DAUGAVPILS BŪVNIECĪBAS TEHNIKUMS

PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJAS

METODISKĀ IZSTRĀDNE

Lija Gladeviča

STRESORI UN IZDEGŠANAS SINDROMA RISKI

PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJA DARBĀ

Daugavpils 2018

ANOTĀCIJAMaģistra darba autore: Lija GladevičaDarba nosaukums: Stresori un izdegšanas sindroma riski profesionālās izglītības skolotāja darbā.Darba apjoms: 80 lappuses, 72 izmantotās literatūras avoti, 14 tabulas, 22 attēli, 8 pielikumi.Darbs sastāv no ievada, 2 nodaļām, secinājumiem, ieteikumiem, izmantotās literatūras saraksta, 5 pielikumiem.Ievadā pamatota temata izvēle un pētījuma aktualitāte, formulēts darba mērķis, uzdevumi, pētījuma jautājumi. Teorētiskajā daļā – aplūkota jēdziena izdegšanas sindroms būtība, izplatība skolotāju vidū, faktori, kas ietekmē izdegšanas sindromu meklētas tā samazināšanas iespējas.Praktiskajā daļā – izklāstīta profesionālās izglītības iestādēs nodarbināto skolotāju aptaujas datu analīze par izdegšanas sindroma izplatību skolotāju vidū kā arī faktori, kas veicina izdegšanas sindromu. Pētīta skolotāju izdegšanas sindroma izplatība atkarībā no dzimuma, darba stāža, un no skolotāja darbības virziena (vispārējās vai profesionālās izglītības skolotājs).Darba novitāte. Atklāts, ka izdegšanas sindromam vairāk ir pakļauti jaunie skolotāji, kuriem ir pieredzes trūkums, jo šie skolotāji vairāk jūt stresu vadot mācību stundas, salīdzinot ar pieredzes bagātākiem skolotajiem. Izdegšanai vairāk ir pakļauti skolotāji - sieviešu dzimuma pārstāvji. Nozare: darbs izstrādāts darba aizsardzības nozarē. Atslēgas vārdi: izdegšanas sindroms, stress, skolotājs, skola kā darba vide.Pētījuma objekts: skola kā darba vide.Pētījuma priekšmets: izdegšanas sindroma priekšnoteikumi un to radītās sekas skolotāju darbā.Pētījuma mērķis: Izpētīt skolotāja darba specifiku, ar to saistīto stresu un izdegšanas sindromu veicinošos faktorus un apkopot/ izstrādāt ieteikumus skolotājiem stresa mazināšanai.Pētījuma jautājumi:

1. Kas ir stress un izdegšanas sindroms un kā to interpretē darba psiholoģijā?2. Kā dažādi stresori ietekmē skolotāja psihoemocionālo stāvokli un darba kvalitāti?3. Kādi ir profesionālās izglītības iestāžu skolotāju izdegšanas sindroma (IS) priekšnoteikumi/

stresori?4. Kādas metodes skolotāji biežāk izmanto stresa un ar to saistīto seku pārvarēšanai.

Pētījuma uzdevumi: 1. atrast un analizēt zinātnisko literatūru, un apkopot būtiskāko informāciju par skolotāja stresa

un izdegšanas sindroma cēloņiem, simptomiem, ietekmi uz viņu veselību un darbaspējām, par stresa un izdegšanas sindroma samazināšanas iespējām skolas vidē.

2. izpētīt izdegšanas sindroma cēloņus/ priekšnoteikumus/ stresorus profesionālās izglītības iestādes skolotāju darbā, noteikt vidējo izdegšanas sindroma līmeni profesionālo mācību iestāžu skolotājiem.

3. balstoties uz zinātniskās literatūras un empīriskā pētījuma rezultātiem, izstrādāt ieteikumus un rekomendācijas skolotājiem stresa un izdegšanas sindroma mazināšanai.

Pētījuma metodes: zinātniskās literatūras, dokumentācijas un interneta resursu analīze; skolotāju aptauja; intervija ar tehnikuma skolotājiem un psihologu.

Rezultātu apraksts: maģistra darbā tika analizēta izdegšanas sindroma (IS) pazīmes 6 profesionālās izglītības iestāžu skolotājiem. Pētījumā konstatēts, ka skolotāju izdegšanas sindroma vidējais līmenis ir 32,68% - tas ir pazemināts līmenis (pēc Vodopjanova kritērijiem). Mazākas IS pazīmes ir profesionālās izglītības mācībspēku vidū. Lielāku atbildību un stresu vadot stundu jūt vispārējās izglītības skolotāji, kuriem viņu mācību priekšmetā ir Valsts Centralizētie eksāmeni.Maģistra darbā tika izanalizēta izdegšanas sindroma sastopamība starp skolotājiem. Lielākoties izdegšanas sindroma pazīmes nav izplatītas profesionālās izglītības skolotāju vidū.Darba izmantošanas iespējas: darbā iegūtie materiāli var būt izmantoti tālākai pētniecībai kā arī šo materiālu var izmantot visi interesenti, kuri strādā darba aizsardzības un pedagoģijas jomā.

2

ANNOTATIONAuthor: Lija GladevičaTitle of the thesis: The stressors and the burn out risks of the vocational school teachers.Scope of the thesis: 80 pages, 72 bibliography sources, 14 tables, 22 images, 8 appendixes.The work consists of introduction, 2 chapters, conclusions, recommendations, bibliography, and 5 annexes.The introduction the choice of subject and the actuality of the research, justifies formulates the aim, tasks, research questions.Theoretical part - deals with the concept of burnout syndrome essence, the prevalence of burn out teachers, factors that affect burnout syndrome and searched methods for it’s reduction.Practical part - in the survey data analysis of burnout syndrome prevalence among teachers as well as factors that contribute to burnout syndrome. Teachers’ burnout syndrome prevalence was studied according to teachers’ sex, seniority, and the teacher's activity (comprehensive or vocational education teacher).Thesis novelty. It is found that the burnout syndrome is more prone to young teachers who have a lack of experience, because these teachers feel more stress during teaching process compared to more experienced teachers. Burnout is more spread among female teachers.Branch of the program: labor protection.Keywords: burnout syndrome, stress, teacher, school as a working environment.Object of research: the school as a working environment.Subject of research: burnout syndrome prerequisites and consequences of teachers' work.Aim of research: to explore the teacher's work specificēs contributing factors related stress and burnout syndrome and to work out/summerize recommendations to teachers for stress reduction.Research questions:

1. what is stress and burnout syndrome and how to interpret the work in psychology?2. how different stressors affecting teacher psycho-emotional status and quality of the work are.3. what are burnout syndrome (BS) the vocational education teacher prerequisites/ stressors?4. what methods teachers more often use to cope with stress and related consequences.

Research tasks: 1. to find and analyze scientific literature and summarize the key information on causes of

teachers’ stress and burnout syndrome symptoms, effects on their health and working abilities, possibilities, for stress and burnout syndrome reduction in the school environment.

2. to explore burnout syndrome causes / preconditions / stressors vocational in the work of school teachers, to determine the average level of burnout syndrome of teachers at vocational training institutions for teachers.

3. banking on scientific literature and empirical research results, to work out recommendations for teachers on stress and burnout syndrome reduction.

Research methods: analysis of scientific literature, documentation and Internet resources; survey of teachers; an interview with the technical school teachers and psychologists.

Summary of results: in master's work was analyzed burn-out features among 6 vocational education teachers. The study found that average of teacher burn-out is 32.68% - that is low level (after Vodopjanova criteria). Lowest burn out signs have vocational education teachers. The compressive educational teachers suffer from more stress and responsibility at lessons in case their subject is included into the State Centralized exams list.

According to the study data, occurring of burnout syndrome among teachers was analyzed. On average, the burnout syndrome is not common among teachers in vocational education.Implications for bachelor thesis: The obtained work materials can be used for further research as well as these materials can be used for all interested persons who work in in the field of labor protection and pedagogy.

3

SATURS

IEVADS......................................................................................................................................5

1. TEORĒTISKĀ DAĻA...........................................................................................................8

1.1. PROFESIONĀLĀ IZGLĪTĪBA KĀ PRIEKŠNOTEIKUMS SABIEDRĪBAS ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪTĪBAI............................................................................................8

1.2. SKOLA KĀ ORGANIZĀCIJA................................................................................11

1.2.1. SKOLOTĀJA PROFESIJAS RAKSTUROJUMS..............................................12

1.2.2. SKOLOTĀJA KOMPETENCE............................................................................17

1.2.3. SKOLOTĀJA EMOCIONĀLĀ INTELIĢENCE...............................................22

1.3. DARBA VIDES UN ERGONOMISKO RISKU RAKSTUROJUMS.........................26

1.3.1. PEDAGOGU STRESS UN STRESORI...............................................................31

1.3.2. IZDEGŠANAS SINDROMS, TĀ CĒLOŅI UN IZPAUSME SKOLOTĀJA DARBĀ.....................................................................................................................................35

1.3.3. PREVENTĪVIE PASĀKUMI GARĪGĀS PĀRSLODZES NOVĒRŠANAI.. . .39

1.3.4. SKOLOTĀJU IZDEGŠANAS SINDROMA MAZINĀŠANAS VISPĀRĪGIE IETEIKUMI.............................................................................................................................41

2. PRAKTISKĀ DAĻA...........................................................................................................43

2.1. PĒTĪJUMA INSTRUMENTI...................................................................................43

2.2. PĒTĪJUMA VIDES UN DALĪBNIEKU RAKSTUROJUMS...............................44

2.3. APTAUJAS REZULTĀTU ANALĪZE...................................................................46

2.4. INTERVIJA AR DAUGAVPILS BŪVNIECĪBAS TEHNIKUMA SKOLOTĀJIEM UN PSIHOLOGU......................................................................................66

3. IETEIKUMI SKOLOTĀJIEM STRESA MAZINĀŠANAI...........................................69

SECINĀJUMI..........................................................................................................................72

Literatūras saraksts...................................................................................................................74

4

IEVADS

IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNĒS 2014.-2020.GADAM (2013, 15) akcentēts, ka

profesionālās izglītības ir pamats valsts ekonomiskai attīstībai. Profesionālajai izglītībai kopējā

valsts politikā ir nenovērtējami būtiska loma, reaģējot uz darba tirgus vajadzībām. Tieši profesionālā

izglītība būs pamats ekonomiskā izrāviena un ilgtspējīga valsts darbaspēka saglabāšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija izdotjā materiālā – “2016./2017.mācību gada aktualitātes un

jaunumi izglītībā” (2016) norādīts, ka atbilstoši Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020.

gadam rīcības virzienā - uz zināšanu sabiedrībā pieprasītām kompetencēm orientēta, inovāciju un

veselīga dzīvesveida veicinoša izglītības satura pilnveide ietvertajiem pasākumiem profesionālajā

izglītībā 2016./2017.mācību gadā plānots turpināt uzsāktās reformas profesionālas izglītības jomā,

lai sasniegtu galveno mērķi – izveidotu patstāvīgi strādājošu, kvalitatīvu, tautsaimniecības nozaru

attīstības vajadzībām atbilstošu un duālās izglītības pieeju attīstošu profesionālās izglītības satura

sistēmu, kas spēj ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, regulāri izvērtējot un atjaunojot

profesionālās izglītības saturu atbilstoši regulāri aktualizētajai nozaru kvalifikāciju struktūrai.

Vienmēr skolotājs ir un bijis jaunās paaudzes izglītotājs un valsts izglītības politikas diktēto

reformu īstenotājs. Skolotāja profesija prasa ne tikai profesionālās zināšanas, bet arī sevišķo

aicinājumu, jo ne katrs cilvēks var būt skolotājs. Savā ikdienas darbā skolotājs ir pakļauts

visdažādākiem darba vides faktoriem – lielai darba slodzei, nemitīgam kontaktam ar dažādiem

cilvēkiem, lielai informācijas plūsmai. Pēdējo desmitgažu laikā skolotājiem ir nācies sastapties ar

dažādiem izaicinājumiem, piemēram, jauno tehnoloģiju ieviešana skolā. Skolotāji atrodas nemitīgā

kontaktā ar skolēniem, kolēģiem, skolēnu vecākiem. Viņi ierodas darbā pirms mācību stundas

sākuma kā arī tiek ņemts darbs uz mājām (burtnīcu pārbaude, darbs ar dokumentāciju). Marute

(2012) norāda, ka skolotāja darbā piemīt pastiprina psihoemocionālā slodze. Skolotāju sūdzības

biežāk ir mācību gada laikā. Pastiprinātā psihoemocionālā slodze visbiežāk tiek novērota jauniem

skolotājiem. Jaunie skolotāji pārsvarā darbā ir entuziasma pārpilni, bet viņiem trūkst pieredzes, līdz

ar to var rasties problēmas ar skolēnu disciplīnu stundās, ar stundas laika racionālu plānošanu.

Jebkurš dzīves notikums cilvēkam var radīt gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. Stresa

situācijās cilvēkam var rasties dažāda veida veselības problēmas, piemēram, galvassāpes, miega

5

traucējumi, kas vēlāk var attīstīt izdegšanas sindromu. Izdegšanas sindroms ir emocionālā vai fiziskā

noguruma, izsīkuma stāvoklis vai doto simptomu kopums. Izdegšanas sindroms veidojas, kad

cilvēkam ir ilgstoša emocionāla ne labsajūta, kas var būt saistīta ar cilvēka paštēlu gan ar tā darba

apstākļiem. Šī sindroma sākums var būt pakāpenisks vai pēkšņs.

Tēma “Stressori un izdegšanas sindroma riski kā darba vidē” tika izvēlēta, jo pati strādāju

pedagoģijas/izglītības jomā. Līdz ar to radās interese plašāk izpētīt stressorus un izdegšanas

sindromus skolotāju vidū.

Pētījuma aktualitāte: skolotājs savā ikdienā ir uzmanības centrā, skolotājs vienmēr ir cilvēku

vidū (gadās gan dot padomu, gan arī būt psihologam) kā arī skolotājs mācību procesa laikā nevar

izrādīt savas emocijas (dusmas, naidu, prieku utt.), skolotājam visu laiku ir jābūt korektam –

paraugam (etalonam). Kā rezultātā skolotājs var justies saspringts savas darbības laikā. Šo

nelabvēlīgo darba apstākļu rezultātā skolotajs var kļūt emocionāli un garīgi iztukšots. Tāds skolotājs

var neadekvāti reaģēt uz izglītojamo un darba kolēģu prasībām un vajadzībām. Skolotājs, kuram ir

izdegšanas sindroms var negatīvi ietekmēt savus kolēģus un nekvalitatīvi pildīt savus darba

pienākumus. Diemžēl, šodien ar izdegšanas sindromu saskaras arvien vairāk cilvēku.

Pētījuma mērķis: Izpētīt skolotāja darba specifiku, ar to saistīto stresu un izdegšanas

sindromu veicinošos faktorus un apkopot/ izstrādāt ieteikumus skolotājiem stresa mazināšanai.

Mērķa sasniegšanai tika izvirzīti šādi darba uzdevumi:

1. atrast un analizēt zinātnisko literatūru, un apkopot būtiskāko informāciju par skolotāja stresa un izdegšanas sindroma cēloņiem, simptomiem, ietekmi uz viņu veselību un darbaspējām, par stresa un izdegšanas sindroma samazināšanas iespējām skolas vidē.

2. izpētīt izdegšanas sindroma cēloņus/ priekšnoteikumus/ stresorus profesionālās izglītības iestādes skolotāju darbā, izvēloties/ izstrādājot atbilstošu pētījuma metodiku, noteikt vidējo izdegšanas sindroma līmeni profesionālo mācību iestāžu skolotājiem.

3. balstoties uz zinātniskās literatūras un empīriskā pētījuma rezultātiem, izstrādāt ieteikumus un rekomendācijas skolotājiem stresa un izdegšanas sindroma mazināšanai.

Pētījuma jautājumi:

1. kas ir stress un izdegšanas sindroms un kā to interpretē darba psiholoģijā?2. kā dažādi stresori ietekmē skolotāja psihoemocionālo stāvokli un darba kvalitāti?3. kādi ir profesionālās izglītības iestāžu skolotāju izdegšanas sindroma (IS) priekšnoteikumi/

stresori?4. kādas metodes skolotāji biežāk izmanto stresa un ar to saistīto seku pārvarēšanai.

Pētījuma objekts: skola kā darba vide.

Pētījuma priekšmets: skolotāja psihosociālie risku faktori un to radītās sekas.

6

Pētījuma bāze: maģistra darba laikā vākta un apstrādāta informācija no PIKC Daugavpils

Būvniecības tehnikuma (PIKC DBT) kā arī tehnikuma filiālēm Dagdā un Ludzā, Daugavpils

Tirdzniecības profesionālās vidusskolas (DTS), PIKC Daugavpils tehnikuma (DT), Saldus

tehnikuma, PIKC Ogres tehnikuma, Rēzeknes tehnikuma, Rīgas tirdzniecības profesionālās

vidusskolas (RTPV) un Malnavas koledžas skolotājiem. Aptaujā piedalījās 81 skolotājs.

Labākai problēmas izpētei tika pielietota arī intervijas metode. Intervijai tika izvēlēts PIKC

Daugavpils Būvniecības tehnikums, jo dotajā mācību iestādē strādāju un skolotāji sniedza

piekrišanu piedalīties aptaujā. Intervijā piedalījās divi pieredzes bagāti skolotāji un divi jauni kā arī

tehnikuma psihologs.

Izpētīta, atlasīta un apkopota zinātniskajā literatūrā un zinātniski populārās publikācijās

atrodamā informācija par izdegšanas sindroma simptomiem, par tā samazināšanas iespējām, ietekmi

uz cilvēka veselību un darba kvalitāti.

Pētījuma metodes:

zinātniskās literatūras, dokumentācijas un interneta resursu analīze; skolotāju aptauja; intervija ar tehnikuma skolotājiem un psihologu. pētījumā tika pielietota kvalitatīvā (intervija) un kvantitatīvā pētīšanas metode: tika

izstrādāta aptauja - sociāli psiholoģiskas izpētes instruments.Pētījuma posmi:

1. posms - problēmas apzināšana, pētījuma temata izvēle;2. posms - pētījuma mērķu, uzdevumu formulēšana, zinātniskās literatūras, publikāciju, analīze,

teorētiskā pamatojuma izstrāde;3. posms - anketēšanas datu apkopošana un rezultātu analīze, secinājumu un ieteikumu

formulēšana, darba noformēšana.Pētījuma novitāte: pētīta skolotāju izdegšanas sindroma izplatība atkarībā no dzimuma, darba

stāža, un no vispārējā vai profesionālā izglītības cikla priekšmetiem. Atklāts, ka izdegšanas

sindromam vairāk ir pakļauti jaunie skolotāji, kuriem ir pieredzes trūkums, jo šie skolotāji vairāk jūt

stresu vadot mācību stundas, salīdzinot ar pieredzes bagātākiem skolotajiem. (Var secināt, ka

izdegšanai vairāk ir pakļauti skolotāji - sieviešu dzimuma pārstāvji. Lielāku stresu un atbildību

vadot stundu jūt vispārējās izglītības skolotāji, kuriem viņu mācību priekšmetā ir Valsts

Centralizētie eksāmeni.

7

1. TEORĒTISKĀ DAĻA1.1. Profesionālā izglītība kā priekšnoteikums sabiedrības ilgtspējīgai attīstītībai

Skolotājs ir indivīds, kas atrodas dinamiskās attiecībās ar saviem izglītojamiem, kolēģiem un

visu sabiedrību. Šīs dinamiskās attiecības ir apstākļi, kas ļauj virzīt izglītību ilgtspējīgai attīstībai.

Skolotāji nav vienkārši zināšanu sniedzēji, bet mācību procesa organizatori, kuru mērķis ir visas

sabiedrības tās locekļu mācīšana izglītības un attīstības veicināšanā. Skolotājs ir iesaistīts plašākas

sabiedrības dinamikā attiecībā uz ilgtspējības problēmu risināšanu. Visos šajos līmeņos skolotājam

ir nepieciešamas piecas konkrētas savstarpēji saistītas komponentes: zināšanas, sistēmpieeja,

emocijas, vērtības, ētika un darbība (A. Pipere, Dz. Iliško, 2015, 21).

VISPĀRĒJĀS IZGLĪTĪBAS IESTĀŽU TĪKLA ATTĪSTĪBAS KONCEPCIJA, 2013.-2017.

gadam, (2012, 42) skaidro, ka mūsdienu tendence – skola ir ne tikai izglītības iestāde, bet arī jauno,

inovatīvo ideju paudēja un realizētāja sabiedrībā. Skola netieši strādā (komunicē, izglīto, informē,

ietekmē) ar lielu sabiedrības daļu: izglītojamie, vecāki, pedagogi, masu informācijas līdzekļi. No tā

izriet šīs Koncepcijas daļas mērķis – skolai jākļūst par integrālu sabiedrības daļu un pozitīvu

pārmaiņu ieviesēju, sekmējot iegūtās izglītības atbilstību nākotnes zināšanu sabiedrības vajadzībām.

Rūdolfs Kalvāns (2016) raksturo, ka „Skolai ne tikai jāmāca, bet jābūt mācīties spējīgai

organizācijai – atvērtai pārmaiņām, ārējai partnerībai, starptautiskai sadarbībai un jaunām

tehnoloģijām visos tās darbības segmentos”

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2016./2017.mācību gada aktualitātes un jaunumi

izglītībā (2016,6) nosaka prioritātes vispārējā un profesionālajā izglītībā 2016./2017.mācību gadā.

Atbilstoši “Izglītības attīstības pamatnostādņu 2014.–2020. gadam īstenošanas rīcības plānā darbības

prioritātes ir:

IZGLĪTĪBAS SATURA KVALITĀTE: nodrošināt atbalsta pasākumus tāda izglītības satura

attīstībai, kas veicinātu indivīdu kompetenču pilnveidi un nostiprināšanu. Darbības virzieni:

kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrāde un aprobācijas uzsākšana;

profesionālās izglītības saturisko izmaiņu uzsākšana un nozaru ekspertu padomju darbības

attīstība, t.sk. saistībā ar darba vidē balstītu mācību ieviešanas turpināšanu;

individualizētas mācību pieejas izveides uzsākšana;

8

ārpus formālās izglītības piedāvājuma paplašināšana;

jauniešu karjeras izvēles un karjeras attīstības atbalsta pasākumu īstenošana, t.sk. uzlabojot

pieeju karjeras atbalstam jauniešiem un izveidojot kompleksu karjeras konsultantu atbalsta

sistēmu.

RESURSU IZMANTOŠANAS EFEKTIVITĀTE: turpināt vispārējās un profesionālās

izglītības finansēšanas modeļu un izglītības iestāžu institucionālā tīkla pilnveidi. Darbības virzieni:

vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācija;

profesionālās izglītības programmu izmaksu modeļa izveide;

jaunā pedagogu darba samaksas modeļa ieviešanas uzsākšana.

KVALITATĪVA IEKĻAUJOŠA IZGLĪTĪBA: veikt priekšdarbus speciālās izglītības sistēmas

sakārtošanai, t.sk. iekļaujošas izglītības principa īstenošanas kontekstā. Darbības virzieni:

speciālās izglītības pakalpojumu izmaksu modeļa projekta izstrāde;

internātskolu, t.sk. speciālās izglītības iestāžu finansēšanas mehānisma izveide;

mācību vides (t.sk. mācību līdzekļu) uzlabojumi un pedagogu profesionālās kompetences

pilnveides pasākumi;

atbalsta pasākumi priekšlaicīgas mācību pamešanas cēloņu novēršanai.

EFEKTĪVA PIEEJAMO FINANŠU INSTRUMENTU IZMANTOŠANA: nodrošināt 11

plānoto ESF projektu uzsākšanu vispārējā un profesionālajā izglītībā. Darbības virzieni:

izglītības iespēju paplašināšana pieaugušajiem atbilstoši darba tirgus vidējām un ilgtermiņa

prognozēm;

pedagogu tālākizglītības sistēmas pilnveide, t.sk. pieaugušo izglītības īstenošana.

Svarīgi, lai paši skolotāji un skolas vadība pievērstu uzmanību tam, kā skolā jūtas skolotājs.

Nomākts garastāvoklis, neveiksmes izjūta, pasivitāte, pazeminātas darba spējas, nepietiekama

interese par par apkārtējām aktivitātēm, - tie ir vērā ņemami priekšnosacījumi depresijas

iespējamībai ne tikai izglītojamam, bet arī skolotājam (M. Pļaveniece, D. Škuškovnika, 2002, 177).

Saskaņā ar ES pamatdirektīvu 89/391/EEK visiem darba devējiem ir pienākums rūpēties par

darbinieku drošību un veselības aizsardzību darbā. Šajos pienākumos ietilpst arī stress darbā, ciktāl

tas var apdraudēt darbinieku veselību un drošību. Visiem darbiniekiem ir pienākums veikt darba

devēja noteiktos aizsardzības pasākumus. Problēmas saistībā ar stresu darbā var risināt, ņemot tās

vērā kopējā risku novērtēšanā, atsevišķas uzņēmuma stresa politikas ietvaros un/vai ar dažādiem

pasākumiem identificēto stresa faktoru novēršanai.

