daugavpils būvniecības tehnikums mācību priekšmets: sports · 2019. 10. 15. · pie ārējiem...
Post on 29-Jan-2021
1 Views
Preview:
TRANSCRIPT
-
1
Daugavpils Būvniecības tehnikums
Mācību priekšmets: SPORTS
1-23 kurss
VOLEJBOLA SPECIĀLIE IESILDOŠIE
VINGRINĀJUMI
Metodiskā izstrādne
Pedagogs: Edgars Baltacis
Daugavpils
2019
-
2
ANOTĀCIJA
EDGARS BALTACIS
VOLEJBOLA SPECIĀLIE IESILDOŠIE VINGRINĀJUMI
Mērķis: Veidot izpratni par veselības, fiziko spēju, volejbola vingrinājumu savstarpējo
mijiedarbību
Uzdevumi:
Paplašināt izglītojamo zināšanas par iesildošo vingrinājumu nozīmi un precīzu izpildi
Attīstīt un pilveidot fiziskās īpašības – lokanību, veiklību, izturību
Apgūt un pilnveidot patstāvīgā darba un sadarbarbības prasmes
Veicināt interesi par sportu, pozitīvu attieksmi darbam mācību stundā.
Mērķauditorija: 1-23 Inženierkomunikāciju tehniķi
Metodiskās izstrādnes praktiskais pielietojums: Metodiskais materiāls būs noderīgs gan
sporta skolotājiem, treneriem profesionālajā darbā, gan arī izglītojamajiem iepazīstoties ar
vingrinājumiem, kas sagatavo galvenos ķermeņa muskuļus darbam, veicina to pareizu darbību
un mazina traumatismu.
-
3
SATURS
1. 16-18 gadus vecu jauniešu raksturojums
2. Fizisko slodžu ietekme uz balsta kustību aparātu
3. Traumatisms volejbolā
3.1 Traumu rašanās iemeslu un mehānismu analīze volejbolā
4. Secinājumi
5. Izmantotā literatūra
-
4
1. 16 – 18 gadus vecu jauniešu vecumposma īpatnības
Fiziskā attīstība jauniešu vecumā līdzinās pretrunām un disproporcijām, kas ir pusaudžu
ķermeņa uzbūvē. Ķermeņa formas kļūst apaļīgākas, kustības laidenākas. Muskuļu masa un
spēks pieaug. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība līdzsvarojas, dzimumbriedums sasniedz
maksimumu. (Koemetss, 1984)
Pēc psihologa A. Vorobjova uzskatiem fiziskajā attīstībā agrīnās jaunības vecums ir
vienmērīgāks nekā pusaudžu vecums. Svara pieaugums attiecībā pret auguma pieaugumu kļūst
lielāks. Sāk nogludināties atsevišķu ķermeņa daļu disproporcijas, zūd pusaudzim raksturīgā
neveiklība un kustību nesamērīgums. Intensīvi attīstās muskulatūra. 17 gadu vecumā
muskulatūra sastāda 44% no kopējā ķermeņa svara. Tāpēc vērojams intensīvs fiziskā spēka
pieaugums. Turpinās smadzeņu attīstība. Visas šīs fiziskās īpašības nosaka vecāko klašu
skolēnu gatavību fiziskām un garīgām slodzēm. Fiziskā attīstība labvēlīgi ietekmē iemaņu un
prasmju veidošanos darbā un sportā, līdz ar to nodrošinot plašas nākamās profesijas izvēles
iespējas. Līdzās fiziskajai attīstībai norit arī dažu personisko īpašību attīstība. Piemēram, sava
fiziskā spēka, sava ārējā izskata un veselības apzināšana stipri ietekmē jauniešu pašvērtējuma,
optimisma vai pesimisma, pārliecinātības vai neticības spēkus, sabiedriskuma vai noslēgtības
veidošanos. Savukārt dzimumbriedums vēl nenozīmē sociālo briedumu. Jaunība ir pārejas
