas izmantot bibliotēkas pamatpakalpojumus,

IKT – interneta pieeja, standartprogrammas, datubāzes

120

piedāvājot mūžizglītības iespējas bibliotēkas lietotājiem jābūt piekļuve plašam

informācijas resursu klāstam, kompetentiem darbiniekiem un videi, kas veicina

bibliotēkas lietotājus pilnveidot savas zināšanas un informācijpratību

liela nozīme bibliotēkas darbības pilnveidošanā un attīstībā ir sadarbībai ar novada

pašvaldību, kultūras un izglītības iestādēm ,RGB

uzsākta bibliotekāro procesu automatizācija, kas sniegs jaunas iespējas bibliotēkas

lasītāju un lietotāju apkalpošanā bibliotēkā uz vietas un attālināti

paplašinoties bibliotēkas funkcijām, svarīgi ir uzturēt lietotājiem piedāvāto un sniegto

pakalpojumu kvalitāti

bibliotēkas darbību galvenokārt apdraud ekonomiskā situācija valstī. Ekonomiskās

lejupslīdes gadījumā tiek ietekmēta ekonomiskā situācija Stopiņu novadā, kas draud ar

iedzīvotāju migrācijas pieaugumu, izmaksu palielinājumu dažādās sadzīves sfērās

iespējas bibliotēkas darbības attīstībā var sniegt iesaistīšanās pašvaldības, valsts un ES

projektos, mūžizglītības programmās, jaunatnes projektos un aktivitātēs

Sauriešu bibliotēkas darbības attīstībai mūžizglītības kontekstā īpaši pievēršama uzmanība:

darbā ar bērniem un jauniešiem, veidojot viņos izpratni par bibliotēku kā informācijas

ieguves un papildus izglītošanās vietu

lietotājiem sniegto pakalpojumu klāstam un kvalitātei, kam mūsdienu informācijas

laikmetā ir liela nozīme bibliotēkas telpām un aprīkojumam, kas būtiski, īpaši bērnu

un jauniešu vidū, ietekmē vēlmi paplašināt savas zināšanas noteiktā vidē

121

10.7. Stopiņu novada Dienas centri

10.7.1.Dienas centrs “Saurieši”

Īss iestādes apraksts

Dienas centrs „Saurieši” darbojas kopš 2004.gada 22.decembra. Tas atrodas „Saurieši 6”,

Sauriešos, Stopiņu novadā. Dienas centru apmeklē bērni, skolēni, jaunieši un pieaugušie no

Sauriešiem, Upeslejām, Ulbrokas. Dienas centrā pieejami: četri datori (bezmaksas internets),

kopētājs, videomagnetafons, novuss, mūzikas centrs, magnetafons, dažādas galda spēles,

televizors (kabeļtelevīzija) un veļas mazgājamā mašīna. Dienas centrā tiek organizēti dažādi

radošie pulciņi un darbnīcas, realizēti projekti visu iedzīvotāju izglītošanai, dažādu prasmju

apgūšanai - projekti jauniešu, bērnu un pieaugušo mēŗķauditorijai. Tiek rīkotas ekskursijas,

piemēram, uz Latgali, Lietuvu, Igaunijas jauniešu centru..

Darbojoties dienas centrā apmeklētāji savu brīvo laiku var izmantot pēc saviem ieskatiem:

atpūtai, izklaidei, sevis garīgai un fiziskai pilnveidošanai un savu interešu realizēšanai. Dienas

centra darbība rada draudzīgu un mājīgu atmosfēru, attīsta estētisku uztveri, gaumi un veicina

vispusīgas personības attīstību, spēju adoptēties mainīgajā vidē, veicina tolerantu attieksmi

pret cilvēkiem, veido cieņu pret citu viedokļiem un paradumiem, sekmē dienas centra

apmeklētāju sportisko izaugsmi, ieaudzina patriotisma jūtas pret savu valsti, pilsētu, novadu

un ciematu.

Dienas centra mērķis ir daudzveidīgas interešu izglītības, mūžizglītības un dažādu sociālo

prasmju attīstības iespējas brīvajā laikā dažādu sociālo grupu iedzīvotājiem. Dienas centrā

notiek: ārstnieciskās vingrošanas nodarbības, sporta aktivitātes, galda spēļu sacensības,

bērniem pasaku terapijas nodarbības, stikla apgleznošana, dekupāža, zīda apgleznošana,

origami, floristika, sveču liešana un veidošana, rotu darināšana. Tika realizēti un plānots

turpmāk īstenot projektus gan bērniem, gan jauniešiem, gan pieaugušajiem lekciju kursi par

dažādām tēmām, piedalīšanās novada organizētājās sportiskās un kultūras aktivitātēs.

Vajadzības izglītošanās procesa nodrošināšanai

nepieciešams nodrošināt ikviena interesenta intelektuālo attīstību, veidot estētisko

gaumi, mācīties saskarsmes kultūru, atbalstīt un sekmēt talantīgāko bērnu un skolēnu

izaugsmi dažāda mēroga pasākumos Latvijā un ārvalstīs, meklēt un realizēt dažādus

122

projektus dažādās jomās, veicināt jauniešu aktivitātes

sakarā ar to, ka Sauriešu dienas centrā ir daudz apmeklētāju krieviski runājošie, tiek

īstenoti pasākumi, kas veicina integrācijas procesu, palīdz novada iedzīvotājiem valsts

valodas apguvē

veicināt bērnu, skolēnu un jauniešu un viņu vecāku līdzdalību dienas centra “Saurieši”

un Stopiņu novada domes organizētajos kultūras un sporta pasākumos.

turpināt attīstīt katra bērna, skolēna un jaunieša vēlmi darboties radoši un pastāvīgi,

izmantojot iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas

palīdzēt bērniem, pusaudžiem, jauniešiem un citiem interesentiem novērtēt savus

dotumus radošās spējas un prasmes, izvēloties savu tālāko izglītības virzienu (projektu

realizācija un pulciņu darbs)

dienas centra apmeklētāju drošības nodrošināšana: iekšējās kārtības noteikumi

(drošības instrukcijas, evakuācijas plāni), higiēnas prasības (ventilācija, apkure,

apgaismojums, ūdensapgāde un kanalizācija, telpu uzkopšana)

Iespēju robežās papildināt materiāli tehnisko bāzi: ieplānot iegādāties jaunas IKT,

biljarda galdu, trenažierus. Pulciņu darbam nepieciešams iegādāties dažādus

materiālus: krāsas, līmi, papīru u.c.

SVID analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

ir atvērti četri dienas centri Stopiņu

novada iedzīvotājiem un ieviestas

modernas tehnoloģijas atbilstoši

mūsdienu prasībām

projektu realizācija veidota ņemot vērā

bezdarba līmeni Latvijā un Stopiņu

novadā, jauniešu vēlmes un idejas

profesionāli speciālisti ar atbilstošu

izglītību nodrošina bērnu, skolēnu,

interesentiem ir iespējamas

psiholoģiskas problēmas, kas var traucēt

sadarbību un praktisko apmācību

jaunieši un pieaugušie, kas ilgi

atrodoties bez darba ir zaudējuši

pašvērtību un motivāciju integrēties darba

tirgū, ir samierinājušies ar savu sociāli

ekonomisko situāciju

123

jauniešu un pieaugušo apmācību

centra apmeklētājiem ir apgūtas jaunas

prasmes un iemaņas

apvienoti jaunieši grupā ar vienādām

interesēm

iegūtas un pilnveidotas zināšanas, kuras

var izmantot kā papildus ienākumu avotu

palielinās jauniešu un pieaugušo iespējas

realizēt sevi darba tirgū

iemācīta darba attieksme un precizitāte

sekmīgi notikusi integrācija sabiedrībā

(pilsonības iegūšana, valsts valodas

apguve kursu ietvaros)

IESPĒJAS DRAUDI

veicināta jauniešu motivācija

tālākizglītībai, aktīvai darbībai, lēmumu

pieņemšanai uz to realizācijai

uzlabotas sociālās un ekonomiskās

iespējas darba tirgū

dota iespēja bērniem, skolēniem,

jauniešiem un pieaugušajiem Sauriešu DC

apmeklētājiem radoši izpausties, apgūt

jaunas prasmes un iemaņas veidot savu

individuālo pieredzi realizējot un

prezentējot savus darbus

nodrošināta DC Saurieši materiālā un

tehniskā bāze

mazināts sociālās atstumtības risks,

paaugstinot jauniešiem un pieaugušajiem

bezdarbniekiem motivāciju iesaistīties

darba tirgū

dalībnieku intereses trūkums vai

neizpratne par apgūstamajām prasmēm

nepietiekamas sadarbības prasmes ar

pasniedzēju

dienas centra dalībnieku iepriekšējā

sagatavotība praktiskajās dzīves prasmēs

un iegūtie pamati ir nepilnīgi.

vāji apgūts sociālo prasmju pamatu

minimums

124

Secinājumi un ieteikumi

beidzot praktiskās nodarbības bērni, jaunieši un pieaugušie apguvuši jaunas darba

iemaņas un prasmes sevis pašizglītošanās;

izveidota materiālā un tehniskā bāze pulciņiem, praktiskajām nodarbībām,

pasākumiem;

uzlabojas sociāli ekonomiskā situācija ģimenēs;

paaugstinās bērnu, skolēnu, jauniešu un pieaugušo pašvērtība;

veicināta jauniešu un pieaugušo interešu izglītība un viņi ir motivēti iekļauties

darba tirgū;

bērnu pasaku terapijas nodarbībās veicinātas bērnu intelektuālās un radošās

prasmes, rosināta iztēle un praktiskās iemaņas, motivēti aktīvi darboties gan

individuāli, gan grupā;

mazināts sociālās atstumtības risks, paaugstinot jauniešiem un pieaugušajiem

bezdarbniekiem motivāciju iesaistīties darba tirgū;

sadarbība ar pārējiem Dienas centriem: projektu ietvaros, kopīgas ekskursijas,

sporta sacensības u.c.;

izveidota saikne ar citiem novada Dienas centriem un novada iestādēm,

dienestiem. Nākotnē jāturpina darbs ar ieplānotajām aktivitātēm, aktīvi jāiesaistās

dažādos projektos, lai veicinātu interešu izglītību;

trupināt sadarboties ar citām novada izglītības iestādēm, dienas centriem, sociālo

dienestu, bāriņtiesu, NVO, biedrībām;

dienas centrā nepieciešams veikt remontdarbus: logu, ieejas durvju nomaiņa, ieejas

trepju remonts, radiatoru nomaiņa, grīdas seguma nomaiņa.