9

Šīs pamatdirektīvas mērķis ir paaugstināt darba devēju, darbinieku un to pārstāvju informētību

par stresu darbā un palīdzēt tiem to izprast, kā arī vērst uzmanību uz pazīmēm, kas var liecināt par

problēmām saistībā ar stresu darbā. Šā nolīguma uzdevums ir izveidot sistēmu, kas palīdzētu darba

devējiem un darbiniekiem identificēt un novērst, vai risināt problēmas, ko rada stress darbā.

Atbildību par stresu nevar uzvelt tikai indivīdam. Aizskaršana un vardarbība darba vietā ir potenciāli

stresa cēloņi, taču, tā kā Eiropas Savienības (ES) sociālie partneri savā sociālā dialoga darba

programmā 2003.-2005.gadam paredzējuši apsvērt iespēju noslēgt īpašu nolīgumu par šiem

jautājumiem, šis nolīgums neattiecas uz vardarbību, aizskaršanu un post traumatisko stresu.

Stresa novēršanai, likvidēšanai vai samazināšanai darbā var izmantot dažādus pasākumus. Tie

var būt gan kolektīvi, gan individuāli pasākumi, gan arī abu kombinācija. Tos var ieviest kā

konkrētus pasākumus, kas vērsti pret identificētajiem stresa faktoriem, vai arī uzņēmuma stresa

politikas ietvaros kā preventīvu un korekcijas pasākumu kopu. Ja darbavietā nav atbilstošu

speciālistu, var piesaistīt kompetentus ārējos ekspertus atbilstoši ES un attiecīgās valsts

normatīvajiem aktiem, koplīgumiem un praksei. Kad pretstresa pasākumi ir ieviesti, tie regulāri

jāpārskata, lai novērtētu šo pasākumu efektivitāti, to, vai tajos tiek optimāli izmantoti pieejamie

resursi, kā arī to, vai šie pasākumi vēl ir nepieciešami vai atbilstoši. Pasākumi varētu būt: vadības un

saziņas pasākumi, piemēram, uzņēmuma mērķu un katra darbinieka lomas skaidrošana, pietiekama

vadības atbalsta nodrošināšana atsevišķiem darbiniekiem un darbinieku komandām, atbildības par

darbu un tā ietekmēšanas iespēju sabalansēšana, darba organizācijas, darba procesu, darba apstākļu

un darba vides uzlabošana; vadītāju un darbinieku apmācība, lai uzlabotu viņu izpratni par stresu, tā

iespējamiem cēloņiem, kā arī par to, kā ar to cīnīties un/vai kā pielāgoties izmaiņām; - informācijas

sniegšana un konsultēšanās ar darbiniekiem un/vai to pārstāvjiem atbilstoši ES un attiecīgās valsts

normatīvajiem aktiem, koplīgumiem un praksei (Džons Monkss (John Monks) ETUC

ģenerālsekretārs (arodbiedrību delegācijas vārdā), Dr. Jurgens Štrūbe (Dr. Jürgen Strube) UNICE

priekšsēdētājs, 2004).

10

1.2. Skola kā organizācija

Konkrētas organizācijas dzīve noris, ievērojot sabiedrībā un konkrētā organizācijā pieņemtās

normas. Katrai organizācijai ir sava organizatoriskā shēma, tāpat ir arī ar mācību iestādēm. 1.1.

attēlā kā piemērs ir dota Daugavpils Tehnikuma organizatoriskā shēma, kura maģistra darba

izstrādei tika izvēlēta kā pētījuma bāze. Ja vērtības ir uzskatu kopums par to, kas ir labi un kas –

slikti, tad normas ietver sevī noteikumus, kā rīkoties konkrēta situācijā. Katrā skolā ir savi iekšējās

kārtības noteikumi vai kārtības rullis, kurā ir norādītas izglītojamo un skolotāju tiesības un

pienākumi (M. Pļaveniece, D. Škuškovnika, 200, 175).

1.1. att. Tehnikuma organizatoriskā shēma

Ļoti nozīmīgs ir skolas kā organizācijas un katra tās darbinieka – administrācijas un skolotāju

– sadarbība, kas veicina ātrāku un radošāku pieeju dažādu problēmu risināšanai, nodrošina skolas kā

organizācijas gatavību izmaiņām. R. Tannenbaums un S. Deviss (Ttannenbaum R. & Davis S. A.)

uzskaita vērtības, kas veicina organizācijas gatavību izmaiņām:

11

pozitīva attieksme pret cilvēkiem, vēlme saskatīt viņu pozitīvās īpašības;

attieksme pret darbiniekiem kā pret unikālām, nedalāmām personībām;

skats uz cilvēku kā personību, kas atrodas nepārtrauktā attīstībā;

individuālo atšķirību atzīšana un vēlme tās izmantot;

akcents uz sadarbību, nevis konkurenci utt. (M. Pļaveniece, D. Škuškovnika, 2002, 174).

Organizācijas kultūra un tās fiziskā vide ir viens no psiholoģiskajiem faktoriem, kas nosaka

skolēnu mācību sasniegumus, skolotāju profesionālo darbību, pašizjūtu un savstarpējās attiecības

(sk. 1.2. att.) (M. Dūka, L. Rutka, 2012).

Ja organizācijā netiek ievērotas normas un vērtības, tad organizācijas dalībniekiem var

attīstīties dažādas veselības problēmas, būt radītas stresa situācijas un vēlāk var arī attīstīties

izdegšanas sindroms.

1.2. att. Izglītības procesa psiholoģiskie faktori (M. Dūka, L. Rutka, 2012).

1.2.1. Skolotāja profesijas raksturojums

Marute (2012) nosaka, ka pārmaiņas skolā nav iespējamas bez skolotājiem. Kā atzīmēja S. E.

Fjelds: „Skola sākas un beidzas ar saviem skolotajiem” (Fjelds, 1998, 20). Skolas personāla, īpaši

skolotāju, ieguldījums ir katras skolas panākumu atslēga. Skolotāji ir vidutāji starp pasauli, kas

strauji attīstās, un skolēniem, kuriem tajā būs jāiekļaujas. Prasības pret skolotājiem aug: viņiem ir

12

jāstrādā ar neviendabīgākajām skolēnu grupām; no skolotājiem prasa, lai viņi izmantotu iespējas, ko

piedāvā jaunākās tehnoloģijas; lai viņi izmantotu individualizētu mācīšanos un lai palīdzētu

skolēniem apgūt neatkarīgu mācīšanos visu mūžu.

Strādāt par pedagogu ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura apgūst

pedagoģisko izglītību, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām profesionālās kvalifikācijas

prasībām. Šīs prasības neattiecas uz pieaugušo neformālo izglītību. Kā arī strādāt par pedagogu, ir

tiesības personai, kas ir lojāla Latvijas Republikai un tās Satversmei, tostarp nepārkāpj

diskriminācijas un atšķirīgas attieksmes pret personu aizliegumu (Izglītības likums, 1998).

Izglītības likums nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt:

persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības

dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas

Ministru kabineta noteikta institūcija, izvērtējusi, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, ir

atļāvusi strādāt par pedagogu personai, kas bijusi sodīta par tīšu kriminālpārkāpumu vai

mazāk smagu noziegumu. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja

šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm;

persona, kuras rīcībspēja ierobežota normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

valsts vai pašvaldību izglītības iestādēs, kā arī valsts augstskolu vidējās izglītības iestādēs —

persona, kurai nav Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegta dokumenta, kas apliecina

valsts valodas prasmi augstākajā pakāpē, izņemot augstskolu akadēmisko personālu — citu

valstu pilsoņus un bezvalstniekus, kuri piedalās noteiktu izglītības programmu īstenošanā uz

starptautiska līguma pamata;

persona, kurai ar tiesas lēmumu atņemtas aizgādības tiesības. (Izglītības likums, 1998).

Skolotāja profesijas standartā (Profesijas standarts, 2004) ir noteikts, ka skolotājs savā

ikdienas darbā vada mācību stundas, veic audzināšanas darbu, analizē un vērtē savu audzēkņu

sasniegumus un mācību rezultātus (sk. 3. pielikumu). Skolotāja pienākumi un uzdevumi tiek iedalīti

trijās grupās: plānošanas, darbības un novērtēšanas posmā.

Skolotājs plānošanas posmā plāno mācību procesa gaitu. Darbības posmā skolotājam ir

jānodrošina audzēkņa personības izaugsme, jārosina audzēkņu zinātkāri un izziņas interese, veidot

mācīšanās prasmes, jāorganizē sadarbība ar vecākiem, skolotājiem, citiem speciālistiem un

sabiedrību. Trešajā posmā – izvērtēšanas posmā jāizvērtētē audzēkņu sasniegumus, kā arī izvērtē

savu profesionālo darbību.

13

Papildus profesijas standartam Izglītības likumā ir noteikti pienākumi un tiesības, kurus

pedagogam ir jāievēro. Pedagoga vispārīgie pienākumi:

1) radoši un atbildīgi piedalīties attiecīgo izglītības programmu īstenošanā;

2) veidot izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, kultūru, dabu (audzināt

krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus — Latvijas patriotus, stiprināt piederību

Latvijas Republikai);

3) ievērot pedagoga profesionālās ētikas normas;

4) pilnveidot savu profesionālo kompetenci;

5) ievērot izglītojamā tiesības;

6) sadarboties ar izglītojamā ģimeni izglītības jautājumos;

7) piedalīties izglītības procesa pilnveidē un izglītības iestādes padomē;

8) veikt citus normatīvajos aktos noteiktos pienākumus.

Izglītības iestāžu pedagogi ir atbildīgi par savu darbu, tā metodēm, paņēmieniem un

rezultātiem.

Pedagogam ir tiesības:

1) piedalīties izglītības iestādes padomē;

2) saņemt valsts garantētu apmaksātu ikgadējo astoņu nedēļu atvaļinājumu;

3) pamatojoties uz līgumu par mācību līdzekļu izstrādāšanu, saņemt apmaksātu līdz

trijiem mēnešiem ilgu radošā darba atvaļinājumu vai līdz sešiem mēnešiem ilgu bezalgas

atvaļinājumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) saglabājot pamatalgu izglītības iestādē, kurā pedagogs strādā pamatdarbā, 30

kalendārās dienas triju gadu laikā izmantot savas izglītības un profesionālās meistarības

pilnveidei;

5) saņemt un izmantot izglītības programmas īstenošanai nepieciešamo informatīvo un

materiālo nodrošinājumu;

6) saņemt sabiedrības atbalstu izglītības programmas īstenošanā. (Izglītības likums,

Pedagogi un izglītojamie, 1998)

M. Rubana raksta, ka šodienas izglītojamiem jāapgūst pamatīgas zināšanas, attieksmes un

prasmes, jāiegūst gatavība dzīves darbībai, kāda nepieciešama 21. gadsimta cilvēkam. Kā rezultātā

skolotājam jābūt gatavības kompetencēm, ir pastāvībai, atbildībai, darbības pieredzei un sociālā

pieredzei. (I. M. Rubana, 2000, 5)

14

Neskatoties uz problemātiku un grūtībām, kas sociālajām profesijām bieži vien piemīt no viņu

dabas, nedrīkst piemirst, ka tās ir saistības ar prieku, apmierinājumu un pašapliecināšanos. Ieteicams

labi par to labi pārdomāt un sev pajautāt: Kāpēc es gribu sev šo profesiju un nevienu citu? Vai esmu

tam piemērots un, iespējams, uz visu mūžu? (N. Hupercs, E. Šinclers, 1975, 386)

Dažās Eiropas valstīs skolotāja profesija ir lielā mērā zaudējusi spēju piesaistīt daudzsološākos

potenciālos skolotājus. Nesenā EK ziņojumā (European Commission, 2013) tas tiek skaidrots ar

prestiža mazināšanos, skolotāju darba apstākļu pasliktināšanos un zemo atalgojumu salīdzinājumā ar

citu intelektuālo profesiju pārstāvjiem. Viens no veidiem, kā uzlabot skolotāja profesijas pievilcību,

ir pievērst vairāk uzmanības pozitīvajiem faktoriem: pirmkārt, skolotāju profesionālajai

apmierinātībai un viņu viedoklim par to, kā un cik lielā mērā sabiedrība viņu darbu novērtē, un,

otrkārt, skolas videi un skolotāju darba apstākļiem. Apmierinātība ar profesiju parasti izraisa lielāku

pašatdevi, kas rada labāku sniegumu, tāpēc skolotāju pedagoģisko darbu, šīs profesijas pievilcību,

pedagoģisko metožu kvalitāti un skolēnu sekmes varētu palīdzēt uzlabot to mainīgo lielumu analīze,

kuri ietekmē apmierinātību un pedagoģiskā darba vērtības uztveri (Eurydice ziņojums, 2015, 105).

Izglītība ilgtspējīgai attīstībai atzīmē tās mācīšanās prasmes, perspektīvas un vērtības, kas

veicina un motivē cilvēkus pilsoniskai līdzdalībai. Lai mainītu formālās izglītības standartus un

mācību programmas un tās būtu vērstas uz ilgtspējību, praktiskajā dzīvē ir nepieciešams uzskatāmi

parādīt izpratni un viedokļus par ilgtspējīgu sabiedrību (latviešu izd. red. I. Liepiņa; 2008, 22).

Standartā ir noteiktas vairākas prasmes un zināšanas, lai skolotāja darbs būtu produktīvs un

kvalitatīvs. Piemēram, prasme saplānot mācību procesu saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem un

uzdevumiem, prasme izvērtēt un veicināt audzēkņa izaugsmi un mācību sasniegumus, sava darba

efektivitāti.

T. Koķe un E. Rupmeja (2001, 19) atzīst, ka, mainoties laikmetam, cilvēka dzīve humānisma

un demokrātijas ideju ietekmē kļūst aizvien labāka, vieglāka un attīstības iespējas kļūst pieejamākas

aizvien lielākai cilvēces daļai, arī pedagoģijā, kā jebkura zinātne meklē jaunas iespējas un tendences

pedagoģisko procesu uzlabošanā, to skaitā skolas pedagoģisko procesu efektivitātes palielināšanai.

Zelmenis (2000, 58) atzīst, ka skolas dvēsele un pedagoģisko panākumu noteicējs ir skolotājs.

Pat skolās ar trūcīgu materiālo bāzi gudri, prasmīgi un pašaizliedzīgi skolotāji gūst labus rezultātus.

Par skolotāju var iemācīties katrs, bet ne katrs var būt skolotājs meistars. Te ir nepieciešams,

noteikts pedagoģiskais talants un profesijas prasībām atbilstošas personības īpašības. Galvenās no

tām ir šādas:

15

1. interese par pedagoģisko darbu un mīlestību pret bērniem;

2. sava mācību priekšmeta satura pārzināšana un metodika;

3. spēja iejusties skolēna attīstības līmenī, priekšzināšanās un emocionālajā stāvoklī (empātija);

4. prasme izvirzīt pamatotas un konsekventas prasības smalkjūtīgā veidā (audzināt nemanot);

5. ticība panākumiem (pedagoģiskais optimisms). (I. M. Rubana, 2000, 52)

Skolotājam ir jābūt ne tikai kompetentam „mācību priekšmetā, mācību metodikā un

organizācijā” (Fjelds, 1998, 20), bet jābūt gan filozofam, gan psihologam, gan augsts klases

speciālistam, „kas prot attīstīt bērnu spējas” (Ļihačova, 2003, 12). Viņa darbībā jāizpaužas:

radošumam; aktivitātei; sadarbībai; atvērtībai; pašattīstībai vērstai uz mūžizglītību; atbildībai par

savas darbības galarezultātu; pozitīvas pieredzes ieviešanai; mākai strādāt ar modernām

tehnoloģijām (Ļihačova, 2003, 27).

Skolotājs iepazīst sevi kā profesionāli: vērtē savas stiprās puses, nepilnības, iespējas. Labam

skolotājam piemīt: empātija; elastība; tolerance; analītiskā domāšana; spēja būt komandas

dalībniekam; spēja iedvesmot un aizraut citus; spēja uzņemties atbildību; spēja pieņemt lēmumus;

spēja atzīt kļūdas; spēja veikt adekvāto pašvērtējumu; pašapziņa un pašmotivācija.

Mācību procesa kvalitāte ir atkarīga ne tikai no skolotāja profesionalitātes, bet arī no skolotāja

fiziskā un emocionālā veselības stāvokļa.

Augstās psiholoģiskās spriedzes un tās izraisītā stresa dēļ mazinās ne tikai pedagoga

darbaspējas un darba kvalitāte, bet arī rodas hronisks nogurums, depresija, neapmierinātība ar sevi

un apkārtējiem. Tas izraisa gan nesaskaņas ar darba kolēģiem, ģimenes locekļiem, gan veselības

pasliktināšanos un darba kavējumus. Skolotāja darbaspēju pasliktināšanās negatīvi ietekmē mācību

procesu un skolēnu attieksmi pret mācībām gan konkrētā priekšmetā, gan kopumā.

Skolotāja darbībai ir sava specifika. Darba laiks ir nenormēts un sākas ilgi pirms tam, kad

skolotājs ienāk klasē. Neskatoties uz to, ka stunda ir laikā ierobežota (ilgst 40 – 45 minūtes), tai

jābūt loģiski pabeigtai stundu sarakstu (sk. 1. Piel. 1. att.) (J.Marute, 2012).

Pārmaiņu laikā skolotājs ir mācību procesa veicinātājs, skolēnu gids, nevis instruktoru.

Skolotājs – instruktors  vienkārši stāv klases priekšā un formālas stundas/lekcijas, kuras skolēni

klausās, turpretim skolotājs – koordinators veicina brīvu domāšanu un palīdz mācību procesa

dalībniekiem panākt individuālu satura izpratni (J.Marute, 2012).

Skolotājs nav tikai profesija, bet arī dzīvesveids. Skolotājs – profesija, kura virzīta uz nākamo

paaudžu izglītošanu un audzināšanu.

16

Skolotāja darba organizācijai ir sava specifika. Pirmkārt, viņa darba laiks ir nenormēts.

Skolotāja darbadiena līdz ar novadītajām mācību stundām. Pēc tam seko dažādas ārpusstundu

nodarbības: konsultācijas skolniekiem, vecākiem, darbs pulciņos, burtnīcu labošana un gatavošanās

nākamas dienas nodarbībām. Daļu no šī darba skolotājs veic mājās, un tas nereti ieilgst līdz vēlai

nakts stundai (V. Zelmenis, 2000, 158).

Skolotāja profesijā ir vairāki ieguvumi. Ka viens no šāda veida ieguvumiem ir, ka gandrīz

nevienai profesijai oficiālais atvaļinājums nesastāda 48 darba dienas. Kā arī nav jāraizējas –

atvaļinājums vienmēr vasarā. Šajā laika posmā skolotājs pilnībā var atpūsties, reabilitēties un uzkrāt

jaunus „spēkus” nākamajam mācību gadam. Skolotājam ir garantēti valsts pabalsti – iespēju saņemt

kredītu, būt drošam par nākotni – pensiju, jo visi nodokļi tiek nomaksāti. Skolotājs var saņemt

apmaksātu mācību atvaļinājumu un slimības lapu.

Vēl viena būtiska prioritāte ir tā, ka skolotājs nav „ieslēgts” četrās sienās. Skolotājs kopā ar

izglītojamiem var apmeklēt dažādas ekskursijas, teātrus, kinoteātrus. Skolotājam vienmēr apkārt ir

jaunieši – jautri, smaidoši, pilni veselības.

1.2.2. Skolotāja kompetence

Kvalitatīvās izglītības iegūšanas pamats ir cilvēku dzīves uzlabošana un ilgtspējīga attīstība.

(Sustainable development goals) A. Pipere un Dz. Iliško (2015, 18) atzīst, ka vadlīniju dokuments

“Mācīšanās nākotnei” UNESCE (2011) norāda gan uz pedagogu kompetenču struktūru, gan arī

detalizēti apraksta to saturu. Izglītības ilgtspējīgas attīstības (IIA) kompetenču struktūra, baltās uz

četriem 21. gadsimta izglītības pīlāriem (Delors et al., 1996):

mācīties, lai zinātu, attiecas uz pedagogu izpratni par vietējās un globālās sabiedrības priekšā

stāvošiem izaicinājumiem, pedagogu un skolēnu potenciālo lomu (Fillmer, 1984) nosaka

pamatzināšanas, kas nepieciešamas skolotāja darbā: zināšanas par citiem cilvēkiem un kultūrām;

zināšanas par psiholoģiju, dinamiku, aizspriedumu ietekmi);

mācīties darīt attiecas uz praktiski izmantojamu prasmju un darbības kompetenču attīstību

saistībā ar IIA (Fillmer, 1984) uzskaita pamatprasmes, kas nepieciešamas skolotāja darbā: prasme

pilnveidot emocionālās spējas, kritisko zinātkāri par multikulturālām problēmām; prasme pilnveidot

spēju pozitīvi un emocionāli reaģēt uz dažādību multikulturālā vidē; prasme komunicēt ar skolēniem

no citām kultūrām; prasme novērtēt atšķirības dažādu subkultūru vērtību sistēmās; prasme vērtēt

17

zināšanas un prasmes skolēniem no citām kultūrām; prasme būt gatavam izvērtēt savas attieksmes

un vērtības).

mācīties dzīvot kopā attiecas uz partnerības attīstību un savstarpējās atkarības, plurālisma,

savstarpējās izpratnes un miera novērtēšanu (pedagogs sadarbojas ar citiem tādā veidā, lai- “Skola

bez disciplīnas ir kā dzirnavas bez ūdens, – tā kādreiz rakstīja zinātniskās pedagoģijas pamatlicējs,

17. gadsimta čehu pedagogs Jans Amoss Komenskis. Viņa atziņas pareizību apliecinājusi visu

turpmāko gadu pieredze. Disciplīna skolā nepieciešama ne vien tāpēc, lai nodrošinātu sekmīgu

mācību gaitu, bet arī lai izaudzinātu disciplinētu jaunu paaudzi, kas spētu harmoniski iekļauties

sabiedrības daudzveidīgajā darbībā un cilvēku savstarpējo attiecību sistēmā”. (V. Zelmenis, 2000,

258));

mācīties būt pievēršas pedagoga personīgajām īpašībām un spējām darboties ar lielāku

autonomiju, izpratni un personīgo atbildību saistībā ar ilgspējīgo attīstību (pedagogs ir tas, kurš-

“visu cauru dienu ir aicināts būt par aktieri, draugu, aukli un ārstu, treneri apsūdzētāju un apsūdzēto,

naudas aizdevēju, taksometra šoferi, psihologu, aizbildni, tirgotāju, politiķi un ticības uzturētāju.

Esmu skolotājs”) (E. Veizāns, 2002).

Visā pasaulē ir nozīmīgs jautājums par izglītības kvalitāti. Skolotāja kompetence sāk jau

veidoties augstskolā, vēlāk skolotājs to attīsta un pilveido savas darbības laikā. Kā atzīst I.

Degtjarjova: “Augsti kvalificēts skolotājs ir garants skolēna tapšanai par labu speciālistu jebkurā

jomā.”

Pedagoģiskajā literatūrā jēdzienu kompetence ir analizējuši daudzi zinātnieki: F. V. Pārkejs, T.

Koķe, E. Rupmeja, A. Šteinberga, I. Degtjarjova utt. Visiem zinātniekiem ir savi uzskati un

viedokļi, kas tad īsti ir kompetence. Dažu autoru uzskati sakrīt, bet dažiem ir citādi viedokļi, kas ir

skolotāja kompetence.

A. Šteinberga (2013, 67) raksta, ka kompetence ir zināšanu, prasmju un attieksmju

pielietošana profesionālajā darbībā. Tā veidojas uz personības spēju pamata. Pedagoģisko spēju

komponenti ir erudīcija, augsta saskarsmes un sadarbības prasme, prasme mērķtiecīgi organizēt savu

un citu darbību, kā arī augsta emocionālās inteliģences pakāpe.

T. Koķe, E. Rupmeja (2001, 5) norāda, ka “Mūsdienu skolotāju kompetence personības teoriju

jomā ir krietni augusi un neierobežojas vairs vien šo teoriju zināšanas līmenī. Daudzi skolotāji savā

pedagoģiskajā darbībā ne vien radoši izmanto vērtīgākās atziņas, bet pat papildina, interpretē tās

konkrētu situāciju kontekstā. Šī tendence izmantot zinātniskās atziņas praksē ir likumsakarīga, jo

18

mūsdienu sarežģītais un pretrunu pilnais laikmets nemitīgi liek meklēt jaunas pieejas un paņēmienus

darbam ar skolēniem, kas sen vairs nepakļaujas skolotāju viennozīmīgam prasībām un pavēļu

tonim”.