periods no fiziskā brieduma uz sociālā brieduma. Kā rāda statistikas dati, dzimumbriedums
mūsdienās iestājās par 2-3 gadiem ātrāk nekā pagājušajā gadsimtā. Šo procesu zinātnē sauc par
akcelerāciju (lat. acceleratio paātrinājums). Pēdējos 100-150 gados akcelerācija izpaužas kā
svara, auguma palielināšanās un citu cilvēka fizioloģisko īpašību izmaiņas. Vecāko klašu
skolēns kļuvis par 10-15 cm garāks par pagājušā gadsimta vienaudzi. Parādību, kas ir pretēja
akcelerācijai, sauc par retardāciju (lat. retardatio- palēnināšanās, aizture). Jaunieši – retardanti
ir mazāk spēcīgi, mazāka auguma, viņiem ir mazāks svars, bet meitenes, tieši otrādi, -garākas,
staltākas, garkājainākas utt.(Vorobjovs, 1996)
Pedagogs V. Zelmenis uzskata, ka jauniešu vecumposmā noslēdzas augšana garumā un
pakāpeniski iestājas auguma nobriedums. Zēni fiziskajā attīstībā panāk un pat apsteidz
meitenes. Attīstītākie jaunieši šajā vecumposmā gūst labus panākumus sportā (Zelmenis,2000)
Autori K.Balsevičs (1988), I.Artaševskis ( 1989), G.Rihs (1990) u.c. pamato, ka vecāko klašu
skolēniem (15-18 gadi) strauji pilnveidojas fiziskā kondīcija. Īpaši strauji pieaug spēka rādītāji,
izturība, dažādas izturības izpausmes formas – ātrspēka izturība, anaerobā izturība, statiskā
-
5
izturība un citas. Pilnībā jauniešu vecumā ir izveidojusies un nostiprinājusies kustību
analizatoru darbība. (Jansone, Krauksts, 2008)
Izvērtējot autoru domas par jauniešu fizisko briedumu, var secināt, ka gan A. Vorobjovs, gan
V. Zelmenis uzsver to, ka jauniešiem fiziskās attīstības periods ir vienmērīgāks nekā
pusaudžiem, un sāk nogludināties atsevišķu ķermeņa daļu disproporcijas. Autori uzsver arī to,
ka pieaug jauniešu fiziskais spēks, sevišķi zēnu, iestājas dzimuma nobriedums, kurš vēl
nenozīmē sociālo briedumu. Fizisko attīstību paātrina pareizs dzīvesveids, medicīniskā aprūpe,
kā arī labvēlīgi dzīves apstākļi.
2. Fizisko slodžu ietekme uz balsta kustību aparātu
Adaptācija fiziskajām slodzēm muskuļu darbības laikā visos gadījumos izpaužas kā vesela
organisma reakcija, tomēr specifiskas izmaiņas dažās funkcionālajās sistēmās var izpausties
dažādās pakāpēs.( Bere, Kruczynski, Veintimilla, Hamu, & Bahr, 2015).
Sistemātiskas mērenas slodzes spēj paaugstināt asinsvadu sistēmas transportēšanas iespējas
(skābekļa transportēšana). Muskuļu darbības laikā enerģijas patēriņš strauji pieaug, intensīvāk
norisinās oksidēšanās procesi muskuļaudos. (Cash, 2002).
Ilgstoša sportiska treniņa laikā asins mikrocirkulācijas sistēmā notiek morfofunkcionālās
izmaiņas. Šīs izmaiņas, kas rodas muskuļu muskuļu darbības laikā, ir 19 paliekošas arī pēc
darbības beigām. Krājoties ilgstošā laikā tās izraisa asins mikrovadu ekonomiskāku reaģēšanu.
Gatavojoties sacensībām, asinīs palielinās kortikosteroīdu līmenis, kas apspiež imunitāti (Cash,
2002).
