1

Latvijā jau kopš 1992./1993. gada skolēnu mācību sasniegumus vērtē

10 ballu skalā, pielieto arī vērtējumu „ieskaitīts”, „neieskaitīs”, kā arī n/v, par ko

gan vēl ir daudz diskutēts un ir atšķirīgi viedokļi. Saprotams, ka vērtēšanas

mērķis ir uzlabot mācību procesu, iegūt informāciju (to iegūst gan skolēns, gan

skolotājs), novērtēt skolēna sasniegumus. Vērtēšanas jautājumi ir aktuāli, tie ir

skaidroti metodiskajos materiālos, dažādos pētījumos, bet joprojām ir

nepieciešamība pēc pilnīgāka skaidrojuma un vēlmes veiksmīgāk organizēt

vērtēšanas procesu, lai iegūtu informāciju (atgriezenisko saiti).

Skolēnam vērtēšanas procesā ir svarīgi apzināties un atbildēt uz

jautājumiem: ko es iemācījos, kas man vēl jāmācās/jāuzlabo, kā man to

iemācīties,/uzlabot, kur to varēšu pielietot. Savukārt skolotājam, organizējot

mācību procesu, ir nepieciešams radīt pozitīvu vidi, konstatēt rezultātu un sniegt

atgriezenisko saiti, daudzveidīgi, objektīvi un atbilstoši izziņas līmeņiem novērtēt

skolēnu sasniegumus.

Pedagogiem ir skaidrs vērtēšanas mērķis, uzdevumi, pamatprincipi,

bet ikdienas darbā svarīgākais ir precīza izpratne par vērtēšanas veidiem, formām

un to pielietojumu skolēnu zināšanu vērtēšanā.

Zināms, ka ir formatīvā un summatīvā vērtēšana. Formatīvās vērtēšanas

veidi: ievadvērtēšana un kārtējā vērtēšana. Par summatīvo (nobeiguma)

vērtēšanu šķiet, ka ir mazāk jautājumu, jo tā ir tēmas noslēgumā. Pedagogs

izstrādā atbilstoši izstrādātajām prasībām ieskaites (pārbaudes darbu), izvirzot

precīzus un saprotamus kritērijus, un vērtē 10 ballu skalā. Par noslēguma

pārbaudes darbiem, to izstrādi tiek pamatīgi skaidrots tādos darbos kā „Pārbaudes

darbi. Skolēnu sasniegumu vērtēšana pamatskolā. Metodisks līdzeklis”. Dž.

Betels „Ievads pārbaudes darbu statistikā, analīzē”, R.Hahele, Cābelis „Vērtēšana

dabaszinātņu mācību priekšmetos” un citos izdevumos.

Uzskatu, ka ļoti nozīmīga ir formatīvā vērtēšana. Labi pārdomāts un plānots

formatīvās vērtēšanas darbs sekmē skolēna zināšanu kvalitāti un padziļina

izpratni un interesi par mācību priekšmetu. Formatīvā vērtēšana palīdz skolēnam

mācīties un labi sagatavoties noslēguma pārbaudes darbam.

Formatīvajā vērtēšanā var tikt vērtēts aprakstoši (rakstiski vai

mutvārdos), neveicot ierakstus e-klases žurnālā, vai „i/ni” ar atbilstošu ierakstu

žurnālā. Balvu Amatniecības vidusskolas skolēnu zināšanu sasniegumu nolikumā

tiek paredzēts, ka skolēns tēmas noslēguma darbā var dabūt papildus punktus par

iegūtajiem „i” vērtējumiem. Tas motivē censties izpildīt uzdevumus un iegūt

pozitīvu vērtējumu.

Tēma par formatīvās vērtēšanas veidiem, to nozīmi un praktisku

pielietojumu ikdienas darbā ir aktuāla. Pedagogi par to interesējas, diskutē, ir arī

atšķirīgi viedokļi. Tādējādi darba mērķis:

piedāvāt savu pieredzi par formatīvās vērtēšanas veidu

pielietojumu latviešu valodas stundās 7.klasē.

Uzdevumi :

1.Iepazīstināt ar daudzveidīgiem metodiskajiem paņēmieniem

formatīvajā vērtēšanā.

2

2. Radīt pārliecību par ievadvērtēšanas un kārtējās vērtēšanas

nepieciešamību ikdienas darbā.

3.Iepazīstināt ar praktisko darbību mācību stundās, organizējot

vērtēšanas procesu.

Strādāju ar latviešu valodas mācību grāmatu, kuru ir izdevusi

izdevniecība „RaKa” 2007.gadā, esmu grāmatas līdzautore. Skolotāju grāmatā

ir atrodami ieskaites darbi par katru tēmu, bet formatīvajai vērtēšanai ir

pievērsta mazāka uzmanība. Aizvadītajā mācību gada laikā tika izstrādāta un

praksē pārbaudīta sistēma par formatīvās vērtēšanas veidiem un

metodiskajiem paņēmieniem.

Mācību priekšmeta programmā ir 6 tēmas, kas jāapgūst mācību gada laikā.

Tās ir: saziņa, teksts, valodas stili, teikums, darbības vārds, apstākļa vārds. Par

katru tēmu ikviens skolēns noteikti kaut ko zina, jo tas tiek mācīts iepriekšējās

klasēs. Ir zināms, ka zināšanas balstās uz iepriekšējo pieredzi, mācīto.