21. gadsimtā skolotājam gan savā darbā, gan ikdienā jāsakaras ar dažādām jaunām

tehnoloģijām. Kā rezultātā skolotājam jābūt vēl vienai kompetencei – digitālajai. Digitālā

kompetence – spēja izmantot tehnoloģijas, lai iegūtu, uzkrātu, veidotu, novērtētu un apmainītos ar

informāciju, lai droši komunicētu un līdzdarbotos sadarbības/ sociālajos tīklos, izmantojot interneta

un tehnoloģiju iespējas; spēja pārliecinoši un kritiski izmantot informācijas tehnoloģijas mācībās,

darbā un brīvajā laikā. (I. Īvāne, 2015, 4)

Skolotāja darbības kodols ir profesionālā kompetence. Skolotāja profesionālā kompetence ir

pieredzes gūšanas iespējās pamatota spēju un pieredzes individuāla kombinācija” (I., Maslo, I.Tiļļa

2005) kā arī izglītības procesā iegūtā un uz zināšanām, pieredzi, vērtībām un attieksmēm balstītā

spēja, kas izpaužas prasmēs un gatavībā pedagoģiskajai darbībai (D. Kalniņa, Ē. Lanka, 2010).

Skolotāja darbības struktūras saturu (jeb kompetenci) veido trīs komponentes: personiskā,

profesionālā un sociālā. Skolotāja kompetenci vērtē pēc vairākiem kritērijiem: priekšmetiskā,

organizatoriskā, izziņas, konstruktīvā un komunikatīvā (skat. 1.3. attēlu). Skolotāja kompetences

modelis apstiprina I. Vedina teikto par cilvēka dzīvi un darbību: „Cilvēka dzīvi un darbību tieši

nosaka trīs pamatfaktori: bioloģiskais, sociālais un personiskais. Bioloģiskais faktors balstās un

noteiktām dzīvības programmām. Sociālā faktora pamatsaturu veido kultūras pasaule. Personiskais

faktors izpaužas indivīda pašaktualizācijas īpatnībās” (Vedins, 2008).

Personisko komponenti raksturo skolotāja personības īpašības, t. sk. attieksmes, griba,

saskarsme ar audzēkņiem un citiem skolotājiem, ar citiem pedagoģiskajiem darbiniekiem,

speciālistiem un vecākiem, radošā darbība, gatavība nepārtraukti izglītoties atbilstoši jaunākajām

pedagoģijas un psiholoģijas atziņām un aktualitātēm profesijā. Personisko komponenti raksturo

orientācija uz rezultātu, efektivitāte, uzticamība, vērtību izpratne un ētika.

Pēc autores domām profesionālās komponentes pamatā ir kvalifikācijas raksturojums, kas

ietver konkrētās profesionālās prasības speciālistam, kā arī balstās uz profesionāli nozīmīgām

īpašībām. Profesionālo komponenti var raksturot pēc dažādām pazīmēm: kvalifikācijas prasībām,

profesionālās darbības struktūras, profesionālām pamatfunkcijām, profesionālo prasmju

klasifikācijas utt. Sociālā komponente nozīmē personības veiksmīgu rīcību īpašos nestandarta

apstākļos, prasme izmantot komunikācijas stratēģijas, lai īstenotu komunikatīvos mērķus. Tā ir spēja

19

iesaistīt un aizraut, motivēt citus, saglabāt paškontroli, būt pārliecinātam par sevi, atvērtam un

radošam, ar prieku palīdzēt citiem ar padomu, prasmīgi vadīt sarunas, spēt risināt konfliktus un

pārvarēt krīzessituācijas (I. Degtjarjova, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, 71).

1.3. att. Skolotāju kompetence (I. Degtjarjova,)

Skolotāja profesionālās kompetences saturs ietver sevī arī zināšanas, prasmes un attieksmes,

kas nepieciešamas viņa profesionālajā darbībā:

zināšanas par personības attīstību, mācību organizēšanu, savu mācību priekšmetu, saskarsmi

un sadarbību;

prasmes mācīties un mācīt, motivēt, sadarboties un vadīt, risināt problēmas, kontrolēt un

vērtēt;

attieksmes pret profesiju, skolēniem, vērtībām un problēmām.

F. V. Pārkejs ir pētījis, kas raksturo profesionālu skolotāju. Tās ir pamatzināšanas,

pamatprasmes, refleksija un problēmu risināšana (Parkay, 2006).

Skolotāja profesionālo kompetenci raksturo šādas pamatzināšanas:

zināšanas par sevi un skolēnu;

amata zināšanas;

priekšmeta zināšanas;

20

pedagoģijas teorijas zināšanas;

zināšanas pētniecībā.

Skolotāja profesionālo kompetenci raksturo šādas pamatprasmes:

mācīšanas un tehnoloģiju lietošanas prasme;

starp personu prasmes.

M. A. Mārtineta, D. Reimonda un K. Goters uzskata, ka skolotāja profesionālā kompetence

pilnveidojoties profesionālajā darbībā, mainās līdz ar to (Martinet, Raymond, Gauther, 2001). Par

kompetenci liecina veiksmīga, efektīva un produktīva skolotāja darbība.

Savukārt profesionālās izglītības iestādes (PII) skolotājiem ir specifiskās kompetences. PII

skolotājam ir nepieciešamas izpratne un prasmes, lai būtu meistarīgam/ zinošam skolotājam, šāds

skolotājs arī saprot, ka zinātne un informācija nav statiska, tā visu laiku attīstās (National Science

Education Standards, 1996, 57). PII skolotājam jāzina: pedagoģisko problēmu analīzes un sintēzes

metodes un paņēmieni; darbā izmantojamo tehnisko mācību līdzekļu uzbūve, darbības principi,

lietošanas noteikumi; veicamā darba tehnoloģija un organizācija, ar izglītību saistītie normatīvie

materiāli; darba aizsardzības un vides aizsardzības, darba tiesisko attiecību normas.

Kā arī jālieto praksē teorētiskās zināšanas un tās nepārtraukti papildināt. Skolotājam ir

jāatbild: par veikto pamatuzdevumu izpildes norisi un rezultātiem; par paša pieņemtajiem

lēmumiem; par uzticētajiem darba līdzekļiem un priekšmetiem; par citu savā darbībā skarto cilvēku

drošību; par iekšējās darba kārtības ievērošanu; par vadītāja rīkojumu vai norādījumu pildīšanu (232

mazā grupa, profesionālās izglītības pedagogi).

Emocionālā kompetence ir samērā jauns jēdziens zinātniskajā literatūrā. Tas saistīts ar Daniela

Goulmena (D.Goleman), K. Sārni (C.Saarni), Ruvena Bar–On (R.Bar–On) emocionālās inteliģences

koncepcijām. D.Goulmens pirmais sāk izmantot jēdzienu emocionālā kompetence, norādot, ka tā ir

emocionālās inteliģences izpausme darbībā (Goleman, 1995). Darbību uzsver arī K. Sārni,

emocionālo kompetenci definējot kā veiksmīgu pašvadību emocijām bagātā saskarsmē (Saarni,

2000a). Tātad var secināt, ka emocionālā inteliģence un emocionālā kompetence ir emocionālo

procesu divi aspekti, emocionālā inteliģence – indivīda emocionālās spējas, emocionālā kompetence

– prasme šīs spējas izmantot izvirzīto mērķu sasniegšanai (L. Kriumane, 2013, 32).

1.2.3. Skolotāja emocionālā inteliģence

21

Audzināšanā nozīmīgs ir ne tikai emocijas kā psihes parādība, bet gan prasme tās “lietot” –

emocionālā inteliģence, kas ir gan audzināšanas līdzeklis, gan var būt kā viens no audzināšanas

uzdevumiem. Daniels Goulmans (citēts no: Spring Valley, 2005) emocionālo inteliģenci definē kā

„spēju pazīt savas un citu emocijas, lai motivētu sevi un spētu labi vadīt savas emocijas, kā arī

emocijas attiecības ar citiem cilvēkiem”. Jēlas universitātes psihologi Peters Salovejs un Džons

Meijers emocionālo inteliģenci skaidro kā “spēju kontrolēt un regulēt savas un citu jūtas, izmantot

tās kā ceļvedi domām un darbiem”. Abas šīs definīcijas norāda, ka emocionālā inteliģence ir saistīta

ar mūsu spējām domāt, izprast savas emocijas un izmantot šīs zināšanas rīcībā. Cilvēks var būt

inteliģents, taču ne vienmēr viņam ir spēja vadīt savas emocijas. Gudram cilvēkam piemīt ne tikai

inteliģence, bet arī izpratne par cilvēka dabu.

Emocionālā inteliģence nav iedzimta, tā nav nolemtība vai balva, to var attīstīt savas dzīves

laikā jebkurš cilvēks, ja vien viņam nav būtiski limbātiskās smadzeņu daļas (tā ir smadzeņu daļa, kas

atbild par emocionāliem procesiem) bojājumi. Emocionālo inteliģenci nodrošina četru vienkāršu

darbību izpilde:

savu emociju atpazīšana un atbilstīga uzvedība;

citu cilvēku emociju atpazīšana un atbilstīga uzvedība;

empātijas jeb līdzpārdzīvojuma apgūšana un vadība;

prasme veidot daudzveidīgas attiecības ar līdzcilvēkiem. (A. Šteinberga, 2013, 47).

Pedagoģiskā darbība nav iedomājama bez jūtu sfēras. Te parādās simpātijas un antipātijas, kā

arī visa cilvēku emociju palete (prieks, skumjas, bailes, dusmas, niknums) – atkarībā no situācijas,

bet vispirms no dalības personu saskarsmes veida. (N. Hupercs, E. Šinclers, 1975, 15).

M. Pļaveniece un D. Škuškovnika (2002, 77) atzīmē, ka arī balss tonis, intonācija, runas

temps, pauzes un balss modulācija ir cieši saistīta ar tiem smadzeņu centriem, kas nosaka emocijas,

līdz ar to liecina par runātāja, tai skaitā skolotāja un skolēna, noskaņojumu, attieksmi pret sarunu

partneri un notiekošo. Spēcīgo emociju iespaidā ir grūti kontrolēt balss skaļuma maiņas. Apmēram

70% cilvēku balss kļūst skaļāka, kad viņi izjūt stresu, bet var būt arī izmisuma izpausme. Agresīvā

intonācija var aizvainot cilvēkus un izsaukt pretreakciju, - līdz ar to neizdevušos saskarsmi.

Skolotājam ir jāzina savu audzēkņu psiholoģiskās īpatnības un jāpielieto efektīvas

komunikācijas stratēģijas, dažādos veidos veicinot to apguvi arī skolēniem. Tāpēc skolotāju

uzdevums ir radīt iespēju skolēniem tieši skolā kontaktēties ar dažādu psiholoģisko tipu pārstāvjiem

un, piemēram, dalot darbam grupās, ņem vērā dualitātes principu, vai vismaz iesaistīt katrā grupā

22

skolēnus, kas pārstāv dažādus psiholoģiskos tipus. Šādā veidā var kaut daļēji kompensēt ģimenē

tūkstošo saskarsmi un pieredzes iegūšanu, sadarbojoties ar dažādu psiholoģisko tipu pārstāvjiem (T.

Koķe, E. Rupmeja, 2001, 80).

M. Dūka (Saskarsmes barjeras) uzskata, ka saskarsmes pamatā ir uzticēšanās partnerim. Ja

cilvēki uzticas viens otram, tad saskarsme ir pozitīva un partneri cenšas netraumēt viens otru,

ikviena saruna dod pozitīvus rezultātus. Ja cilvēki neuzticas viens otram, tad visbiežāk veidojas

saskarsmes psiholoģiskās barjeras.

Ļoti būtiski, lai skolotāja vārdi saskanētu ar darbiem un viņi paši ievērotu ētikas mij kultūru

saskarsmes principus. Šādus pamatprincipus formulējis D. Keils (Kale, 1997):

cienīt citu kultūru cilvēkus, nenocīnāt citu cilvēku kultūras identitāti ne vārdos, ne bezvārdu

saskarsmē;

tā kā patiesība ir sociāla konstrukcija, centies raksturot savu pasaules uztveri pēc iespējas

precīzi, apzināti nemaldinot citus;

iedrošināt citu kultūru cilvēkus izpaust savai kultūrai raksturīgo, unikālo;

uzsvērt kopīgo, nevis atšķirīgo kultūras vērtības un ticējumos (M. Dirba, 2003, 112).

Atvērtība un atklātība ir vēlēšanās un gatavība dalīties izjūtās, pārdzīvojumos un domās ar

citiem. Atvērtība ir cieši saistīta ar refleksiju – spēju atspoguļot bijušo. Atvērtība ir svarīga, lai

cilvēks izprastu pats sevi, kā arī līdzcilvēku izjūtas, rīcību, tās motīvus, reālās dzīves notikumus (I.

M. Rubana, 2000, 31).

Kolomeiši (A. A. Colomeischi, 2015,1071) pētījuma rezultāti parāda, ka izdegšanas sindroms

atšķiras starp skolotājiem, kuriem piemīt emocionālā inteliģence. Skolotājiem, kuriem ir augsts

apmierinātības līmenis ar sevi retāk ir novērojams izdegšanas sindroms. Šie skolotāji retāk ir

pakļauti noguruma sajūtai.

Svarīga ir arī vide, kurā notiek komunikācija – vai tā ir klases telpa vai mācību stunda, vai tas

izlaiduma vakars, ekskursija vai pēc stundas – katrā no šīm situācijām ir jāizvēlas citi sarunu temati,

stils un veids. Tas nenozīmē, ka skolotājam ir jāzaudē sava skolotāja loma. Pastāv arī komunikācijas

barjeras, kuras var traucēt produktīvai komunikācijai:

valodas, reliģijas, sociālkulturālās tradīcijas;

statusa, lomas un pozīcijas barjeras;

vecuma barjeras;

23

individuāli tipoloģiskās barjeras (temperaments, emocionalitāte, kontroles lokuss, izziņas

darbības stils utt.)

Neviena no šīm barjerām nav tikai objektīva, bet, ja cilvēks neņem vērā šādu barjeru

pastāvēšanu, tad komunikācija var tikt apgrūtināta (A. Šteinberga, 2013, 50).

1.4. att. Skolotāja profesionālās kompetences kritēriji

G. Puķīte (2014, 22) norāda ka skolotājam jāpiemīt (sk. 1.4. att.):

prasmei savu pedagoģisko darbību mainīt atbilstoši bērnu vajadzībām un interesēm;

prasmi saprātīgi mainīt plānus un prioritātes atbilstoši apstākļu, darba prasību, situāciju vai

iestādes/nozares vajadzību izmaiņām;

spēju šaubīties par tradicionāliem risinājumiem pedagoģiskā mērķa sasniegšanā;

izpratnes un iejūtības parādīšanu;

pārliecību, veicot mācību un audzināšanas darbu;

interesi pētīt alternatīvas un atsaukties radošiem risinājumiem, izmantojot intuīciju,

eksperimentus un jaunu skatījumu.

Personiskās apakš kompetence pedagogu darbībā iespējams noteikt pēc rādītājiem, ko

raksturo:

prasme veidot runas un uzvedības kultūru, uzklausīt citus un veidot efektīvu komunikāciju,

kas nodrošina atklātu saziņu iesaistīto personu starpā;

prasme uzturēt koleģiālas attiecības un sadarboties ar kolēģiem, apmainīties ar nozīmīgu

informāciju;

24

prasme izvērtēt savu profesionālo darbību – analizēt izvēlēto mācību līdzekļu (metožu,

formu u.c.) atbilstību audzēkņu spējām un izglītības mērķiem, savu sadarbību ar audzēkņiem

un tās rezultātus, izvērtēt un pilnveidot savu profesionālo meistarību, veicināt sava darba

efektivitāti;

prasme reflektēt.

Pedagogu profesionālās kompetences pilnveidei pastāv gan dabīgās barjeras (tādi objektīvi

šķēršļi kā nepietiekama materiālā bāze, liels bērnu skaits grupā, nepietiekams skolotāja palīga

atbalsts), gan mākslīgās barjeras (pedagogu priekšstati, uztveres, ieradumu noteiktie šķēršļi).

Kā rezultātā šo kompetenču ietekmē - personiskā, profesionālā un sociālā – var tieši ietekmēt

izdegšanas sindroma attīstību.

25

1.3. Darba vides un ergonomisko risku raksturojums

Vide ir fiziskā, sociālā, garīgā un informatīvā apkārtne, kur šie specifiskie vides aspekti

atrodas nepārtrauktā savstarpējā mijiedarbībā. Šajās attiecībās fiziskā vide ir dabas vai cilvēka

veidota vide, ko raksturo fizikālie apstākļi un telpiski priekšmetiskais lietu kopums. Sociālā vide ir

indivīda dzīves sabiedriskā apkārtne, attiecības starp cilvēkiem, viņu veidotajām materiālajām un

garīgajām vērtībām. Informatīvā vide ir resursu un procesu kopums, kas demonstrē katras konkrētas

sabiedrības vai indivīda uzkrātās un lietotās zināšanas ( Z. Rubene, 2010).

Pedagoģiskā procesa psiholoģiskos faktorus satur gan vide, gan personība, gan kā savstarpēja

mijiedarbība. Analizējot jēdziena „vide” skaidrojumu psiholoģijas (A Dictonary of Psychology,

2001, 246) un Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā (2000, 188)  tiek secināts, ka vide ir fiziskā

un garīgā (materiālā un nemateriālā, taustāmā un netaustāmā), arī sociālā apkārtne, apkārtējā viela

(matērija), apstākļu, objektu un indivīdu, kā arī to savstarpējo attieksmju un mijiedarbības kopums,

kas ir atšķirīgs no indivīda ģenētiskajiem faktoriem (M. Dūka, L. Rutka Izglītības iestādes kā

organizācijas kultūra, 2012). 

Skolas vide nav atraujama no skolas tradīcijām, vēstures, pasākumiem un garīgajām vērtībām,

kas uzkrātas gadu desmitos. Labvēlīga skolas vide nav iedomājama bez sakārtotas fiziskās vides. Tā

ir gan skolas sakoptība – ārējā un iekšējā, estētiskums, mūsdienīgs dizains, ērts mācību telpu

iekārtojums un atbilstošs aprīkojums, telpaugi un svaigs gaiss, labs apgaismojums, siltums, sakārtots

sporta komplekss, kulturālās higiēniskās labierīces, iespēju robežās – katram savs stūrītis garderobē,

mācību vai atpūtas telpā, vide pietuvināta mājas apstākļiem (Kručinina M., 2001,80).

Ž. Roja (2012) uzskata, ka tikpat svarīgs ir darba un atpūtas telpu nodrošinājums pedagogiem.

Skolotājs savā ikdienas darbā saskaras ar vairākiem riska faktoriem skolā. Dotie riska faktori

nav atkarīgi tikai no skolotāja. Skolotāju darba vides riska faktori ir (sk. 2. pielikumu):

• mehāniskie faktori – paklupšana, aizķeršanās, priekšmetu uzkrišana, satiksmes negadījumi,

nokrišana no augstuma, iegriešana utt.

• fizikālie faktori – troksnis, vibrācija, apgaismojums, mikroklimats, starojums u.c.

• putekļi – krīta putekļi, sadzīves putekļi u.c.

26

• ergonomiskie faktori - fiziski smags darbs, smagu priekšmetu pārvietošana, redzes pārslodze,

balss pārslodze, darbs piespiedu pozā, t.sk. stāvus vai sēdus u.c.

• psihoemocionālie faktori – augsta atbildība, kontakts / konflikti ar skolēniem un viņu

vecākiem, nemaināms grafiks, garas darba stundas, emocionāla un fiziska vardarbība vai tās draudi,

īsi darbu izpildes termiņi, daudzi darbi vienlaicīgi u.c. (J.Marute, 2012).

Ikdienas darbā skolotājs saskaras ar šiem riska faktoriem skolā (sk. 1.5. att). Pamatā šiem riska

faktoriem ir psihoemocionālā slodze, tējas, kafijas lietošana savā uzturā, paaugstināts fona troksnis it

īpaši starpbrīžu laikā. Visi šie minētie skolotāja darba vides riski var kaitēt skolotāju veselībai. Kā

rezultātā skolotājiem ir jāievēro preventīvie pasākumi, šo risku mazināšanai.

27

1.5. att. Darba un mācību vides riska faktori (Ž. Roja, 2012)

Faktori, kas raksturo skolotāja darba vidi, var izraisīt stresu, kā rezultātā rodas izdegšanas

sindroms. Skolotāja pienākumi nav tikai mācību stundu novadīšana un audzēkņu audzināšana, bet

arī piedalīšanās dažādos pasākumos, konkursos, kas prasa skolotāju papildus laiku. Daudzi skolotāji

netiek galā ar saviem pienākumiem un uzdevumiem darba laika ietvaros, tāpēc laika deficīta dēļ

lielākā daļa skolotāju pilda savus darba pienākumus mājās (Ž. Roja, 2012).

28

Šo visu faktoru kopums var radīt arī nogurumu gan emocionālo, gan fizisko. (Eglīte, Cīrule, ,

2004 60) skaidro definīciju nogurums - pārmērīgās darba slodzes sekas. Noguruma rašanās saistīta

ar maksimālā pieļaujamā enerģijas patēriņa pārsniegšanu (sk. 1.6. att.). Pēc laika parasts nogurums,

kas rada īslaicīgu noteiktu ķermeņa daļu darba spēju pasliktināšanos un kas ir viegli novēršamas ar

atpūtas palīdzību, var pāriet hroniskā jeb patoloģiskā nogurumā ar nopietnām, grūti novēršamām

vispārīga rakstura sekām.

1.6. att. Faktori, kas ietekmē nogurumu (Eglīte, Cīrule, 60)

Pareizi ierīkota darba vieta ļauj samazināt laiku darba uzdevumu pildīšanai, nogurumu kā arī

veikt pienākumus/uzdevumus ātrāk. Nav vienota standarta pareizās darba vietas

izveidei/organizēšanai. Vienam cilvēkam šī darbavieta šķitīs ērta, bet citam nē. Tomēr, lai labākā

veidā organizēt darba vietu, nepieciešams ņemt vērā ergonomiku. Latvijas Ergonomikas biedrība

(Par ergonomiku) skaidro, ka vārdam ergonomika ir grieķu izcelsme, un tulkojumā tas nozīmē

ergon – (cilvēka) darbs un spēks, nomos – likums vai noteikumi. Tātad ergonomika ir zinātne par

cilvēka attiecībām ar darbu. Ergonomika - ir darba procesa un darba vides piemērošana cilvēka

psihiskajām un fiziskajām iespējām, lai nodrošinātu efektīvu darbu, kas neizraisa draudus cilvēka

veselībai un kuru var viegli izpildīt.

Skolotāja darba pozas mācību procesa laikā ir vai stāvēšana, vai sēdēšana, darbs ar datoru, arī

brīva pārvietošanās pa telpu. Nepareizas darba pozas var attīstīt dažādus nelabvēlīgus veselības

29

kaitējumus, piemēram, sāpes muguras kakla, jostasvietas un krustu daļā, plecu sāpes un tirpšana.

Radītās pārmaiņas muguras kakla daļā un redzes sasprindzinājums var veicināt darbiniekiem

galvassāpes, pastiprinātu nogurumu, kā arī miega traucējumus. Ilgstošs darbs stāvus var radīt

asinsrites traucējumus kājās, kā rezultātā attīstīt sāpes un tirpšanu.

Darba vietā viens no būtiskākajiem fizikāliem faktoriem ir apgaismojums. Mācību kabinetos ir

divu veidu apgaismojums – dabīgais un mākslīgais. Apgaismojuma līmeņi ir noteikti MK

noteikumos Nr. 359. Mācību kabinetos apgaismojuma līmenim jābūt 300 luksi, bet virs tāfeles 500

luksi.

Skolotāju un izglītojamo pašsajūtu ietekmē telpu mikroklimats un ventilācija. Starpbrīžu laikā

ieteicams ir vēdināt mācību kabinetus. Mācību kabinetos, kuros notiek laboratorijas darbi, praktiskie

darbi (profesionālās izglītības iestādēs, piemēram, metināšanas darbi) tiek izmantota piespiedu

ventilācija. Skolas telpu mikroklimatam ir jāatbilst MK Nr. 359., ka mācību kabinetos aukstajā

periodā jābūt 19,0 – 25,0 °C un siltajā periodā 20,0 – 28,0 °C.

Pirmreizējās veselības pārbaudes tiek veiktas pirms darba līguma noslēgšana. Ir sastādīti un

apstiprināti to personu saraksti, kuru darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Šiem

darbiniekiem tiek veiktas veselības pārbaudes. Obligātās veselības pārbaudes veiktas savlaicīgi

(pirmreizēji/periodiski reizi gadā), to apliecina ģimenes ārsta ieraksti (J.Krastiņš, B.Fricsone, 11).