Intensīvu fizisku slodžu laikā sportistiem samazinās ATS, KrF un glikogēna līmenis, kā arī var
notikt adaptātīvi - pielāgošanās mehānismu izjaukšana, kas parādās, kā palielinātā infekcionāla
saslimstība. Straujš treniņu pārtraukums izraisa virknes iekšējās vides parametru novirzi.
Pārmērīga fiziskā slodze noved pie hronisko slimību saasināšanas vai dažādu orgānu un
sistēmu pārslodzi, kā arī šādu pārslodžu fonā rodas apstākļi, kuros bloķējas gomeostāzes
sistēmu nodrošinājums. Tādejādi hroniskās pārslodzes, pārspriedzes sporta laikā palielina
sportistu traumatisma iespējas. (Eneida, Suda, Isabel & Sacco, 2011).
3. Traumatisms volejbolā
-
6
Trauma - ir bojājums ar vai bez audu nedalāmības traucējumiem, ko izraisa ar kādu ārēju
ietekmi (mehānisko, fizisko, ķīmisko utt.). Atkarībā no traumas rašanās vietas, apstākļiem un
iemesliem izdala ražošanas, sadzīves, ielu, transporta, militāros un sportisko traumatismu.
Starp šiem traumatisma veidiem gan skaitliski, gan pēc smaguma sportisks traumatisms ir
pēdējā vietā ar 2% īpatsvaru. Fiziskās kultūras un sporta nodarbībās traumas ne tikai negatīvi
ietekmē sporta rezultātus, bet arī kaut kādā mērā tos diskreditē, kā izveseļošanās līdzekļus.
(Cash, 2002).
Augstu sporta rezultātu sasniegšanai nepieciešami ilggadējās sagatavošanās ar saspringtiem
treniņu režīmiem. Sportiskajā ilggadībā starp citām sistēmām lielu lomu spēlē sportista balsta -
kustības aparāta stāvoklis. Sporta laikā rodas traumas - gan smagas, gan vieglas. Pēdējās kā
likums nenoņem sportistu no ierindas un tas turpina treniņus un piedalās sacensībās. Turpmāko
neārstēto mikrotraumu kumulācijas rezultātā rodas vietējās trofikas traucējumi un strukrūras
izmaiņas audos, kas noved pie tā saucamās mikrotraumu slimības. Mikrotraumu īpatnības
izpaužas tādejādi, ka pie vāji izteiktām klīniskajām un rentgenoloģiskām pazīmēm pakāpeniski
rodas sāpes, orgānu darbības traucējumi, kas noved pie sportiskās darbspējas samazināšanas.
Atkārtoto mikrotraumu iespējamība ir jo augstāka, ja sportists reaģēja uz pirmo nelielo traumu
un jo vēlāk tam tika sniegta madicīniskā palīdzība. (Cash, 2002, Nazarenko, Beltran, Jenny &
Bencardino, 2013).
Sporta traumatismam ir raksturīga slēgto bojājumu dominante: sasitumi, sastiepumi, muskuļu
un saišu ieplīsumi un plīsumi. Starp sasitumiem 50% tiek locītavām. Atvērto bojājumu skaits
nav liels. Lielākoties tie ir nobrāzumi un skrambas. Pēc lokalizācijas sportistiem pārsvarā
dominē ekstremitāšu traumas - vairāk kā 80%, no kurām ievērojams skaits ir ceļu un
apakšstilba - pēdu locītavām. Pēc smaguma sporta traumatismā dominē vieglās traumas - 90%,
vidējām traumām ir 9% un smagajām ir 1%. (Cash, 2002).
