www.ir.lv/interesanti/ekspedicijas „Atrastais maks”

Zaļais teātris

Mežaparka brīvdabas estrāde (jeb Zaļais teātris) tika uzcelta 20.gs. 40. gados, un 1949. gadā tieši šajā vietā norisinājās Mežaparka kultūras un atpūtas parka oficiālais atklāšanas pasākums. Historisma jeb Staļina klasicisma stilā celtā Zaļā teātra brīvdabas estrāde gāja bojā 80. gados. Pašlaik Zaļais teātris ir labiekārtots laukums, kurā var uzstādīt pagaidu skatuvi un līdz pat 2500 sēdvietu. Šajā vietā norisinās zaļumballes, kā arī brīvdabas teātra izrādes un koncerti.

1

Bijušais hipodroms

Mežaparka atpūtas parka iekārtošanas laikā šajā vietā tika ierīkota slidot-ava, kas laika gaitā tika aizstāta ar hipodromu. Pašlaik, kā jau tas bieži vien notiek, daļā kādreizējā hipodroma teritorijas ir ierīkota maksas autostāvvieta. Interesanti, ka šajā teritorijā ir izvietotas padomju ideoloģiju simbolizējošās skulptūras, kas kādreiz atradās Dziesmusvētku estrādē.

2

Mežaparka dižpriede

Šī dižpriede ir ietverta īpaši aizsargājamo koku sarakstā un ir viens no 50 Mežaparka dižkokiem. Tās augstums ir 1,3 metri, bet apkārtmērs ir 3,47 metri, un tā ir 220 gadus veca. Ap priedes iespaidīgo stumbru ir uzbūvēta laipiņa, lai parka apmeklētāji varētu mēģināt ar rokām aptvert dižpriedi, neriskējot ar kāju samērcēšanu mitrajā zālē vai sniegā.

3

Rīgas Zooloģiskais dārzs

Georga Kufalta projektētais Rīgas Zooloģiskais dārzs tika atklāts 1912. gadā, un tas ir vecākais zooloģiskais dārzs Ziemeļeiropā. Sākotnēji zooloģiskajā dārzā varēja iepazīties galvenokārt ar mērenās klimata zonas dzīvniekiem un putniem.I pasaules kara laikā daudzi vērtīgākie dzīvnieki tika izvesti uz Vāciju, tāpēc no 1918. līdz 1931. gadam zooloģiskais dārzs bija slēgts. Apmeklētājiem dārza vārti tikai atkal atvērti 1933. gadā, un kopš tā laika zooloģiskais dārzs ir ticis nepār-traukti attīstīts, papildinot tajā apskatāmās dzīvnieku sugas. 1998. gadā tika atklāta Tīģeru māja, kas bija plašākā un modernākā tāda veida celtne Eiropā un pirmā par uzņēmumu un privātpersonu ziedojumiem uzceltā būve kopš 30. gadiem. 2001. gadā tika atklāta Tropu māja ar vairāk nekā 80 sugu dzīvniek-iem, bet 2007. gadā apmeklētāji jau var viesoties arī Žirafu mājā.Rīgas Zooloģiskais dārzs aizņem aptuveni 20 hektāru platību, kurā var iepazīt vairāk nekā 430 dažādu sugu dzīvniekus, kuru kopējais skaits pārsniedz 3000 (neskaitot kukaiņus un citus bezmugurkaulniekus).

4

Skulptūra “Koklētājs ar bērniem”

Šī skulptūra Atpūtas alejas sākumā tika atklāta 1999. gadā, un tās autors ir lietuviešu tēlnieks Robertas Antinis. Pēc 2008. gadā veiktās rekonstrukcijas koklētājs un bērni turpina sveikt Mežaparka apmeklētājus un jo īpaši Dz-iesmusvētku dalībniekus un klausītājus.