Skolotāji ik gadu veic obligāto veselības pārbaudi, ko nosaka (MK noteikumi Nr.494 (1.

Pielikums), Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros

nodarbinātās personas tiek pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm, 2001).

1. pielikums Ministru kabineta

2001. gada 27. novembra noteikumiem Nr. 494

30

Darbu saraksts un obligāto veselības pārbaužu biežums personām, kuras nodarbinātas darbā, kas saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai

1

. 3

. 1

.

Pedagogu stress un stresori

V. Siņeļņikovs (2004, 26) savā grāmatā raksta, ka jēdziens stress ir ienācis pavisam nesen. Tas

aizgūts no angļu valodas (stress – saspriegums) un apzīmē spriedzes stāvokli, kāds cilvēkam rodas

spēcīgu iedarbību ietekmē. Šim terminam tiek piešķirta negatīvu nozīme, aizmirstami, ka tas apzīmē

noteiktu procesu, virzību. Tas ir, pats sasprindzinājums nevar būt ne slikts, ne labs. Dzīve nevar būt

bez sasprindzinājuma. Tāpēc ka dzīve ir kustība un tātad – stress. Viss ir atkarīgs no iedarbības

pakāpes un no cilvēka sagatavotības slodzei, precīzāk, no viņa trenētības

P. Krīgers (2010, 10) atzīst, ka dažādu stresa definīciju vidū ir viena, kas guvusi plašu atzinību

un, iespējams, sniedz informāciju, kas ļauj labāk saprast šo jēdzienu: “Stress ir būtisks starp

prasībām un (indivīda) atbildes spējām uz tām tādos apstākļos, kuros nespēja apmierināt šīs prasības

izraisa (uztveramas) sekas.” Saskaņā ar šo definīciju stress rodas gadījumos, kad indivīds jūt, ka

apkārtējās vides prasības ir augstākas nekā viņa spējas tās apmierināt, un saredz šajā situācijā

draudus savai stabilitātei, t. i., cilvēki jūt, ka viņi zaudē kontroli pār situāciju.

Hanss Selje ir pierādījis, ka neliela stresa deva palīdz atgūt jaunību, dzīves spēkus, liek

izstrādāt iemaņas, kā tikt galā ar sarežģītām dzīves situācijām.

Cilvēku sabeidz nevis stresa radītais sasprindzinājums, bet gan nesagatavotība dzīvei un tām

situācijām, kas dzīvē rodas (V. Siņeļņikovs,2004, 26).

M. Eglīte, (2012) uzskata, ka stress var būt gan pozitīvs, gan negatīvs. Bieži vien cilvēks stresa

apstākļos var padarīt daudz vairāk – tādējādi izpaužas stresa veicinošā iedarbība. Tātad ir svarīgi

31

sabalansēt darba apjomu ar darbspējām, taču to var izdarīt tikai laika gaitā, pakāpeniski novērojot

cilvēku.

Autore tāpat uzsver, ka darba devējiem jāsaprot, ka viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem

stresa novēršanai ir raudzīties, lai darba uzdevums un apjoms atbilstu cilvēka darbspējām, tātad

jāregulē darba slodze. Jākontrolē, vai nodarbinātajam ir pietiekami daudz darba vai arī par maz

darba, vai viņš nav pārāk noslogots. Visi šie trīs aspekti ir ļoti svarīgi, jo cilvēks, kuram darbā nav

ko darīt, var justies daudz sliktāk nekā tas, kurš netiek ar savu darbu galā.

Vairāki darba sociālie apstākļi var radīt stresa situācijas, piemēram, darbu sadalījums pa

dzimumiem, nevienlīdzība darba vietā, sliktas attiecības starp uzņēmuma vadītājiem un

nodarbinātajiem, nesaskaņas ar darbabiedriem. Attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem preventīvie

pasākumi stresa novēršanai varētu būt šādi:

veciem cilvēkiem nevajadzētu strādāt vieniem;

ieteicams komandu darbs, kurā atsevišķus konkrētus pienākumus var uzticēt veciem

cilvēkiem;

nevajadzētu šiem cilvēkiem mainīt darba profilu, laiku, grafiku, režīmu;

vajadzētu izturēties pret veciem cilvēkiem saprotoši;

būtu jāorganizē preventīvie pasākumi, lai šie cilvēki nejustos nevajadzīgi. Cilvēki darbā

vēlas gūt sociālus kontaktus, draudzību, sapratni un profesionālu atzinību (Eglīte, 2012,

674).

T. Uzole publikācijā „Stress un izdegšanas sindroms” atzīst, ka ikdienā cilvēks saskārās ar

dažādiem notikumiem, kas varētu izsaukt stresu un kļūt par stresa avotiem – stresoriem. Daži no

tiem ir saistīti ar apkārtējo vidi (toksīni, karstums, aukstums), citiem piemīt psiholoģiskā daba

(pašnovērtējuma pazemināšanās, depresija), citiem – socioloģiskā (bezdarbs, tuva cilvēka nāve), vēl

citiem – filozofisks raksturs (dzīves mērķi, laika izmantošana).

Kā viens no stresa noteicošiem faktoriem ir psiholoģiskais klimats darbā. Dr. Ērika Rutkovska

raksta, ka psiholoģiskais klimats darbā ir atkarīgs no organizatoriskiem un psiholoģiskiem faktoriem

- darbinieku savstarpējām attiecībām, psiholoģiskās saderības un vadības stila. Labvēlīgam

psiholoģiskajam klimatam ir raksturīga cilvēku savstarpējā uzticēšanās, atvērtība, gatavība

sadarboties, apmierinātība ar piederību grupai. Darba kolektīva psiholoģiskajā veselībā svarīga vieta

ir vārdam tolerance. Tā ir spēja sadarboties, pieņemt pretējas vērtības. Tā atspoguļo cilvēka

pieredzi, kultūru, temperamentu. Cilvēki pēc savas tolerances var būt ļoti dažādi. Cilvēki ar augstu

32

tolerances līmeni ir līdzsvaroti, var paredzēt viņu reakciju. Turpretī cilvēki ar zemu toleranci ir

negatīvas enerģijas nesēji. 

P. Krīgers (2010, 108) nosaka, ka individuālās īpatnības nosaka saderību ar darba apstākļiem:

katrs cilvēks ir atšķirīgs, katram ir sava motivācija, dažādas spējas, individuālās īpatnības utt. Tāpēc

viņu reakcija uz vienu un to pašu situāciju var būt ļoti dažāda.

Maija Eglīte (2012, 772) atzīst, ka hroniskais stress darba vietā var palielināt iespēju saslimt ar

asinsrites sistēmas slimībām divos veidos (sk. 1.7. att.):

1) tieši, ietekmējot psiho fizioloģiskos procesus;

2) netieši, ja attīstās ar stresu saistīti kaitīgie ieradumi, piemēram, smēķēšana, alkoholisms,

pastāvīga pārēšanās. Pētījumi rāda, ka stress var paaugstināt arteriālo asinsspiedienu, paātrināt sirds

ritmu, izraisīt aritmijas, stenokardijas, paātrināt asins sarecēšanu. Stress veicina dažādu psiho

somatisko slimību, to vidū koronārās sirds slimības, attīstību. Depresija un bažas arī paaugstina

koronārās sirds slimības (KSS) risku, un tai ir sliktāka prognoze.

1.7.

att.

Saistība starp darba stresu, dažādām asinsrites sistēmas slimībām un dzīvesveidu

(Eglīte 2012, 772)

Stresa radītie kaitējumi apkopoti 1.1. tabulā. Stress var izraisīt dažādus fiziskus, psiholoģiskus

un arī sociālus efektus.

1.1. tabula

33

Stresa radītie kaitējumi, Eglīte (2012, 772)

Kā liecina pētījumu rezultāti (Byrne, 1999; Maslach, Schaufeli, & Leiter, 2001), pedagoga

profesija pieder pie stresam pakļautām profesijām.

Saskaņa ar T. Uzoles 2003. g. veikto pētījumu, 54% Latvijas pedagogi novērtē savu profesiju

kā darbību, kas pakļauj viņus lielam stresam. Šajā T. Uzoles pētījumā tiek izcelti galvenie ar

pedagoga stresu saistītie avoti: izglītojamo neatbilstoša uzvedība, neadekvātas prasības un

nesabalansēta atbildība, darba organizācija, noslogotība, laika trūkums.

Spriedzi izraisošie faktori pedagoga darbā: pieaugošā sociālā nevienlīdzība, mainījies

skolotāja – skolēna attiecību modelis, darba pienākumu apjoma palielināšanās, profesijas sociālā

statusa pazemināšanās, vecāku ietekmes samazināšanās, atbalsta un atzinības samazināšanās no

sabiedrības puses. Šie faktori rada pedagogos nedrošību attieksmē pret savu darba novērtējumu un

nesekmē profesionālo attīstību.

Pēc psihologa L.I.Vasermana domām pedagogu sociālās frustrētības augstais līmenis ir saistīts

ar sociāliem faktoriem (neapmierinātību ar sociālo, materiālo, ģimenes sadzīves statusu) un ar tiem

profesionālās darbības faktoriem (neapmierinātība ar izglītības līmeni, perspektīvām,

psihoemocionālo spriedzi, pedagoģiskās darbības potenciāli konfliktējošo raksturu, saskarsmes

problēmām u.c.), kas galu galā noved pie pedagoģiskās darbības subjektīvās nozīmības

samazināšanās un aktīvas intereses pret profesiju zudumu (Беребин, Вассерман, 1996).

T. Uzole (Profesionālais stress un tā vadīšana) izdala šādus pedagogu stresa avotus:

Vāja skolēnu disciplīna, sākot no zemas skolēnu motivācijas, līdz atklātai nedisciplinētībai.

Laika trūkums un darba pārslodze;

Nelabvēlīga skolas atmosfēra, nelabvēlīgās attiecības ar direktoru un kolēģiem;

34

Slikti darba apstākļi, tai skaitā resursu trūkums un ēku fiziskie trūkumi;

Vājas izredzes attiecībā uz darba samaksu un karjeras attīstību;

Izdzīvošana pārmaiņu laikā;

Zems profesijas statuss un zems pašvērtējums.

Autore atzīst, ka skolotāja profesijā no stresa izvairīties nav iespējams, ir svarīgi ne tikai stresa

cēloņu un izpausmju meklējumi, bet arī virzīt visus spēkus uz stresa negatīvo seku minimizāciju, kā

arī uz stresa profilaksi. Laicīga profilakses neievērošana var attīstīt dažādas slimības.

(V. Kaļķis, Ženija Roja,2015, 748) uzskata, ka slimība ir organisma pašregulācijas traucējumi,

kas attīstās pataģēnisko aģentu iedarbības dēļ, mazinās organisma adaptācijas spējas, darbaspējas,

var tikt apdraudēta organisma eksistence apkārtējā vidē.

Autori Valdis Kaļķis, Ženija Roja atzīst, ka slimību pavada dažādas subjektīvas un objektīvas,

vietējās un vispārējās pazīmes jeb simptomi. Parasti konstatējami arī vispārīgie simptomi: vājums,

ātra nogurdamība, paaugstināta ķermeņa temperatūra, apātija u.c.

1.3.2. Izdegšanas sindroms, tā cēloņi un izpausme skolotāja darbā

Roja Ž., Roja I., Kaļķis H. (2016, 20) apgalvo, ka pasaulē nav vienota uzskata par izdegšanas

sindroma izcelsmi. PVO eksperti uzskata, ka izdegšana ir process, kas sākas no pārmērīga, vai

hroniska stresa darbā un attīstās noteiktā laika periodā dažādas profesijas cilvēkiem, kuri:

strādā bez atvaļinājumiem/ veic profesionālos pienākumus atvaļinājumu laikā; darbā

nepadarīto pienākumu veikšana turpina mājās pēc darba;

ignorē nakts miega higiēnu un atpūtu; nepievērš uzmanību personiskās veselības stāvoklim;

ir iesaistīti konflikta situācijās darbavietā, cieš no vardarbības, saspringtas psiholoģiskas

atmosfēras darba vidē u.tml.

Veselības stāvokli pasliktina:

pārāk atbildīgs darbs;

pārāk augstas profesionālās prasības;

pārāk liela slodze, neatbilstošs materiāls un garīgais atalgojums (atlīdzība, novērtējums,

bonusi u.c.);

niecīgs darba komandas un sociāls atbalsts;

35

hroniska atkarība no psihi stimulējošu medikamentu, alkohola un nikotīna lietošanas, “lai

pārvarētu stresu darbā”.

PubMed Health, 2017. atzīst, ka arvien aktuālās strādājošo vidū kļūst izdegšanas sindroms.

Terminu “izdegšanas sindroms”(staff burn-out) pirmo reizi sāka lietot, un 1974. gadā aprakstīja

ASV strādājošais psihologs un psihiatrs H. Freidenbergs, izvērtējot darba veicēju izsīkumu, vilšanos

un atteikšanos strādāt psihiskās aprūpes dienestā. 1980. gadā Freidenbergs izdeva monogrāfiju, kurā

ir daudz noderīgu izritzājumu par darba veicēju izdegšanu darbā.

(Dr. Nancy Gahles, 2017) skaidro definīciju izdegšanas sindroms - cilvēks jūtas pilnībā

iztukšots, jūt, ka nekas svarīgs nav palicis, cilvēkam šķiet, ka viņš „virzās” uz iztukšošanu. Viena no

izdegšanas sindroma pazīmēm ir, ka cilvēkam raksturīga uzbudināmība. Cilvēks jūt uzbudinamību

savā noskaņojumā, piemēram, mijiedarbībā ar citiem cilvēkiem, kā arī pašam ar sevi. Izdegšanas

sindromā cilvēks jūt naidu pat par niecīgām dzīves problēmām/grūtībām. Cilvēki bieži izjūt

nemieru, naidu, apātiju un kā vēl viens aspekts ir depresija. Bez iemesla rodas vēlme raudāt, sagādā

grūtības koncentrēt uzmanību, piemīt haoss domāšanā, pārslodes sajūt. Dr. Nancy Gahles uzskata,

ka šie ir gavenie izdegšanas sindroma simptomi.

Apkopojot autoru atziņas, var secināt, ka izdegšanas sindromu izprot kā emocionālo un garīgo

izmelšanu. Emocionālā izsmelšana var attīstīt dažāda veida negatīvas psiholoģiskās parādības, kas

var postoši ietekmēt profesionālo darbību. Negatīvās psiholoģiskās parādības var būt – apātija, savu

panākumu nozīmes zaudēšana.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra «Pārdaugava» vadītājs, Latvijas Psihiatru

asociācijas prezidents, dr. Elmārs Tērauds (2015) skaidro, ka «izdegšanas sindroms» nereti tiek

asociēts ar cilvēka profesionālo dzīvi. Ne katrs cilvēks var strādāt ar vislabāko rezultātu, un pilnīgi

iespējams, ka konkrētā cilvēka personība vienkārši nav piemērota doto uzdevumu veikšanai. Ir arī

cilvēki, kas vienmēr strādā vairāk, trauksme mūs dzen uz priekšu arī labā nozīmē, tā liek kustēties,

pielāgoties, veidot karjeru, uzņemties aizvien jaunus pienākumus un atbildību. Izdegšnas sindroma

veicinātāji var būt darba laika ilgums, darba intensitāte, attiecības darba kolektīvā. Ilgstoši atrodoties

šādā sasprindzinātā stāvoklī, cilvēks lēnām sāk «izdegt». Sāk izsīkt aizsargspējas, parādās simptomi,

kuri līdz šim nav bijuši raksturīgi – trauksme, miega traucējumi, koncentrēšanās grūtības,

galvassāpes, muguras sāpes, reiboņi, sasprindzinājums. Rezultātā cilvēks arvien mazāk spēj

produktīvi strādāt un sāk slimot, viņam parādās dažādas veselības problēmas, to skaitā spiediena

svārstības un sirds ritma traucējumi. Dienas Bizness (2013) norāda, ka Forbes uzskaita 10 pazīmes,

36

lai laikus konstatētu izdegšanas sindromu, kā arī preventīvos pasākumus stresa mazināšanai (sk. 6.

pielikumu).

ASV strādājošā psiholoģe, profesoe K. Maslača XX gadsimta 90. gados izstrādāja un

piedāvāja “darba veicēja izdegšanu” vērtēt ar īpaši izstrādātu aptaujas anketu: šo anketu pielieto arī

mūsdienās. 1982. g. K. Maslača kopā ar E. Džeksoni izstrādāja metodi izdegšanas sindroma

noteikšanai. Šie autori izstrādāja izdegšanas aptauju – testu (Maslach Burnout Inventory – MBI).

Vairāk nekā desmit gadus Maslačas izdegšanas aptauja ir atzīta par vodošu izdegšanas sindoroma

noteikšanai. Tika veikti plaši pētījumi 25 gadu laikā, pirms šīs metodes publicēšanas (Maslach,

Christina; Jackson, Susan E.; 1996).

P. Krīgers( 2010, 23) norāda, ka šī aptaujas metode norāda uz sindromiem, kas attīstās ilgāku

stresa situāciju laikā. Izdegšanas sindroms, pēc K. Maslačas domām, ir daudzdimensiāls, un tam

izšķir trīs stadijas:

1) emocionāls izsīkums – tiek aplūkots kā galvenā profesionālās izdegšanas sastāvdaļa, kuru

raksturo emocionāla pārslodze, tukšuma izjūta, personīgo emocionālo resursu izsīkums.

Cilvēks nespēj justies tāpat kā agrāk, un to raksturo nogurums, novājināšanās un enerģijas

zudums, parādās pirmie depresijas simptomi, īpaši smagos gadījumos vērojams emocionālais

sabrukums;

2) depersonalizācija – ietver sevī bezjūtīgu, vēsu, cinisku attieksmi pret citiem cilvēkiem

(klientiem, kolēģiem, vadību), kā arī nespēju pieļaut kompromisus savā darbā; kontaktēšanās

kļūst bezpersoniska un formāla;

3) reducēti personīgie panākumi – parādās kā darba kompetences izjūtas pazemināšanās,

neapmierinātība ar sevi, niecības izjūta, savu iespēju ierobežotības apziņa, negatīva sevis

uztvere no profesionālā viedokļa (P. Krīgers, 2010, 23).

Dr.med. Sandra Vinniņa (Izdegšanas sindroms skolotājiem) atzīst, ka, sākoties jaunajam

mācību gadam, ar jaunu sparu pieaug darba slodze arī skolotājiem, taču pārmērīgas slodzes dēļ var

attīstīties izdegšanas sindroms. RSU Psihosomatikas un psihoterapijas klīnikas ārste psihoterapeite

Sandra Vinniņa skaidro: “Vislielākais risks attīstīties izdegšanas sindromam ir cilvēkiem, kuri ir

autoritāri, bet savā būtībā vientuļi - bez sociālā atbalsta, sakārtotas privātās dzīves un draugiem,

tāpēc ļoti daudz laika velta intensīvam darbam. Organismā visu laiku tiek uzturēta augsta

psihofizioloģiska spriedze, kas veicina izdegšanu. Kādu laiku to var kompensēt ar gribasspēku, taču,

spriedzei arvien pieaugot, organisma spējas mobilizēties sāk izsīkt.. Tāpat par izdegšanas sindromu

37

var liecināt samazinātas motorās spējas (viss krīt no rokām) un verbālās spējas (grūti izteikties), kā

arī pastāvīga trauksmes sajūta, bailes un vainas izjūta bez pamatojuma. Izdegšanas sindroma

gadījumā svarīgākais ir samazināt intensīvo darba slodzi un saņemt speciālista palīdzību – ārsta

psihoterapeita konsultāciju.

Literatūrā (ārsta prakse psihoterapijā Baiba Gerharde - Izdegšanas sindroms, Harizanova

SN, Tarnovska TH. -Professional burnout syndrome among correctional facility officers) aprakstīti

gadījumi, kuros izdegšana skar ne tikai vienu darba veicēju, bet veselu darbnieku grupu.

Izsīkuma stāvokļa sākums var būt gan pakāpenisks, gan pēkšņs. Izdegšana sākas ar labiem

nodomiem, īpaši tajos gadījumos, kad cilvēks tiecas pēc nesasniedzamā, beigu beigās veltīgi tiek

tērēta enerģija un tiek zaudēts kontakts ar reālo pasauli, ar sevi pašu un apkārtējiem. Jebkuras

profesijas pārstāvis var nonākt pie emocionālās izdegšanas pēdējās stadijas – izsīkuma.

Kaut arī pārāk liela darba slodze var radīt stresu, tas nenozīmē, ka radīsies arī emocionālā

izdegšana. Daudz biežāk emocionālā izdegšana rodas tad, kad cilvēki jūt, ka vairs nekontrolē

situāciju.

Ja cilveks strādā nesakārtotā darba vidē, kur nav skaidrs, kas nosaka, viņš daudz ātrāk var

izdegt. Atšķirība starp stresu un izdegšanu tiek parādīta 1.2. tabulā. (G. Svence, 2003,81).

1.2. tabula

Atšķirība starp stresa un izdegšanas sindroma cēloņiem un sekām (Dr. Arch Hart)

(Guna Svence, 2003,81).

Izdegšanas sindroms Stress

Izdegšana kā aizsardzībanorobežojoties Stresa izpausme drudžainā, pārmērīgi aktīvā darbībā

Izdegšanas gadījumā emocijas notrulinās Stresa situācijā emocijas kļūst pārmērīgi spēcīgasIzdegšanas gadījumā primārais ir emocionālais traucējums

Stresa situācijā primārs ir fizisks traucejums

Izdegšana ietekmēmotivāciju un darboties gribu Stress ietekmē fizisko enerģijuIzdegšana rada demoralizāciju Stress rada spēku sairšanuIzdegšanu labāk varētu saprast kā ideālu un cerību zaudēšanu

Stress labāk varētu tikt saprasts kā enerģijas un dzinējspēka zaudēšana

Izdegšanas radītā depresija ir cēlusies no bēdām par ideālu un cerību zaudēšanu

Stresa radītā depresija ir cēlusies no ķermeņa vajadzības sevi pasargāt un ekonomēt enerģiju

Izdegšana rada bezcerības un bezpalīdzības izjūtu Stress rada steidzības un hiperaktivitātes izjūtuIzdegšana rada paranoju, depersonalizāciju un nošķirtību

Stress rada paniku, fobijas, bažas un ar to saistītus traucējumus

Izdegšana visdrīzāk liks justies, ka dzīve ir nodzīvota bezjēdzīgi

Stress var nogalināt priekšlaicīgi, un cilvēkam nebūs pietiekoši daudz laika paveikt iesākto

38

LR apstiprinātajā arodslimību sarakstā (LR MK noteikumi Nr. 908 no 11.06.2006.) ir šādas

psihoemocionālās pārslodzes izraisītās arodslimības: psihoneirozes un izdegšanas sindroms. Šo

slimību diagnostika ir sarežģīta, jo garīgo pārslodzi var izraisīt ne tikai darba apstākļi, bet arī citi

apstākļi. Kā rezultātā, darba aizsardzības specialistam ļoti rūpīgi ir jāizvērtē psihoemocionālā slodze

darbā. Darba apstākļu vispārīgās novērtēšanā parasti ir iekļauta sadaļa, kurā tiek novērtēta

psihoemocionālai slodze darbā.

1.3.3. Preventīvie pasākumi garīgās pārslodzes novēršanai

V. Kaļķis, Ž. Roja (2015, 207) skaidro, ka zinātnieku vidū nav vienprātības par to, kādi faktori

nosaka garīgās slodzes līmeni. Garīgā slodze pēc būtības ir sarežģīta un daudzveidīga. Pastāv saikne

starp garīgo piepūli un stresu, bet tie nav sinomīmi. Garīgā pārslodze vairāk attiecas uz informācijas

apstrādi. Tā nepieciešama, lai veiktu uzdevumu, indivīdam izmantojot pieejamos resursus. Toties

stress vairāk attiecas uz risku, kas apdraud spēju pielāgoties darbam un veikt uzdevumu, nekatoties

uz tā saistību ar vides parādībām un resursu pieejamību.

V. Kaļķis, Ž. Roja (2015, 208) savā grāmatā apraksta, ka psihoemocionāla stresa apstākļos

galvas smadzeņu vajadzība pēc enerģijas pieaug, veiojot 15-20% kopējās enerģijas aprites cilvēka

organismā (galvas smadzeņu masa ir tikai 2% cilveka masas). Galvas smadzeņu garozas 100 gramu

šādos apstākļos patērē 5- 6 reizes vairāk skābekļa nekā skeleta muskulatūras 100 gramu, tādējādi

diennaktī patērējot 10,5 - 12,5 MJ enerģijas. Dažādi garīga darba veidi ir ar dažādu enerģijas

patēriņu. Piemēram, skaļi lasot, enerģijas patēriņš pieaug par 48%, uzstājoties ar publisku lekciju –

par 94%. Lai palīdzētu galvas smadzenēm “neizdegt”, iesaka stresa situācijā, spraigā domāšanas

darbā (piemēram, pie datora) ievērot atpūtas pauzes, izmantot pārtraukumus relaksējošai

vingrošanai, jo spraigā kognetīvā procesā saspringst arī galvas, skausta, sejas muskuļi, tiek aizturēta

elpa, smadzenēm pieplūst mazāk skābekļa.