Ieteikumi:

papildināt DC “Saurieši” materiālo un tehnisko bāzi, IKT pilnveidot;

veikt DC “Saurieši” remontu ( logi, durvis, grīdas, ventilācija, ieejas trepju remonts);

Stopiņu novada domei arī turpmāk atbalstīt DC “Saurieši” pasākumus un nodarbības.

125

10.7.2. Dienas centrs „ULBROKA”

Īss izglītības iestādes apraksts

Dienas centra „Ulbroka” atvēršanas svētki - 2005. gada 8. februāris.

Pašvaldības veidota un finansēta sociāla institūcija, kuras mērķis ir piedāvāt un īstenot

daudzveidīgu interešu un mūžizglītību, nodrošināt tās darbību atbilstoši esošajiem resursiem.

Dienas centru vada dienas centra vadītāja, sociālais darbinieks ar specializāciju sociālajā

pedagoģijā, bakalaura grāds. Dienas centra apmeklētāju uzturēšanās dienas centrā ir

bezmaksas.

Dienas centrs – institūcija, kas nodrošina, daudzveidīgas interešu izglītības, mūžizglītības

un dažādu sociālo prasmju attīstības iespējas brīvajā laikā dažādu sociālo grupu iedzīvotājiem,

īpaši pievēršot uzmanību jauniešu mērķauditorijai, veidojot saturīgas un lietderīgas brīvā laika

pavadīšanas formas, kas vērstas uz pilnvērtīgu socializāciju, sabiedrības integrācijas

veicināšanu, informācijas un sociālo iemaņu sniegšanu izglītības, kultūras un sporta jomā, tā

sekmējot ikvienas personības attīstību.

Dienas centra uzdevumi:

iesaistīt dienas centra apmeklētājus centra piedāvātajās aktivitātēs atbilstoši

katra apmeklētāja interesēm;

organizēt pasākumus lietderīga brīvā laika pavadīšanai – pulciņus, izstādes,

tematiskas pēcpusdienas, izglītojošas lekcijas, sacensības, sportiska rakstura

nodarbības, ekskursijas, diskusijas, konkursus, jauniešu projektus;

sniegt informāciju sabiedrībai par interešu izglītības un mūžizglītības iespējām

administratīvajā teritorijā, kā arī citām saturīgām brīvā laika pavadīšanas

iespējām pašvaldībā;

veicināt sadarbību starp izglītības un kultūras iestādēm, dažādām

nevalstiskajām organizācijām, sociālo dienestu, tiesību sargājošajām institūcijām

un speciālistiem pašvaldībā;

iespēju robežās sniegt morālu un psiholoģisku atbalstu, katram dienas centra

apmeklētājam, īpašu uzmanību pievēršot bērniem, pusaudžiem, jauniešiem;

izstrādāt, realizēt un iesaistīties kopīgos projektos ar citām institūcijām, lai

piesaistītu resursus pozitīvai sociālai attīstībai, tādējādi mazinot sociālo

izstumtību dažādām sabiedrības grupām.

126

Dienas centra sadarbība ar citām institūcijām pašvaldībā.

Mērķi:

Uzdevumi:

1. veicināt dienas centra apmeklētāju vispusīgu,

radošu attīstību, piedāvājot lietderīgu brīvā laika

pavadīšanas iespēju;

2. radīt labvēlīgus apstākļus jaunu saskarsmes prasmju

un sociālo iemaņu apguvei;

3. kompetences ietvaros sekmēt sociālo problēmu

risināšanu un integrēšanos sabiedrībā.

1. nodrošināt piemērotus apstākļus lietderīgai brīvā laika

pavadīšanai;

2. organizēt izglītojošus, tematiskus, atpūtas un sporta

pasākumus tādējādi veidojot labvēlīgu kultūrvidi;

3. veicināt starpinstitucionālo sadarbību ar speciālistiem, lai

sekmētu sociālo problēmu risināšanu.

Dienas centrs

Pašvaldība

Izglītības

iestādes

Nevalstiskās

organizācijas

Citi dienas centri

Sociālais

dienests

Bāriņtiesa

Valsts un

pašvaldības policija

Kultūras iestādes

127

SVID analīze:

DC – dienas centrs

Iekšējā analīze

STIPRĀS PUSES

DC atrodas ciemata centrā

uzturēšanās DC ir bezmaksas un brīvprātīga

DC vadītāja - soc. pedagoga darbība balstīta uz

savstarpēji demokrātiski līdztiesiskiem

sadarbības principiem starp pedagogu un DC

apmeklētāju - klientu

daudzveidīgas iespējas bērniem, jauniešiem un

ikvienam novada iedzīvotājam aizpildīt un

pavadīt brīvo laiku sevi pilnveidojot veicinot

apmeklētājos dažādus pašrealizācijas un

izpausmes veidus

veikt sociālpedagoģisku darbību negatīvas

socializācijas cēloņu un seku ierobežošanā

dažādu pulciņu, radošo darbnīcu, nodarbību

realizēšanas iespējas

plašas iespējas veicināt mūžizglītības

daudzveidību novada iedzīvotājos

veicināta un pilnveidota DC darbinieku

profesionālās kvalifikācijas pilnveidošana

apmeklējot seminārus un kursus, dažādi

pieredzes apmaiņas braucieni

iespēju robežās rīkot tikšanās ar dažādiem

speciālistiem, organizēt lekcijas par aktuālām

tēmām, kā arī sniegt individuālu psiholoģisku un

morālu atbalstu DC apmeklētājiem

veikt aptaujas, lai noskaidrotu DC apmeklētāju

vēlmes, intereses un aktuālos jautājumus

VĀJĀS PUSES

DC telpas nav plašas, kas uzliek

zināmus ierobežojumus

nepieciešams uzlabot interneta

pieslēguma veidu, lai tā ātrums un

kvalitāte atbilstu jauno tehnoloģiju

iespējām

ne visiem novada bērniem,

jauniešiem DC ir pieejams, jo viņu

dzīvesvietas ir attālāk no novada

centra

DC apmeklētāju vidū nereti ir

narkomāni, jaunieši ar krimināla

rakstura ievirzi

DC patstāvīgie klienti ir bērni,

kuri nāk no riska ģimenēm, līdz ar

to diezgan bieži ir zems izglītības,

attīstības līmenis, zema

ieinteresētība - deviantas

uzvedības pazīmes

128

mijiedarbības procesu sekmēšana starp

paaudzēm, kultūrām veicinot socializāciju

Ārējā analīze

IESPĒJAS

plašas informācijas aprites sniegšanas iespējas

Iespēja realizēt dažādus projektus piesaistot ES

līdzfinansējumu

pašvaldības finansēta iestāde

dažādas sadarbības formas starp novadā

esošajām kultūras un izglītības institūcijām,

sociāliem dienestiem, nevalstiskajām

organizācijām

DRAUDI

DC apmeklēšana ir brīvprātīga,

līdz ar to ne vienmēr ir iespēja

veikt sociālpedagoģisku darbību

negatīvas socializācijas cēloņu un

seku ierobežošanā

ekonomiskās situācijas

pasliktināšanās valstī atstāj

iespaidu uz ikkatru iedzīvotāju,

kas kopumā rada negatīvu fonu:

zemu pašvērtējumu, saskarsmes

trūkumu, bezdarbu utt.

Dienas centrā „Ulbroka” izglītošanās procesa nodrošināšanai ir iegādāts:

2 datori, DVD atskaņotājs, printeris, kopētājs, televizors, radio, disku

atskaņotājs, tāfele, fotoaparāts, mikrofons, mobilais telefons;

pieejams bezmaksas internets;

puzles, galda spēles (šahs, domino, „Latvija”, ”Monopols”, „Alias”) u.c.;

pieejama abonēta prese bērniem- „Mazais florists”, „Sīrups”, pusaudžiem-

„Ilustrētā zinātne”, „Ilustrētā vēsture”, pieaugušajiem – „Mūsmājas”,

„Floristika”, ikmēneša novada avīze „Tēvzemīte”, LPF izdevums „Latvijas

pensionārs”;

dažādas grāmatas, enciklopēdijas;

novuss, galda teniss, strītbola grozs, dažādas bumbas, nūjošanas nūjas;

dažādas kancelejas preces, krāsainie papīri, krāsas, otas, krītiņi u.t.t.;

specifiski materiāli dažādu radošo nodarbību nodrošināšanai: zīda krāsas,

dekupāžas līmes un krāsas, krāsas stikla apgleznošanai u.t.t..

129

Dienas centrā ir pieejama veļas mašīna, mikroviļņu krāsns, kafijas automāts, elektriskā

tējkanna. Dienas centrs tiek apgādāts ar dzeramo ūdeni.

Secinājumi:

dienas centri ir salīdzinoši jaunas sociālas institūcijas, kuru darbība vērsta uz bērnu un

jauniešu socializācijas veicināšanu sniedzot iespēju viņiem pilnvērtīgi pavadīt savu

brīvo laiku;

dienas centrs realizē nozīmīgu funkciju, kuras ietvaros ir labvēlīgas un drošas vides

nodrošināšana un daudzveidīgi piepildīta brīvā laika pavadīšanas iespējas gan

bērniem, gan pieaugušajiem;

dienas centrā veiksmīgi tiek realizēti dažādi projekti, pulciņi, nodarbības, kurās viens

no galvenajiem mērķiem un uzdevumiem ir sniegt ierosmi cilvēkam darboties pašam

sevis pilnveidošanā un jaunu prasmju apguvē.

Ieteikumi:

lai nodrošinātu veiksmīgu DC darbību nepieciešams regulāri papildināt materiāli

tehnisko bāzi atbilstoši mūsdienīgām prasībām (datoru nomaiņa, jaunu

datorprogrammu instalēšana, projektora un printera iegāde);

nepieciešamības gadījumā uzlabot DC iekārtojuma aprīkojumu (apgaismojumu –

jaunas dienas gaismas lampas, krēslus, galdus, ārdurvis);

veikt DC kosmētisko remontu;

iespēju robežās piedāvāt DC apmeklētājiem dažādus pulciņus, radošās nodarbības,

izglītojošas lekcijas kvalificētu speciālistu vadībā.

130

10.7.3. Dienas centrs “Upeslejas”

Īss iestādes apraksts

Dienas centrs “Upeslejas” ir pašvaldības dibināta iestāde 2003.gadā ciematā Upeslejas.