3.1 Traumu rašanās iemeslu un mehānismu analīze volejbolā
Traumu skaitam sporta nodarbību laikā jābūt samazinātam līdz minimumam. Sporta
traumatisma apkarošanā jāpiedalās ne tikai ārstiem, bet arī katram pasniedzējam, katram
trenerim. Tādēļ labi jāpārzina traumu rašanos dažādās īpašības un apstākļus. Šīs zināšanas ir
nepieciešamas arī sportistam. Sporta traumu etioloģijā cieši sasaistās ārējie un iekšējie faktori,
katrs no kuriem var būt traumas iemesks, cits - rašanās apstāklis. Nereti ārējie faktori, izsaucot
kādas izmaiņas organismā, rada iekšējo iemeslu, kas noved pie traumas. (Eerkes, 2012).
Pie ārējiem sporta traumatisma faktoriem pieder sekojoši:
-
7
1. Kļūdas nodarbības gaitas metodikā ir iemesli traumām 30-60% gadījumu. Tās ir
saistītas ar didaktisko pasniegšanas un treniņa pamatprincipu neievērošanu no trenera
vai pasniedzēja puses - nodarbību regularitāte, slodžu lieluma un sarežģītības
pakāpeniska palielināšana, kustības iemaņu apgūšanas secības, mācību procesa
individualizācija
2. Sacensību un nodarbību organizācijas nepilnības - mācību-treniņu nodarbību un
sacensību instrukciju un nolikumu pārkāpumi, to drošības noteikumu neievērošana,
nepareiza sacensību programmu sastādīšana ir iemesls traumām 4-8% gadījumos.
3. Vingrojumu izpildīšanas tehnikas īpatnība ir iemesls traumām 15-23% gadījumos.
4. Nodarbību nepilnvērtīgs materiāli-tehniskais nodrošinājums ir iemesls traumām 15-
25% gadījumos.
5. Nelabvēlīgi higiēnas un meteoroloģijas apstākļi ir iemesls traumai 2-6% gadījumos.
6. Nepareiza sportistu uzvedība ir iemesls traumām 5-15% gadījumos. Nereti traumu
iemesls ir nepietiekoša tiesnešu kvalifikācija un liberālisms, kas nenovērš sportistu
uzvedību, lai nepieļautu bīstamas sadursmes.
7. Ārstniecības prasību pārkāpumi procesa organizācijā ir iemesls traumai 2-10%
gadījumos. (Cash, 2002).
Pie iekšējiem faktoriem pieder iedzimtās vai tās sportista īpatnības, kas rodas nelabvēlīgo
ārējo apstākļu vai iekšējo faktoru ietekmē. Fiziskā, tehniskā, psiho emocionālā un gara
līmeņa neatbilstība uzstādītajiem mērķiem. Šis iemesls ir tieši saistīts ar sportistu. Īpaši
jāņem vērā sekojošais:
1. Īpaši bīstami ir noguruma un pārguruma laikā koordinācijas traucējumi, kā ari aizsarg
reakciju un uzmanības pasliktināšanās. Tas ienes disharmoniju antagonistu muskuļu
darbībā, samazina kustību atsevišķās locītavās, ko pavada kustību ātruma un vingruma
zudumiem un noved pie bojājumiem.
2. Atsevišķu sportista organisma sistēmu funkcionālās izmaiņas, ko izsauca nodarbību
pārtraukums sakarā ar slimību vai citu iemeslu, var novest pie traumām. Sistemātisku
treniņu pārtraukums uz ilgstošu laiku izsauc muskuļu spēka, muskuļu samazināšanās un
atslābuma ātruma samazinājumu, kas apgrūtina vingrinājumu izpildīšanu, kuriem
nepieciešamas ievērojamas piepūles un koordinētas kustības.
3. Sportista nepietiekama fiziska sagatavotība sasprindzinātu un sarežģīti koordinētu
vingrojumu veikšanai, kā aiī nosliece muskuļu un asinsvadu spazmām.(Cash, 2002;
Joyce & Lewindon, 2015).