Īpašu nozīmi piešķiru ievadvērtēšanai- skolēni izvērtē savas zināšanas par

konkrēto jautājumu un secina, ko zina, ko zina daļēji un kas vēl jāmācās.

Autors Arthur L. Costa uzskata, ka „mums pastāvīgi ir sev jāatgādina, ka

vērtēšanas galamērķis ir dot izglītojamajiem iespēju pašiem vērtēt sevi”.

Sākot pirmo tēmu „Saziņa”, skolēniem piedāvāju aizpildīt pašvērtējuma

karti Nr.1. Tajā ir jāatzīmē, ko skolēns zina par informācijas iegūšanas

veidiem, saziņas veidiem, kas ir monologs, dialogs, kā veidot runu, publiski

runāt, kā nošķirt mazsvarīgo informāciju no nozīmīgas informācijas, kā paust

savu viedokli, plānot un piedalīties diskusijā.

Neapšaubāmi, ka skolēni zina, atceras tikai daļu no prasītā. Pēc paveiktā

individuālā darba skolēni tiek aicināti sadarboties ar sola biedru un

konsultēties par neskaidriem jautājumiem. Kopīgi tiek rakstīti arī piemēri,

veiktas piezīmes. Tādējādi tiek veikts gan pašvērtējums, gan savstarpējais

vērtējums. Skolotāja ziņā ir veicināt interesi par to, ko skolēni vēl nezina,

paskaidrot, ko šogad no jauna mācīsies par šo tēmu. Tādējādi atzīme, ka to es

zinu, sekos tikai pēc tēmas apguves. Skolotājs ir ieguvis arī informāciju, ko

skolēni atceras no iepriekš mācītā. Strādājot ar pašvērtējuma kartēm, tiek

radīta lielāka interese par mācību vielu, jo mācību grāmatas, lai arī ir krāsainas

un tajās saistoši uzdevumi, tomēr tādu interesi nerada.

Pašvērtējuma karte nav tikai vienai stundai un dažām minūtēm. Tēmas

noslēgumā izglītojamie vēlreiz sevi vērtē, ko zina, nezina un raksta

secinājumus par to, kas vislabāk patika, veicās, kas jāuzlabo, kur prasmes par

saziņu noderēs turpmākajā darbībā. Pie tam pašvērtējuma karte tiek saglabāta

darba mapē un mācību gada beigās ļoti ātri var atkārtot, kas pats būtiskākais ir

jāzina par konkrēto tēmu.

Arī par tekstu skolēni ir mācījušies iepriekšējos mācību gados. Šogad no

jauna ir : temats, tēma, teksta struktūra, citāta iesaistīšana tekstā, izlaidums

tekstā, dienasgrāmatas veidošana, nosacīti brīvais pārspriedums.

(Pašvērtējuma karte Nr2.) Šos jēdzienus skolēni atzīmē, ka vēl nezina.

Skolotājs iegūst informāciju, ko skolēni atceras par domraksta veidiem,

3

plānošanas prasmēm. Kopīgi atkārto, nostiprina zināmo, mācās, lietojot

mācību grāmatu10.lpp.

Tēmas noslēgumā skolēni atzīmē, ko jau uzzinājuši no jauna, kā arī raksta

secinājumus, pārdomas, kas bija interesanti, viegli saprast, kur noderēs

prasmes par tekstveidi.

Mācoties par stiliem, 7.klasē no jauna ir zināšanas par zinātnisko un

populārzinātnisko valodas stilu, kā rakstīt referātu, tēzes. Skolēniem būtu

jāzina par valodas stilu iedalījumu pēc valodas lietošanas jomas, kā arī pēc

runātāja attieksmes. Taču praksē ir gūta pārliecība, ka skolēniem ir grūti

atcerēties šo iedalījumu. Tādējādi pašvērtējuma karte Nr.3 veicina izvērtēt, ko

zina, daļēji zina, ko nezina. Neapšaubāmi, ka ļoti sekmējoši ir ierakstīt

piemērus vai piezīmes par prasīto jēdzienu, kas veiksmīgāk liek atsaukt

atmiņā un izvērtēt savas zināšanas. Ir novērots un gūta pārliecība, ka tad, kad

notiek salīdzināšana ar solabiedru, ko kaimiņš zina, ir ļoti produktīvs darbs.

Pirmkārt, tas, kas skaidro, pats labāk iemācās, otrkārt, gūst gandarījumu, ka

var paskaidrot, ir gudrs, treškārt, skolēns ir ieinteresēts saprast un atcerēties, jo

taču skaidro klasesbiedrs.

Tēma „Teikums” ir visplašākā. Par teikumu arī skolēni daudz zina un

nezina. Pāšvērtējuma karte Nr.4 aicina skolēnus izvērtēt zināmo un saprast, ka

šajā mācību gadā ir daudz jēdzienu no jauna, kā, piemēram, kas ir pielikums,

savrupinājumi, vienlīdzīgie teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu, kas ir jaukts

salikts teikums.