Dienas centru apmeklē visu vecumu grupu un tautību iedzīvotāji no Upeslejām, Sauriešiem,

Cekules un Līčiem. Dienas centrā visa gada garumā tiek organizētas izglītojoša lekcijas,

pārrunas, dažādas izstādes, konkursi, koncerti, teātra izrādes, izbraukumi uz tām, un

ekskursijas , tautas tradīciju kopšanas pasākumi:

“Jauno māmiņu skola”

dažādi pulciņi (floristika, vēderdejas, folklora, novuss, nūjošana, estētika,

makšķernieki )

grāmatas, prese

bezmaksas internets

galda spēles

sporta spēles

ārstnieciskā vingrošana

lekcijas, semināri

interešu grupas

ģimeņu sporta spēles

dažādi galda spēļu turnīri (teniss, novuss, šautriņas, galda hokejs un futbols u.c.

konkursi

gadskārtu svētki

izstādes

koncerti un teātru izrāde

dažādu projektu aktivitātes

ekskursijas

Dienas centrs kopā ar kultūras centru katru gadu rīko :

Maijā- skrējēju dienu

Jūnijā- bērnu sporta svētkus

Augustā- ģimeņu sporta svētkus

Decembrī- galda tenisa un citu galda spēļu sacensības

131

SVID analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

plašas telpas Upesleju ciemata centrā

nodrošināta materiālā bāze, IT : trīs datori,

printeris, kopētājs, videomagnetafons,

televizors, magnetafons, pieci trenažieri,

svaru stienis un sols, galda teniss, šautriņas,

galda biljards, galda futbols, novuss un citas

galda spēles, kas palielina bērnu un jauniešu

iespējas aktīvu un saturīgi pavadīt brīvo

laiku, iegūt prasmes

maznodrošinātajiem iedzīvotājiem veļas

mašīna un dušas kabīne

mērķtiecīgi mācāmies, plānojam

nepārtraukti pilnveidojamies

sadarbojamies ar pārējo ciematu dienas

centru vadītājiem, skolu pedagogiem, novada

sociālo dienestu, Igaunijas un Lietuvas

kolēģiem

atrodamies ēkas otrajā stāvā - nav invalīdu

ratiņu pacēlāja..., bet mēs solām šo problēmu

atrisināt pie pirmās nepieciešamības

nepieciešama logu nomaiņa

IESPĒJAS DRAUDI

nodarbības ir bezmaksas

bezmaksas laikraksti un žurnāli, dažāda

literatūra

te ir ko darīt – IT, galda spēles, TV, CD,

DVD u.c.

te iegūsti daudz draugu

te Tev var palīdzēt

Tu te vari arī vienkārši nedarīt neko, tikai

vērot...

ja Tu vēlies, iegūsti papildus zināšanas,

pieredzi un informāciju

Tu vari nokārtot sociālās problēmas

pie mums gaida ikvienu

ekonomiskās lejupslīdes rezultātā

mazākas iespējas bezmaksas

kvalitatīviem pulciņiem un nodarbībām,

iedzīvotāju zemā maksātspēja pieprasa

arvien kvalitatīvākus bezmaksas

pakalpojumus, kuri tiek samazināti

ierobežotā Dienas centra budžeta

rezultātā.

132

liela iedzīvotāju atsaucība uz dažādiem

projektiem

no klienta – par darbinieku

projekti – novada, reģiona, valsts un ES

plašāka publicitāte – apkārtrakstā, internetā,

masu medijos

Secinājumi un ieteikumi

Dienas centrs “Upeslejas” ir aktīvs sociālās un kultūrvides veidotājs un organizētājs

Upesleju ciematā ar saikni starp visiem novada dienas centriem un dažādām iestādēm. Ir

aktīvi jāturpina darbs pie plānotajām aktivitātēm, īpašu uzmanību pievēršot darbam ar

bērniem un jaunatni.

Dienas centrā nepieciešams nomainīt logus, veikt telpu kosmētisko remontu, papildināt IT,

turpināt plānveidīgi papildināt materiāli tehnisko bāzi. Turpināt sadarbību ar novada

sociālajiem darbiniekiem, dienas centriem, izglītības iestādēm, NVO u.c. sadarbības

partneriem. Budžeta iespēju robežās palielināt bezmaksas pulciņu, kursu, u.c. nodarbību

skaitu.

133

10.7.4. Dienas centrs “Cekule”.

Iestādes apraksts

Dienas centrs „Cekule” tika atvērts 2007. gada 16. martā.

Pašvaldības veidota un finansēta sociāla institūcija, kuras mērķis ir piedāvāt un īstenot

daudzveidīgu interešu un mūžizglītību un nodrošināt tā darbību atbilstoši esošajiem

resursiem. Dienas centru vada profesionāls pedagogs ar maģistra grādu pedagoģijas zinātnēs.

Dienas centra apmeklētāju uzturēšanās dienas centrā ir bezmaksas.

Dienas centra „Cekule” mērķi

1. Radīt labvēlīgus apstākļus saskarsmes prasmju un sociālo iemaņu apguvei

internacionālā vidē.

2. Sekmēt sociālo problēmu risināšanu iespēju robežās.

3. Dot iespēju dienas centra apmeklētājiem lietderīgi pavadīt savu brīvo laiku, īpašu

uzmanību veltot bērniem un jauniešiem.

4. Veicināt ciemata kultūras dzīvi.

Dienas centra „Cekule” uzdevumi

1. Nodrošināt piemērotus apstākļus diena centra apmeklētāju brīvā laika pavadīšanai.

2. Piedalīties un organizēt izglītojošus, atpūtas un sporta pasākumus, iesaistīties dažādos

projektos.

3. Piedalīties apkārtējās vides sakopšanā.

Esošie resursi dienas centra darbības nodrošināšanai:

divi datori, printeris – kopētājs, televizors, DVD atskaņotājs, mūzikas centrs, mobilais

telefons;

bezmaksas interneta pieejamība;

biljards, novuss, galda teniss, šautriņu dēlis;

galda spēles: galda hokejs, dambrete, šahs, u.c.;

abonētā prese: „Ilustrētā zinātne”, „Ilustrētā vēsture”, „Sīrups”, „Spicīte”, novada

avīze „Tēvzemīte”, LPF izdevums „Latvijas pensionārs”;

kancelejas preces un specifiskie materiāli radošo darbnīcu nodrošināšanai;

134

sporta trenažieris;

mikroviļņu krāsns, kafijas automāts, elektriskā tējkanna, veļas mašīna.

Nepieciešamie resursi dienas centra tālākā darbības pilnveidošanai

1 dators, videokameras un mikrofoni pie katra no trim datoriem;

interneta jaudas palielināšana;

apkures sistēmas pilnīga pārveidošana;

kosmētiskais remonts – grīdas klājuma pašā dienas centrā un kāpņu telpā atjaunošana;

kancelejas preču un specifisko materiālu radošajām darbnīcām regulāra iegāde.

SVID analīze

Iekšējie faktori

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

DC atrodas ciemata centrā

uzturēšanās DC ir bezmaksas un brīvprātīga

tiek dotas izvēles iespējas lietderīgi pavadīt

brīvo laiku

demokrātiskas un līdztiesīgas savstarpējās

attiecības starp DC vadītāju un apmeklētāju

brīvi pieejami interneta resursi, iespējas

pārvērst tos papīra formātā

iespējas dažādu pulciņu, radošo darbnīcu un

citu nodarbību realizēšanai

telpa ar skatuvi, kas dod iespēju kultūras

nelielais datoru skaits, kas ierobežo

mūžizglītības veicināšanas iespējas, kas

saistītas ar datora vai interneta resursu

pieejamību

datoru papildaprīkojuma trūkums, kas

dotu iespēju ciemata iedzīvotājiem tos

izmantot kā saziņas līdzekli ar

tuviniekiem ārvalstīs

ciematā dzīvojošo pieaugušo cilvēku

pasivitāte, kas saistīta ar multinacionālo

vidi un krievvalodīgu iedzīvotāju

vairākumu

DC pastāvīgie apmeklētāji ir bērni vai

135

pasākumu organizēšanā

ir iespējas veicināt mūžizglītības

nepieciešamību ciemata iedzīvotājiem

veicināt bērnu un jauniešu integrācijas

procesus multinacionālā vidē, ierobežot

negatīvās socializācijas cēloņus un sekas

iespējas sniegt konsultatīvu palīdzību un

morālu atbalstu DC apmeklētājiem

konsultatīvas palīdzības iespējas eksaktajos

mācību priekšmetos visos mācību līmeņos

DC darbinieku profesionālās kvalifikācijas

celšanas iespēja apmeklējot kursus un

seminārus, pieredzes apmaiņas braucienus

jaunieši no riska ģimenēm, tādejādi bieži

ir sastopams zems intelektuālās attīstības

līmenis, maza ieinteresētība sevis

pilnveidošanā un reizēm arī neadekvāta

uzvedība

Ārējie faktori

IESPĒJAS DRAUDI

pašvaldības finansēta iestāde

iespējas realizēt dažādus projektus kopā ar

citām novada iestādēm, NVO, piesaistot ES

līdzfinansējumu

plašās sadarbības forma starp novada

kultūras un izglītības iestādēm, sociālajiem

dienestiem un nevalstiskām organizācijām

apkārtējo iedzīvotāju pasivitāte un

norobežošanās no jebkura veida

aktivitātēm, kas saistīta ar vispārējo

nostādni pret Stopiņu novada darbību

Secinājumi:

DC ir sociāla institūcija, kuras darbība ir vērsta uz ciemata iedzīvotāju brīvā laika

pilnvērtīgas pavadīšanas iespējām;

DC darbība īpaši vērsta uz jauniešu un bērnu aktivitātēm;

136

DC darbība vērsta uz mūžizglītības veicināšanas iespējām ciemata iedzīvotājiem;

sociālizācijas procesu pozitīvas attīstības multinacionālā vidē iespējām jaunās

paaudzes vidū.

137

10.8. Ulbrokas kultūras nams

10.8.1. Īss iestādes apskats

Stopiņu novadā noris aktīva kultūras dzīve. Dažāda rakstura un satura pasākumi notiek

Ulbrokas kultūras nama zālē, Līgo parkā, Upesleju, Sauriešu, Līču un Cekules ciematos.