-
8
STUNDAS METODISKAIS APRAKSTS
Mērķis Veidot izpratni par veselības, fiziko spēju, volejbola
vingrinājumu savstarpējo mijiedarbību
Uzdevumi Paplašināt izglītojamo zināšanas par iesildošo
vingrinājumu nozīmi un precīzu izpildi
Attīstīt un pilveidot fiziskās īpašības –
lokanību, veiklību, izturību
Apgūt un pilnveidot patstāvīgā darba un
sadarbarbības prasmes
Veicināt interesi par sportu, pozitīvu
attieksmi darbam mācību stundā.
Mērķauditorija (programmas
nosaukums, kurss)
Inženierkomunikāciju tehniķi 1-23
Stundas tips jaukts
Metodes un darba formas Kooperatīvās un kustību prasmju sekmējošās
metodes
Stundas paredzamie rezultāti Skolēniem veidosies sapratne par speciālajiem
sagatavojošajiem vingrinājumiem volejbolā
Uzskates un citi mācību līdzekļi Inventārs, pedagoga tehniskās izpildes
demonstrējums
Stundai nepieciešamās literatūras
saraksts Lapiņš, V. (2008). Pirmie soļi volejbolā.
Rīga: SIA Izglītības soļi.
Фомин, Е. В., Булкина, Л. В. & Суханов, А. В. (2013). Технико – тактическая
подготовка волейболистов. Москва:
Физкультура и спорт.
-
9
Pakārtotie
uzdevumi
Nr.p.k. Stundas saturs Dozēšana Organizatoriskie un
metodiskie
norādījumi
Sagatavošanās
stundai,
disciplinēšana
Uzmanības
aktivācija
Ķermeņa
muskulatūras
iesildīšana
sagatavošana
turpmākajam
darbam
Sirdsdarbības un
elpošanas
muskulu darbības
aktivācija
I
Ievada sagatavotāja daļa
1. Sasveicināšanās, stundas vielas
izklāsts
2. Ierindas mācības vingrinājumi
Vingrinājumi soļošanā
1.Soļošana uz pirkstgaliem, rokas
sānis
2.Soļošana uz papēžiem, rokas uz
gurniem
3.Soļošana puspietupienā, rokas uz
gurniem
4. Pārvietošanās uz priekšu ar
lēcieniem puspietupienā
Vingrinājumi skriešanā
1. Lēns skrējiens
2.Skrējiens ar taisnām kājām uz
priekšu, rokas uz gurniem
3.Skrējiens ar muguru uz priekšu
10’
30’’
30’’
1’
15’’
15’’
15’’
15’’
2’
15’’
15’’
Sekot stājai un ievērot
klusumu
Ievērot pareizu stāju,
neizliekties jostas
daļā.
Ievērojam distanci,
skatiens uz priekšu
Ievērojam distanci
-
10
Stiepšanās
vingrinājumi
4.Skrējiens vēzējot apakšstilbus
atpakaļ
5. Skrējiens “čūska” pa laukuma
līnijām
6. Skrējiens ar pielikšanas soļiem,
imitējot volejbola piespēles ar rokām
7. Skrējiens kolonnā pa vienam
izlecot augšā pie basketbola sieta,
cenšoties uzlekt līdz sieta malai
8. Soļošana ar elpošanas
vingrinājumu
1-2 ieelpa rokas augšā
3-4 izelpa nolieciens uz priekšu
Vispārattīstošie vingrinajumi
1. S.st. pamatstāja, plaukstas
“atslēdziņā” – apļojam rokas
plaukstu locītavā
2.S.st. pamatstāja, rokas pret krūtīm
elkoņos saliektas un “atslēdziņā”
saliktas
1- iztaisnot rokas uz priekšu
2-s.st.
3-iztaisnot rokas uz augšu
4.-s.st.
