gūžas locītavas endoprotezēšanas septiskās komplikācijas

Gūžas locītavas

endoprotezēšanas

septiskās

komplikācijas

Popeiko Polina

MFpIV-22.grupa

Saīsinājumu atšifrējumi

– Ab – antibiotikas

– Mo – mikroorganismi

– CD – Cukura diabēts

– MI – miokarda infarkts

– UCI – Urīnceļu infekcijas

– St – staphylococcus

– MRSA - Methicillin-resistant Staphylococcus aureus

– MRSE - Methicillin-resistant Staphylococcus epidermidis

Gūžas locītavas

endoprotezēšana

Operācijas laikā tiek izņemtas bojātās kaula un gūžas

locītavas skrimšļa daļas. Izņemto kaulu aizstāj ar

mākslīgu implantu – metāla sakausējuma, keramikas vai

polietelēna. Operācijas mērķis ir mazināt sāpes un

palielināt gūžas locītavas kustīgumu. Gūžas locītavas

artroplastiku biežāk veic gūžas osteoartrīta pacientiem.

Tāpat operācija nereti ir risinājums reimatoīdā artrīta,

osteonekrozes, nopietnu traumu, gūžas lūzumu un

audzēju gadījumos.

Septiskās komplikācijas

biežums ~ (1%) 2-3%

Lokālās

– Periprotēzes infekcija

– Septisks artrīts

Sistēmiskās

– Sepse

Lokālas infekcijas riska

faktori

– Pre-operatīvie: CD, iekaisīgas artropātijas, anēmija, sastrēguma sirds mazspēja, hroniskās plaušu slimības u.c.

– Intra-operatīvie: bez profilaktiskās Ab lietošanas, cements bez Ab, izvēlēta metode ar lielāku invazīvuiejaukšanu, garāks operācijas laiks, liels cilvēku skaits telpās, kontaminācija sagatavošanas laikā u.c.

– Pēc-operatīvie: hematoma, imūnsupresīvā terapija, asins pārliešana, pēc-operācijas ātriju fibrilācija, MI, UCI un pagarināta uzturēšanas slimnīcā.

Periprotēzes infekcijas

mikrobioloģiskās īpatnības

– Biežāki izraisītāji – mo, kas veido biofilmas. Jo ilgāk perēklis

netiek diagnosticēts, jo «krutāka» paliek biofilma un grūtāk

iznīcināt mo zem tās.

– Mikrocirkulācijas trūkuma dēļ, imūnai sistēmai un

antibiotikām ir traucēta piekļuve infekcijas perēklī

– Implantiem ir tendence aktivēt neitrofīlus -> inaktivē

granulocītus -> mazinās spēja iznīcināt mo -> samazinās mo

daudzums, kas nepieciešams, lai attīstītos infekcija.

– Biežākie izraisītāji –baktērijas un sēnītes, St aureus un St

epidermidis. MRSA un MRSE ~15.5%, polimikroba mikroflora

~19%

Klasifikācija pēc

manifestācijas

laika

1. Agrīna pēc-operācijas infekcija: akūti 4-8 nedēļas pēc operācijas (virulentimo: St aureus, E coli)

2. Aizkavēta: 3-24 mēneši pēc operācijas (zema virulence, piem. coagulāzesnegatīvi St)

3. Vēlīna infekcija: 2 gadi pēc procedūras, manifestējas pēkšņi labi funkcionējošā locītavā (hematogēnaceļā nonākuši mikroorganismi)

4. Klusā infekcija: pozitīvs uzsējums, bez iepriekšējām infekcijas pazīmēm (zema virulence)

Periprotēzes infekcijas

simptomi

– Sāpes

– Aktīva fistula

– Lokāla hipertermija

– Apsartums

– Strutu kolekcija

– Tūska

– Implants vai tā daļa paliek redzami

– Nedzīstoša brūce

Periprotēzes infekcijas

diagnostiskie kritēriji

1. Savienojuma trakts ādai ar protēzi;

2. Patogēns ir izolēts vismaz no 2 audu vai šķidruma paraugiem no skartas locītavas (katrs paraugs ar atsevišķo sterilu adatu, steriliem instrumentiem; 3-5 paraugi; uzsējums uz aerobu un anaerobu mikrofloru) ;

3. 4/6 kritērijiem:

• ↑EGĀ un ↑ CRO

• ↑Ly daudzums sinoviālajā šķidrumā

• ↑Neu % sinoviālajā šķidrumā

• Strutas skartajā locītavā

• Patogēns ir izolēts no 1 audu vai šķidruma paraugiem no skartas locītavas

• Vairāk par 5 Neu 5 redzes laukos histoloģiskajā periprotēzes audu izmeklējumā 400x palielinājumā

! Infekcija var būt arī tad, ja mazāk par 4 kritērijiem ir pozitīvi un dažu infekciju gadījumos (mo ar zemu virulenci) šie kritēriji var neatbilst.