Darba lapa Nr.5 ir paredzēta kārtējai vērtēšanai. Par šo darbu skolēns saņem

„i”, ja ir veicis 50% pareizi no visiem uzdevumiem. Balvu Amatniecības

vidusskolas vērtēšanas kārtības nolikumā ir noteikts, ka „i” skolēns saņem, ja

ir veikti 50% pareizi no visiem uzdevumiem. Šo darbu vērtē skolotājs,

tādējādi iegūstot atgriezenisko saikni, informāciju, ko skolēni zina, kādi

uzdevumi vēl jāpiedāvā, lai uzlabotu mācību kvalitāti. Šajā darba lapā

skolēniem ir jāpabeidz teikumi, kas apliecina teorētiskās zināšanas par

teikuma locekļiem. Testā tiek pārbaudītas prasmes noteikt teikuma locekļus,

bet nākamajos uzdevumos, kā prot iesaistīt teikumos dotos vārdus. Tiek

piedāvāts arī radošais uzdevums, kurā var uzzīmēt, kā iedomājas kādu

teikuma locekli, kā arī uzrakstīt izvēlētā teikuma locekļa monologu.

Darba lapa Nr.6 arī ir kārtējās vērtēšanas darbs, par ko skolēns saņem „i”. Ar

šo darbu skolotājs iegūst informāciju, kā skolēni izprot vienlīdzīgos teikuma

locekļus ar vispārinošo vārdu. Formatīvā vērtēšana sniedz skolēniem ātru

atbildi, vai pareizi veikts uzdevums. Tas ir ļoti svarīgi, jo nenoplok interese

par tēmu un zināšanas tiek tikai bagātinātas. Pēc 3 uzdevumu veikšanas, kas ir

apmēram10minūtes, skolotājs kopā ar skolēniem izvērtē, kur ir vajadzīgas

pieturzīmes, kas ir pareizi, nepareizi tabulā, pārbauda uzrakstītos teikumus par

doto tematu. Darbu var vērtēt gan pats skolēns, gan arī klasesbiedrs. Tas

veicina sadarbību un savstarpējo vērtēšanu, kas ir nozīmīgi un lietderīgi

mācību procesā.

Darba lapa Nr.7 sniedz skolotājam atgriezenisko saikni par skolēnu izpratni

par pieturzīmēm saliktajos teikumos. Šī tēma ir ļoti sarežģīta un nav

4

apgūstama dažu stundu laikā. Vispirms skolēni veic pirmo daļu un saliek

pieturzīmes dotajos teikumos, pasvītro gramatiskos centrus, uzzīmē teikumu

shēmas. Darbs tiek vērtēts uzreiz pēc daba paveikšanas, jo skolēni vēlas tūlīt

pārliecināties par savām zināšanām. Parasti gan lūdzu sadarboties ar blakus

sēdētāju, kurš pārbauda un labo darbu. Skolotājs ir tas, kas norāda, kā būtu

pareizi un kāpēc. Ja puse darba ir veikta pareizi, tad skolēns saņem „i”.

Darba lapas Nr. 7 otrā daļa tiek piedāvāta veikt mājās. Šis darbs nav

apjomīgs, bet vairāk radošs. Skolotājs apzinās, ka veic kārtējo vērtēšanu, kas

skolēnus veiksmīgāk sagatavo noslēguma vērtēšanai. Darbs tiek vērtēts ar „i”.

7.klasē skolēni sāk mācīties par savrupinājumiem. Parasti šī tēma sagādā

lielākas grūtības. Tādējādi pašvērtējuma karti nedod pirmajā stundā, bet tikai

tad, kad tēma ir izprasta. Skolēni atzīmē, ko saprot, kas vēl jāmācās, veido

piezīmes, raksta piemērus. Pēc šī darba ieteicams uzrakstīt secinājumus, kas

no jauna uzzināts, ko labi saprot. Skolotājs iegūst atgriezenisko saikni, kā arī

palīdz pilnveidot izpratni par savrupinājumiem.

Darba lapa Nr.9 tiek piedāvāta, lai īstenotu vienu no formatīvās vērtēšanas

veidiem- kārtējo vērtēšanu. Skolēni individuāli veic uzdevumus. Pirmajā-

jāsaliek pieturzīmes un iekavās jānorāda savrupinājuma veids. Otrajā

uzdevumā teksts jāpapildina ar savrupinājumiem, jāsaliek pieturzīmes un

jāsaprot, kas tas par savrupinājuma veidu. Skolēni strādā 10-15 minūtes, tad

sāk izvērtēt darbus. Skolēni tūlīt arī iegūst vērtējumu-„i” vai ”ni”, labo kļūdas.

Atgriežas pie pašvērtējuma kartes un veic jaunus ierakstus par to, ko ir

sapratuši vairāk. Vērtējums ir ierakstāms žurnālā.

Par darbības vārdu ir jau mācīts, tādējādi pašvērtējuma karte tiek piedāvāta

jau pirmajās stundās. Skolēni secina, ka no jauna šajā mācību gadā uzzinās par

darbības vārda konjugācijām, izteiksmēm, kā arī divdabja formu. Zem

pašvērtējuma kartes ir trīs taisnstūri, kas ir aizpildāmi pēc tam, kad skolēni

būs apguvuši darbības vārdu pareizrakstību. Tajos ieraksta likumu par

darbības vārda nenoteiksmes formu rakstību ( t,d.s- s pirms galotnēm t,ties),

daļēji lokāmā divdabja pareizrakstības likums ( t,d,z –z pirms dams), par „a”

vai „ā” pareizrakstību. Tā var būt skolēnu un skolotāju brīva interpretācija, kā

labāk, radošāk pierakstīt likumus par darbības vārdu pareizrakstību.