M. Eglīte, (2012) uzskata, ka darba deveja preventīvie pasākumi garīgā pārslodzes

mazināšanai darba apstākļos:

jārada cilvēkiem profesionālas izaugsmes iespējas;

jāizveido adekvāta apmācības sistēma, mainoties tehnoloģijai, apgūstot jaunu aprīkojumu.

39

jāorganizē atpūtas un veselības uzlabošanas pasākumi – masāžas iespējas, fizkultūras

nodarbības, dažādi vingrinājumi relaksācijai, iespējas izmantot peldbaseinu.

jānodrošina sociālā palīdzība (iemaksas pensiju fondos u. c.).

jāorganizē darba devēju un nodarbināto pārrunas.

Nodarbināto preventīvie pasākumi garīgās pārslodzes mazināšanai:

sakārtot darba vidi;

spēt kontrolēt situāciju darbā, uzturēt labas attiecības ar kolēģiem (jo mazāk cilvēks to spēj,

jo pats kļūst depresīvāks, nomāktāks);

spēt paredzēt, kas notiks darbā;

prast strādāt komandā;

pielāgoties pārmaiņām (no pārmaiņām visvairāk cieš vidējā ranga darbinieki, vismazāk –

vadība);

padomāt, ko savā darbavietā var uzlabot;

būt fiziski aktīviem, racionāli atpūsties.

Kā pamats garīgai pārslodzei ir stress. Tāpēc, lai mazinātu garīgo pārslodzi, ir jāsazina stresa

daudzumu savā ikdienas dzīvē. Ir daudzas un dažādas metodes stresa samazināšanai. M. Eglīte

norāda, ka vissvarīgākais veids, kā pārvarēt stresu, ir veikt nepieciešamās pārmaiņas savā

dzīvesveidā. Bet pastāv arī citi paņēmieni, kas palīdz izvairīties no stresa un uzveikt uzkrātā stresa

fizisko ietekmi. Tie ir, piemēram, dažādi relaksācijas vingrinājumi, masāža, hipnoze. Viens no

būtiskākajiem aspektiem ir miegs, kas atjauno gan prātu, gan ķermeni, minerāliem un vitamīniem

bagāts veselīgs uzturs palīdz organisma pilvērtīgai darbībai.

Viens no drošākajiem veidiem, kā mazināt stresu un uzturēt labu veselību, ir regulāras fiziskas

nodarbības. Arī ārstnieciskā masāža ir brīnišķīgs līdzeklis fiziskai un garīgai relaksācijai. Tā ir īpaši

noderīga garīgā darbā nodarbinātiem cilvēkiem, kas lielāko daļu laika pavada pie rakstāmgalda vai

datora. Spriedzes mazināšanai, noguruma un nespēka pārvarēšanai, koncentrēšanās, garīgo un

intelektuālo spēju uzlabošanai ir iesakāmi arī polivitamīni un uztura bagātinātāji, piemēram, žeņšeņa

saknes ekstrakts, bišu produkti, dabiskās olbaltumvielas, aminoskābes, lipīdi, ogļhidrāti un

taukskābes (M. Eglīte, 2012, 674).

40

1.3.4. Skolotāju izdegšanas sindroma mazināšanas vispārīgie ieteikumi

T.Uzole (Stress un izdegšanas sindroms) ir izveidojusi ieteikumus skolotājiem, lai mazinātu

stressu darbā:

1. Veicot darbu, jābūt gandarījumam. Strādājiet ar prieku.

2. Jāpilda savi pienākumi kvalitatīvi un atbildīgi. Strādājiet ar atdevi.

3. Nesalīdziniet sevi ar citiem, bet sevi ar sevi!

4. Nosakiet prioritātes. Plānojiet to, ko var saplānot. Nedariet visas lietas pareizi, bet dariet

pareizas lietas. Plānojiet savu dienu un darba nedēļu - slodzi un atpūtu. Nemēģiniet darīt

visu vienlaicīgi. Dariet vispirms to, kas ir steidzīgāk un svarīgāk.

5. Rūpīgi gatavojieties stundām, nodarbībām, pasākumiem.

6. Mācot, tiešam saprotiet, ko jūs mācāt, un vienmēr domājiet, kā mācīt labāk. Mācieties no

citiem skolotājiem.

7. Pievērsiet uzmanību savam ārējam izskatam – neizskatieties nevīžīgi.

8. Sakārtojiet savu kabinetu, darba galdu tā, lai tas rada noskaņojumu jums un citiem.

9. Starpbrīžus izmantojiet atpūtai un relaksācijai. Atrodiet laiku sarunām ar kolēģiem pie

kafijas tases.

10. Ziniet savus skolēnus.

11. Izmantojiet humoru.

12. Atcerieties, ka katrs īsts skolotājs vienmēr ir skolnieks.

(Agi Enyedi, 2015) norāda, ka pastāv dažāda veida sadarbība starp skolotājiem: ideju apmaiņa,

mācību matriāla, panākumu un problēmu apspriešana. Lielākā daļa skolotāju mijiedarbojas savā

strpā. Šāda mijiedarbība visbiežāk noris skolotāju istabā/atpūtas telpā, pamatā tur valda relaksējoša

atmosfēra. Pētniece skaidro, ka skolotāji var patstāvīgi samazināt izdegšanas sindroma riskus,

izmantojot savas profesionālās, īpašības – spēju sadarboties ar cilvēkiem, iesaistīt izglītojamos

mācībām, palīdzēt viņiem noteikt mērķi un motivēt tos. Tādā veidā skolotāji var palīdzēt viens

otram tādā pašā veidā. Tas nozīmē, ka skolotājam ir jāpraktizē to, ko skolotājs savā ikdienā liek

pildīt saviem izglītojamiem. Piemēram, darbs pāros vai grupās, uzdot jautājumus neskaidrības

gadījumos, pārskatīt/pārbaudīt savu veikto darbu, novērtēt sevi utt.

Savukārt (Teri - McCarthy, Chris, 2002)atzīst, ka skolotāju pārpūli parasti kavē un samazina

tie skolotāji, kuri māk kontrolēt savus ikdienas izaicinājumus. Lai samazinātu šos izaicinājumus,

raksta autori sniedz padomus: kontaktēties ar saviem darba kolēģiem, piemēram, par mācību

41

programmu izstrādi un mācību procesa plānošanu, kā arī kādas pedagoģiskās metodes ir efektīvākās.

Darba devējam ir jānodrošina pietiekami resursi un iespējas, lai skolotājs savā darbībā varētu

produktīvi un kvalitatīvi strādāt. Skolotājam un administrācijai būtu nepieciešams uzturēt

savstarpējo sadarbību, lai atvieglotu darbu.

2. PRAKTISKĀ DAĻA2.1. Pētījuma instrumenti

Maģistra darba empīriskā pētījuma mērķis bija izpētīt skolotāja darba specifiku, ar to saistīto

stresu un izdegšanas sindromu veicinošos faktorus un izstrādāt ieteikumus skolotajiem stresa

mazināšanai. Pētījumā tika pielietota kvalitatīvā (intervija) un kvantitatīvā pētīšanas metode: tika

42

izstrādāta aptauja - sociāli psiholoģiskas izpētes instruments. Aptaujas mērķis: noteikt skolotāju

pašsajūtas līmeni darbā un skolotāju viedokļus par savu profesiju.

Kvantitatīva izpēte sniedz iespēju iegūt atbildes uz interesējošiem jautājumiem skaitliskā,

apkopotā veidā (Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centrs, Kvantitatīvās izpētes metodes).

Aptaujas jautājumi tika sastādīti pamatojoties uz Ž. Rojas, I. Rojas, V. Kaļķes, H. Kaļķes testu –

„Darba stresa noteikšana” (Roja Ž., Roja I., Kaļķis H. Stress un vardarbība darbā. Ko darīt? 2016,

85) arī kā pamats tika pielietota Masačalas aptauja (autori: K. Maslača un E. Džeksone), (sk. piel.

Nr. 4.).

Anketā ir 54 jautājumi (42 slēgtie – jāizvēlas viens no piedāvātajiem variantiem un 12 atvērti

– jāuzraksta savs viedoklis), tā ietver sevī jautājumu kopumu, ko nosaka pētījuma uzdevumi.

Anketēšana notika 2017. gada martā. Anketēšanas rezultātu apstrāde notika, izmantojot Microsoft

Excel programmas palīdzību.

Aptaujas apstrādes laikā tiks pielietoti N. E. Vodopjanova kritēriji izdegšanas sindroma līmeņa

noteikšanai. Šie autora kritēriji balstās uz K. Maslača, M. Leitera metodi.

Aptaujā 42 slēgtos jautājumos respondentiem ir jāizvēlas kādu no atbildēm: katru dienu,

vienreiz nedēļā utt.. Par katru atbildi tiek piešķirts noteikts punktu skaits:

1. nekad – 0 punkti;

2. dažas reizes gadā – 1 punkts;

3. dažreiz – 2 punkti;

4. vienreiz mēnesī – 3 punkti;

5. vienreiz nedēļā – 4 punkti;

6. bieži – 5 punkti;

7. katru dienu - 6 punkti;

Saskaitot katra respondenta saņemto punktu, skaita, tiks aprēķināta katra respondenta

izdegšanas līmenis procentos:

0-20% ir zems izdegšanas līmenis

21-40% - pazemināts līmenis

41-60% paaugstināts līmenis;

61-80% - paaugstināts līmenis

81-100% - augsts izdegšanas sindroma līmenis 

43

Aptauja tika sagatavota elektroniskajā veidā izmantojot www.gmail .com kontu

(https://docs.google.com/forms/d/1830T7Uk4dZnJluMrkZLBdp8lnlanrDcMLhD07_3LshA/

viewform?edit_requested=true). Aptauja tika izsūtīta četriem Latvijas tehnikumiem, divām

profesionālām vidusskolām un vienai koledžai. Aptaujas PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikumā

un tā filiālēm tika nosūtīta izmantojot e-klases pastu, kur katram skolotājam tika aizsūtīta

individuālā vēstule ar lūgumu sniegt savu viedokli un atbildes. Pārējās profesionālās izglītības

mācību iestādēs aptaujas tika nosūtītas skolas administrācijai (uz mājaslapās norādītiem

elektroniskajiem pastiem) ar lūgumu saņemto vēstuli pārsūtīt skolotājiem. Dotajās vēstulēs tika

norādīts jautājumu skaits, uz kuriem ir jāatbild, ka respondentiem ir garantēta konfidencialitāte kā

arī datums līdz kuram ir vēlams iesniegt savas atbildes.

Labākai un pilnvērtīgākai maģistra darba tēmas izpētei vēl tika izmantota intervijas metode.

Intervijas notika gan ar PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikuma psihologu, gan ar mācību iestādes

četriem skolotājiem. Anonimitātes saglabāšanai intervējamo skolotāju vārdi ir nomainīti).

Intervijai tika izvēlēts tehnikuma psihologs, lai noskaidrotu izdegšanas sindroma un stresa

cēloņus no psihologa viedokļa, kā arī gūt ieteikumus skolotājiem. Intervijas notika 2017. gada

ziemā, intervējot atbildes, tika pierakstītas un piefiksētas, bet vēlāk tika apstrādātas, izmantojot

Microsoft Word programmu. Katrai intervijai ar skolotāju tika veltītas aptuveni 20-30 minūtes, bet

ar tehnikuma psihologu 30 - 40 minūtes.

2.2. Pētījuma vides un dalībnieku raksturojums

Pētījuma vide: Aptauja notika starp profesionālajām mācību iestādēm (elektroniskie pasti ar

aptaujām tika tika nosūtīti septiņām mācību iestādēm) . Aptaujas tika nosūtītas PIKC Daugavpils

Būvniecības tehnikumā (PIKC DBT) kā arī tehnikuma filiālēs Dagdā un Ludzā, Daugavpils

Tirdzniecības profesionālajā vidusskolā (DTS), PIKC Daugavpils tehnikumā (DT), Saldus

tehnikumā, PIKC Ogres tehnikumā, Rēzeknes tehnikumā, Rīgas tirdzniecības profesionālajā

vidusskolā (RTPV) un Malnavas koledžā.

Intervijai tika izvēlēts PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikums, jo dotajā mācību iestādē

strādāju un skolotāji sniedza piekrišanu piedalīties aptaujā.

44

Pētījuma dalībnieki:

Aptaujas un intervijas pētīšanai iekļauti darbinieki ar dažādiem darba stāžiem, dzimumiem, un

strādājošiem dažādos mācību priekšmetu jomās (profesionālās un vispārējās izglītības skolotāji).

Beidzoties termiņam (20.03.2017) līdz kuram skolotajiem ir jāiesniedz savas atbildes - tika

saņemta 81 anketa. 5 anketas nebija pilnīgi aizpildītas, iespējams respondents nevēlējās izteikt savu

viedokli par kādu no tēmām, vai jautājumā, kurā bija jānorāda mācību iestāde – vēlējās palikt pilnīgi

anonīmi.

2.1. tabula

Skolotāju sadalījums pa dzimumiem

Vīriešu Sieviešu

29 52

Apkopojot rezultātus, tika konstatēts, ka profesionālās izglītības iestādēs visvairāk aptauju

aizpildīja skolotāju sieviešu dzimuma (52 no 81 respondentam (sk. 2.1. tabula.)). Pēc aptaujas

datiem var secināt, ka skolā sievietes pasniedz vairāk vispārizglītojošos priekšmetus, nevis

profesionālos kā arī, iespējams, sievietes bija atsaucīgākas, aizpildot aptauju.

Sievietes pēc savas būtības ir rūpīgākas. Mācību procesa laikā tas ir ļoti noderīgi – palīdz

veiksmīgāk apgūt mācību vielu. Izglītojamiem ir nepieciešams tāds skolotājs, kuram viņi var

uzticēties, kurš ieklausīsies un kurš satrauksies par viņiem.

Toties, kad mācību kabinetos ir 25 un vairāk izglītojamo individuālās uzmanības veltīšana

katram izglītojamajam ir apgrūtinoša un prasa daudz laika. Skolotājs ir kā kompass, interešu,

zināšanu un gudrības aktivizētājs. Labu skolotāju var salīdzināt ar sveci – izdeg pats, lai

izgaismotu ceļu citiem.

Lielākoties vīriešiem ir grūtāk strādāt vienveidīgu darbu, kā arī vīriešiem ir mazāk pacietības,

salīdzinot ar sievietēm.

Intervijai tika izvēlēti divi pieredzes bagātāki skolotāji un divi jauni. Dotā izlase tika veikta, lai

varētu izpētīt kādi ir skolotāju stresori, kāds viņiem šķiet skolotaja darb, kādas metodes viņi lieto

stresa mazināšanai un ko iesaka citiem. Intervētie skolotāji bija gan skolotāji, kuri strādā

profesionālo priekšmetu jomā, gan vispārizglītojošo. Intervija arī tika veikta ar tehnikuma

psihologu. Tehnikuma psihologs izklāstīja pēc kādiem notikumiem skolotāji griežas pie viņa, kādi ir

45

izdegšanas sindroma priekšnosacījumi skolotāja darbā un vai viņs saskata skolotāju vidū

profesionālo izdegšanu, kā arī sniedza padomus kā mazināt stresu un spriedzi darba vidē.

2.3. Aptaujas rezultātu analīze

Pēc rezultātu iegūšanas tika konstatēts, ka lielākā daļa PII skolotāji ir vecumā no 35-45 (20

respondenti) un no 45-55 gadiem (30 respondenti). Tāda situācija ir izveidojusies, jo pirms

vairākiem gadiem (≈ 15 – 25 gadi) pedagoga profesija bija pieprasīta un aktuāla, kā rezultātā daudzi

skolotāji palika strādāt šajā amatā līdz šodienai. Vismazāk PII ir skolotāju, kuriem ir 65 gadi un

vairāk (3 no 81) kā arī jauno skolotāju, kuru vecums ir no 20 līdz 25 gadiem (5 no 81).

Jauno skolotāju skaits izglītības iestādēs, iespējams, ir saistīts ar mazu atalgojumu, lielu darba

slodzi, kā arī šī profesija prasa, lai cilvēks vienmēr izglītotos, pilnveidotos kā arī mūsdienu

sabiedrība izvirza jaunas prasības skolotājiem, piemēram, jauno tehnoloģiju apguve utt.

Pieredzes bagāti skolotāji vai nu paliek strādāt mācību iestādēs, vai nu arī dodas pelnītā atpūtā

– pensijā. Pēc šīs aptaujas var arī uzskatīt, ka skolotājiem vecumā no 65 un vairāk gadiem sastādīja

grūtības aizpildīt aptauju elektroniskajā veidā.

2.1. att. Skolotāju darba stāžs tehnikumā

Pēc pētījuma rezultātiem tika konstatēts, ka visvairāk ir skolotāju vecumā no 25 līdz 35 (24

respondenti no 81) (sk. 2.1. att.). Vismazāk ir skolotāju (5 no 81) ir, kuriem darba stāžs ir 35 gadi

un vairāk, tas ir saistīts ar to, ka pedagogi jau atrodas pensijas vecumā un dodas pensijā un vairs

nestrādā PII. Nedaudz vairāk ir pedagogu, kuru darba stāžs ir 1 – 5 gadiem (13 no 81). Šāda situācija

46

ir saistīta ar to, ka strādāt pedagoģijas jomā jaunieši nevēlas. Kā arī valstī ir izveidojusies sarežģīta

ekonomiskā situācija un daudzi jaunieši pēc universitātes pabeigšanas dodas strādāt ārzemēs.

2.2. tabula

Skolotāju sadalījums - mācību priekšmeti

Profesionālās izglītības skolotājs Vispārējās izglītības skolotājs

46 35

Pēc aptaujas var secināt, ka profesionālās mācību iestādēs ir vairāk profesionālās izglītības

skolotāju (46 no 81 respondentiem) (sk. 2.2. tabulu).

Respondentiem, kuri ir vispārējās izglītības skolotāji ne visiem ir Valsts Centralizētie

eksāmeni (CE) viņu mācību priekšmetos. 28 pedagogiem viņu priekšmetā ir Valsts Centralizētie

eksāmeni. Līdz ar to skolotāji jūt lielāku atbildību par kvalitāti, kas vēlāk atspoguļosies rezultātos

pēc eksāmenu nokārtošanas. Kā viens no aptaujas respondentiem norādīja, ka - man patīk darboties

ar noteikto mērķi.

Respondentiem tika piedāvāts jautājumu klāsts uz kuriem bija jāatbild - nekad, dažas reizes

gadā, vienreiz mēnesī, vienreiz nedēļa, katru dienu. Lielākais skaits skolotāju ir atdzinuši, ka nekad

netiek pakļauti diskriminācijai no skolas administrācijas puses. Pēc aptaujas datiem var secināt, ka

divi pedagogi tiek pakļauti kritikai katru dienu (no kolēģu, izglītojamo vecāku kā arī no pašu

izglītojamo puses) (sk. 2.3. tabulu).

2.3. tabula

Darba organizācija un darbs ar kolēģiem

(apkopojumu diagrammās sk. 8. pielikumu 2.,3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11. att.)

Nr. p.k.

Apgalvojums Nekad Dažas reizes gadā

Vienreiz mēnesī

Vienreiznedēļa

Katru dienu

5. Esmu pakļauta/s diskriminācijai no skolas administrācijas puses

36 26 17 2 0

6. Man rodas bailes/kauna sajūta uzprasītpadomu, jautājumu administrācijai

37 24 13 3 4

7. Darbā ir viegli pieejama visa man nepieciešamā informācija

7 8 8 22 36

8. Vai Jūs tiekat pakļauti kritikai (no kolēģu, vecāku, skolnieku, skolnieku vecāku puses)

18 40 17 4 2

9. Man veidojas konfliktsituācijas ar darbakolēģiem

32 38 8 1 2

47

10. Darba vidē es izjūtu pazemošanu, apsmiešanu, izjokošanu, aprunāšanu, iebiedēšanu

59 14 5 2 1

11. Es jūtos darbā izstumta/s no kolektīva, tieku ignorēts/a, izolēts/a, izturas tā, it kā manis nemaz nebūtu

69 7 0 3 2

12. No skolas vadības saņemu bezjēdzīgus pienākumus, un neizpildāmus uzdevumus

28 37 13 2 1

13. Man sagādā grūtības nomierināt skaļu un nepaklausīgu izglītojamo

27 25 13 11 5

14. Man ir grūti atrast kopīgu valodu ar izglītojamajiem

34 27 9 8 3

2.3. tabula parāda, ka dažas reizes gadā (38 respondenti) skolotājiem veidojas

konfliktsituācijas ar darba kolēģiem, tas ir saistīts ar to, ka kolektīvā ne vienmēr skolotāju vidū

pastāv draudzība un cieņa. Dažreiz skolotāju vidū pat pastāv konkurence, piemēram, ja skolotāji

pasniedz vienādus priekšmetus.

Apskatot 2.3. tabulu var redzēt, ka pārsvarā katru dienu skolotājiem ir pieejama visa

nepieciešama informācija darbam. Taču gadās gadījumi, ka informācija nav zināma, piemēram,

stundu saraksts uz nākamo dienu (izmaiņas) vai cita svarīga informācija.

2.4. tabula

Darbs ar izglītojamiem (izglītojamo vecākiem) un disciplīnas problēmas

(apkopojumu diagrammās sk. 8. Pielikumu 12., 13., 14., 15. att.)

Nr.p.k.

Apgalvojums Nekad Dažasreizesgadā

Vienreiz mēnesī

Vienreiz nedēļa

Katrudienu

15. Man sagādā problēmas kontrolēt graujošu uzvedību klasē

26 28 10 15 2

16. Jūtu, ka esmu pakļauta/s psiholoģiskamjam spiedienam no izglītojamo puses

23 31 14 9 4

17. Man ir grūtības (rodas spriedze, stresa situācijas) kontaktēties ar izglītojamo vecākiem

58 17 4 0 2

18. Es baidos izstāstīt vecākiem par izglītojamo uzvedību, skolas ne apmeklētību u. c.

71 6 1 3 0

Skolotāja darbs ikdienā ir saistīts ar izglītojamiem un viņu vecākiem. Dažas reizes gadā (28

respondentiem) sagādā problēmas kontrolēt graujošu uzvedību klasē (sk. 2.4. tabulu). Bez šaubām,

mācību process dažādās mācību grupās atšķiras. Mācību iestādēs pastāv mācību grupas, kurās

izglītojamie strādā ar atdevi un vēlas gūt zināšanas, tomēr gadās arī, kad grupā ir kādi 2 – 3

izglītojamie, kuriem ir vēlme traucēt mācību procesu. Mācību stundas norite noteikti ir atkarīga no

48

tā, kāda tā ir mācību stunda pēc stundu saraksta. Pirmajās mācību stundās izglītojamie ir moži un

gatavi strādāt, bet 7-8 stundā ir noguruši un pārsvarā var strādāt tikai radoši vai veikt kādas fiziskās

aktivitātes, piemēram, sporta stundas.

Dažas reizes gadā (31 skolotājs) tiek pakļauts psiholoģiskajam spiedienam no izglītojamo

puses (sk. 2.4. tabulu). Šādu stiuāciju var izskaidrot ar to, ka profesionālajās mācību iestādēs

izglītojamo stipendija ir atkarīga no viņu vidējā vērtējuma visos mācību priekšmetos un no

neattaisnoto kavejumu skaita. Ispējams, izglītojamie mēneša beigās lūdz vai citādi ietekmē

skolotaju, lai tas izlabo vērtējumu vai samazinātu neattaisnoto kavejumu skaitu.

Kā vēl viens psiholoģiskais spiediens varētu būt, ka izglītojamie nepakļaujas skolotāja

aizrādījumiem un nekadīgi nereaģē uz tiem. Gluži otrādāk cenšas provocēt skolotāju. Diemžēl

mācību iestādes gadās, ka skolotāji tiek pakļauti apsmiešanai vai ņirgāšanai, piemēram, par ārējo

izskatu u. c.

2.5. tabula

Inovāciju pielietošana mācību procesā un skolotāju interese pilnveidoties

(apkopojumu diagrammās sk. 8. Pielikumu 16., 17., 18.,19. att.)

Nr.p.k.