Kultūras dzīvi novadā organizē Inta Vilšķērsta un Baiba Lauzne (Upeslejās). Stopiņu novads

lepojas ar daudziem pašdarbības kolektīviem - novadniekus priecē jauktais koris "Ulbroka"

(diriģenti Ina Ekarte un Eduards Fiskovičs), sieviešu koris "Madara" (diriģenti Imants Kalniņš

un Zane Kažēna (abu koru koncertmeistare ir Inga Sarkane)), vidējās paaudzes deju kolektīvs

"Luste" (vadītāja Ineta Svilāne, koncertmeistare Zane Kretaine), vokālie ansambļi "Sagša"

(vadītāja Biruta Deruma) un "Ievzieds" (vadītājs Andris Jansons), bērnu teātra studija

(vadītāja Edīte Puriņa), jauniešu deju kolektīvs „Laine” (vadītājs Modris Opels). Ar aušanu un

tekstilmākslu iespējams nodarboties Tautas lietišķās mākslās studijā "Ulbroka"(vadītāja Ārija

Vītoliņa). Liela nozīme kultūras dzīves veidošanā ir Ulbrokas mūzikas un mākslas skolai

(direktore Vita Pinne), kuras audzēkņi un pedagogi rīko regulārus koncertus un izstādes. Liela

nozīme kultūrizglītības veidošanā ir arī sadraudzības vai viesmākslinieku koncertiem un

izstādēm, kas notiek sadarbībā ar Ulbrokas mūzikas un mākslas skolu.

Ulbrokas vidusskolā (direktore Saiva Tiltiņa Beķere) un Stopiņu pamatskolā (direktore

Valērija Mikute) darbojas bērnu dziesmu, deju, orķestra un Tautas lietišķās mākslas (aušanas,

keramikas) kolektīvi. Šo kolektīvu koncerti notiek arī Ulbrokas kultūras namā.

PII ''Pienenīte"(vadītāja Lelde Sturme) bērniem ir iespējas piedalīties vokālajos ansambļos

un tautas deju kolektīvā. Radošais pedagogu kolektīvs kopā ar bērniem svin gadskārtu svētkus

un rīko daudzus interesantus tematiskus pasākumus, vairāki no tiem notiek arī Ulbrokas

kultūras nama telpās.

Aktīvu sabiedrisko darbību veic pensionāru biedrība (vadītāja Olga Urča), represēto

biedrība( vadītāja Māra Zebauere) un daudzbērnu ģimeņu biedrība "Māra". Arī viņu

organizētie pasākumi ikgadēji notiek Ulbrokas kultūras namā.

Kultūras pasākumi un svētki brīvdabā notiek Līgo parkā, kur atrodas brīvdabas estrāde un

tēlnieka Ulda Sterģa veidotais akmens zīmju dārzs. Līgo parkā izvietoti dažāda lieluma

akmeņi, uz katra no tiem ir latviešu etnogrāfiskā zīme vai ornaments. Akmeņi ir uzstādīti, lai

koncentrētu pozitīvo strāvojumu, tie izstaro enerģiju un padara mūs gaišākus, labākus un

stiprākus. Katru gadu novada iedzīvotāji šeit pulcējas, lai kopīgi nosvinētu Lieldienas un Līgo

svētkus. Parkā ir notikuši neskaitāmi koncerti un teātra izrādes, kā arī dažādi pasākumi

bērniem. Īpaši iecienītas ir parkā notiekošās zaļumballes un festivāls "Dziesma un deja

138

manam novadam", kā arī daudzi citi pasākumi. Ikdienas atpūtai parku ir iecienījušas ģimenes

ar bērniem un daudzi citi interesenti.

Nu jau par tradīciju ir kļuvuši arī pasākumi, kuri notiek it visos lielākajos Stopiņu novada

ciematos. Viens no tādiem ir Ziemassvētku eglīšu iedegšana skaistajā pirmsziemassvētku

laikā.

Stopiņu novadā nav kultūrvēsturisku objektu, kas būtu iekļauti spēkā esošajā Valsts

aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (apstiprināti LR KM 29.10.1998.rīk.Nr.128).

Kultūras pasākumi Ulbrokas kultūras namā un citos novada ciematos

Ikgadējie pasākumi

Barikāžu piemiņas diena

Lieldienas

“Mātes dienas” koncerts

bērnu svētki Ulbrokā

koncerts "Dziesma un deja manam novadam"

Līgo vakara pasākums

vasaras sezonas noslēguma pasākums Līgo parkā

Lāčplēša dienas pasākums

18.novembra valsts svētku koncerts

Ziemassvētku sagaidīšana novada ciematos

Ziemassvētku koncerti

Ziemassvētku eglītes bērniem

Jaungada nakts karnevāls

Pasākumi Ulbrokas kultūras namā un citos novada ciematos

Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas koncerti

Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas izstādes

viesmākslinieku izstādes

citu Latvijas mūzikas skolu koncerti

tautas lietišķās mākslas studijas "Ulbroka" izstādes

139

teātru viesizrādes

viesmākslinieku koncerti

pasākumi bērniem

Represēto sarīkojumi

Ulbrokas pensionāru padomes sarīkojumi

Stopiņu novada pašdarbības kolektīvu un viņu draugu koncerti

atpūtas vakari (balles)

zaļumballes Līgo parkā

jauniešu diskotēkas

Līgo parka Lielais vasaras festivāls

Ulbrokas kultūras namā darbojas daudzveidīgi pašdarbības kolektīvi

jauktais koris „Ulbroka”

sieviešu koris „Madara”

vidējās paaudzes deju kolektīvs „Luste”

vidējās paaudzes deju kolektīvs „Stopiņš”

jauniešu deju kolektīvs „Laine”

vokālais ansamblis „Sagša”

vokālais ansamblis „Ievzieds”

tautas lietišķās mākslas studija „Ulbroka”

bērnu teātra studija

Ulbrokas kultūras namā ir darbojušās, darbojas vai ir izteikušas vēlmi darboties interešu

izglītības grupas:

līnijdeju grupa

pieaugušo teātra studija

baleta grupa

sarīkojumu deju grupa

vēderdeju grupa

ritmikas nodarbības māmiņām ar pirmsskolas vecuma bērniem

aerobikas nodarbības

140

10.8.2. Nepieciešamības kultūrizglītības procesa nodrošināšanai

1. Izstrādāt projektu jaunam, laikmetīgam kultūras centram (ar lielu koncertzāli, daudzām

palīgtelpām novada pašdarbības kolektīviem un māksliniekiem) un sākt projekta realizāciju.

2. Esošo instrumentu profesionāla uzturēšana (flīģeļa un ērģeļu uzskaņošana un remonts).

3. Jauni zāles krēsli vai esošo krēslu skaita papildināšana.

4. Pieci jauni zāles galdi.

5. Jauni skatuves aizkari.

6. Materiāli tehniskās bāzes atjaunošana: jauns cd atskaņotājs, profesionāla mūzikas

pastiprināšanas sistēma, jaudīgāki mikrofoni, jauns radiomikrofons, jauni dažādas jaudas

prožektori un to lampas.

7. DVD atskaņotājs.

8. Dators, dažādu datorprogrammu nodrošinājums.

9. Stacionārs projektors kultūras nama zālei.

10. Pārvietojams lielas jaudas projektors brīvdabā paredzētiem pasākumiem.

11. Līgo parka skatuves grīdas pārklājuma nomaiņa.

12. Līgo parka aizskatuves remonta pabeigšana.

13. Moderni reklāmas izvietošanas stabi, paredzēti liela formāta afišu izvietošanai.

14. Jauni tērpi pašdarbības kolektīviem.

15. Izstāžu zāles piekaramo konstrukciju uzlabošana daudzveidīgāku izstāžu veidošanai.

16. Filmēšanas kamera pasākumu filmēšanai un novada kultūrprocesu vēsturiskai arhivēšanai.

10.8.3. SVID analīze

141

STIPRĀS PUSES

augsti profesionāls kolektīvu vadītāju

sastāvs – radošs, ieinteresēts, pieredzes

bagāts, aktīvs – jauninājumi, unikalitāte,

kreativitāte

kolektīvu labie rezultāti skatēs,

konkursos un festivālos

kolektīvu aktīva līdzdalība novadā un

valstī notiekošajos kultūras pasākumos

pārvaldīšana

intensīvi notiekošie dažādām interesēm

atbilstošie pasākumi

dažādas vecuma grupas izglītojoši un

izklaidējoši pasākumi

Līgo parks kā iespēja rīkot dažāda

mēroga pasākumus

kultūras pasākumi kā iespēja cittautu

iedzīvotāju integrācijai sabiedrībā

VĀJĀS PUSES

telpu trūkums

slikta akustika zālē

skatuves nepiemērotība deju kolektīvu

vajadzībām

skatuves un podestu nepiemērotība koru

koncertu vajadzībām

flīģeļa un ērģeļu novietojuma

nepiemērotība profesionālu koncertu

vajadzībām

telpu labiekārtošana

finansiālās iespējas

dalībnieku trūkums atsevišķos kolektīvos

jaunu tērpu trūkums atsevišķos

kolektīvos

Rīgas tuvums

IESPĒJAS

domes atbalsts

Kultūras ministrijas pozitīva attieksme

kultūras projekti, lai iegūtu

papildlīdzekļus no ES fondiem, valsts

dažādu biedrību radošie projekti

iedzīvotāju skaits

Rīgas tuvums

plašāka reklāma daudzveidīgos masu

saziņu līdzekļos

DRAUDI

valsts attieksme pret kultūrizglītību

ekonomikas lejupslīde

telpu trūkums

iedzīvotāju intereses mazināšanās par

iespēju piedalīties pašdarbības kolektīvos

vai apmeklēt kultūras pasākumus

142

10.8.4. Secinājumi un ieteikumi

Ulbrokas kultūras nama darbība ir būtisks priekšnoteikums, lai sekmētu kultūras

mantojuma saglabāšanu, tā pieejamību un popularizēšanu. Ulbrokas kultūras nams veicina

mākslas pieejamību, dodot iespēju novada iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai iepazīties ar

laikmetīgām izrādēm, koncertiem un izstādēm.

Ulbrokas kultūras nams sadarbībā ar pašvaldību organizē un koordinē kultūras dzīvi

Stopiņu novadā, tai skaitā sekmē pašdarbības kolektīvu un interešu grupu darbības

pilnveidošanos, to attīstību. Stopiņu novadā darbojas ļoti daudzveidīgi interešu pulciņi, kas

nodrošina ikvienam novada iedzīvotājam izvēlēties sev interesantāko tālākizglītības un

pašizaugsmes ceļu. Ulbrokas kultūras nama viena no pamatfunkcijām ir novērtēt novada

talantīgos cilvēkus, rast iespējas viņiem radoši pilnveidoties un sajusties pietiekami

novērtētiem.

Stopiņu novada dome līdz šim ir ļoti aktīvi atbalstījusi dažādu kultūras pasākumu

radošās ieceres, nodrošinājusi profesionālās un amatiermākslas viesizrādes, vieskoncertus un

izstādes savā novadā. Tāpat pašdarbības kolektīvi ir sajutuši spēcīgu pašvaldības atbalstu, kas

ļāvis tiem ilgstoši un radoši pastāvēt. Ļoti nozīmīga ir bijusi Stopiņu novada koru un deju

kolektīvu, kā arī TLMS „Ulbroka” piedalīšanās Dziesmu svētkos, ņemot vērā, ka

Dziesmusvētki ir mūsu valsts nacionālās identitātes stiprināšanas veids.