5

Villa Wasa

Šī ēka ir celta 1904. gadā pēc arhitekta Vilhelma Johana Kārļa Neimaņa projekta, un sākotnēji tajā darbojās Berkholcu ģimenes pansionāts. No 1929. līdz 1931. gadam ēka tika pārbūvēta klīnikas vajadzībām, un līdz 1939. gadam šeit darbojās Dr. Haha privātklīnika un sanatorija. 1931. gadā ēka daļēji izdega, un ēkas atjaunošanas laikā tā tika kārtējo reizi paplašināta. Pēc šīs pēdējās pārbūves ēka gandrīz pilnībā zaudēja savu sākotnējo izskatu. Pēc II pasaules kara šajā ēkā darbojās bērnu sanatorija, bet vēlāk tā tika izmantota Baltijas kara apgabala tuberkulozes sanatorijas vajadzībām.90. gados ēka tika pamesta, bet 1999. gadā šis īpašums pārgāja Ārlietu ministrijas valdījumā ar mērķi to izmantot diplomātisko īpašumu apmaiņai ar Krievijas Federāciju. Pašlaik ēka joprojām stāv tukša un pamesta.

6

Gustava Ādolfa baznīca

Šī ēka tika uzbūvēta 1904. gadā, un sākotnēji tā pildīja elektrostacijas funkciju. Pēc Mežaparka pievienošanas Rīgas pilsētas elektrotīklam elektrostacija vairs nebija nepieciešama, tāpēc ēka tika izmantota kā zirglietu novietne. Tā kā Mežaparāk nebija savas baznīcas un, sākoties I pasaules karam, tika zaudēti baznīcas būvniecībai iekrātie līdzekļi, tika pieņemts lēmums par baznīcu pārbūvēt neizmantoto elektrostacijas ēku.Pārbūve pēc arhitekta Artura Medlingera projekta tika pabeigta 1919. gada sākumā, ierīkojot kapelu ar 80 sēdvietām. 1927. gadā baznīca tika vēlreiz pār-būvēta, un pārbūves dabu noslēgumā tika iesvētīts baznīcas zvans un baznīcai tika dots nosaukums Gustava Ādolfa baznīca. Ievērības cienīgs ir fakts, ka šī joprojām ir mazākā baznīca Rīgā.

7

“Cabo Cafe”

Pašā Ķīšezera krastā izveidotais bārs “Cabo Cafe” ir vasarīga vieta ar savu stāstu un auru, kas piedāvā brīvu un nepiespiestu gaisotni. Šī vieta no mazas vindsērfinga ekipējuma nomas būdiņas ezera krastā ir izaugusi par rīdzinieku iecienītu kafejnīcu ar plašu ēdienkarti, ūdens sporta aktivitāšu iespējām un jestrām ballītēm. Turklāt arī ziemā šeit var aktīvi pavadīt laiku, piemēram, iznomājot distanču slēpes vai slidas un dodoties izbraucienā pa aizsalušo ezeru.

8

Grāves muiža

No 17.gs. tagadējā Saules dārza teritorijā atradās Grāves muiža, kuras senākais zināmais īpašnieks bija Johanns Hillebolts. 1725. gadā muiža pārgāja Valentīna Grāves īpašumā un ieguva līdz mūsdienām saglabājušos nosaukumu Grāves muiža. Interesanti, ka 1791. gadā izdotajā kartē šī muiža ir norādīta kā lopu “muižiņa” vai lauku saimniecība, nevis izpriecu muiža.1913. gadā muižas kompleksu iegādājās Latviešu izglītības biedrība un īpašums tika nodēvēts par Saules dārzu, jo dārzā atradās saules pulkstenis. Dārzs tika iekārtots kā bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centrs, taču 1. pasaules kara laikā šeit tika ierīkota karavīru bērnu patversme.Padomju varas gados šeit darbojās Centrālā jauno naturālistu stacija “Saules-dārzs”, taču parka teritorija tika nolaista un tās skaistums tika neatgriezeniski zaudēts.Pēc neatkarības atjaunošanas Saules dārzs tika nodots Latvijas Mazpulku or-ganizācijai, bet jau 2000. gadā īpašums tika privatizēts. Tagad bijušajā muižas ēkā, kas ir piedzīvojusi ievērojamu pārbūvi, atrodas jaunatnes futbola centrs “Skonto”.

9

Hamburgas iela 25

Šī 1910. gadā centā māja ir vienīgā arhitekta Oskara Bāra projektētā celtne Mežaparkā. Tas ir Valsts nozīmēs kultūras piemineklis, kas uzskatāmi raksturo Mežaparka sākotnējās apbūves pamatprincipu izmantot, nevis nolīdzināt dabīgo kāpu reljefu gruntsgabalos. Laika gaitā māja ir piederējusi dažādiem īpašniekiem, 30. gadu pirmajā pusē šeit darbojās bērnu sanatorija, bet padom-ju varas gados mājā dzīvoja vairākas ģimenes. Mājas pašreizējie īpašnieki ir lieliski restaurējuši skaisto namu ar pildrežģu motīviem.