3.S.st. pamatstāja, rokas taisnas
augšā “atslēdziņā”
1-4 roku stiepšana atpakaļ
15’’
15’’
15’’
20’’
30’’
20’’
20’’
20’’
Kājas pussaliektas
Maksimāls izlēciens
no divām kājām ,
piezemēšanās uz
divām pussaliektām
kājām
Lēnā solī, dziļa ieelpa
un pilnīga izelpa
Roku pilnīga
iztaisnošana elkoņu
locītavās
-
11
4.S.st. žaklstāja
1-4 roku apļošana uz priekšu
5-8 roku apļošana atpakaļ
5. S.st. žakļstāja , rokas uz gurniem
1- izklupiens ar labo kāju uz priekšu
2- s.st.
3-izklupiens ar kreiso kāju uz priekšu
4-s.st.
6. S.st. platā žakļstaja, rokas uz
gurniem
1- nolieciens pie kreisās kājas
2 -s.st.
3- nolieciens uz priekšu
4 -s.st.
5- nolieciens pie labās kājas
6-s.st.
Vingrinājumi ar smaguma bumbu
(1kg)
1.1 S.st pamatstāja, bumba abās
rokās
1-bumbas uzmešana gaisā
2- divi plaukstas sitieni
3-bumbas notveršana ar abām rokām
20’’
20’’
20’’
30’’
Pilns dziļš izklupiens,
mugura taisna,
skatiens uz priekšu.
Taisnas kājas,
noliecamies pēc
iespējas zemāk un
noturam stāvokli pa
5’’
-
12
Vingrinājumi roku
stiprumam,
veiklībai un
koordinācijai
1.2 S.st. pamatstaja, bumba vienā
rokā
1- bumbas pārmešana no rokas rokā,
pāri galvai
1.3- S.st. pamatstāja bumbas rotēšana
pa vidukli , padodot no rokas rokā
bumbu
1.4 S.st. pamatstāja
1-bumbas metieni ar labo roku aiz
muguras, tvēriens ar kreiso
2-bumbas metiens ar kreiso roku aiz
muguras, tvēriens ar labo
1.5 S.st. žakļstāja
1- bumbas metiens aiz muguras caur
augšu
2- bumbas satvēriens aiz muguras
3- bumbas uzmetiens uz priekšu
4- notvēriens priekšā ar abām rokām
Galvenā daļa
Darbs pāros pie volejbola tīkla
1. Viens no pāra veic apakšējo
piespēli pāri tīklam partnerim , otrs
uzņem ar apakšējo, uzsit virs sevis un
atdot partnerim ar augšējās piespēles
palīdzību
30’’
30’’
30’’
30’’
30-35’
Sekojam bumbai, lai
netrāpītu blakus
stāvošajiem
-
13
Sadarbības
prasmju attīstība
Refleksija
II
III
2. Viens no pāra veic augšejo piespēli
pāri tīklam partnerim, otrs ar augšējo
uzsit virs sevis un ar apakšejās
piespēles palīdzību atdot bumbu
partnerim
3. Serves tehnikas pilnveidošana
4. Mācību spēle – VOLEJBOLS
Noslēguma daļa
1- Nostāšanās
2 – Koordinācijas vingrinājums ( labā
roka virs galvas griežas pa
pulksteņradītāja virzienu; kreisā roka
virs vēdera pretēji pulksteņa
radītājam)
3 – inventāra novākšana
4- Atsveicināšanās
2’
2’
2’
20
3’
30’’
Pēc 10 piespēlēm
partneri mainās
lomām. Sekojam un
kontrolējam bumbu.
No gala līnijas
Sekojam noteikumiem
Koncentrējam
uzmanību
STUNDAS PAŠVĒRTĒJUMS
Iegūtie rezultāti un atgriezeniskā saite Tika novadīta stunda, lai aktīvi iesaistītu skolēnus
darbībā, un varēju stundā novērot skolēnu atdevi,
vērojot demonstrējumus un vēlāk tos centīgi mēginot
-
14
atkārtot.