Jādomā, ka turpmākajos gados, līdz ar jaunā kultūras centra projekta realizāciju, mūsu

novada kultūras infrastruktūra vēl vairāk tiks sakārtota. Tas dotu iespēju radīt jaunus interešu

pulciņus, veicinātu plašāka mēroga pasākumu radošās ieceres, bagātinot novada iedzīvotāju

pašizglītošanās iespēju spektru.

143

11. Rīcības programma

Izglītības attīstības programmas pamatvirzieni, mērķis, prioritātes un uzdevumi kopumā

Stopiņu novadā:

N.p.k. Pamatvirziens, prioritāte, uzdevums

1. Nodrošināt katram izglītojamam iegūt kvalitatīvu pirmsskolas, pamata un vidējo

izglītību pieejamā attālumā, kā arī rast iespēju piedāvāt interešu un mūžizglītības

pieejamību un daudzveidību ikviena vecuma un sociālā statusa iedzīvotājam Stopiņu

novadā.

2. Nodrošināt pašvaldībā dienas centru nepārtrauktu darbību ar bērniem un jauniešiem,

radot labvēlīgus apstākļus jauniešu intelektuālai un radošai attīstībai dienas centros

un nodrošināt jauniešiem lietderīgas brīvā laika izmantošanas iespējas, kā arī piekļuvi

jauniešu vajadzībām un interesēm atbilstošai informācijai.

3. Sekmēt brīvas, radošas, patstāvīgas un atbildīgas personības attīstību, veidojot

izpratni par vērtībām, morāles normām, pienākumiem un tiesībām.

4. Nodrošināt mūžizglītības iespējas, lai ikviens varētu pašrealizēties profesionālajā

jomā, attīstīt dabas dotumus, iekļauties sabiedrības attīstības procesos, prasmīgi

izmantot uzkrātās kultūras vērtības un radīt tās no jauna. Veicināt radniecīgo nozaru

vai iestāžu sadarbību – izglītība un kultūra; izglītība un uzņēmējdarbība; izglītība un

sociālās darbības sfēra u.c.

5. Nodrošināt tautsaimniecības attīstības vajadzībām atbilstošu izglītības piedāvājumu;

paplašināt izglītības iespējas dažādām iedzīvotāju grupām visos lielākajos ciematos;

stiprināt izglītības kvalitātes nodrošināšanu.

6. Veicināt iespējas iegūt labu izglītību un apmācības, veicināt pieaugušo

mūžizglītību, jauniešu intelektuālo un radošo attīstību.

7. Ar neformālās izglītības metodēm veicināt atbalstu jauniešu iniciatīvām, izmantojot

Ulbrokas vidusskolas, LLU Zinātnes centra, Ulbrokas un Sauriešu bibliotēku,

Ulbrokas, Upesleju, Sauriešu un Cekules Dienas centrus, Ulbrokas kultūras nama

iespējas, atbalstīt informācijas tehnoloģiju apgūšanu, kursus, lekcijas un citus

pasākumus.

8. Atbalstīt Ulbrokas vidusskolu kā kopīgu jaunatnes zinību, kultūrizglītības, izglītības

un sporta centru;

Veicināt Ulbrokas vidusskolas specializāciju atbilstoši darba tirgus pieprasījumam,

144

nodrošinot datorzinību, informācijas tehnoloģijas, uzņēmējdarbības pamatu un

valodas apgūšanu.

9. Atbalstīt Ulbrokas Mūzikas un mākslas skolu kā kultūras izaugsmes veicinātāju

novadā.

10. Piešķirt pabalstus un atvieglojumus maznodrošināto ģimeņu bērniem, nepieļaujot

bērnu atstāšanu bez izglītības.

11. Veicināt PII attīstību ar pirmskolas izglītības un attīstības plašākām iespējām

pirmskolas vecuma bērniem.

12. Veicināt un sniegt atbalstu esošo un potenciālo uzņēmēju apmācībām par iespējām

veidot un attīstīt uzņēmējdarbību, rīkot seminārus, apmācības un sniegt profesionālu

palīdzību projektu sagatavošanā ES finansējuma piesaistei.

13. Turpināt piedalīties “Pierīgas izglītības, kultūras un sporta pārvaldes” darbībā kā

vienai no 11 pašvaldībām šajā pārvaldē. Tādu jautājumu, kā centralizēto eksāmenu,

mācību priekšmetu olimpiāžu organizēšana, speciālās izglītības, profesionālās

izglītības, pirmsskolas izglītības, mūžizglītības, Eiropas projektu un reģionālo

pasākumu koordinācija risināt, apvienojoties vairākiem novadiem, to ir pierādījuši

pašvaldībā veiktie finansiālie aprēķini.

14. Izglītības apguves iespējām Stopiņu novadā jāatbilst tādiem principiem kā

pieejamība pirmsskolas, pamata un vidējai izglītībai, demokrātiskums, pēctecība,

pieejamība interešu un mūžizglītībai visiem novada iedzīvotājiem, jaunatnes

intelektuālai un radošai attīstībai.

15. Iespēju robežās finansiāli atbalstīt izglītojošos skolēnu un pedagogu ārzemju

braucienus un komandējumus, finansiāli atbalstīt audzēkņus – olimpiāžu, konkursu

uzvarētājus un viņu pedagogus.

16. Turpināt sadarbību starp skolām, bāriņtiesu, policiju un sociālajiem darbiniekiem

bērnu sociālo problēmu risināšanā labas un drošas izglītības iegūšanas procesā..

17. Atbalstīt un veicināt izglītības un kultūras kopdarbību – informācijas pieejamību

par izglītības iestāžu vai kultūras pasākumiem, sadarbības pasākumiem un

projektiem.

18. Skolotāju kvalifikācijas celšanu virzīt uz svešvalodu apguvi un moderno tehnoloģiju

apguvi, pedagogiem to izmantot savā darbā.

19. Izveidot vadlīnijas piecgadīgo un sešgadīgo bērnu sagatavošanai pamatizglītības

apguvei, sadarbojoties visām pirmsskolas izglītības iestādēm un izglītības iestādēm,

kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

145

20. Atbalstīt pieredzes apmaiņas apmeklējumus citās pirmsskolas izglītības iestādēs, kas

rada iespēju pedagoģiskajam personālam un vadībai paplašināt zināšanas un gūt

pieredzi.

21. Veicināt Stopiņu novadā savstarpēju sadarbību gan pedagogu, gan bērnu aktivitāšu

kopīgos projektos. Veidot sadarbību ar skolas sākumskolas skolotājiem un

skolēniem, kopīgi veidojot ārpusskolas pasākumus, veicinot savstarpējo saskarsmi.

22. Iesaistīt privātās pirmsskolas izglītības iestādes pirmsskolas izglītības jautājumu

risināšanā.

23. Turpināt atbalstīt demokrātiskas darba metodes izglītības jomā.

24. Audzināšanas darbu vērst uz skolēnu kultūras, elementāras pieklājības, veselīga

dzīvesveida, atbildības par uzvedību un mācību sasniegumiem uzlabošanu.

25. Vairāk piesaistīt skolēnus Jaunsargu kustībai.

26. Atbalstīt jaunu izglītošanās iespēju piedāvājums vidusskolēniem.

27. Atbalstīt un veicināt informācijas tehnoloģiju izmantošanas akcentus izglītības

iestādēs (e-klases lomas palielināšanās) audzināšanas darbā un komunikācijā ar

vecākiem.

28. Izvēlēties mērķtiecīgas un mūsdienīgas izglītošanas darba metodes un formas.

29. Racionāli izmantot izglītības procesa nodrošināšanai piešķirtos finanšu resursus.

30.. Veicināt darba ētikas un savstarpējās komunikācijas pozitīvu gaisotni.

31. Nodrošināt pedagogiem pašizglītības iespējas, pilnveidot tālākizglītības informatīvo

bāzi un metodiska atbalsta materiālus, sniegt ierosmes jauniem meklējumiem

izglītības kvalitātes nostiprināšanā.

32. Atbalstīt un koordinēt skolas pedagogu līdzdalību ESF un citos projektos.

33. Organizēt alternatīvās skolas olimpiādes un stimulēt skolēnu iesaistīšanos dažādos

ārpusskolas institūciju izsludinātajos konkursos.

34. Atbalstīt un veicināt Mūzikas un mākslas profesionālās ievirzes izglītību, jo tā ir

vienreizēja iespēja veidot bērnu par brīvu, radošu personību, kurš spēj realizēt

dažādas ieceres, spēj profesionāli orientēties mūzikas un mākslas pamatzināšanu

pasaulē. Nodrošināt UMMS ar profesionāliem materiāliem, profesionāliem

instrumentiem, lai nodrošinātu mācību priekšmetu programmu profesionālās

prasības.

35. Nodrošināt talantīgo audzēkņu spēju attīstību un meistarības pilnveidošanu.

36. Nodrošināt, ka pulciņu nodarbības notiek pēc brīvprātības principa, kas piesaista

146

bērnus atbilstoši interesēm.

37. Nodrošināt katram iedzīvotājam iespēju iegūt kvalitatīvu izglītību mūža garumā

atbilstoši individuālām interesēm, spējām un valsts ekonomiskās attīstības

vajadzībām.

38. Paaugstināt izglītojamo vispārējo zināšanu, vērtībizglītības un dzīves prasmju

apguves kvalitāti.

39. Īstenot vienotu jaunatnes politiku novada iestādēs, struktūrvienībās un NVO.

40. Jaunatnes politiku būtiski ir īstenot pašvaldības līmenī, jo tajā pieņemtajiem

lēmumiem ir īpaši liela ietekme uz jauniešu ikdienas dzīvi. Veidojoties sociāli

atbildīgiem jauniešiem, tiek piesaistītas jaunas idejas, resursi tieši konkrētai vietējai

pašvaldībai. Aktīvie jaunieši iesaistās pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesā, veic

brīvprātīgo darbu, tādējādi ietekmējot pašvaldības sabiedrisko dzīvi.

41. Stopiņu novada izglītības attīstības programmā tiek sastādīts rīcības plāns darbam ar

jaunatni 2011. – 2015.gadam, noteiktas prioritātes, iestādes un atbildīgās personas, kā

arī radīti apstākļi dažādu NVO un jauniešu grupu un individuālo aktivitāšu

veicināšanai.