Šīs lapas otrā daļa ir paredzēta kārtējai vērtēšanai, lai secinātu, kā skolēni

izprot likumus par darbības vārdu pareizrakstību. Skolēni gan veido teikumus

ar darbības vārdu „lūzt”, gan svītriņu vietā raksta nepieciešamo patskani, gan

aizpilda tabulu, kurā ir jāuzraksta darbības vārda pavēles un īstenības

izteiksmes formas, kā arī jālabo stila kļūdas. Darbs tiek veikts 15 minūtes, tad

kopā tiek labots un, ja ir 50% pareizi veikts, tad saņem ‘i”, un skolotājs

vērtējumu ieraksta klases žurnālā. Vērtēšana var būt gan skolēnu savstarpējā,

gan skolotāja.

Pašvērtējuma karte Nr.11 ir par divdabi. Šī lapa nav paredzēta pirmajās

stundās, jo skolēniem tas ir no jauna. Kad skolēni ir izpratuši, kas ir divdabis,

kādi ir veidi un apguvuši pareizrakstības likumus, tad aizpilda pašvērtējuma

karti. Pēc tam akcentē galvenos pareizrakstības likumus, tos radoši atveido

paredzētajos rāmīšos, secina, ka tie ir jau zināmi, mācoties pa darbības vārdu.

5

Pašvērtējuma kartes otrā lapa, lai pārbaudītu un izvērtētu skolēnu prasmes

veidot divdabjus, iesaistīt teikumos, kā arī svītriņu vietā ierakstīt

nepieciešamos burtus. Vērtējums ir „i’ vai „ni’. Skolēni tūlīt stundā izvērtē

savas prasmes par divdabi un saprot, kas vēl jāuzlabo. Stundā notiek aktīvs

mācīšanās process.

Pašvērtējuma karte Nr.12 par divdabja teicienu tiek pielietota tikai tad, kad ir

izpratne par divdabja teicienu un tā veidošanu, lietošanu. Skolēni atzīmē, ko

zina, kas veido divdabja teicienu, kur tas atrodas teikumā, kas to veido, kas

neietilpst teicienā un par plašāk savrupinātu divdabja teicienu. Nav tik

vienkārši uzreiz viesiem saprast, kas ir divdabja teiciens, bet vēl svarīgāk to

atdalīt ar pieturas zīmēm. Pēc tam, kad karte aizpildīta, ļoti noderīgi ir

konsultēties ar blakussēdētāju un salīdzināt. Tas, kas nav pašam skaidrs, var

prasmīgi izskaidrot solabiedrs.

Pašvērtējuma karte Nr.13 ir par pēdējo tēmu 7.klasē, proti, apstākļa vārdu.

Skolēni par to neko nav mācījušies, tikai zina par apstākļa teikuma locekļiem.

Tādējādi ievadvērtēšanā tiek pārsvarā atzīmēts, ka par apstākļa vārdu daudz

jāmācās. Pēc 4 mācību stundām var atkārtoti pildīt karti un apjaust, ka ir

daudz uzzināts. Īpaša uzmanība jāpievērš apstākļa vārda pareizrakstībai.

Tāpēc arī pēc kartes aizpildīšanas var veikt radošas piezīmes par norādīto

apstākļa vārdu pareizrakstību.

Pēc pašvērtējuma lapas aizpildīšanas tiek veikti uzdevumi darba lapā, kas

dod iespēju pārliecināties un izvērtēt, kā skolēni ir sapratuši par apstākļa

vārdu. Pirmajā uzdevumā ir jāatrod kļūdas un jāizlabo tās. Otrajā uzdevumā

no dažādu autoru atziņām jāizraksta apstākļa vārdi un jānosaka to veids.

Uzdevumi tiek pārbaudīti klasē, un darbs novērtēts ar ‘i” vai „ni”.

Izstrādātās un mācību procesā aprobētās pašvērtējuma kartes un darba lapas

ir lieti noderējušas formatīvās vērtēšanas procesā. Darba procesā arī tika

secināts, ka skolēni strādā ar interesi, labāk darbojas ar piedāvātajām lapām

nekā ar mācību grāmatām. Bet svarīgākais ir tas, ka skolēni aktīvi iesaistās

mācīšanās procesā, apgūst ar interesi jauno, atkārto jau zināmo un labāk

sagatavojas ieskaites pārbaudes darbam. Darba lapas, kas ir izstrādātas

7.klasei,var izmantot arī 10. klasē, kad skolēni atkārtoti un sistematizēti mācās

par vārdu šķiru gramatiskajām kategorijām. Pašvērtējuma kartes lieliski noder

mācību gada noslēgumā, kad ir mācību vielas atkārtošana.

Nobeigumā par formatīvo vērtēšanu, tās veidiem var secināt :

Formatīvā vērtēšana notiek mācību procesa laikā

Skolēni iepriekš par to nav jābrīdina

Tiek pārbaudīta, kā apgūta viena vai vairākas programmas prasība

Vērtē aprakstoši vai i/ni

Ātri pārbaudāma

Izpildāma 10-15 minūtēs

Uzlabo mācību procesu

Skolēns iegūst atgriezenisko saiti stundā par savu mācīšanos

6

Skolotājs gūst atgriezenisko saiti par mācību mērķa un izmantoto

mācību metožu atbilstību

Neapšaubāmi, ka darbs pie formatīvās vērtēšanas veidiem vēl ir turpināms, bet

tāda ir mana izpratne par vērtēšanas veidiem. Kāds nezināms autors ir teicis, ka

„tiekties pēc izcilības ir veselīgi, tiekties pēc pilnības ir bezcerīgi, tiekties pēc

viduvējības nav nepieciešams” .