Izmantoto metožu efektivitāte Vingrinājumi būs efektīvi, ja tie tiks vairākkārtēji
atkārtoti mācību procesa laikā
Stundas norises un izstrādāto materiālu
pilnveides nepieciešamība un iespējas
Lai pilnveidotu mācību stundas procesu
nepieciešams pielietot vingrinājumu dažādību,
pievēršot uzmanību individuālājām skolēnu
fiziskajām īpašībām un prasmju līmenim. Pietrūka
laika atgriezeniskai saitei, lai plašāk katram
izskaidrotu un pakomentētu pieļautās kļūdas, vai
vingrinājumu sīku tehnisku izpildi
Veiktie novērojumi Skolēniem patīk vairāk darbs pāros, komandās nekā
individuāli, kas ir labi, jo veicina sadarbības prasmes
Ieteikumi līdzīgu stundu veidotājiem un
īstenotājiem
Koncentrēt uzmanību uz vingrinājumu pareizu
izpildi, akcentējot to uz skolēnu personīgo drošību
un izvairīšanos no traumām, sadursmēm ar pārējiem
skolēniem.
-
15
IESILDĪŠANĀS VINGRINĀJUMI BEZ PRIEKŠMETIEM – STIEPŠANĀS
-
16
IESILDĪŠANĀS VINGRINĀJUMI AR BUMBU
-
17
Secinājumi
Fiziskā attīstība labvēlīgi ietekmē iemaņu un prasmju veidošanos darbā un sportā, līdz ar to nodrošinot plašas nākamās profesijas izvēles iespējas.
Jauniešiem fiziskās attīstības periods ir vienmērīgāks nekā pusaudžiem, un sāk nogludināties atsevišķu ķermeņa daļu disproporcijas.
Ilgstoša sportiska treniņa laikā asins mikrocirkulācijas sistēmā notiek morfofunkcionālās izmaiņas.
Trauma - ir bojājums ar vai bez audu nedalāmības traucējumiem, ko izraisa ar kādu ārēju ietekmi (mehānisko, fizisko, ķīmisko utt.).
Traumu skaitam sporta nodarbību laikā jābūt samazinātam līdz minimumam. Sporta traumatisma apkarošanā jāpiedalās ne tikai ārstiem, bet arī katram pasniedzējam,
katram trenerim.
Sporta traumu etioloģijā cieši sasaistās ārējie un iekšējie faktori, katrs no kuriem var būt traumas iemesls, cits - rašanās apstāklis
Atsevišķu sportista organisma sistēmu funkcionālās izmaiņas, ko izsauca nodarbību pārtraukums sakarā ar slimību vai citu iemeslu, var novest pie traumām
-
18
Izmantotā literatūra
http://www.treneruabc.lv/sporta-blogs/profesora-ulda-gravisa-blogs/46-iesildisanas
E. Koemets ,,Psiholoģijas un pedagoģijas pamati”,Rīga, Zvaigzne ABC, 1984
V. Lapiņš,, Pirmie soļi volejbolā”. Rīga: SIA Izglītības soļi, (2008).
A. Vorobjovs ,,Psiholoģijas pamati”, Rīga, 1996
Фомин, Е. В., Булкина, Л. В. & Суханов, А. В. Технико – тактическая подготовка
волейболистов. Москва: Физкультура и спорт. (2013).
Bere, T. T., Kruczynski, J., Veintimilla, N., Hamu, Y., Bahr, R. Injury risk is low among
world-class volleyball players: 4-year data from the FIVB Injury Surveillance System. British
Journal of Sports Medicine(2015).
http://www.treneruabc.lv/sporta-blogs/profesora-ulda-gravisa-blogs/46-iesildisanashttp://www.ibook.lv/Search.aspx?t=1&q=E.+Koemets&chk=0http://www.ibook.lv/Search.aspx?t=1&q=Aleksejs+Vorobjovs&chk=0
top related