Strutainais artrīts

– Locītavas septisks iekaisums, parasti ir akūts un var skart jebkuru locītavu. Pieaugušiem biežāk skarta ceļa locītava.

– Visbiežākais ierosinātājs ir St aureus, bieži arī citi Stun Gr-

– Viens no inficēšanas ceļiem ir jatrogēns(bakterēmija, blakusesošais infekcijas perēklis), endoprotezēšanas, punkcijas vai injekcijas laikā.

– Iekaisuma izpausmes: lokālas (sāpes, kustību ierobežojums, tūska, lokāls apsārtums, neārstēta SA gadījumā var veidoties fistula) un sistēmiskās (febrila temperatūra, drudzis, intoksikācijas pazīmes)

Radioloģiskā

diagnostika

– Rentgenogramma (fokāla osteolīze, periostāls kaula veidojums, nestabilitāte; ne vienmēr specifiska)

– USG

– CT, MRT

– Scintigrāfija (neskaidros gadījumos; septiskiem pacientiem, lai konstatētu jaunus perēkļus)

Antibiotiku lokāla intraoperatīva

lietošana

– Cements ar ab + ab profilakse (cefalosporīns) > ab profilakse(

1.8). Vankomicīnu -> gentamicīnu. Metodes trūkums: sākumā

ab augstā koncentrācijā, kas ir labvēlīgi, bet ilgstoši saglabājas

nelielā koncentrācijā lokāli – var attīstīties rezistence.

– Protēzes ar antibiotiku pārklājumu (hydrogel)

– Protēzes ar antibiofilmu pārklājumu

Antibiotiku lokāla intraoperatīva

lietošana

– Absorbējamās antibiotiku granulas (Kalcija sulfāts +

vankomicīns, uzsūcās 3 mēnešu laikā)

Ārstēšana

– Plaša spektra Ab terapija, kuru koriģē pēc uzsējumaatbildes saņemšanas, vismaz 6 nedēļas, tad pēc 2 nedēļām reaspirācija un izvērtēšana

– Strutu evakuācija un skalošana ar lielu fizioloģiskā šķīduma daudzumu (SA)

– Implanta izņemšana, agresīva irigācija un debridement

– 1 fāze: izņem->debridement->lavāža->re-implantācija. Zemāka morbiditāte, zemāks lūzumu un dislokāciju risks (83% 5g laikā)

– 2 fāzes: izņem->debridement->lavāža->ab pildīts cementa ieliktnis (spacer) ->6 nedēļas->re-implantācija. Ilgāka hospitalizācija, bet labāks rezultāts. (87-94% 5g laikā)

– Artrodēze, amputācija

Ats

au

ces – New Definition for Periprosthetic Joint Infection: From the

Workgroup of the Musculoskeletal Infection Society; J. Parvizi, MD, etal, 2011

– Complications Following Total Hip Arthroplasty; Asim Rajpura and Tim Board, 2013

– Periprosthetic Joint Infection The Incidence, Timing, and Predisposing Factors; Luis Pulido MD et al, 2007

– Peri-Prosthetic Joint Infection: Prevention, Diagnosis andManagement; Adrian J. Cassar Gheiti and Kevin J. Mulhall, 2012

– Irrigation and Debridement for Periprosthetic Infections; Susan M. Odum, MD et al, 2011

– Prophylaxis and treatment of implant-related infections by local application of antibiotics; M. Diefenbeck et al, 2006

– Traumatoloģija un ortopēdija Andra Jumtiņa redakcijā, 2016

– Essentials of orthopaedic surgery 2e; Wiesel, Delahay, 1999

– https://www.drugwatch.com/hip-replacement/complications/

– http://www.oapublishinglondon.com/article/528

Paldies par

uzmanību!