Apgalvojums Nekad Dažasreizesgadā

Vienreiz mēnesī

Vienreiznedēļa

Katrudienu

19. Man sagādā grūtības e-žurnāla izmantošana 70 8 1 0 2

20. Mani apmierina visas izglītības reformas 24 36 16 2 3

21. Mācību stundās bez grūtībām pielietoju jaunas tehnoloģijas

7 3 9 19 43

22. Man ir interese gūt jaunās zināšanas un pilnveidoties

3 23 18 5 32

2.5. tabulā ir saskatāms, ka atbildot uz jautājumu vai skolotājam sagādā grūtības e-žurnāla

izmantošana, “katru dienu” ir atbildējuši 2 skolotaji. Šie ir skolotāji, kuru vecums ir 65 gadi un

vairāk. Šāda vecuma skolotājiem sagādā grūtības izmantot jaunas tehnoloģijas, piemēram, datorus.

Lielākais respondentu skaits (43) bez grūtībām pielieto katru dienu jaunas tehnoloģijas (sk. 2.5.

tabulu). Šie skolotāji ir gados jaunāki (25-55 gadus veci).

31 skolotājam katru dienu ir velme gūt jaunas zināšanas un pilnveidoties. Skolotāja darbs ir,

saistīts ar to, ka skolotājam ik pa laikam jāpilnveido savas kompetences. Ja skolotājs ir ieinteresēts

un ir vēlme pilveidoties šajā profesijā, tad šī profesija ir piemērota šim cilvēkam.

49

2.6. tabula

Skolotāju psihoemocionālais stāvoklis

(apkopojumu diagrammās sk. 8. Pielikumu 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32.,33.,

34., 35. att.)

Nr.p.k.

Apgalvojums Nekad Dažasreizesgadā

Vienreiz mēnesī

Vienreiznedēļa

Katrudienu

23. Man gadās būt psihologam, lai palīdzētu izglītojamajam

9 8 21 25 18

24. Pēc nepatīkamiem notikumiem, mācību stundu laikā es tos neizrādu izglītojamiem un kolēģiem

52 19 2 2 6

25. Mācību stundu laikā neizrādu negatīvās emocijas: nekliedzu, nedusmojos

35 15 20 5 6

26. Neizceļu atsevišķus izglītojamos klasē tā saucamos “mīluļus”

50 18 0 4 9

27. Grūti koncentrēties, būt uzmanīgam 22 21 24 14 0

28. Darbs, šķiet, iestidzis rutīnā, garlaicīgs un nogurdinošs.

22 22 21 11 5

29. Mani, pat ejot gulēt, neatstāj negatīvās domas par darbu.

15 15 29 14 8

30 Es jūtos noguris/usi un izsīcis/kusi darbā, pat ja esmu labi izgulējies/usies

10 22 18 22 9

31. Es sāku katru darba dienu ar attieksmi: es nezinu, vai gribu šurp nākt vēl arī rīt...”

21 27 12 13 8

32. Es domāju par skolotāja profesijas atlūgumu. 46 19 6 3 7

33. Pēc emocionāli saspringtas dienas jūtu ietekmi uz veselību P.: galvassāpes, asinsspiediena palielināšanās, izsīkums, nogurums utt.

10 18 16 26 10

34. Pēdējā laikā novēroju, ka parādās neveselīgi ieradumiem - smēķēšana, mazkustīgums, neveselīgs uzturs, miega traucējumi

15 10 18 25 13

35. Ievēroju, ka ir vairāk konfliktu ar līdzcilvēkiem 25 19 18 14 5

36. Saskatu, ka sarunājos mazāk ar kolēģiem un ģimeni

23 20 23 10 5

37. Jūtos iztukšota/s darba dienas beigās 7 15 14 27 18

38. Jūtu, ka mani spēki izsīkst 8 16 17 23 17

50

Skolotāji, izvērtējot savu veselības stāvokli pārsvarā, ir atbildējuši, ka vienreiz nedēļā pēc

emocionāli saspringtas dienas rodas galvassāpes, izsīkums un nogurums (26 respondenti) (sk. 2.4.

tabulu). Tas ir saistīts ar to, ka skolotāji ir saspringti visu dienu vadot mācību stundas - skolotājs ir

uzmanības centrā, gadās darbā konflikti ar izglītojamiem, kolēģiem kā arī skolotāji pārsvarā visu

dienu pavada stāvot, turklāt skolotāja darbam ir raksturīgas pārslogotas balss saites. Kā arī vienreiz

nedēļā skolotāji jūtas iztukšoti darba dienas beigās (27 respondenti) un jūt, ka viņu spēki izsīkst (23

respondenti). Šāda situācija veidojas vai nu nedēļas beigās, kad skolotājs ir, nostrādājis piecas darba

dienas, vai nu pēc darba kādā grupā, kurā ir problēmas, piemēram, ar disciplīnu vai mācību satura

paskaidrošanu – jāskaidro mācību viela vairākkārt, lai izglītojamie saprastu šo mācību saturu. Šādu

faktoru ietekmē rodas arī neveselīgi ieradumi, kurus skolotāji izmanto, lai samazinātu stresa ietekmi

un atpūstos. Skolotāji ir pamanījuši, ka vismaz vienreiz nedēļā viņiem ir novērojami neveselīgi

ieradumi (25 respondenti) – smēķēšana, neveselīgs uzturs, mazkustīgums, miega traucējumi u. c.

Vienreiz mēnesī (29 skolotājiem) pat gulēt ejot neatstāj negatīvās domas par darbu. Pat ja

skolotājs ir labi izgulējies, tas vienreiz nedēļā izjūt noguruma un izsīkuma sajūtu. Šāda situācija

veidojas, jo skolotāja profesija ir emocionāla un atbildīga. Bez šaubām šai profesijai ir raksturīgs

vienveidīgs darbs – stundu vadīšana, burtnīcu pārbaude, sanāksmes, audzēkņu audzināšana.

Vairākus gadus strādājot šajā profesijā, iespējams, rada monotonitātes sajūtu. Kā rezultātā dažreiz

rodas izjūta, ka tas ir neinteresants darbs.

Aptaujātie skolotāji atdzina, ka dažreiz arī jūtas dusmīgi vai naidīgi, tomēr nekad (52

respondenti) neizrāda šādas emocijas izglītojamiem (sk. 2.4. tabulu). Kā jau jebkurā profesijā, kurā

jāstrādā ar cilvēkiem ir iespējami konflikti, nesaskaņas utt., kas arī ietekmē noskaņojumu, tomēr

skolotājam jāsavalda savas emocijas un jāorganizē tālākais mācību proces neatkarīgi no

noskaņojuma. Kā aptaujas respondenti norādīja: neskātoties uz problēmām ar veselību izskatīties

labi un būt pilnām enerģija, kā arī viens skolotājs atzina, ka skolotājam: vienmēr jābūt pozitīvam

piemēram – etalonam.

Skolotājs pārsvarā strādā ar jauniešiem. Jauniešiem gadās dažādas dzīves situācijas un gadās

skolotājam būt ne tikai par zināšanu sniedzēju, bet arī par psihologu. Apkopojot aptaujas datus, var

secināt, ka 25 skolotāji savā ikdienā vismaz reizi nedēļa sniedz psiholoģisko atbalstu izglītojamiem

(sk. 2.4. tabulu). Iespējams visbiežāk tie ir grupu audzinātāji.

Vairākums pedagogu nekad neņem darba pienākumus pildīt mājas apstākļos vai pavada

papildus laiku mācību iestādē (42 no 75) (sk. 2.2. att.).

51

2.2. att. Darba pienākumu izpilde mājās, vai palikšana darba vietā ilgāk

Aptaujājot profesionālās izglītības skolotājus, tika konstatēti iemesli, kāpēc pedagogi pilda

darba pienākumus mājās vai paliek savā darbavietā ilgāk. Visbiežākais iemesls kāpēc skolotāji

strādā mājās: ir darbs ar dokumentāciju (burtnīcu pārbaude, e-klases aizpildīšana) kā arī paliek

skolotāji ilgāk mācību iestādēs, jo ir kopsapulces, semināri, kursi, izglītojamie, kuriem ir jānovada

konsultācijas vai nu arī jāgatavo kādiem konkursiem vai olimpiādēm.

2.3. att. Skolotāju ierašanās mācību iestādē agrāk (30 min. un agrāk)

Gandrīz puse pedagogu bieži (33 no 81) skolā ierodas krietnu laiku – 30 min. un agrāk pirms

mācību stundu sākuma (sk. 2.3. att.). Apkopojot aptaujas, datus tika konstatēts, ka iemesli, kāpēc

52

skolotāji ierodas agrāk darbā, ir: gatavošanās mācību procesam (nokopēt nepieciešamo materiālu,

sagatavot kabinetu u. c.). Vēl viens būtisks aspekts ir satiksme, jo, piemēram, skolotājam ir

jāpielāgojas, ja viņš izmanto sabiedrisko transportu.

2.4. att. Mācību procesā notikušo notikumu apspriešana mājās

Ne visi respondenti atbildēja uz šo aptaujas jautājumu. Lielākā daļa skolotāju tikai dažreiz (29

no 80) pārnākot mājās apspriež darbu mājās (sk. 2.4. att.). Iespējams, tas ir saistīts ar to, ka skolotāja

darbs ir ļoti emocionāls un psiholoģiski smags. Pārnākot mājās, skolotāji izrunā, kas noticis pa dienu

tehnikumā, tādējādi emocionāli atslābinās. Apkopojot atbildes, kuras sniedza respondenti, kāpēc

viņi pārrunā savu darba dienu mājās ir – stresa situācijas, konflikti, pēc sarežģītas darba dienas,

grūtības darbā u.c. Toties 8 respondenti atdzina, ka ģimenes lokā dalās ne tika ar negatīviem

pārdzīvojumiem, bet arī ar pozitīviem.

2.5. att. Stresa izjūta mācību stundas laikā

53

Sešdesmit divi skolotāji dažreiz jūt stresu vadot stundu (sk. 2.5. att.). Visbiežākie un visvairāk

izteiktie stresa rasšanās iemesli ir izglītojamo disciplīna mācību procesa laikā, atklātā stunda,

pieredzes trūkums, pārslodze un nesagatavotība mācību procesam (skolotājs nejūtās droši un zinošs

vadot stundu). Iespējams, tehnikumu skolotāji, kuri izjūt lielāku stresu, ir jauni skolotāji, jo nav īpaši

lielas pieredzes mācību stundu vadīšanā un mācību procesa organizēšanā. Jaunajiem skolotājiem

nepieciešams vairāk laika mācību procesa gatavošanai, kā arī stundas gaitas plānošanai. Iespējams,

jaunie skolotāji jūtas nedroši – pieredzes trūkuma dēļ, kā pareizi organizēt mācību procesu (jūtas

saspringti un nedroši), un komunicēties ar skolniekiem stundu laikā. Tehnikumos pārslodze var

rasties, kad skolotaji strādā divās maiņās un skolotājiem nepietiek laika, lai pilnvērtīgi atpūstos.

2.6. att. Starbrīžu laiks atpūtai

Nekad un bieži ir gandrīz vienāds atbilžu skaits uz jautājumu – Vai Jums pietiek starpbrīžu

laika, lai atpūstos?” (sk. 2.6. att). Pēc aptaujas iegūtiem datiem tika noskaidroti iemesli, kāpēc

vairākumam skolotāju nepietiek laika, lai atpūstos. Visbiežākie iemesli ir – īsi starbrīži (5 min.),

jāgatavojas nākamajai mācību stundai, darba jautājumu risināšana, dežūrēšana gaiteņos, kā arī

skolotāji izjūt stipru troksni gan kabinetos, gan gaiteņos starbrīžu laikā. Vēl viens būtisks iemesls ir,

ka skolotājam jāpieskata kabinets, jo var tikas nozagtas mantas kā arī var tikt bojātas skolas

inventārs. Skolā, kad ir 5 minūšu pārtraukums, un skolotājam stundas seko viena aiz otras, skolotāji

tikai pārliek grāmatas un burtnīcas, lai jau tūtīt sāktu jaunu stundu un sāktu darboties. Daudzi

skolotāji pēc mācību stundu beigšanas uzreiz aizpilda mācību žurnālus. Tā aizpildīšana citreiz aiņem

visu starbrīža laiku. Bieži vien pēc stundas beigām paliek neskaidri jautājumi izglītojamiem.

Izglītojamie pēc stundas beigām vēlas iegūt skaidrojumus par neskaidro mācību vielu. Pārtraukumu

54

laikā arī ienāk kolēģi aprunāties par kādiem jaunumiem, vai neskaidriem jautājumiem, šis ir tikai

starbrīžu laiks, kad viņi to var izdarīt.

2.7. att. Metodes stresa mazināšanai

2.7. att. ataino skolotāju pielietotās metodes stresa mazināšanai. Visvairāk 25 no 81 izvēlas

pastaigu. Daudzi skolotāji, pat dienas beigās, kad ir labi, laika, apstākļi izvēlas doties uz mājām

neizmantojot transportu – pastaigāties. Kā vēl vienu metodi stresa mazināšanai skolotāji izvēlas

izrunāties ar kādu cilvēku (22 no 81). Skolotāji to dara neapzināti pat starpbrīžu laikā, kad izrunā,

kas ir sasāpējis, vai apspriežot kādus jaunumus. Respondentiem arī bija citas atbildes, ne tikai tās,

kuras bija, piedāvātas anketā, piemēram,, atpūta ģimenes lokā, labs miegs, vairāk atrasties svaigā

gaisā (brīvdienas pavadīt dabā), kā arī veltīt laiku hobijiem.

2.7. tabula

Skolotāju apmierinātība ar savu profesiju

Apgalvojums Jā Nē

Vēlme palikt strādāt par skolotāju, ja pat piedāvā citu darbu par tādu pašu samaksu

28 53

Vēlas noteikti karjeru šajā profesijā, uzskata, ka tā ir ideāli piemērota 50 31

Ne visi respondenti sniedza atbildes, vai viņi atstātu skolotāja darbu par tādu pašu samaksu un

vai vēlas karjeru šajā profesijā. Tomēr 53 no 80 skolotājiem vēlas palikt strādāt par skolotāju, ja pat

piedāvātu citu darbu par tādu pašu samaksu (sk. 2.7. att.). 50 no 80 skolotājiem (sk. 2.7. tabulu)

vēlas karjeru šajā profesijā un uzskata, ka tā ir ideāla viņiem.

55

Eurydice ziņojumā (2015, 108) publicēts skolotāju apmierinātības pētījuma rezultātus. TALIS

(Starptautiskais mācīšanas un mācīšanās apsekojums (ESAO – Ekonomiskās sadarbības un attīstības

organizācija))  2013. gada  apsekojumā norādīja, ka  90,2  %  ES  skolotāju  apgalvoja,  ka  ir

apmierināti  ar  savu  darbu,  un   90,1  %  norādīja,  ka  ir  apmierināti  ar  skolas  vidi.  Tomēr  tikai

18,4 %  skolotāju  uzskata,  ka sabiedrība  viņu  profesiju  novērtē.  Vismazākais  to  skolotāju

īpatsvars,  kuri  domā,  ka  viņu   profesija  tiek  vērtēta  pozitīvi,  ir  Spānijā  (8,5 %),  Francijā  (4,9

%),  Horvātijā  (9,6%),  Slovākijā   (4 %)  un  Zviedrijā  (5 %).  Kaut  arī  viņi  uzskata,  ka

sabiedrība  šo  profesiju  augstu  nevērtē,  lielais   vairums  šo   valstu   skolotāju  ir  ļoti  apmierināti

gan  ar  darbu,  gan  skolu. Tas  liecina,  ka  viņu  apmierinātības  līmenis  abos  jautājumos  nav

atkarīgs  no  tā,  kā   šo  profesiju,  viņuprāt,  vērtē  sabiedrība.    

Var secināt, ka gan Latvijā aptaujātie profesionālās izglītības skolotāji, gan citu valstu

skolotāji pārsvarā ir apmierināti ar savu darbu un izvēlēto profesiju.

Skolotājiem mācību procesa laikā gadās arī motivēt izglītojamos mācībām. 6 respondenti

izvēlējās neatbildēt un nesniegt savu atbildi uz šo jautājumu, kā arī tāds pats skolotāju skaits atdzina,

ka nedara neko, lai izglītojamais tiktu motivēts un vēlētos gūt zināšanas. Lielākoties skolotāji

pārrunā un strādā individuāli ar izglītojamajiem, vai nu strādā ar izglītojamo vecākiem.

Profesionālās izglītības skolotājs norādīja, ka viņš - mācību priekšmetā ietver praktisku piemēru no

ražošanas, kuri var būt gan anekdotiski, gan traģiski.

56 no 78 respondentiem nesagādā grūtības skaidrot alternatīvo skaidrojumu izglītojamajiem.

Kā arī skolotāji atzina, ka izjūt dusmas, kad saprot, ka izglītojamie nepieliek visas pūles un

centienus, lai saprastu mācību vielu. Tomēr ir skolotāji, kuri neizjūt dusmas un atdzīst, ka ķīniešiem

ir teiciens: "Nav slikta mācekļa. Ir slikts meistars".

56

2.8. att. Atpūtas laiks

Pēc aptaujas datiem var secināt, ka visbiežāk skolotāji atpūšas tikai brīvdienās (sk. 2.8. att.).

Brīvdienās skolotāji savu brīvo laiku velta sev un saviem tuviem cilvēkiem un saņem pozitīvās

emocijas. Tomēr 19 no 81 respondenta cenšās atpūsties pēc darba katru dienu.

79 skolotāji sniedza atbildes, ko tad viņi saskata visgrūtāko skolotāja darbā. Kā visgrūtāko

skolotāji uzskata, ka katru dienu skolotājs ir uzmanības centrā – skolotājam jābūt možam,

nenogurušam (jākontrolē savas emocijas), kārtīgam. Daudzi jaunieši nevēlas saņemt izglītību un

mācīties, tad skolotājam ir jāmudina, jāskaidro papildus, lai jaunietis būtu ieinteresēts mācīties.

Aptaujās skolotāji vēl sniedza atbildes, ka grūtu skolotāja darbā uzskata, ka skolotajam jābūt

interesantam (kā pūra lādei), jāattīsta savas prasmes un zināšanas. Skolotājam savā ikdienā nākas -

sadarboties ar izglītojamo vecākiem, jo ir dažādi vecāki, kopīgas valodas atrašana ar skolniekiem,

ikdienā būt psihologam - palīdzēt un atbalstīt skolniekus, ļoti daudz dokumentu.

76 skolotāji pauda savu viedokli, kā stress ietekmē viņu veselību. Bez šaubām visas atbildes ir,

ka negatīvi - rodas galvassāpes, paaugstinās assinspiediens, bezmiegs un noguruma sajūta.

2.9. att. Sports (fiziskās aktivitātes) stresa mazināšanai

2.10. att. Masāžas apmeklēšana stresa mazināšanai

57

2.11. att. Ūdens procedūras (kontrasta duša)

pielietošana stresa mazināšanai

2.12. att. Mūzikas klausīšanās, grāmatas lasīšana stresa

mazināšanai

2.13. att. Dažādu našķu ēšana, smēķēšana stresa

mazināšanai

2.14. att. Pastaiga stresa mazināšanai

Respondentiem tika piedāvāti izvēles varianti atbildēm, ko izmanto stresa mazināšanai

ikdienā. Bieži skolotāji klausās mūziku, lasa grāmatas un pastaigājas (43 no 80) (sk. 2.12. un 2.14.

att). Skolotāji, iespējams, izvēlas šīs metodes, jo uzskata tās par viegli pieejamām un efektīvām.

Stresa mazināšanai masāžu un ūdens procedūras (kontrastu dušu) skolotāji izvēlējās atbildi

„nekad” visvairāk (sk. 2.10. att. un 2.11. att.). Pēc aptaujas datiem var secināt, ka skolotāji dažreiz

(43 no 80) stresa mazināšanai - sporto (fiziskās aktivitātes) (sk. 2.9. att). Tomēr pastāv arī

neveselīgas metodes, kā pārvarēt stresu un to samazināt. Skolotājiem arī ir neveselīgi ieradumi, kā

samazināt stresu, piemēram, ēst našķus un smēķēt. Diezgan liels skolotāju skaits (39 no 80) bieži

pieleito šīs metodes (sk. 2.13. att.).

2.9. tabula

Skolotāju sadalījums pa mācību iestādēm, kurās strādā

58

Profesionālās izglītības mācību iestāde Skolotāju skaits

PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikums (PIKC DBT) Dagdā un Ludzā,

37

PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikums (PIKC DBT) Dagdas filiāle

8

PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikums (PIKC DBT) Ludzas filiāle

5

Daugavpils Tirdzniecības profesionālā vidusskola (DTS) 5

PIKC Daugavpils tehnikums (DT) 7

Saldus tehnikums 3

PIKC Ogres tehnikums 2

Rēzeknes tehnikums 2

Rīgas tirdzniecības profesionāla vidusskola (RTPV) 2

Malnavas koledža 4

RTU neklātienes pasniedzējs 1

Aptaujas noslēgumā bija lūgums skolotājiem atbildēt, kādā mācību iestādē viņi strādā. Tomēr

ne visi respondenti (5 no 81) sniedza atbildes uz šo jautājumu, iespējams, vēloties palikt pavisam

anonīmiem. Viens no respondentiem tā arī norādīja – tad tas vairs nav anonīmi. Visaktīvāk aptauju

aizpildīja PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikuma skolotāji (37 no 77), iespējams tas ir saistīts ar

to, ka vēlējās atbalstīt un palīdzēt savai kolēģei (sk. 2.9. tabulu).

2.10. tabula Daži izdegšanas sindroma indikātori - izplatība atkarībā no dzimuma (Sievietes/Vīrieši)

APGALVOJUMSVienreiz nedēļā(skaits)

Vienreiz nedēļā (%)

Katru dienu(skaits)

Katru dienu (%)

Man sagādā problēmas kontrolēt graujošu uzvedību klasē

9/0 17.30/00/1

0/3.44

Jūtu, ka esmu pakļauta/s psiholoģiskajam spiedienam no izglītojamo puses

2/6 3.84/20.68 2/2 3.84/6.89

Man gadās būt psihologam, lai palīdzētu izglītojamajam

21/7 40.38/26.92 14/3 26.92/10.34

Pēc nepatīkamiem notikumiem, mācību stundu laikā es tos neizrādu izglītojamiem un kolēģiem

2/0 3.84/0 4/2 7.69/6.89

Mācību stundu laikā neizrādu negatīvās emocijas: nekliedzu, nedusmojos

2/2 3.84/6.89 4/3 7.69/10.34

Grūti koncentrēties, būt uzmanīgam 8/5 15.38/17.24 0/0 0/0

59

Darbs, šķiet, iestidzis rutīnā, garlaicīgs un nogurdinošs

8/3 15.38/10.34 2/3 3.84/10.34

Mani, pat ejot gulēt, neatstāj negatīvās domas par darbu.

10/4 19.23/13.79 5/3 9.61/10.34

Es jūtos noguris/usi un izsīcis/kusi darbā, pat ja esmu labi izgulējies/usies

15/7 28.84/24.13 4/4 7.69/13.79

Es sāku katru darba dienu ar attieksmi: es nezinu, vai gribu šurp nākt vēl arī rīt...”

8/4 15.38/13.79 3/5 5.76/17.24

Es domāju par skolotāja profesijas atlūgumu 2/0 3.84/0 2/4 3.84/13.79Pēc emocionāli saspringtas dienas jūtu ietekmi uz veselību P.: galvassāpes, asinsspiedina palielināšanās, izsīkums, nogurums utt.

20/6 38.46/20.68 6/4 11.53/13.79

Pēdējā laikā novēroju, ka parādās neveselīgi ieradumiem - smēķēšana, mazkustīgums, neveselīgs uzturs, miega traucējumi

18/6 34.61/20.68 9/4 17.30/13.79

Ievēroju, ka ir vairāk konfliktu ar līdzcilvēkiem 9/6 17.30/20.68 4/1 7.69/3.44Saskatu, ka sarunājos mazāk ar kolēģiem un ģimeni

4/6 7.69/20.68 4/1 7.69/3.44

Jūtos iztukšota/s darba dienas beigās 18/9 34.61/31.03 13/5 25/17.24Jūtu, ka mani spēki izsīkst 16/7 30.76/24.13 12/5 23.07/17.24Vidējais rādītājs: 10.11/4.58 19.91/15.98 5.71/2.94 9.95/10.13

Pēc aptaujas datiem var secināt, ka izdegšanas sindroms vairāk ir raksturīgs sieviešu dzimuma

pārstāvjiem. Sievietēm lielākoties piemīt tieksme uz nemieru, bažas un rūpes par nākotni, un

sievietes ir vairāk atturīgas. Tabulā 2.10. ir redzams, ka vienreiz nedēļā ir lielāks skaits sieviešu,

kuras jūtas iztukšotas darba dienas beigās un jūt, ka viņu spēki izsīkst.