7

Pašvērtējuma karte „ Saziņa” Nr.1

N.p.k. Jēdziens Zinu Nezinu Zinu

daļēji

Piezīmes/

piemēri

1. Informācijas

iegūšanas veidi

2. Saziņas veidi

3. Kas ir monologs

4. Kas ir dialogs

5. Kā veidot runu,

runas uzbūve

5. Kā publiski runāt

6. Kā nošķirt

nozīmīgu no

nenozīmīgas

informācijas

7. Kā pamatot savu

spriedumu

8. Kā paust savu

attieksmi, risināt

problēmu

9. Kā plānot un

piedalīties

diskusijā

Mani secinājumi par šo tēmu.

Man vislabāk patika

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

Manas prasmes par saziņu noderēs

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

8

Pašvērtējuma karte „Teksts” Nr.2

N.p.k. Jēdziens Zinu Nezinu Zinu

daļēji

Piezīmes/

piemēri

1. Apraksts, tā pazīmes

2. Vēstījums, tā

pazīmes

3. Pārspriedums, tā

pazīmes

4. Plāns, tā veidi

5. Teksta tēma

6. Temats

7. Teksta struktūra

8. Citāts, tā iesaistīšana

tekstā

9. Izlaidums tekstā

10. Dienasgrāmata, tās

veidi

11. Nosacīti brīvais

pārspriedums

Mani secinājumi

Vislabāk atcerējos par

_____________________________________________________________

_____________________________________________________________

Interesanti bija uzzināt

_____________________________________________________________

_____________________________________________________________

Viegli bija saprast

_____________________________________________________________

____________________________________________________________

Manas prasmes par tēmu „Temats”noderēs

_____________________________________________________________

_____________________________________________________________

9

Pašvērtējuma karte „Valodas stili” Nr.3

Nr.p.k.

Jēdziens Zinu Nezinu Zinu

daļēji

Piemēri/

piezīmes

1. Valodas stils

2. Valodas stilu

iedalījums

3. Sarunvalodas stils

4. Lietišķo rakstu stils

5. Publicistikas stils

6. Daiļliteratūras stils

7. Zinātniskais stils

8. Populārzinātniskais

stils

9. Oficiālais stils

10. Svinīgais stils

11. Sirsnīgais stils

12. Humoristiskais stils

13. Ironiskais stils

14. Satīriskais stils

15. Kā rakstīt

iesniegumu un

paskaidrojumu

16. Referāts, tā uzbūve

17. Tēzes

10

Pašvērtējuma karte „Teikums” Nr.4

Nr.p.k. Jēdziens Es

zinu

Es

nezinu

Zinu

daļēji

Piezīmes

1. Kas ir teikums

2. Teikumu pēc

attieksmes pret īstenību

3. Teikuma virslocekļi

4. Teikuma palīglocekļi

5. Vienlīdzīgie teikuma

locekļi

6. Uzruna, tās grupa

7. Vienkāršs paplašināts

teikums

8. Vienkāršs paplašināts

teikums

9. Salikts sakārtots

teikums

10. Salikta teikuma

saistīšanas līdzekļi

11. Salikts pakārtots

teikums

12. Tiešā runa

13. Netiešā runa

14. Citāti, to iesaistīšana

tekstā

15. Pielikums, tā grupa

16. Vienkāršie un saliktie

teikuma locekļi

17. Savrupinājumi

18. Vienlīdzīgie teikuma

locekļi ar vispārinošo

vārdu

19. Jaukts salikts teikums

11

Darba lapa „Teikuma locekļi” Nr.5

Vārds, uzvārds _______________________________

Teikuma priekšmets ir -----------------------, kas----------------------------------

Izteicējs ir----------------------------------, kas -------------------------------------

Apzīmētājs ir-------------------------------. kas-------------------------------------

Papildinātājs ir------------------------------, kas ------------------------------------

Pielikums ir ---------------------------------, kas------------------------------------

Apstākļi ir------------------------------------, kas -----------------------------------

------------------------------------------------------------------------------------------

------------------------------------------------------------------------------------------

-----------------------------------------------------------------------------------------

1. Aizpildi testu! Ja apgalvojums pareizs, tad liec x pareizi , ja nav, tad liec x,

kur ir nepareizi un uzraksti pareizo atbildi!

Nr.p.k. Apgalvojums, piemērs Pareizi Nepareizi Kļūdas labojums

1. Romāns „Mazā Fadete”

ir „romāns”- teikuma

priekšmets

2. Izcilā franču rakstniece

Žorža Sanda ir romāna

autore.

„ir autore”- izteicējs

3. Žoržas Sandas darbi

saista ar bagātu jūtu

dzīvi.

„ar bagātu”-

papildinātājs

4. Romāns vēstī par stipro,

gudro meiteni.

„stipro, gudro”-

apzīmētājs.

5. Fadetei nepelnīti jācieš

ļaužu nicinājums

„ļaužu”- apstāklis

6. Romāna varoņi nāk no

ikdienas dzīves.

„no dzīves”-

papildinātājs

7. Mazā meitene Fadete ir

ļoti labestīga.

„mazā meitene”-

pielikums

8. Romāns vēstī par lauku

cilvēku dzīves ikdienu.

„cilvēku”- apstāklis

12

2. Iesaisti vārdu „ziema”5 teikumos tā, lai tas būtu kā teikuma priekšmets,

izteicējs, pielikums, apzīmētājs un apstāklis. Vārda formu var mainīt! Pasvītro

ar atbilstošu apzīmējumu!