42. Nodrošināt un veicināt, ka Dienas centri ir viens no pašvaldības darba ar jaunatni

īstenošanas instrumentiem, kuru mērķis ir ar neformālās izglītības metodēm veicināt

atbalstu jauniešu iniciatīvām, nodrošinot uz jauniešiem orientētu plānotu praktisku

pasākumu kopuma organizēšanu un piedāvājot iespējas izmantot brīvo laiku lietderīgi

jauniešu pilnvērtīgai izaugsmei.

43. Novada bibliotēkās attīstīt lasītāju/lietotāju informācijpratību, izmantojot

informāciju un komunikācijas tehnoloģiju sniegtās iespējas – valodu apguve,

inovācijas izglītības iespēju meklējumos un tālmācības principa apzināšana.

44. Veicināt bibliotēku un izglītības iestāžu, Dienas centru publicitātes darbību tiešsaites

informācijas avotos un informatīvajā izdevumā „Tēvzemīte”.

45. Pastiprināt un palielināt pētniecības un izglītības atbalstu iedzīvotājiem novada

bibliotēkās.

46. Darboties līdz visos sabiedrības inovācijas līmeņos (e – prasmes, elektroniskie

katalogi, tiešsaistes datubāzes; digitālie bibliotēku krājumi; sociālie tīkli);

veicināt kultūru saskarsmi un atbildību kultūras mantojuma, literatūras un lasīšanas

iemaņu apguves jomā starp dažādu sociālo grupu pārstāvjiem un jauniešu

mērķauditoriju.

47. Pilnveidot novada bibliotēku metodisko sadarbību ar RGB Salaspilī.

147

48. Iekļaut informāciju par bibliotēkas krājumu reģiona kopkatalogā un iekļauties

VVBIS.

49. Dienas Centros nodrošināt jebkura interesenta intelektuālo attīstību, veidot estētisko

gaumi, mācīties saskarsmes kultūru, atbalstīt un sekmēt talantīgāko bērnu un skolēnu

izaugsmi dažāda mēroga pasākumos Latvijā un ārvalstīs, meklēt un realizēt dažādus

projektus dažādās jomās, veicināt jauniešu aktivitātes.

50. Dienas centrs – institūcija, kas nodrošina, daudzveidīgas interešu izglītības,

mūžizglītības un dažādu sociālo prasmju attīstības iespējas brīvajā laikā dažādu

sociālo grupu iedzīvotājiem, īpaši pievēršot uzmanību jauniešu mērķauditorijai,

veidojot saturīgas un lietderīgas brīvā laika pavadīšanas formas, kas vērstas uz

pilnvērtīgu socializāciju, sabiedrības integrācijas veicināšanu, informācijas un sociālo

iemaņu sniegšanu izglītības, kultūras un sporta jomā, tā sekmējot ikvienas personības

attīstību.

51. Nodrošināt piemērotus apstākļus lietderīgai brīvā laika pavadīšanai novada Dienas

centros. Organizēt izglītojošus, tematiskus, atpūtas un sporta pasākumus tādējādi

veidojot labvēlīgu kultūrvidi, veicināt starpinstitucionālo sadarbību ar speciālistiem,

lai sekmētu sociālo problēmu risināšanu.

52. Sekmēt kultūras mantojuma saglabāšanu, tā pieejamību un popularizēšanu. Veicināt

mākslas pieejamību, dodot iespēju novada iedzīvotājiem tuvāk savai dzīvesvietai

iepazīties ar laikmetīgām izrādēm, koncertiem un izstādēm Ulbrokas kultūras namā

un izstāžu zālē, kā arī Upesleju kultūras centrā.

53. Sekmēt pašdarbības kolektīvu un interešu grupu darbības pilnveidošanos, to

attīstību. Stopiņu novadā darbojas ļoti daudzveidīgi interešu pulciņi, kas nodrošina

ikvienam novada iedzīvotājam izvēlēties sev interesantāko tālākizglītības un

pašizaugsmes ceļu. Ulbrokas kultūras nama viena no pamatfunkcijām ir novērtēt

novada talantīgos cilvēkus, rast iespējas viņiem radoši pilnveidoties un sajusties

pietiekami novērtētiem.

148

Rīcības, kas nepieciešamas programmas noteikto pamatuzdevumu un mērķu sasniegšanai:

N.p.k. Veicamais pasākums Atbildīgais Finansējuma

avots

Izpildes

termiņš

1. Pilnveidot izglītības iestāžu materiāli

tehnisko bāzi :

1.1.nodrošināt ar mācību

programmu izpildei nepieciešamo

inventāru, tehniskajiem un mācību

līdzekļiem;

1.2.literatūras krājuma iegāde un

papildināšana skolu, PII “Pienenīte“

un novada bibliotēkām;

1.3.turpināt informācijas tehnoloģiju

ieviešanu un elektronisko resursu

pilnveidošanu novada bibliotēkās,

skolās, PII “Pienenīte “ un Dienas

centros;

1.4.nodrošināt tehniskās bāzes

uzturēšanu darba kārtībā

pašvaldība;

izglītības iestāžu,

bibliotēku un

dienas centru

vadītāji

budžeta

līdzekļi,

ziedojumi,

projektu

finansējums

pastāvīgi

2. Atvērt jaunu štata vietu –“Jaunatnes

lietu speciālists” un pieņemt darbā

speciālistu.

pašvaldība budžeta

līdzekļi

2011.g.

3. Nodrošināt pedagogu, kultūras

darbinieku, bibliotekāru un dienas

centru vadītāju tālākizglītību, semināru,

kursu apmeklējumus un pieredzes

apmaiņas braucienus.

pašvaldība, skolu

direktori, dienas

centru vadītāji,

bibliotēku

vadītāji, kultūras

nama vadītāja,

PII vadītāji

budžeta

līdzekļi

ES

finansējums

pastāvīgi

4. Izbūvēt piebūvi – sporta un ēdamzāli,

datorklasi u.c. telpas pie Stopiņu

pamatskolas ēkas.

pašvaldība;

Stopiņu

pamatskolas

direktore

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2015.g.

5. Nodrošināt bērnu un jauniešu interešu pašvaldība, skolu budžeta pastāvīgi

149

izglītību:

atbalstīt interešu izglītības pulciņu un

Dienas centru darbību;

veicināt mazākumtautību integrāciju;

nodrošināt kultūrizglītības pasākumu

pieejamību.

direktori, dienas

centru vadītāji,

bibliotēku

vadītāji, kultūras

nama vadītāja,

PII vadītāji

līdzekļi, ES

finansējums

6. Realizēt programmas sabiedrības

veselīga dzīvesveida sekmēšanai :

6.1.darba un atpūtas nometnes

organizēšana novadā dzīvojošajiem

bērniem un jauniešiem vasarā;

6.2.nodrošināt lekciju ciklu skolās

un Dienas centros par veselīgu

dzīves veidu, par atkarību

izraisošajām vielām, agresijas

cēloņiem u.c. negācijām;

6.3.sporta laukumu pilnveidošana

visos ciematos;

6.4.katru vasaru organizēt bērnu un

ģimeņu sporta svētkus un dažādas

sporta sacensības ciematos, darbā

iesaistot nevalstiskās organizācijas

un biedrības.

pašvaldība, skolu

direktori, dienas

centru vadītāji,

bibliotēku

vadītāji, kultūras

nama vadītāja,

PII vadītāji,

sporta dzīves

vadītājs,

NVO

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

7. Nodrošināt psihologa un logopēda

pakalpojumus izglītības iestādēs, kur tas

ir nepieciešams.

izglītības iestāžu

direktori,

pašvaldība

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

8. Sadarboties bāriņtiesai, sociālajiem

darbiniekiem, izglītības iestāžu un

dienas centru vadītājiem, mediķiem,

pašvaldības policijai un novada vadībai

jautājumos, kuri skar bērnu tiesību

pārkāpumus, sliktus ģimenes apstākļus

u.c. negācijas, kas kavē bērna attīstību.

pašvaldība,

bāriņtiesa,

izglītības iestāžu

direktori,

pašvaldības

policija, dienas

centru vadītāji

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

9. Organizēt bezmaksas nometnes bērniem pašvaldība, NVO budžeta ne retāk

150

un jauniešiem no maznodrošinātām un

sociāli nelabvēlīgām ģimenēm

Upesleju internātpamatskolas –

rehabilitācijas centra telpās.

līdzekļi, ES

finansējums

kā reizi 2

gados

10. Izbūvēt piebūvi PII “Pienenīte”. pašvaldība budžeta

līdzekļi

2011. g.

11. Organizēt izglītojošus un izklaides

pasākumus bērniem un jauniešiem visos

ciematos;

Veikt lasīšanas veicināšanas

popularizēšanu bibliotēkās, skolās un

aktivizēt darbu ar jauniešu

mērķauditoriju.

pašvaldība, skolu

direktori,

dienas centru

vadītāji,

kultūras dzīves

organizatori,

sporta dzīves

organizators,

bibliotēku

vadītājas,

NVO

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

12. Atvērt jaunu pirmsskolas izglītības

apmācības grupu Upesleju

internātpamatskolā – rehabilitācijas

centrā.

pašvaldība,

Upesleju

internātpamatskol

as- rehabilitācijas

centra direktore

budžeta

līdzekļi

2011.g.

13. Nodrošināt sociālo palīdzību mācību

līdzekļu iegādē un ēdināšanā

maznodrošināto ģimeņu bērniem.

pašvaldība budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

14. Nodrošināt mācību apmaksu 30%

apmērā augstākajās mācību iestādēs

studējošajiem skolu un PII pedagogiem.

pašvaldība budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

15. Sekmēt cittautu iedzīvotāju integrāciju

sabiedrībā, nodrošinot latviešu valodas

apguves iespējas Stopiņu novadā,

seminārus, kursus, diskusijas, projektus,

izmantojot iespiestos un elektroniskos

resursus bibliotēkās un citos pieejamos

pašvaldība, skolu

direktori,

dienas centru

vadītāji,

kultūras dzīves

organizatori,

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

151

resursos. sporta dzīves

organizators,

bibliotēku

vadītājas, NVO

16. Atbalstīt iedzīvotāju aktivitātes izglītībā,

sportā un kultūrā, jauniešu aktivitātes

projektu tapšanā un realizācijā.

Pašvaldība, skolu

direktori,

dienas centru

vadītāji,

kultūras dzīves

organizatori,

sporta dzīves

organizators,

bibliotēku

vadītājas, NVO

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

17. Stimulēt ar finansiālu atbalstu bērnu un

jauniešu sekmīgu piedalīšanos

olimpiādēs, konkursos un skatēs.

pašvaldība,

sponsori

budžeta

līdzekļi,

sponsori

pastāvīgi

18. Izstrādāt Ulbrokas kultūras un

administratīvā centra projektu un uzsākt

projekta realizāciju

pašvaldība budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2015.g.