Vīriešu dzimuma pārstāvjiem pēc savas būtības ir raksturīgs nejūtīgums, pašapziņa un

praktiskums. Apkopojot aptaujas datus, var secināt, ka sievietēm biežāk nākas būt par psihologu

savā profesionālajā darbībā. Sievietes ir vairāk emocionālas, jūtīgākas un ievainojamākas, kā

rezultātā emocijas un stress vairāk ietekmē viņu veselību – rodas galvassāpes, miega traucējumi u.

c.. (Abdulkadir Kabadayi,2015) pētījumā norāda, ka vīriešiem ir vairāk raksturīga depersonalizācija

(depersonalizācija – bezjūtīga un ciniska attieksme pret citiem cilvēkiem. Kontaktēšanās kļūst

bezpersoniska un formāla) nekā sievietēm. Sieviešu dzimuma pārstāvēm lielākoties ir raksturīgs

kritiskums, tieksme uz pārmērīgu stingrību, emocionālā nestabilitāte un neapmierinātība ar citiem.

Pēc 2.10. tabulas var redzēt, ka sievietēm ir vairāk konfliktu ar līdzcilvēkiem nekā vīriešiem.

60

2.10. tabulas turpinājums

Daži izdegšanas sindroma indikātori - izplatība atkarībā no dzimuma (Sievietes/Vīrieši)

APGALVOJUMS Bieži (skaits)

Bieži (%) Dažreiz(skaits)

Dažreiz (%)

Vai Jūs pildāt darba pienākumus mājās/ paliekat darbā ilgāk (burtnīcu pārbaude, darbs ar dokumentāciju)

38/14 73.07/48.27 5/11 9.61/37.93

Vai Jūs skolā ierodaties krietnu laiku pirms mācību stundu sākuma?

25/8 48.07/27.58 11/13 21.15/44.82

Vai Jūs, pārnākot mājās, runājat un apspriežat notikumus darbā?

21/8 40.38/27.58 22/12 42.30/41.37

Vai Jūs jūtat stresu mācību stundu laikā? 5/2 9.61/6.89 39/22 75/75.86Vai Jums nepietiek starpbrīžu laika, lai atpūstos? 20/7 38.46/24.13 18/8 34.61/27.58Vidējais rādītājs 21.28/

7.841.91/26.89 19/13.2 36.53/45.51

2.10. tabulas turpinājumā ir redzams, ka vairākums sieviešu ir vairāk centīgas un pilda savus

darba pienākumus kvalitatīvāk – paliek darbā ilgāk, pilda darba pienākumus mājās, kā arī ierodas

darbā krietnu laiku pirms mācību stundu sākuma.

21 sievietes ir atdzinušas, ka, pārnākot mājās, viņas apspriež notikumus darbā, tikmēr tikai 8

vīrieši apspriež darba notikumus mājās. Ne vienmēr pēc mācību stundas pietiek laika atpūtai.

Sieviešu skaits ir lielāks salīdzinot ar vīriešiem, kurām bieži nepietiek starpbrīžu laika, lai atpūstos.

2.11. tabula Daži izdegšanas sindroma indikatori - izplatība atkarībā no darba stāža (1-15 gadi/15-35/35

gadi un vairāk)APGALVOJUMS Vienreiz

nedēļāKatru dienu

Man sagādā grūtības nomierināt skaļu un nepaklausīgu izglītojamo 6/4/1 5/0/0Jūtu, ka esmu pakļauta/s psiholoģiskamjam spiedienam no izglītojamo puses 7/1/1 4/0/0Darbs, šķiet, iestidzis rutīnā, garlaicīgs un nogurdinošs 4/1/0 5/5/0Pēdējā laikā novēroju, ka parādās neveselīgi ieradumiem - smēķēšana, mazkustīgums, neveselīgs uzturs, miega traucējumi

8/17/0 6/7/0

Jaunam skolotājam pieredzes trūkuma dēļ var rasties dažādas grūtības mācību procesa

organizēšanā un mācību stundas novadīšanā. 2.11. tabulā redzams, ka jaunam skolotājam salīdzinot

ar pieredzes bagātākiem skolotājiem sagādā grūtības nomierināt skaļu un nepaklausīgu izglītojamo.

Jaunie skolotāji pēc aptaujas datiem ir vairāk pakļauti psiholoģiskajam spiedienam. Tas, iespējams,

61

ir saistīts ar to, ka jauns skolotājs nav pietiekami kompetents, lai samazinātu negatīvo izglītojamo

ietekmi uz sevi. Ikdienas gatavošanās mācību stundām – jauna mācību materiāla atlase, atkārtošana,

ikdienas vienveidīgs darbs, iespējams, liek justies, ka darbs ir garlaicīgs un rutīnā iestidzis. Tomēr

skolotāji ar darba stāžu no 15 līdz 35 gadiem ir novērojuši, ka pēdējā laikā parādās neveselīgi

ieradumi pēc stresa situācijām.

2.11. tabulas turpinājums Daži izdegšanas sindroma indikātori - izplatība atkarībā no darba stāža (1-15 gadi/15-35/35

gadi un vairāk)APGALVOJUMS Bieži DažreizVai Jūs pildāt darba pienākumus mājās/ paliekat darbā ilgāk (burtnīcu pārbaude, darbs ar dokumentāciju)?

19/30/2 8/11/3

Vai Jūs jūtat stresu mācību stundu laikā? 5/2/0 30/36/5

Pēc tabulas 2.11. turpinājuma var saskatīt, ka lielākoties „bieži” stresu jūt jaunie skolotāji,

vadot mācību stundu. Šāda situācija ir izveidojusies, jo jaunam skolotājam ir pieredzes trūkums.

Jaunam skolotājam ir tikai pamatzināšanas dotajā profesijā. Tomēr „dažreiz” stresu jūt vairāk

skolotāji ar lielāku darba stāžu. Lielākais iemesls, kāpēc skolotāji „dažreiz” jūt stresu ir – atklātās

stundas.

Apstrādājot aptaujā iegūtos rezultātus un aprēķinot skolotāju izdegšanas līmeni (%) (sk. 2.15.

att.) tika noskaidrots, kāds ir vislielākais un vismazākais izdegšanas līmenis starp aptaujātiem

skolotājiem. Abi šie respondenti ir vīriešu dzimuma pārstāvji. Vislielākais izdegšanas līmenis ir

67,95 % (41 - 60% paaugstināts izdegšanas līmenis). Šis skolotājs strādā Daugavpils Tirdzniecības

profesionālajā vidusskolā (DTS), skolotāja darba stāžs ir mazs, -no viena līdz pieciem gadiem. Viņš

ir vispārējās izglītības skolotājs.

Starp respondentiem vismazākais izdegšanas līmenis bija 4,79% (0 – 20% zems izdegšanas

līmenis). Šis skolotājs ir pieredzes bagāts, viņa darba stāžs ir no 15 līdz 25 gadiem, kā arī skolotājs

strādā profesionālo mācību priekšmetu jomā un strādā PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikumā.

Apskatot izdegšanas sindroma līmeni dažādos darba stāžos, izdegšanas līmenis krasi

neatšķiras viens no otra (sk. 2.12. tabulu). Vislielākais ir skolotājiem, kuriem darba stāžs ir 1 – 15

gadiem, bet vismazākais ir skolotājiem, kuri strādā mācību iestādē 35 gadus un vairāk.

2.12. tabula

Izdegšanas sindroma līmenis atkarībā no skolotāja darba stāža

Skolotāju darba stāžs vidējais izdegšanas līmenis (%)

62

1-15 gadi 32.92

15-35 gadi 32.68

35 gadi un vairāk 32.60

Visu aptaujāto skolotaju vidējais izdegšanas līmenis starp skolotājiem, kuri strādā

profesionālās mācību iestādēs, sastāda 32, 69% - tas ir pazemināts izdegšanas sindroma līmenis (21

– 40%).

2.15. att. Skolotāju izdegšanas līmenis (%)

Maģistra darba uzdevumi – noskaidrot iespējamos priekšnoteikumus un stresorus skolotāja

darbā. No aptaujas rezultātiem var secināt iespējamos skolotāja izdegšanas sindroma

priekšnoteikumus:

bailes piedzīvot neveiksmi (mācību procesa rādītāji, īpaši skolotājiem, kuriem ir CE viņu

mācību priekšmetos, skolotāju piedalīšanās olimpiādēs konkursos);

uzmanības trūkums savām vajadzībām un vēlmēm (gadās, ka skolotājs gandrīz visu savu

laiku velta darbam – neatliek laika sev);

63

problēmas saskarsmē ar skolas administrāciju;

problēmas saskarsmē ar darba kolēģiem – konflikti, nesapratne;

neskaidri darba uzdevumi;

ikdienas darbs ar cilvēkiem (visu dienu ir starp cilvēkiem);

ikdienā atrodas uzmanības centrā;

skolotājam it īpaši mācību procesā nevar izrādīt savas emocijas, piemēram, naidu, dusmas

u.c.

Pēc aptaujas var secināt, ka skolotāja stresori darba vidē pārsvarā ir:

darba organizācija un attiecības ar kolēģiem;

darbs ar izglītojamiem – disciplīnas problēmas;

jauno tehnoloģiju pielietošana mācību procesā;

skolotāja psihoemocionālais stāvoklis.

Apkopojot aptaujas gaitā, iegūtos datus var secināt, ka skolotāji jūtas ļoti slikti, it īpaši pēc

pārdzīvotā stresa darba dienas laikā. Kā respondenti atzina, ka pēc pārdzīvotā stresa rodas veselības

problēmas, piemēram, rodas paaugstināts assinspiediens – gavalssāpes, bezmiegs u. c.

“Bieži” un “dažreiz” 69 no 81 skolotāja izjūt stresu, vadot stundu. Izjūtot stresu, skolotāja

pašsajūtas līmenis atšķiras no mācību stundas, kad nerodas stresa situācijas. Bez šaubām, šādās

mācību stundās pašsajūtas līmenis negatīvi ietekmē veselību un pašsajūtu kopuma.

Kā arī 55 skolotājiem “bieži’ vai “dažreiz” nepietiek starpbrīžu laika, lai atpūstos. Kā rezultātā

rodas nogurums, un skolotājam samazinās darba produktivitāte, kvalitāte un ražīgums.

Skolotāja darbā pastāv vairāki priekšnoteikumi, kas var attīstīt stresu un vēlāk izdegšanas

sindromu. Kā rezultātā stress negatīvi ietekmē skolotāju pašsajūtu un veselību. Diemžēl ne vienmēr

skolotājiem pietiek laika atpūtai, īpaši starbrīžu laikā.

64

2.4. Intervija ar PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikuma skolotājiem un psihologu

Lai noskaidrotu skolotāju viedokli kā skolotāji jūtas skolas vidē, kas viņiem liek satraukties,

kādi ir iespējamie stresori viņu darbā, tika veiktas intervijas ar PIKC Daugavpils Būvniecības

tehnikuma skolotājiem (sk. 7. pielikumu). Tika izvēlēti divi pieredzes bagāti skolotāji un divi jauni.

Apkopojot intervijas atbildes, rodas secinājums, ka strādāt par skolotāju jau bērnībā vēlējas

pieredzes bagātāti skolotāji, tie savā bērnībā izglītoja savas lelles. Tomēr jaunie skolotāji saprata, ka

vēlas strādāt šajā amatā, tikai pēc kāda laika perioda, kad jau strādāja par skolotāju. Gandrīz visiem

skolotājiem, kuri tika intervēti, pirmais laiks strādājot bija sarežģīts. Šajā laika posmā skolotājiem

bija nepieciešams daudz vairāk laika, lai sagatavotos stundām, atlasīt nepieciešamo materiālu. Kā arī

ienākot skolā, kā darba vidē viss bija jauns – darbs ar izglītojamiem, jauni darba kolēģi, darbs ar

dokumentāciju kā jau arī pati darba vide.

Intervētie skolotāji visbiežāk jūt stresu, kad grupā ir kādi nemierīgi (hiperaktīvi) izglītojamie.

Tad stundas vadīšana nenotiek pēc plāna, jo vienmēr ir jāaizrāda, jāpieskata to izglītojamo, kurš

prasa papilduzmanību. Stresu juta arī skolotāji savos pirmajos darba gados, kad vadot stundu, tie

nejutās brīvi.

Vairums no intervētiem skolotājiem dodas dabā atpūsties pēc sarežģītas darba nedēļas (dabā –

uz vasarnīcu, pie mammām uz laukiem) - katrā nedēļas nogalē es dodos pie savas mammas uz

laukiem. Ar savu mammu es varu izrunāties un izstāstīt, kas man ir sasāpējis nedēļas laikā.

Protams, ka mamma mani samīļos un man uzreiz paliek mierīgāk un visas bedas ir izgaisušas.

Interviju laikā visbiežākie ieteikumi stresa mazināšanai citiem skolotājiem bija neņemt darba

notikumus galvā, kā arī fiziskie vingrinājumi, mūzikas klausīšanās, pastaiga dabā. Skolotāja Sandra

atdzina, ka redz, kā skolotāji samazina stresu, piemēram, darba dienas beigās ieslēdz savu mīļāko

mūziku un klausās to, gadās redzēt arī kā skolotāji izstāsta viens otram, kas ir sasāpējis uz sirds.

Skolotaji ir dzirdējuši par izdegšanas sindromu vai nu pedagoģijas kursos, vai nu jau

universitātē. Diemžēl skolotāji arī saskata dažiem saviem kolēģiem izdegšanas sindroma pazīmes.

Visi intervētie skolotāji pārsvarā pilda darba pienākumus mājās, visbiežāk tās ir burtnīcas, kuras ir

65

npieciešams pārbaudīt. Skolotājiem arī nākas palikt skolā ilgāk, ja skolā ir kādi pasākumi, sapulces,

kursi, semināri utt.

Skolotājus motivē izglītojamo interese pret viņu priekšmetu - mani darbam motivē skolnieku

atsauksmes par mani. Tas, man liekas, ir visvērtīgākais, ko var sasniegt šajā profesijā.

Skolotājiem rada gandarījumu, ka izglītojamie vēlas gūt jaunas zināšanas. Bez šaubām,

skolotāju darba produktivitāti ietekmē darba vide. Ja viss ir sakārtots un ir viss nepieciešamais darba

veikšanai, tad darba rezultāts būs produktīvāks. Kā viena no intervētām skolotajam atzina, ka

kabineta noformējums ir ļoti nozīmīgs - manā kabinetā ir fototapetes – jūra. Jūru es ļoti mīlu. Katru

vasaru es dodos uz jūru. Kā rezultātā šī fototpete atgādina man patīkamas emocijas. Man patīk, ka

šis ir tikai mans kabinets, neviens cits skolotājs nenāk te vadīt stundas.

Skolotāji, kuri sniedza interviju norādīja, ka būt skolotājam nav viegli - es teiktu, ka pat ļoti

sarežģīti. Skolotāja darbs prasa ne tikai zināšanas, bet radošumu un protams personīgo pieeju.

Skolotājam arī bieži nākas būt par psihologu, palīdzēt kādam, dot padomu. Šī profesija prasa ļoti

lielu enerģijas atdevi. Bieži vien skolotāji dienas beigās jūtas iztukšoti. Kā arī intervijā bija skolotāja

secinājums, ka ne jau katrs var strādāt par skolotāju.

Trijiem skolotājiem no četriem ir mājdzīvnieks. Pastāv uzskats, ja mājās ir mājdzīvnieks, tad

visas negatīvās emocijas “aiziet” prom.

Visiem skolotājiem ir labas attiecības gan ar darba kolēģiem, gan ar izglītojamiem. Vai nu

gadās gadījumi, kad skolotāji cenšas uzturēt neitrālas darba attiecības. Vairākumam intervēto

skolotāju nākotnes plāni ir saistīti ar darbu, un tie nav tālu skatāmi. Tie ir: veiksmīga centralizēto

eksāmenu nokārtošana, izlaidums, kā arī atvaļinājums - ceļojums.

PIKC Daugavpils Būvniecības tehnikumā ir arī savs psihologs. Radās interese: vai skolotāji

griežas pie psihloga pēc kāda padoma vai vienkārši izrunāties. Kā tika noskaidrots pie teikuma

psihologa griežas gan pieredzes bagāti skolotāji, gan jauni.

Tehnikuma psihologs atdzina, ka skolotāji visbiežāk griežas pie viņa ar jautājumu, kā

uzvesties kādā vai citā situācijā ar izglītojamo vai kādu konkrētu grupu.

Jurijs atzina, ka arī pamana dažiem skolotājiem izdegšanas sindroma pazīmies, tās varētu būt –

nogurums, skolotaji kļūst aizkaitināmi, netiek galā ar saviem pienākumiem. Tomēr izdegšanas

sindroms ir retāk sastopams precētiem cilvēkiem it īpaši vīriesiem - piemēram, precētām sievietēm,

kuras laulībā jau atrodas vairāk par 10 gadiem var, noverot biežāk un krasāk izteiktu izdegšanas

sindromu. Šādas sievietes pārsvarā ir noslogotas ar darbiem pa māju, kā arī izjūt laika deficītu

66

ģimenei un bērniem. Precētiem vīriešiem – skolotājiem izdegšanas sindromu saskata retāk,

iespējams, ģimene samazina nelabvēlīgos izdegšanas riska faktorus.

Intervijas nobeigumā psihologs sniedza arī dažus ieteikumus, lai samazinātu stresu darbā,

piemēram, izrunāties ar tuvu cilvēku. Toties, lai izdegšanas sindroms neattīstītos, ir vēlams pielietot

rehabilitāciju vai profilaksi. Kā profilakse izdegšanas sindromam psihologs minēja, ka iespējamā

profilakse varētu būt – apmācība sociālām prasmēm, iemaņas pašsavaldīšanai. Rehabilitācija

skolotājiem, kurus jau ir, skāris izdegšanas, sindroms varētu būt psihoenerģētiskā potenciāla

atjaunošna. Pats saviem spēkiem rehabilitēties var, tikai nostiprinot ticību saviem spēkiem.

Gan aptaujātie, gan skolotāji, kuri sniedza interviju vairākumā gadījumu samazina stresu lasot

grāmatas, pielieto fiziskās aktivitātes, piemēram, apmeklē baseinu, iesaka citiem nepieņemt visu

tuvu pie sirds, izgulēties un protams savu brīvo laiku pavadīt ar ģimeni.

Skolotāji stresa situācijas mācību procesa laikā ir atkarīga no vairākiem faktoriem: izglītojamo

uzvedība mācību stundas laikā, pieredzes vai pietiekošo zināšanu trūkums kādā tēmā, vai tā ir

atklātā stunda.

Gandrīz visi šie skolotaji pilda darba pienākumus mājās vai paliek mācību iestādē ilgāk. Tas ir

burtnīcu pārbaudes, darbs ar dokumntāciju u. c. Visbiežākie iemesli, kāpēc kolotāji paliek darbā

ilgāk: mācību žurnāla aizpildīšana un darbs ar to, gatavošanās dažādiem konkursiem, olimpiādēm u.

c., individuālais darbs ar izglītojamajiem – konsultacijas, dažādas sapulces un semināri utt.

Lielākoties skolotaji cenšas izvairīties un samazināt konfliktituāciju skaitu darba vidē gan ar

darba kolēgiem, gan ar izglītojamiem. Ja darba vidē nav konfliktu, tad darba vide ir mazāk

saspringta un darbs tiek veikts kvalitatīvāk un ātrāk – pastāv sadarbošanās un padomu apmaiņas

iespēja.

Visi aptaujātie un intervētie skolotāji atzina, ka būt skolotājam nav viegli. Pirmkārt, visa

enerģija tiek terēta darbam, neatliek laika ģimeni un tuviem cilvekiem. Otrkārt, skolotājam viss laiks

ir jāpilnveidojas – “jāiet laikam līdzi” kā arī skolotājs savā ikdienā visu dienu ir uzmanības centrā.

Skolotajs nevar pilnīgi izrādīt savas emocijas, piemēram, pēc kādiem nepatīkamiem pārdzīvojamiem

mājās u. c. Treškārt, skolotājs savas darbības laikā saskaras ar ļoti daudziem cilvēkiem, piemēram

izglītojamiem. Gadās gadījumi, kad skolotājam ir jāsniedz kādi padomi, vai arī būt par psihologu, lai

palīdzētu atrisināt kādu izglītojamā problemu. Ceturkārt, ja skolotājs gūst gandarījumu par veicamo

darbu, tad viņa visi darba pienākumi un grūtības darbā nešķiet tik grūti un sarežģīti.

67

3. Ieteikumi skolotajiem stresa mazināšanai

Cilvēks pavisam nevar izvairīties no stresa situācijām. Tomēr pastāv metodes, kā var un ir

nepieciešams uztvert stresa situācijas tā, lai tās nekaitētu cilvēka veselībai.

T. Uzole (Stress un izdegšanas sindroms, Profesionālais stress un tā vadīšana) iesaka:

dalīties ar savām veiksmēm, piemēram, kuras ir notikušas skolotāja profesionālās

darbības laikā;

rūpīgi gatavoties mācību procesam;

nodrošināt, lai Jūs izprotat to, ko Jūs grasāties mācīt.

Maija Eglīte (2012, 675) bez jau minētā iesaka:

sakārtot savu darba vidi. Tas attiecas, gan uz darba vidi, gan vidi mājās. Citreiz

plauktu un atvilktņu izskatīšana un liekā izmešana var uzlabot noskaņojumu.

Sakārtotā darba vidē darbs norit ātrāk un produktīvāk (cilvēks zina, kas, kur atrodas);

spēt kontrolēt situāciju darbā, uzturēt labas attiecības ar kolēģiem (jo mazāk

cilvēks to spēj, jo pats kļūst depresīvāks, nomāktāks);

prast strādāt komandā – sadarbība palīdz darbu veikt gan ātrāk, gan kvalitatīvāk,

kā arī cilvēks jūt kolēģu atbalstu;

pielāgoties pārmaiņām (no pārmaiņām visvairāk cieš vidējā ranga darbinieki,

vismazāk – vadība) – pastāv sens teiciens, „kas nenogalina mūs, padara mūs

stiprākus”;

R. Darbiņa, (2010, 72) atzīst, ka skolotājam jāsāk:

Lietot savā uzturā vitamīnus. Piemēram, B grupas vitamīni. Šīs grupas vitamīni

stiprina nervu sistēmu, veicina organisma fiziskās un garīgās darba spējas, uzlabo

cilvēka garastāvokli, kā arī atmiņu. A, C un D grupas vitamīni samazina cilvēkam

uztveri pret dažādām infekcijas slimībām – paaugstina imunitāti. Piemēram, viens no

respondentiem citiem ieteica: lietot diezgan daudz antioksidantu - C vitamīnu, kviešu

dīgstus utt.

Plānot savu ikdienu. Uz papīra lapas veidojiet dienas plānu – ko plānojat un ko

vēlaties paveikt šajā dienā. Cilvēks jūtas laimīgāks, ja ir sasniedzis kaut mazu mērķi,

68

izsvītrojot lapā kādu paveikto dienas uzdevumu.

Nesolīt lieko. Nesoliet cilvēkiem to, ko Jūs nevarat paveikt. Šādā situācijā Jūs radāt

sev papildus grūtības.

Mēģināt nedomāt par darbu, pirms gulēt iešanas. Šādā veidā būs iespēja ātrāk

aizmigt.

Atvaļinājumu pavadīt pie Jūras. Jūras šalkoņa un saule radīs labsajūtu un

samazinās negatīvās domas.

Ilgi negulēt brīvdienās. Ilga gulēšana nekompensē negulētās nakti. Gluži otrādāk,

Jūs izjauksiet savu ikdienas ritmu.

Saglabājiet labu noskaņojumu un humora izjūtu. Savā brīvajā laikā ir ieteicamu

noskatīties kādu filmu, kuru kāro sirds.

Nežēloties par savām problēmām. Problemu izrunāšana un apspriešana ir ļoti

efektīvs veids, kā mazināt stresu, tomēr ja pastāv šīs problēmas risināšana. Ja cilvēks

tikai izrunā problēmu rezultātā, tiek koncentrētas domas uz slikto.

Veltiet vairāk brīvā laika sev. Dodieties pastaigās svaigajā gaisā, savu brīvo laiku

pavadiet ar ģimeni vai draugiem. Kontaktēšanās ar cilvēkiem, kuri Jums patīk un ir

tuvi – uzlabo noskaņojumu. Kā viens no aptaujas respondentiem ieteica - vairāk laika

veltīt fiziskajām aktivitātēm, mazāk sēdēt pie datora vai televizora.

Mācīties atteikt. Uzņemoties visu, ko Jums liek un lūdz izdarīt, var Jūs pārslogot -

samazinās brīvā laika daudzums, radīsies noguruma sajūta un neapmierinātība ar to,

ka vienmer Jums uztic papildus pienākumus.

Nedomāt par pagātnes notikumiem. Negatīvos pagātnes notikumus uztveriet kā

mācību, bet nevis atkārtojiet tos savās domās.

Veltiet laiku hobijiem. Dažādas nodarbes samazina negatīvas domas un,

nodarbojoties ar hobiju, rada pozitīvās emocijas. Viens no aptaujātā skolotāja

ieteikumiem ir: vasarā strādāt dārzā, kā arī nodarboties, kas tīk sirdij - hobiji,

piemēram, adīšana, kolekcionēšana, makšķerēšana.