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

---------------------

3. Izdomā dotajiem vārdiem pielikumus un veido teikumus!

Imants Ziedonis. Cēsis. Vidzeme. Latvija. Balvi.

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

--------------------------------------------------------------------------------------------------

------------------------

4. Izvēlies vienu no teikuma locekļiem un uzraksti monologu!

Ja vēlies, vari uzzīmēt, kā Tu iedomājies šo teikuma locekli!

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

------------------------------------------------

---------------

13

Tēma „Vienlīdzīgie teikuma locekļi. Nr.6

Vienlīdzīgie teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu.”.

Vārds, uzvārds-----------------------------------

1. Saliec tekstā pieturzīmes, pasvītro vienlīdzīgos teikuma locekļus.

Mājas kaķis ir pretrunīgs neatkarīgs dzīvnieks. Mājās viņš ir pāraudzis

kaķēns kurš nenolaiž acis no sava saimnieka. Ārā uz jumta tas ir pilnīgi

pieaudzis kaķis pats sev valdnieks brīvi dzīvojoša savvaļas radība

trauksmains un pašapmierināts. Kaķis prot palikt pieradināts dzīvnieks ja ir

secīgi un saskaņoti audzināts. Labi sadzīvo kopā gan ar citiem kaķiem gan

cilvēkiem .Gan kaķi gan suņi ir dzīvnieki kuru dēļ mēs cilvēki esam

uzņēmušies nopietnas saistības. Cilvēki ir noslēguši nerakstītu vārdos

neizteiktu līgumu ar kaķu savvaļas senčiem jo ir apsolījuši ēdienu un

dzērienu un aizsardzību apmaiņā pret noteiktu pienākumu pildīšanu.

2.Aizpildi testu!

Piemērs Pareizi Nepareizi Kļūdas labojums

Kaķi ir dažādās krāsās-

melni, balti, rudi.

Kaķis ēd tādus grauzējus kā

peles, žurkas.

Visur mājās, pagalmā- visur

kaķis jūtas kā saimnieks.

Kaķis- tas ir cilvēku mīlulis.

Neatkarīga, spītīga, mīļa:

tāda ir mana Mince

3.Uzraksti 6 teikumus ar vispārinošo vārdu par tematu „Mans dzīvnieks”

.Uzzīmē to!

Zīmējums Teikumi

14

Darba lapa latviešu valodā 7. klasei.

Salikti teikumi.

1.Izlasi teikumus!

2.Pasvītro tajos teikumu gramatiskos centrus, saliec pieturzīmes!

3. Nosaki teikumus pēc uzbūves un uzzīmē shēmu!

Mazā princese Ilze kurai bija vēsi pils aukstās krēslainās istabās klusiņām

zagās iekšā virtuvē nosēdās uz zemā kāju soliņa glaudīja kaķīti un klausījās.

________________________________________________________________

________________________________________________________________

Ķēniņš klausījās viņā un brīnījās kā tik viegli var sāpes pieminēt un asaras klusi

kāpa viņam acīs kā silts zilgans ziemas prieks kas paceļas no balti nosniguša

dārza un mīksti spiež pieri.

________________________________________________________________

________________________________________________________________

Putni sēdēja zaros un dziedāja lapsas raka sev siltas alas bet milzis gulēja tur

dziļi apakšā un klausījās atkal kā skan rūķu laktas un ēzes elso un dūc.

________________________________________________________________

________________________________________________________________

________

Tad viņas vīrs vilkacis vakarā ar jēru uz muguras devās mežā un zem

smaržīgiem lapotiem zariem uzmeklēja sev vietu mielastam un tad viņ;š līda

atpakaļ caur siekstu pieņēma cilvēka izskatu un mežā krogā dzēra un dzīvoja

līdz rītam.

________________________________________________________________

_______________________________________________________________

Tik kluss bija viss nams bet šajā klusu ciešanā nebija tā gaišā miera kas mani

apņēma citiem vakariem tā nospieda man sirdi likās it kā asaras karātos šajā

klusumā.

________________________________________________________________

________________________________________________________________

Rītā virtuvē sprakst uguns švirkst pannas krustmāte rājas zēni un meitenes

sasarkušām sejām stāv ap pavardu groza gaļu un triec.

________________________________________________________________

________________________________________________________________

________

Dāmu garās drānas vilkās gar zaļām ežmalām un mazās lauku puķes brīnījās

par zelta puķēm kas tur bija uzšūtas un gāja viņā garām.

________________________________________________________________

_______________________________________________________________

Ansis zināja ka šad un tad uz svētkiem kad balts eņģelis stundām salst ārā un

klauvē pie viscietākām sirdīm līdz viņu ielaiž arī to atcerēsies.

15

________________________________________________________________

________________________________________________________________

_______________________________________________________________

Papildini teikumus tā, lai veidotos salikti pakārtoti teikumi!

Zeme visapkārt bija nobirusi brūnā skujām-------------------------------------

............................................................, kur viņus gaidīja karietes.

Ļaudis, ------------------------------------------------, bija patiešām sašutuši.

Papildini teikumus tā, lai veidotos salikti sakārtoti teikumi.

Dziļa, plata upe tecēja kā laiks----------------------------------------------------

Tur bija apaļš un smaidošs mēness vaigs ---------------------------------------

Puisēns atver vecas durvis---------------------------------------------------------

Papildini teikumus tā, lai veidotos jaukti salikti teikumi!