19. Veikt kultūrmantojuma un vēstures

izpēti un materiālu apkopošanu novada

muzejā.

Stopiņu novada

muzeja vadītāja

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

20. Kultūras, izglītības, sporta un jaunatnes

aktivitāšu projektu izstrāde, lai iegūtu

papildu līdzekļus no ES fondiem, valsts.

pašvaldība, skolu

direktori,

dienas centru

vadītāji,

kultūras dzīves

organizatori,

sporta dzīves

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

152

organizators,

bibliotēku

vadītājas, muzeja

vadītāja, NVO

21. Publiskā Interneta pieejamība un

nodrošinājums Ulbrokas un Sauriešu

bibliotēkās, Dienas centros.

pašvaldība,

bibliotēku, dienas

centru vadītāji

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

22. Projektēt un izbūvēt jumtu Ulbrokas

sporta kompleksa ēkai.

pašvaldība, sporta

kompleksa

direktore

budžeta

līdzekļi

līdz 2012.

gadam

23. Uzturēt un optimizēt IKT

nodrošinājumu izglītības, bibliotēku,

Dienas centru iestādēs:

23.1. veikt iedzīvotāju apmācību IKT

lietošanas prasmēs;

23.2. attīstīt mūžizglītību un

pārkvalifikāciju IKT lietošanā;

23.3. apmācīt IKT lietošanai mērķa

grupas, t.sk., bezdarbniekus,

mazākumtautību pārstāvjus,

pensionārus;

23.4. iedzīvotāju vidū veicināt e-

prasmju pakalpojumu apmācību IT

jomā.

pašvaldība, skolu

direktori,

bibliotēku

vadītāji, izglītības

iestāžu direktori,

dienas centru

vadītāji

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

24. Atbalstīt iedzīvotāju izglītības un

mūžizglītības nodrošinājumu, veikt

kultūras mantojuma, literatūras un

lasīšanas tradīcijas.

pašvaldība, skolu

direktori,

bibliotēku

vadītāji izglītības

iestāžu direktori,

dienas centru

vadītāji, muzeja

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

153

vadītāja, NVO

25. Nodrošināt izglītības informācijas

pieejamību Stopiņu novada tīmekļa

vietnē www.stopini.lv

pašvaldība budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

26. Izbūvēt un aprīkot telpas Ulbrokas

vidusskolas jumta stāvā.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2015.g.

27. Izbūvēt un atvērt Dienas centru ciematā

“Līči”.

pašvaldība budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2013.g.

PII “Pienenīte”

28. Piedalīties ārpus iestādes rīkotos bērnu

konkursos.

vadītāja budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

29. Nodrošināt iespēju audzēkņiem

nodarboties papildus interešu izglītības

pulciņos.

vadītāja, pulciņu

skolotāji

pulciņu

dalības

maksas

pastāvīgi

30. Pilnveidot materiālo bāzi grupās,

papildināt metodisko kabinetu ar

attīstošajām spēlēm, papildināt

metodiskās literatūras krājumu, iestādes

inventāru, iegādāties rotaļu laukumu

ierīces.

vadītāja,

iestādes Padome

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2015.g

31. Jumta remonts, fasādes siltināšana,

krāsošana.

vadītāja budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2015.g

32. Uzlabot iestādes IT tīklu, nodrošinot

visus administrācijas darbiniekus ar

jaunām IKT un programmām.

vadītāja budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2015.g.

33. Grāmatvedības programmas izstrāde un

ieviešana, ēdināšanas izmaksu un bērnu

uzturēšanas maksas aprēķināšanai.

vadītāja budžeta

līdzekļi

līdz

2013.g.

Ulbrokas vidusskola

34. Ugunsdzēsības signalizācija,

apziņošanas un translācijas tīkls.

pašvaldība,

skolas direktors

budžeta

līdzekļi, ES

2011.g.

154

finansējums

35. Ugunsdzēšanas hidrantu atjaunošana. pašvaldība, skolas

direktors

budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

36. 50 logu nomaiņa. pašvaldība, skolas

direktors

budžeta

līdzekļi

2011.

gada

vasara

37. Skolēnu garderobju rekonstrukcija. pašvaldība;

skolas direktors

budžeta

līdzekļi,

ziedojumi

līdz

2013.g.

38. Ūdensvada un kanalizācijas sistēmas

atjaunošana.

pašvaldība, skolas

direktors

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

39. Iekštelpu durvju nomaiņa. skolas direktors budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

40. Tualešu remonts 1.,3.,4. stāvos. skolas direktors budžeta

līdzekļi,

ziedojumi

līdz

2015.g.

41. Zāles grīdas atjaunošana. skolas direktors budžeta

līdzekļi

2011.g.

vasara

42. Grīdas atjaunošana zālē, 1.stāvā un

ēdamzālē.

skolas direktors budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

43. Skolas centrālo kāpņu piemērošana

iekļūšanai skolā ar ratiņkrēslu.

pašvaldība;

skolas direktors

budžeta

līdzekļi, ES

projekts

līdz

2015.g.

44. Atjaunot pagraba sienu iekšpagalmā. skolas direktors budžeta

līdzekļi

2013.g.

45. Nolietojušos klašu un kabinetu mēbeļu

nomaiņa, bibliotēkas grāmatu plauktu

iegāde.

skolas direktors budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

46. Telpu, kāpņu kosmētiskie remonti. skolas direktors budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

47. Skolas iekšpagalma pārbūve. skolas direktors budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

48. Nodrošināt visus pedagogus ar datoriem skolas direktors budžeta līdz

155

darba vietā. līdzekļi, ES

projekts

2013.g.

49. Elektroinstalācijas un tīklu pārbūves

projekta izstrāde.

skolas direktors budžeta

līdzekļi, ES

projekts

līdz

2015.g.

Stopiņu pamatskola

50. Iekšējie remontdarbi. skolas direktors budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

51. Pakāpeniska krāšņu nomaiņa pret

centrālo apkuri:

1.kārta: radiatoru uzstādīšana, katlu

māja

2.kārta: gāzes vada pieslēgšana

pašvaldība,

skolas direktors

pašvaldības

finansējums,

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2013.g.

52. Basketbola laukuma renovēšana. skolas direktors budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

2011.g.

53. Futbola laukuma renovēšana. skolas direktors budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

2012.-

2013.g.

54. Jumta remontdarbi.

skolas direktors budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

Stopiņu pamatskolas PII

55. PII jumta nomaiņa. pašvaldība,

skolas direktors

pašvaldības

finansējums,

budžeta

līdzekļi

2011.-

2012.g.

56. Bruģa nomaiņa pagalmā. skolas direktors budžeta

līdzekļi

2013.g.

57. Kāpņu telpu seguma atjaunošana. skolas direktors budžeta

līdzekļi

2014.g.

58. Spēļu laukumu aprīkošana. skolas direktors budžeta

līdzekļi

2011.-

2012.g.

59. Siltuma sistēmas pārbaude (remonts)

1.stāva gaitenī un radiatoru nomaiņa 4

grupās.

skolas direktors budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

60. Griestu remonts 1.stāva grupās. skolas direktors budžeta

līdzekļi

2011.g.

61. Sporta un mūzikas nodarbībām

nepieciešamā inventāra iegāde.

skolas direktors budžeta

līdzekļi

2011.g.

Gaismas speciālā internātpamatskola

62. Skolēnu līdzdalība pasaules SO Atēnās. skolas direktors budžeta 2011.g.

156

līdzekļi un

pašvaldību

finansējums

63. Ēkas „Križas” nojaukšana. skolas direktors,

direkt.vietn.

saimn.darbā

budžeta

līdzekļi

2012.g.

64. Autostāvvietas ierīkošana. skolas direktors,

direkt.vietn.

saimn.darbā

budžeta

līdzekļi

2011.-

2012.g.

65. Skolēnu apmācība cirka skolā Vācijā skolas direktors budžeta

līdzekļi,

ziedojumi

2012. –

2013.g.

66. Teritorijas labiekārtošana, rotaļlaukuma

iekārtošana.

skolas direktors,

direkt.vietn.

saimn.darbā

budžeta

līdzekļi,

projektu

finansējums

līdz

2014.g.

67. Angāra pārbūve par sporta zāli. skolas direktors,

direkt.vietn.

saimn.darbā,

pašvaldība

budžeta

līdzekļi,ES

finansējums

2015.g.

Upesleju internātpamatskola –

rehabilitācijas centrs

68. 4.,5.korpusa sanitāro mezglu kapitālais

remonts.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

2011.g.

69. 7.korpusa renovācija. pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

(līdzfinans.)

ES

finansējums

2011.g.

70. 8.korpusa renovācija. pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

(līdzfinans.)

ES

finansējums

līdz

2015.g.

157

71. Sporta skolotāju darba telpu kapitālais

remonts.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

līdz

2012.g.

72. Pilnveidot skolas gaiteņu un lielās

pārejas piemērotību apmeklētājiem (soli,

uzgaidāmais stūrītis), skolas gaiteņu

remonts.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

2012.g.

73. Siltā ūdens apgāda mezgla

modernizēšana.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

līdz

2013.g.

74. Lielajā pārejā - radiatoru nomaiņa. pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

līdz

2012.g.

75. Skolas gaiteņu remonts. pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

līdz

2013.g.

76. Mācību telpu kapitālais remonts –

ģeogrāfijas, valsts valodas.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

līdz

2013.g.

77. Mācību telpu aprīkošana ar interneta

pieslēgumu un datoru e –klases darbam.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

līdz

2011.g.

78. Sporta stadiona modernizēšana,

nestandarta (fiziskās attīstības un

rehabilitācijas ) ierīču uzstādīšana pie

sporta laukuma.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi; ES

finansējums

līdz

2015.g.

79. Skolas apkārtnes labiekārtošana –

pastaigu celiņu plākšņu sakātošana

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

līdz

2013.g.

80. Trenažieru zāles ierīkošana un aktīvās

atpūtas zonas veidošana (virs sporta

zāles).

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi; ES

finansējums

līdz

2015.g.

81. Skolas nodrošināšana ar autotransportu. pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

(līdzfinansēj

ums), ES

finansējums

līdz

2015.g.