Uzdot jautājumus neskaidrības gadījumos. Ja rodas neskaidrības, piemēram, darba

vidē, labak uzjautāt, nekā Jūs pieļausiet kļūdas un radīsies atkal stresa situācijas.

No maģistra darba pētījuma izriet šādi ieteikumi skolotājiem stresa mazināšanai:

69

stresa mazināšanai apmeklēt masāžu. Masāža palīdz ķermenim atbrīvoties un relaksēties.

Kā rezultātā samazinās sasprindzinājums.

elpot dziļi un lēni. Šāda elpošana palīdz nomierināties un palīdz koncentrēties.

palielināt fiziskās aktivitātes savā ikdienā. Fiziskās aktivitātes var būt: pastaiga, peldēšana,

skrējiens, dejas. Šāda veida nodarbības ļauj atslābināties un sajust vieglumu domās un prātā,

aizmirstot par stresu.

savu brīvo laiku pavadīt ar ģimeni un tuviem cilvēkiem. Tāda cilvēku loka Jūs varēsiet

atslābināties un pastāstīt visas savas problēmas un sasniegumus. Viens no aptaujātiem

skolotājiem atzina - pavadīt laiku ar ģimeni, spēles, izrunāšanās - kopā būšana, atslābina un

viss sliktais aizmirstas

Skolotājam savā profesionālajā darbībā nemitīgi jāpilnveidojās/jāattīstās -

profesionālās kompetences pilnveide. Skolotājam jāpiemīt dažādām kompetencēm vai arī

tās jāattīsta. Tomēr dažas kompetences var radīt stresa situācijas un attīstīt izdegšanas

sindromu, piemērām, nevēlēšanās apgūt kādu prasi, vai bailes.

Katram cilvēkam ir jāizvēlas sev pieņemamāko un efektīvāko metodi stresa mazināšanai.

Vienam šī metode palīdzēs, bet citu gluži otrādāk – radīs stresa un spriedzes situāciju, piemēram,

fiziskās aktivitātes.

R. Darbiņa (2010.,6.) atzīst, ka stress nav ne ļaunums, ne slimība, tāpat kā paaugstināta

temperatūra ir kāda iekaisuma procesa izpausme un norāde, ka organisms ar šo iekaisumu cīnās.

Stress ir jāpieņem kā svarīgs adaptācijas mehānisms, kas ļauj dzīvai būtnei, kas nokļuvusi,

nepatīkamā situācijā, koncentrēties, savākt visus savus iekšējos spēkus, lai rastu optimālo izeju no

sarežģītās situācijas.

70

Secinājumi

Skolotājs savā ikdienas darbā saskaras ar ļoti daudziem cilvēkiem: izglītojamie, kolēģi,

izglītojamo vecāki u. c. Kā rezultātā skolotājam jābūt profesionālai kompetencei, izturībai, jebkurās

situācijās saglabāt mieru kā arī skolotājam jābūt pašsavaldīšanās spējām. Šajā profesijā cilvēkam

jābūt rūpīgam un uzmanīgam, kas izslēdz dusmu un savu emociju izrādīšanu izglītojamiem, kuriem,

piemēram, ir problēmas ar disciplīnu.

Pēc darbā apkopotā materiālā var secināt, ka:

1. Skolotāja darba vidē pastāv vairāki riska faktori: psihosociālie, ķīmiskie, fizikālie,

ergonomiskie. Piemēram, fizikālie – troksnis mācību iestādēs starpbrīžu laikā, neatbilstošs

apgaismojums mācību kabinetos u. c.

2. Stress rada neatgriezenisku iedarbību uz cilvēka veselību. Kaitējumi var būt gan fiziskie –

galvassāpes, muguras sāpes, gan psiholoģiskie – depresija un dažādas fobijas. Stresa netiešās

iedarbības var būt: smēķēšana, neveselīgi ēšanas paradumi. Toties bez stresa nav

iedomajama arī cilvēces eksistence. Stress palīdz un aktivizē cilvēku. Skolotāja profesija tiek

pieskaitīta pie stresa pakļautām profesijām. Vislielākie skolotāja darbā stresa avoti ir –

skolēnu neatbilstošā uzvedība, laika trūkums un neadekvātās prasības. Skolotāja amatā

pastāv profesijas standarts, tās ir noteiktās prasības un noteikumi, kurus jāievēro un jāpilda

katram skolotājam.

3. Pastāv vairākas metodes, kā samazināt garīgo pārslodzi darba vidē, piemēram, apgūt prasmi

strādāt komandā. Izdegšanas sindroma mazināšanai skolotājam ir rūpīgi jāgatavojas mācību

procesam, pielietot humoru u. c. Aptaujātie skolotāji ieteica varāk laika pavadīt ārā un savu

brīvo laiku veltīt ģimenei un tuviem cilvēkiem.

4. Pēc aptaujas datiem ir novērojama tendence, ka visvairāk skolotāju ir ar darba stāžu no 5

līdz 25 gadiem. Var secināt arī, ka dažas reizes gadā skolotāji tiek pakļauti psiholoģiskam

spiedienam no izglītojamo puses. Skaidri iezīmējas tendence kādas metodes pielieto skolotāji

stresa mazināšanai – pastaiga, brīva laika pavadīšana ar draugiem un ģimeni, fizikās

aktivitātes u. c. Pēc pētījuma rezultātiem var secināt, ka dažas reizes nedēļā skolotāji jūtas

iztukšoti darba dienas beigās un jūt, ka viņu spēki izsīkst.

5. Apkopojot aptaujas un intervijas datus, var secināt, ka izdegšanas sindromam vairāk ir

pakļauti jaunie skolotāji, kuriem ir pieredzes trūkums, jo šie skolotāji vairāk jūt, stresu vadot,

71

mācību stundas salīdzinot ar pieredzes bagātākiem skolotajiem. Kā arī, apkopojot datus, var

secināt, ka izdegšanai vairāk ir pakļauti skolotāji - sieviešu dzimuma pārstāvji.

6. Pēc aptaujas rezultātiem veidojas secinājums, ka vairāk stresu un atbildību vadot stundu jūt

vispārējās izglītības skolotāji, kuriem viņu mācību priekšmetā ir Valsts Centralizētie

eksāmeni.

7. Pētījumā konstatēts, ka skolotāju vidējais izdegšanas sindroma līmenis ir 32,68% - tas ir

pazemināts izdegšanas sindroma līmenis.

Maģistra darba mērķis bija noskaidrot profesionālās izglītības skolotāju izdegšanas sindromu

veicinošos faktorus apkopot/ izstrādāt ieteikumus skolotājiem stresa mazināšanai.

Pēc pētījuma iegūtiem datiem tika izanailazēta izdegšanas sindroma sastopamība starp

skolotājiem. Lielākoties izdegšanas sindroma pazīmes nav izplatītas profesionālās izglītības

skolotāju vidū.

Balstoties pētniecības darbā iegūtajiem materiāliem un datiem, uzskatu nepieciešamību

organizēt seminārus (mācību iestādēs) - lekcijas, kurās skolotāji tiks informēti un apmācīti par

izdegšanas simptomiem, kādu profilaksi var pielietot, lai laicīgi skolotāji atklātu izdegšanas

simptomus un varētu meklēt palīdzību un atbalstu. Šādas metodes pielietošana ir nepieciešama, lai

skolotāji kvalitatīvāk spētu veikt savu profesionālo darbību.

72

Izmantotās literatūras saraksts

1. 232 mazā grupa, profesionālās izglītības pedagogi

http://www.lm.gov.lv/upload/profklas/232_profesionalas_izgl.doc skatīts [10.02.2017.]

2. Apinis Pēteris, “Cilvēks”, 1998. g, ISBN 9984-9279-0-3, 800 lpp.

3. Colomeischi Aurora Adina, Teachers Burnout in Relation with Their Emotional Intelligence

and Personality Traits, 5 May 2015, Pages 1067-1073,

http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1877042815015530 skatīts [22.04.2017.]

4. D. Kalniņa, Mūsdienu skolotajs mūsdienu skolā, Rīga, 2010.

http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=12113&chapterid=3597 skatīts [21.12.2016.]

5. Darba aizsardzības likums, 20.06.2001. Latvijas Vēstnesis Nr.105 (2492), 06.07.2001.

http://likumi.lv/doc.php?id=26020 skatīts [12.09.2017]

6. Darbiņa R., Stress un hronisks nogurums, izdevniecība “Avots”, 2010., ISBN 978-9984-859-

15-6, 72 lpp.

7. Degtjarjova I., Kvalitātes vadība augstskolu studiju procesā un skolotāja kompetences

veidošanās http://www.kvalb.lv/noderga-informcija/raksti/518-kvalitates-vadiba-augstskolu-

studiju-procesa-un-skolotaja-kompetences-veidosanas.html skatīts [29.12.2016.]

8. Dienas Bizness, 10 izdegšanas pazīmes un ko ar tām iesākt http://www.db.lv/darbs/10-

izdegsanas-pazimes-un-ko-ar-tam-iesakt-391006 skatīts [08.12.2015.]

9. Dirba Māra, Latvijas identitāte: pedagoģiskais aspekts, izdeviecība RAKA, 2003., ISBN –

9984-15-519-6, 130 lpp.

10. Dūka M., Rutka L., Stress un profesionālā izdegšana organizācijā, to cēloņi, izpausmes,

profilakse un pāreja uz pozitīvu dzīves izjūtu. Izglītības iestādes darba un mācību vides riska

faktori, 2012. http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=23289&chapterid=7098 skatīts

[01.12.2016.]

11. Dūka M., Rutka L., Stress un profesionālā izdegšana organizācijā, to cēloņi, izpausmes,

profilakse un pāreja uz pozitīvu dzīves izjūtu. Stress, stress kā nespecifiska organisma

reakcija, 2012. http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=23289&chapterid=7101 skatīts

[13.11.2015.]

12. Dūka Maija, Rutka Lūcija, Izglītības iestādes kā organizācijas kultūra, Rīga, 2012.,

http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=23289&chapterid=7102 skatīts [16.11.2016.]

73

13. Dūka, M. SASKARSME KĀ NEATŅEMAMA CILVĒKA DZĪVES SASTĀVDAĻA,

Saskarsmes barjeras, http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=16480&chapterid=3226

skatīts [10.02.2017.]

14. Eglīte Inga, Cīrule Lija (no spāņu valodas tulkojuši), Ergonomika darbā, © Labklājības

ministrija, 2004., 176. lpp. Izdevumu finansējis ES PHARE Latvijas-Spānijas divpusējās

sadarbības projekts (LE/99/IB-CO-01) «Atbalsts turpmākai likumdošanas saskaņošanai un

institūciju stiprināšanai darba darba drošības un veselības jomā»

15. Eglīte Maija, Darba medicīna. © Rīgas Stradiņa universitāte, 2012 Dzirciema iela 16, Rīga,

LV-1007, ISBN 978-9984-793-06-1

16. Enyedi Agi, How can teachers avoid burnout? 08 May 2015,

https://www.britishcouncil.org/voices-magazine/how-can-teachers-avoid-burnout skatīts

[17.02.2017.]

17. Eurydice ziņojums, Skolotāja profesija Eiropā: Skolotāja profesijas pievilcība.

http://viaa.gov.lv/library/files/original/skolotaja_profesija_eiropa_GRAMATA.pdf ISBN

978-92-9492-026-3, doi:10.2797/5357,EC-01-15-389-LV-N   skatīts [20.12.2016.]

18. Eurydice, Publicēts ziņojums par skolotāja profesiju Eiropā

http://viaa.gov.lv/lat/izglitibas_petijumi/eurydice/eurydice_jaunumi/?text_id=38428 skatīts

[15.08.2016.]

19. Fogele Evija, Cekuls Voldemārs, Sociālie priekšstati par ideālu skolotāju, 03.05.2013.,

https://www.e-klase.lv/lv/raksts/zinas/viedokli/socialie-prieksstati-par-idealu-skolotaju/

skatīts [10.06.2015]

20. Gaitan Peggy Elaine, Measurement Protocol for Maslach Burnout Inventory – Educators

Survey, , December, 2009. 94 lpp. (90.,91. lpp.)

http://conservancy.umn.edu/bitstream/handle/11299/58332/1/Gaitan_umn_0130E_10916.pdf

http://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/materiali/apgads/raksti/747.pdf skatīts

[29.12.2016.]

21. Hupercs Norberts, Šinclers Engelberts, Pedagoģijas pamatjutājumi, ievads sociālās

pedagoģijas profesijām, 10. izdevums, izdevniecība Stam Ķelne un Minhene, 1975., 397 lpp.

22. IQWiG (Institute for Quality and Efficiency in Health Care), Depression: What is burnout?,

2017. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmedhealth/PMH0072470/ skatīts [17.02.2017.]

74

23. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam, Rīga

2014, http://m.likumi.lv/doc.php?id=266406 skatīts [10.02.2017.]

24. IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNES 2014.-2020.GADAM, Rīga, 2014.

25. Izglītības likums http://likumi.lv/doc.php?id=50759 1998. g. skatīts [21.12.2016.]

26. Izglītības un zinātnes ministrija, 2016./2017.mācību gada aktualitātes un jaunumi izglītībā,

2016.

http://www.izm.gov.lv/images/aktualitates/2016/2016_2017_materials_aktualitates_IZM.pdf

skatīts [17.02.2017.]

27. Izglītības un zinātnes ministrija, IZGLĪTĪBAS ATTĪSTĪBAS PAMATNOSTĀDNES 2014.-

2020. GADAM, Rīga 2013.)

http://www.lsa.lv/wp-content/uploads/2013/03/Izglitibasattistibaspamatnostadnes.pdf skatīts

[06.01.2017.]

28. Īvāne Ineta, Digitālā kompetence izglītības procesā, NEPLP, 2015. gada 11. maijs

http://www.izm.gov.lv/images/sabiedriska_lidzdaliba/aktualitates/NEPLP_110515_ppt.pdf

skatīts [06.01.2017.]

29.  Jutvika Gitte (red.); Liepiņa Inese – latviešu izdevuma redaktore; tulk. no angļu val.:

Grabovska Rudīte, Grabovskis Jenss, Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas

un mācīšanās rokasgrāmata, Rīga, 2008. 72 lpp, ISBN 978-91-86189-00-6.

30. Kabadayi Abdulkadir, Investigating the Burn-Out Levels of Turkish Preschool Teachers, 25

July 2015, Pages 156-160,

http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1877042815040677 skatīts [22.04.2017.]

31. Kalvāns Rūdolfs, Skola ir organizācija, kas pati mācās, bet direktoram jābūt tās

stratēģiskajam, zīmola un mārketinga vadītājam, 13.12.2016.

http://www.skolasvards.lv/sleja/intervijas/skola-ir-organizacija-kas-pati-macas-bet-

direktoram-jabut-tas-strategiskajam-zimola-un-marketinga-vaditajam skatīts [17.02.2017.]

32. Kaļķis Valdis, Roja Ženija, Kaļķis Henrijs, “Arodveselība un riski darbā”, Rīga: Medicīnas

apgāds, 2015. ,  ISBN 978-9984-813-81-3, 533 lpp.

33. Kokkinos, Constantinos M., Maslach Burnout Inventory (MBI),

http://www.statisticssolutions.com/maslach-burnout-inventory-mbi/ skatīts [20.12.2016.]

34. Koķe Tatjana, Rupmejam Elita, Jungs K.G., Mūsdienu skolai, mazā pedagoģijas bibliotēka,

izdevniecība RAKA, 2001., ISBN 9984-15-379-7, 106 lpp.

75

35. Krastiņš J., B. Fricsone, Pedagogu darba vietas novērtēšana, 18. lpp.

http://www.lizda.lv/content/files/pedagoga_darba_vietas_novertesana.pdf skatīts

[10.02.2017.]

36. Kriumane Laimrota, MŪZIKAS SKOLOTĀJA EMOCIONĀLĀS KOMPETENCES

PILNVEIDE AUGSTSKOLAS STUDIJU PROCESĀ PROMOCIJAS DARBS Pedagoģijas

nozarē, Rīga, 2013. https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4714/22862-

Laimrota_Kriumane_2013.pdf?sequence=1 skatīts [10.02.2017.]

37. Krīgers P., Darba apstākļi un veselība darbā, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ©

Labklājības ministrija, 2010., Izdots Eiropas Savienības Struktūrfondu programmas

”Cilvēkresursi un nodarbinātība” apakšaktivitātes “Darba attiecību un darba drošības

normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos“ (Nr.

IDP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001) ietvaros. Materiālu izdošanu līdzfinansē Eiropas

Savienība., 159. lpp.

38. Kručinina M. Mūsdienu skolas vadība. Rīga: Raka, 2001. 213.lpp.

39. Kvantitatīvās izpētes metodes http://www.petijumi.lv/117/ skatīts [21.12.2016.]

40. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Psihosociālā darba vide. © Labklājības ministrija,

Izdots Eiropas Savienības Struktūrfondu programmas ”Cilvēkresursi un nodarbinātība”

apakšaktivitātes “Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana

nozarēs un uzņēmumos“ (Nr. IDP/1.3.1.3.2./08/IPIA/NVA/001) ietvaros. Materiālu izdošanu

līdzfinansē Eiropas Savienība. 2010. gads, 160 lpp.

41. Latvijas Ergonomikas biedrība, Par Ergonomiku http://www.ergonomika.lv/par-ergonomiku/

skatīts [10.02.2017.]

42. Marute J., Mācību stundas plānošana, 2012.,

https://modelesana.wordpress.com/tag/skolotaja-darbiba/ skatīts [8.11.2015.]

43. Marute J., Skolotāju darbība mācību procesā, 2012.

https://modelesana.wordpress.com/category/macibu-process/ [21.10.2016.]

44. Ministru kabineta noteikumi Nr.359, Darba aizsardzības prasības darba vietās, Rīgā

2009.gada 28.aprīlis http://likumi.lv/doc.php?id=191430 skatīts [17.12.2016.]

45. Ministru kabineta noteikumi Nr.494. Rīgā 2001. gada 27.11., Noteikumi par darbiem, kas

saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai un kuros nodarbinātās personas tiek

76

pakļautas obligātajām veselības pārbaudēm. http://likumi.lv/doc.php?id=56050 skatīts

[09.06.2016.]

46. Monkss Džons (John Monks) ETUC ģenerālsekretārs (arodbiedrību delegācijas vārdā), Dr.

Štrūbe Jurgens (Dr. Jürgen Strube) UNICE priekšsēdētājs, Rekingers Pauls (Paul Reckinger)

UEAPME priekšsēdētāja, Pamatnolīgums par stresu darbā, 2004.gada 8.oktobrī

http://osha.lv/lv/publications/docs/pamatnoligums_par_stresu_darba.pdf skatīts

[15.08.2016.]

47. Nacionālās attīstības plāns 2020., Ilgtspējīgas attīstības mērķi un to apakšmērķi, Ilgtspējīgas

attīstības mērķi - 17 mērķi, lai pārveidotu pasauli, 2012.

http://www.pkc.gov.lv/nap2020/ilgtsp%C4%93j%C4%ABgas-att%C4%ABst%C4%ABbas-

m%C4%93r%C4%B7i skatīts [10.02.2017.]

48. Pedagoģija un skolotāju izglītība, Latvijas universitātes raksti 747. sējums © Latvijas

Universitāte, 2009 ISSN 1407-2157, ISBN 978-9984-45-175-6

49. Pēc Labklājības ministrijas ESF projekta pētījumiem (Darba apstākļi un riski Latvijā, 2007,

57.–64. lpp.)

50. Pipere, A., Iliško Dz., Mičule I., Ilgstpējīga attīstība – no zināšanām uz darbību, palīgs

skolām un skolotājiem, Daugavpils, Daugavpils Univeristātes Akadēmiskais apgāds “Saule”,

2015., ISBN 978-9984-14-709-3, 104 lpp.

51. Pļavniece Maija, Škuškovnika Daina, Sociālā pshiholoģija pedagogiem, izdevniecība

RAKA, ISBN 9984-15-338-6, 200 lpp.

52. Profesijas standarts, apstiprināts ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2004. gada 27. februāra

rīkojumu Nr.116 http://visc.gov.lv/profizglitiba/dokumenti/standarti/ps0238.pdf skatīts

[09.06.2016.]

53. Puķīte, G., Pedagoga profesionālās kompetences pilnveide darbam pirmsskolā, Rīgas

Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, 2014.,

file:///C:/Users/User/Downloads/pub18699.pdf skatīts [12.05.2017.]

54. Roja Ž., Roja I., Kaļķis H. Stress un vardarbība darbā. Ko darīt? Rīga: Latvijas Ergonomikas

biedrība, 2016., 94. lpp. (ISBN: 978-9934-802-6)

55. Rubana Inta Māra, Mācīties darot, mazā pedagoģiskā bibliotēka, izdevniecība RAKA, 2000.,

ISBN 9984-15-194-8, 236 lpp.

77

56. Rubene Zanda, Pedagogu darba vide kā izglītības kvalitātes veicinātāja

http://www.lizda.lv/content/files/Zanda_Rubene.pdf skatīts [15.08.2016.]

57. Rutkovska Ērika, Darbs un cilvēku attiecības tajā. http://psihosomatika.lv/page/darbs-un-

cilveku-attiecibas-taja skatīts [10.02.2017.]

58. Siņeļņikovs V., Potēšana pret stresu jeb psihoenerģētiskais Aikido. ISBN 9984-759-26-1,

izdevniecība „Sol Vita”, 2004. 193 lpp.,

59. Standards for Professional Development for Teachers of Science, Washington, DC,

NATIONAL ACADEMY PRESS, https://www.nap.edu/read/4962/chapter/6 skatīts

[06.01.2017.]

60. Sustainable development goals, 17 goals to transform our World,

http://www.un.org/sustainabledevelopment/education/ skatīts [06.01.2017.]

61. Svence Guna, Pieaugušo psiholoģija. ISBN 9984-15-567-6, RAKA 2003., 180 lpp.

62. Šteinberga Airisa, Pedagoģiskā psiholoģija, izdevniecība RAKA 2013., ISBN 978-9984-46-

257-8, 176 lpp.

63. Tērauds Elmārs, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra «Pārdaugava» vadītājs, Latvijas

Psihiatru asociācijas prezidents, «Izdegšanas sindroms» – bīstamāks nekā sākumā šķiet,

2015. http://sirdsunveseliba.lv/index.php?page=izdegsanas-sindroms-bistamaks-neka-

sakuma-skiet skatīts [17.12.2016.]

64. UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, Skolotāju loma izglītības ilgtspējīgai attīstībai

nodrošināšanā Konference „IKT risinājumi vienotai Rīgas izglītības iestāžu e-videi” 2012.

gada 23. februāris

65. UNESCO, Leading Education 2030., 2015. http://en.unesco.org/education2030-sdg4 skatīts

[10.02.2017.]

66. Uzole Tatjana, Stress un izdegšanas sindroms, Profesionālais stress un tā vadīšana, Materiāls

izstrādāts ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un

nodarbinātība” prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes” pasākuma 1.2.1.„Profesionālās

izglītības un vispārējo prasmju attīstība” aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un

prasmju uzlabošana” apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto

pedagogu kompetences paaugstināšana” Latvijas Universitātes realizētā projekta

„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu

kompetences paaugstināšana” (Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,

78

LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai. http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?

id=16480&chapterid=3238 skatīts [10.11.2015.]

67. Veizāns Edmunds, Veiksmīgs, radošs un motivēts skolotājs - skolēnu mācīšanās motivācijas

veicinātājs, 2002. gada 26. martā, http://providus.lv/article/veiksmigs-radoss-un-motivets-

skolotajs-skolenu-macisanas-motivacijas-veicinatajs skatīts [10.02.2017.]

68. Vinniņa Sandra, Izdegšanas sindroms skolotājiem, RSU Psihosomatiskās medicīnas un

psihoterapijas klīnika http://psihosomatika.lv/public/files/Izdeg

%C5%A1anassindroms_Dr._Vinnina.pdf [21.10.2016.]

69. Walley Spring, Kas ir emocionālā inteliģence?

http://www.springvalley.lv/files/Rudens_2005.pdf skatīts [12.01.2017.]

70. Zelmenis Voldemārs, Pedagoģijas pamati, RAKA 2010., ISBN 9984-15-146-8, 291 lpp.

71. Zubkovska Andžela, Jonāne Lolita - PSIHOSOCIĀLIE RISKA FAKTORI SKOLOTĀJA

DARBĀ, Daugavpils Universitātes, 55. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu

krājums, Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgads „Saule” 2014, ISBN 978-9984-14-

665-2, 1206 lpp.

72.  Водопьянова Н.Е.,МЕТОДИКА:  Тест "Мое отношение к работе"          (Maslach К., Le

iter M.) https://sites.google.com/site/test300m/mor skatīts [03.04.2017.]

79