Pavasara ūdeņi bija izrāvuši ceļu, vecītis brida kā pa arumiem----------

------------------------------------------------------------------------------------

Kad es iztraucēju viņu ar jautru labvakaru,---------------------------------

------------------------------------------------------------------------------------

-

Liepas pagalmā, kas man arvien izlikās kā kuplas, valodīgas latviešu

sievas,------------------------------------------------------------------------------------

-----------------------------------------------------------------------------

Uzraksti 7 teikumus par tematu „Mans sapnis”pēc nosacījumiem!

1. Teikumā ir savrupināts apzīmētājs vai grupa.

2. Teikumā ir pielikums vai grupa.

3. Teikumā ir savrupināts apstāklis.

4. Teikumā ir vienlīdzīgie teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu.

5. Salikts sakārtots teikums.

6. Salikts pakārtots teikums.

7. Jaukts salikts teikums.

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

___________________________________________________________

__________________________________________________________

16

Pašvērtējuma karte par savrupinājumiem Nr.8

Jēdziens Saprotu Vēl jāmācās Piezīmes

Ko nozīmē

savrupināt

Kur atrodas

savrupinājumi

Savrupinājuma

veidi

Apzīmētāja

savrupinājums

Pielikuma

savrupinājums

Apstākļa

savrupinājums

Divdabja

teiciena

savrupinājums

Kas veido

savrupinājuma

grupu

Pieturzīmes

teikumā ar

savrupinājumiem

Mani secinājumi par tēmu „Savrupinājumi”

Šogad no jauna uzzināju

_____________________________________________________________

_________________________________________________________

Labi saprotu par

_____________________________________________________________

_____________________________________________________________

_______________________________________________________

17

Darba lapa „Savrupinājumi.” 7.klase Nr.9

Vārds, uzvārds..................................................

I. Liec teikumus iztrūkstošās pieturzīmes! Iekavās norādi savrupinājuma

veidu!

1. Tur aiz muguras palika puse mūža un viss kas vērtīgs. (..................................)

2. Drānas greznas un bagātīgi izšūtas ar zeltu bagātajām kundzēm vairs nebija

vajadzīgas. (................................................).3. Cilvēki Sodomas iedzīvotāji bēga no

sprādzieniem un kodīgiem dūmiem (.......................................). 4. Lata sieva

atcerējās kā ar kaimiņienēm pļāpīgām un uzticamām sievām mēdza no sirds

izrunāties atminējās koku veco un līko zem kura nomira vectēvs

(...........................................................................). 5.Acis apžilbināja gaisma spilgta

un pārdabiska un tad neko nevarēja saskatīt. (..........................................). 6. Lats

visas grupas vadītājs brīdināja neatskatīties kurš to izdarīs pārvērtīsies par

sālsstabu lielu un nesalaužamu (....................................................................).

II. Papildini tekstu ar savrupinājumiem, liec pieturzīmes un nosaki savrupinājuma

veidu, uzrakstot virs ievietotajiem vārdiem!

1.Manas debesīs ....................................... ir putni. 2.Lēnām planē

svētelis.............................. 3.Tur.............................virs manis parādījās vēl kāds

rets eksemplārs. 4. Bezdelīgas ..........................šodien .......................................

lido augstu. 5. Stārķis nometas pļavā staigā kājas augstu cilādams gluži kā

bērns..................... kas basām kājām izgājis rasotā pagalmā.

5.Knābī.......................notirinās vardulēns................................... 6.Klau

svēteli tu nemaz neesi tik svēts kā mēs tevi cildinām! 7. Tad putns atgrūžas

atsperas vēlreiz un beidzot šķietamu saiti pārrāvis ceļas gaisos...........................

8.Putni ......................................... kā asmeņi graiza gaisu gabalos.

18

Pašvērtējuma karte 7.klasei Nr.10

Darbības vārds

Nr.

p.k. Jēdziens Zinu Jāatkārto Piezīmes/piemēri

1. Darbības vārda

pamatforma

2. Tiešie un

atgriezeniskie

darbības vārdi

3. Pirmatnīgie un

atvasinātie d.v.

4. Nekārtnie darbības

vārdi

5. Skaitlis, laiks,

persona

6. Darbības vārda

kārtas

7. Darbības vārda

izteiksmes:

īstenības

atstāstījuma

vēlējuma

vajadzības

pavēles

8. Konjugācijas

9. Divdabis

19

1. Uzraksti 5 teikumus, iesaistot darbības vārdu „lūzt” dažādās formās!

Temats „ Uz ledus ir bīstami!” (5p.)

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_______________________________________________________

2. Svītriņu vietā ieraksti pareizo burtu! (8p.)

Las- m, vizin- mies, kaun- mies, liek-s , beidz- s, gauž-mies, attīst- m, tiek- s,

rakst- m, lidin-s, smej- s, griež- s, lāp -m, lūdz -mies, lauž-s, veļ-s.

3. Aizpildi tabulu! (6p.)

Nenoteiksme Īst.izt.vnsk.2.pers. Pavēles izt.dzsk.2.persona

Gāzt Tu gāz Jūs gāziet!

Nākt

Sēdēt

Malt

Kāpt

Cept

Rakstīt

4. Izlabo kļūdas! (5p.)

Mēs zinam, ka šogad pavasaris ir auksts un vējains.

_______________________________________________________________

Vai jūs negribiet saldajā ēdienā maizes zupu?

_______________________________________________________________

Atnākat šodien pie manīm!