82. Ēdnīcas (virtuves) kompleksa remonts,

inventāra atjaunošana.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi; ES

finansējums

pastāvīgi

83. Sporta zāles grīdas un sienu krāsojuma pašvaldība, skolas budžeta 2012.g.

158

atjaunošana. direktore līdzekļi

84. Ugunsdzēsības sistēmas (cauruļu, krānu,

ventiļu) atjaunošana, ugunsdzēsības

signalizācijas ierīkošana renovētajos

korpusos.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

85. Skolas mācību kabinetu un internāta

istabu modernizēšana un aprīkošana

atbilstoši normatīvajiem dokumentiem.

pašvaldība, skolas

direktore

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

86. Pirmsskolas izglītības iestādes teritorijas

labiekārtošana un rotaļu laukuma

pilnveidošana.

pašvaldība, skolas

direktore

pašvaldības

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

87. Gājēju celiņa izveidošana - nokļūšanai

uz Skolas pirmsskolas izglītības iestādi.

pašvaldība, skolas

direktore

pašvaldības

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

Ulbrokas Mūzikas un mākslas skola

88. Telpu kosmētiskais remonts. skolas direktors budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

89. Elektroinstalācijas atjaunošana. skolas direktors,

pašvaldība

budžeta

līdzekļi

2012.g.

vasara

90. Jumta un informatīvā paneļa uz

kronšteiniem remonts.

skolas direktors,

pašvaldība

budžeta

līdzekļi.

ES

finansējums

līdz

2015.g.

91. Skaņas izolācijas izbūve 3. stāva telpām

un gaitenim.

skolas direktors budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

92. Nolietoto mēbeļu nomaiņa telpās. skolas direktors budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

93. Profesionāls mūzikas instrumentu

remonts (t.sk. klavieru skaņošana 2

reizes mācību gadā).

skolas direktors budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

94. Materiāli tehniskās bāzes mūzikas

nodaļā pilnveidošana un atjaunošana

(mūzikas instrumenti - profesionāls

skolas direktors budžeta

līdzekļi

2011. g.

marts

159

ksilofons vai marimba, koncertkokles

slēdži, novecojušā mūzikas

instrumentārija pakāpeniska atjaunošana

uz profesionāliem – jauniem mūzikas

instrumentiem (akreditācijas ekspertu

ieteikums), klavierkrēsli.

95. Materiāli tehniskās bāzes atjaunošana

mākslas nodaļā – profesionālas darba

virsmas, molberti – zīmēšanai un/vai

gleznošanai, veidošanas darba vietas,

keramikas klases apgaismojums, plaukti

darbu uzglabāšanai.

skolas direktors budžeta

līdzekļi.

ES

finansējums

2013.g.

96. Informāciju un komunikāciju

tehnoloģijas: nokomplektēti 2 datori

mācību priekšmetam datorgrafika –

animācija, 1 dators mūzikas nodaļas

vajadzībām; datorprogrammu

nodrošinājums – Adobe Illustrator,

Adobe Photoshop, Adobe Premier Pro,

Adobe Flash, Sibelius u.c.; projektors,

ekrāns; kopētājs, printeris.

skolas direktors budžeta

līdzekļi.

ES

finansējums

līdz

2015.g.

97. Gājēju celiņa labiekārtošana posmā

UMMS - kultūras nams.

pašvaldība, skolas

direktors

budžeta

līdzekļi.

ES

finansējums

2011.g.

98. Dalības maksas konkursos, festivālos,

skatēs, plenēros nodrošinājums.

skolas direktors budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

99. Tālākizglītības kursu pedagogiem

finansējums.

skolas direktors budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

Ulbrokas bibliotēka

100. Ieguldīt līdzekļus tālākizglītības,

mūžizglītības un informacionālajā

apkalpošanā un pakalpojumu sniegšanā:

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītājs

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

100.1. kvalitatīvu krājumu iegāde, pašvaldība, budžeta pastāvīgi

160

nodrošinot tēmu, materiālu, formātu un

valodu dažādību;

bibliotēkas

vadītājs

līdzekļi

100.2. jaunu zināšanu nodrošinājums un

to iegāde, izmantojot iespiestos un

elektroniskos resursus;

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītājs

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

100.3. uzturēt un pilnveidot informācijas

tehnoloģiju infrastruktūru un

informācijas sistēmas, nodrošinot datoru

un programmatūru pieejamību;

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītājs

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

100.4. sistematizēt un pilnveidot darbu

bibliotēku informācijas sistēmā Alise 4i;

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītājs

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

100.5. apsardzes un uguns signalizācijas

sistēmas nodrošinājums.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītājs

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

101. Turpināt bibliotēkas publicitātes

darbību.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītājs

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

102. Radiatoru nomaiņa apkures sistēmas

efektivitātei un ekonomikai.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītājs

budžeta

līdzekļi

līdz

2012.g.

103. Bibliotekāra piesaiste darbā ar

lasītājiem un BIS Alise.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītājs

budžeta

līdzekļi

2011.g.

104. Pilnveidot IKT:

- iegādāties svītrkodu skeneris, čeku

drukas printeris (nepieciešami

uzsākot automatizēto lasītāju/lietotāju

apkalpošanu),

- aizvietot nolietotās IKT ierīces ar

jaunām.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītāja

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

Līdz

2015.g.

Sauriešu bibliotēka

105. Paplašināt/izveidot telpas:

- krājuma izvietošanai un

pašvaldība,

bibliotēkas

budžeta

līdzekļi,

līdz

2015.g.

161

glabāšanai,

- lasītavai,

- darbiniekiem.

vadītāja projektu

finansējums

106. Iegādāties un uzstādīt bibliotēkas

darbības nodrošināšanai un lietotāju

vajadzībām atbilstošu aprīkojumu.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

projektu

finansējums

līdz

2015.g.

107. Nodrošināt mūžizglītības iespējas

bibliotēkā – konsultācijas, semināri,

apmācības lietotāju zināšanu un

informācijpratības papildināšanā.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

pastāvīgi

108. Veicināt bibliotēkas atpazīstamību un

popularitāti sabiedrībā.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

pastāvīgi

109. Sekmēt bērnu un jauniešu interesi par

bibliotēku kā vietu informācijas ieguves

un papildus izglītošanās iespējai.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

pastāvīgi

110. Veikt telpu remontu (grīdas un sienas). pašvaldība,

bibliotēkas

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

2013.g.

111. Uzturēt darba kārtībā apkures sistēmas

ierīces.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

pastāvīgi

112. Pilnveidot IKT:

- iegādāties svītrkodu skeneris, čeku

drukas printeris (nepieciešami

uzsākot automatizēto lasītāju/lietotāju

apkalpošanu),

- aizvietot nolietotās IKT ierīces ar

jaunām.

pašvaldība,

bibliotēkas

vadītāja

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

Līdz

2015.g.

Ulbrokas kultūras nams

113.

Jauni skatuves aizkari, mēbeļu iegāde,

IKT.

iestādes vadītāja budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2012.g.

162

114. Stacionārs projektors kultūras nama

zālei.

iestādes vadītāja budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2013.g.

115. Pārvietojams lielas jaudas projektors

brīvdabā paredzētiem pasākumiem.

iestādes vadītāja budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

116. Līgo parka skatuves grīdas pārklājuma

nomaiņa.

pašvaldība,

iestādes vadītāja

budžeta

līdzekļi

līdz

2013.g.

117. Līgo parka aizskatuves izbūve.

pašvaldība,

iestādes vadītāja

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2015.g.

118. Moderni informācijas stendi.

pašvaldība,

iestādes vadītāja

budžeta

līdzekļi

līdz

2013.g.

119. Jauni tērpi pašdarbības kolektīviem.

pašvaldība;

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

pastāvīgi

120. Izstāžu zāles kosmētiskais remonts. iestādes vadītāja budžeta

līdzekļi

līdz

2012.g.

121. Kultūras nama jumta remonts. iestādes vadītāja budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2013.g.

Dienas centrs “Saurieši”

122. Nodrošināt interešu un mūzizglītības

iespējas dienas centrā – lekcijas,

semināri, apmācības, projekti , apmaiņas

projekti.

pašvaldība,

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

ES

finansējums

pastāvīgi

123. Veicināt dienas centra atpazīstamību un

popularitāti sabiedrībā.

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

pastāvīgi

124. Veikt telpu remontu:

- grīdas seguma līdzināšana un nomaiņa

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

2012.g.

125. Veikt telpu remontu: dienas centra budžeta 2011.g.

163

- logu un ārdurvju nomaiņa,

- ventilācijas ierīkošana un tualetes

remonts.

vadītāja līdzekļi,

ES

finansējums

126. Uzturēt darba kārtībā apkures sistēmas

ierīces.

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

127. Pilnveidot IKT

aizvietot nolietotās IKT ierīces

ar jaunām (datori, printeri)

iegādāties projektoru

pašvaldība,

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi, ES

finansējums

līdz

2015.g.

128. Ieejas trepju remonts. dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

2012.g.

129. Iegādāties trenažierus, biljarda galdu. dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

līdz

2015. g.

Dienas centrs “Upeslejas”

130. Nodrošināt interešu un mūzizglītības

iespējas dienas centrā – lekcijas,

semināri, apmācības, projekti , apmaiņas

projekti, IKT.

pašvaldība,

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

ES

finansējums

pastāvīgi

131. Veicināt dienas centra atpazīstamību un

popularitāti sabiedrībā.

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

pastāvīgi

132. Logu nomaiņa dienas centrā. dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

līdz

2015.g.

133. Uzturēt darba kārtībā apkures sistēmas

ierīces.

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

Dienas centrs “Ulbroka”

134. Nodrošināt interešu un mūzizglītības

iespējas dienas centrā – lekcijas,

semināri, apmācības, projekti , apmaiņas

projekti, IKT.

pašvaldība,

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

ES

finansējums

pastāvīgi

135. Veicināt dienas centra atpazīstamību un

popularitāti sabiedrībā.

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

136. Veikt telpu kosmētisko remontu. dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

164

137. Veikt āra aktīvās atpūtas zonas

labiekārtošanu.

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

līdz

2014.g.

Dienas centrs “Cekule”

138. Nodrošināt interešu un mūzizglītības

iespējas dienas centrā – lekcijas,

semināri, apmācības, projekti , apmaiņas

projekti.

pašvaldība,

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi,

ES

finansējums

pastāvīgi

139. Veicināt dienas centra atpazīstamību un

popularitāti sabiedrībā.

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

140. Veikt telpu kosmētisko remontu. dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

pastāvīgi

141. Veikt siltuma sistēmas sakārtošanu. pašvaldība,

dienas centra

vadītāja

budžeta

līdzekļi

līdz

2012.g.

142. Jaunu IKT iegāde un izmantošana

ikdienas darbā.

pašvaldība,

dienas centra

vadītāja

pašvaldība,

dienas

centra

vadītāja

līdz

2014.g.