10

Annas Sakses iela 5

Šī 1904. gadā pēc arhitekta Hermaņa Zeiberliha projekta celtā ēka ir viena no interesantākajām tā laika būvēm. Eistes villa tika projektēta kā vienas ģimenes māja, taču ekonomisku apsvērumu dēļ jau būvdarbu laikā augšstāvā tika izbūvēts atsevišķs dzīvoklis, aizsākot 20. un 30. gados populāro dzīvojamo ēku projektēšanas tendenci – divstāvu divdzīvokļu ēkas ar atsevišķu dzīvokli katrā stāvā.

11

Sudraba Edžus iela 16

Šo namu 1913. gadā pats pēc sava projekta ir uzcēlis arhitekts Bernhards Bīlenšteins savas strauji augošās ģimenes vajadzībām. Ar gruntsgabala izvēli Berhards Bīlenšteins pārsteidza citus Mežaparka iedzīvotājus, jo tas atradās ārpus meža teritorijas, atklātā vietā, kur vasarā nav ēnas, bet ziemā plosās puteņi. Kaimiņi ironizē, ka māju varēšot saukt par “Saules dūriena villu” vai “Sala kniebienu”.Arhitekts neklausījās kaimiņu asajās piezīmēs un plašajā klajumā uzbūvēja savu mājokli, kas no ārpuses atgādināja vecās Kurzemes mācītāju mājas, taču kura četrpadsmit istabas bija projektētas tā, lai tajās būtu pēc iespējas vairāk saules gaismas. Lielā dzīvojamā istaba tika izvirzīta no pārējas ēkas, lai tās trijos logos iespīdētu gan saullēkta, gan saulrieta gaisma.II pasaules kara laikā Bernhards Bīlenšteins centās atbalstīt vietējos iedzīvotā-jus, savas mājas otrajā stāvā atverot nelielu skolu, bet dārznieka mājā ierīkojot “tautas virtuvi”, kur trūkumā nonākušajiem iedzīvotājiem tika izsniegtas pusdienas. Ēdiena gribētāju rinda dažreiz esot stiepusies gandrīz visas ielas garumā.

12

Sudraba Edžus iela 1

Šis 1902. gadā pēc Berlīnes arhitekta Alberta Gīzekes skices celtais nams ir viena no pirmajām Mežaparkā uzceltajām savrupmājām, kuras īpašnieks bija Mežaparka (tolaik Ķeizarmeža) būves akciju sabiedrības loceklis Oskars Heinrihs Agte, tādēļ nams tika dēvēts par Agtes villu. Krāšņais nams izceļas ar zelmiņu pildrežģu konstrukciju, jūgendstila elementiem un tornīti. 40. gados ēka kļuva par īres namu, un padomju gados šeit tika uzņemtas vairākas mākslas filmas. Ap 2000. gadu ēka tika pārbūvēta pēc arhitekta Ērika Lipiņa projekta, nedaudz mainot ēkas ārējo izskatu. Kopš 2009. gada šeit atro-das Krievijas gāzes magnāta uzņēmuma “Gazprom” pārstāvniecība Latvijā.

13

Kafejnīca “Gustavs Ādolfs”

Kokneses prospektā 13a mājo vietējo iecienītais minirestorāns-kafejnīca “Gustavs Ādolfs”, kuras interjeru rotā Mežaparka vēstures lappuses – veci fotoattēli un izgriezumi no avīzēm. Šīs mājīgās kafejnīcas nosaukums ir saistīts ar diviem Gustaviem Ādolfiem vienlaikus – gan ar arhitektu Gustavu Ādolfu Agati, kas ir bijis viens no Mežaparka villu apbūves pamatlicējiem, gan Zvie-drijas karali Gustavu Ādolfu, kas poļu-zvieru kara beigu posmā 1621. gadā ar savu karaspēku esot apmeties Ķīšezera krastā tagadējā Mežaparka teritorijā.

14

citariga.lvanothertravelguide.lv

rigasmezi.lvlv.wikipedia.orgzudusilatvija.lv

cabo.lvliveriga.com

ambermarks.comjugendstils.riga.lv

mezaparks.eudziedava.lv

rigaspieminekli.lv

www.irir.lv/ekspedicijas