_______________________________________________________________

Šodien tiks aprunāts jautājums par budžeta ieņēmumiem.

_____________________________________________________________

Vakar bij tik slikti, ka aizgāju ciemos pie Mikusa. _________________________________________________________

20

Pašvērtējuma karte 7.klasē Nr.11

Darbības vārds( Divdabis)

Jēdziens

Zinu Jāatkārto Piemēri/piezīmes

Kas ir divdabis

Divdabja divas dabas

Lokāmais dar. kārtas

tagadnes divdabis

Lokāmai darāmās kārtas

pagātnes divdabis

Ciešamās kārtas tagadnes

divdabis

Ciešamās kārtas pagātnes

divdabis

Nelokāmie divdabji

Daļēji lokāmie divdabji

Ciešamās kārtas tagadnes

divdabju pareizrakstība

Ciešamās kārtas pagātnes

divdabju pareizrakstība

Daļēji lokāmo divdabju

pareizrakstība

Pareizrakstības likumi

Pareizrakstības

likumi

Pareizrakstības likumi

21

1. Darini divdabjus un aizpildi tabulu!

Darb.vārds Konj. d.k.t.d. d.k.p.d. c.k.t.d. c.k.p.d. nelok. daļ.lok.

Smelties 1. smeļošs smēlis

smēlusi

smeļams smelts smeļot smeldams

varēt

smaidīt

košļāt

vizināt

rakstīt

pūst

lūzt

atvērt

gavilēt

kliegt

strādāt

mazināt

velties

melot

vedināt

elsot

2. Iesaisti vienu divdabi 5 teikumos tā, lai būtu visas divdabja formas!

Pasvītro divdabi kā teikuma locekli!

_____________________________________________________________

_____________________________________________________________

_____________________________________________________________

_____________________________________________________________

_____________________________________________________________

________________________________________________

3. Svītriņu vietā raksti nepieciešamo burtu!

Cen- damies, el- dams, pū- dams, vizin- ms, las- ms, grau- ts,

lāp- ms, pūš- ms, grū- ts, brau- dams, ve- ts, lū- ošs, ve- dams,

grau- dams, mul- dams, la- dams, klie- dams, ē- dams, me- ts .

22

Pašvērtējuma karte „ Divdabis. Divdabja teiciens.” Nr.12

Jēdziens Zinu Jāmācās Piemērs

Divdabji, kas veido divdabja

teicienu

Divdabji, kas neveido

divdabja teicienu

Divdabja teiciena atrašanās

vieta teikumā

Divdabja teicienā neietilpst

Vienlīdzīgie divdabja

teicieni

Plašāk savrupināti divdabja

teicieni

Divdabja teiciena

apzīmējums tekstā

23

Pašvērtējuma karte

Apstākļa vārds

Nr.13

Jautājums Zinu Jāmācās Piemēri/skaidrojums

Apstākļa vārda jēdziens

Ko norāda apstākļa vārdi

Laika apstākļa vārdi,

jautājumi

Vietas apstākļa vārdi,

jautājumi

Veida apstākļa vārdi,

jautājumi

Nolūka apstākļa vārdi,

jautājumi

Cēloņa apstākļa vārdi,

jautājumi

Kopā rakstāmie apstākļa

vārdi

Šķirti rakstāmi apstākļa

vārdi

Kas jāatceras par šo vārdu pareizrakstību:

Neparko (kopā un atsevišķi)

Papriekšu ( kopā un atsevišķi)

Pašreiz

Cikkārt

Tikko

Katrreiz

24

1. Atrodi un izlabo kļūdas!

Jebkad, pa visam, papriekšu ( vispirms nozīmē), laiku palaikam, tur pat, ik

dien, kaut kad, kautkur, tik daudz, nezkur, diezin cik, šurtur, tik daudz,

papriekšu ( iet), cikkārt, otriez, katrreiz, toko, jav, arvien, patreiz, tūlit.

2. Izraksti no teksta apstākļa vārdus! Aiz katra uzraksti jautājumu un

norādi to veidu!

Dzīvo tā, lai nekad nebūtu kauns, ja kādas tavas domas vai vārdi taptu atklāti

pasaulei- pat ja tā nebūtu patiesība. ( R.Bahs.)

Atceries, no kurienes esi ieradies un kurp ej, bet vispirms padomā par to,

kāpēc esi radījis nekārtību, kurā pats esi iekļuvis. ( R.Bahs.)

Dīvaini saistās un raisās cilvēku vērptie pavedieni un visskaistākie vienmēr

ir kāds neatrisināms mezgls. Kāpēc?( Z.Mauriņa.)

Nejautā sev, kāpēc esi ieradies pasaulē. Dzīvo tā, lai par to nejautā citi . (

Persiešu paruna)

Kas daudz runā, tas pasaka daudz muļķību.( P. Kornels.)

Vissvarīgākais ir apņemšanās vienmēr doties turp, kur ir mūsu slepenākās

vēlmes. ( R. Borns.)

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

_________________________________________________________________

______________________________________________________________

25

Ieteicamā literatūra

1.Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana vidusskolā. Metodiskais materiāls.-

Rīga:VISC.2009.

2.Betels, Dž.Rokasgrāmata pārbaudes darbu veidotājiem. –Rīga:2003

3..Hahele,R.,Cābelis, A.Vērtēšana dabaszinātņu mācību priekšmetos.//

Skolotājs.5(71)2008.

Anna Krēmane

Balvu Amatniecības vidusskola