ekonomikas cikliskums. pasaules hiperinflācijas. raksti

Novembris 2007

Avīze par ze l ta nezūdošo mirdzumu un investēšanu

Nr. 2

tel 6720 5533 • www.tavex.lv

„Jums ir jāizvēlas – uzticēties zelta dabīgajai stabilitātei vai arī valdības locekļu godī-gumam un inteliģencei. Visu cieņu šiem kungiem, taču tikmēr, kamēr pastāv kapitā-listiskā sistēma, es iesaku Jums izvēlēties zeltu.” (Bernards Šovs, 1928. g.)

Vienas dienas tirgotāji (Day Trader) seko minūtes grafikam, cenšoties noķert virsotnes un zemākos punk-tus. Komercbankas un nekustamā īpašuma biznesmeņi cenšas pare-dzēt to, kas notiks pēc diviem trim gadiem, plānojot savus aizdevumus vai dzīvojamo ēku būvi. Centrālā banka ar savu ērgļa skatienu lūko-

jas piecus gadus uz priekšu un sa-skata, ka šajā laika posmā inflācija saglabāsies pietiekami augsta un eiro vēl netiks ieveiests. Un visi viņi runā, ka ekonomika ir cikliska un ka ekonomiskajam bumam var se-kot mīksta vai cieta piezemēšanās gan akciju tirgū, gan arī nekusta-mo ipašumu tirgū, atbilstoši teicēja

darbavietai un izglītības līmenim. Pēc fondu administratoru un ne-kustamā īpašuma brokeru domām, dotajā momentā ir darīšana ar pa-gaidu korekciju, kurai sekos jauni, vēl neredzēti augstumi.

Taču bez īslaicīgiem cikliem ir arī ilglaicīgi cikli. Un Latvijas eko-nomiskais bums vairs nebūt nav atkarīgs no mums pašiem un valdī-bas izcilā darba, bet gan no pasaulē notiekošajiem procesiem. Viens no pirmajiem, kas pamanīja šos ciklus, bija krievu zinātnieks un ekono-mists Nikolajs Kondratjevs, kurš 1925. gadā, pēc ilgstošu pasaules ekonomikā notikušu izmaiņu pē-

tīšanas, pareģoja 30. gadu depresi-ju. Krievu zinātnieka pieminēšana pašreizējā sociāli ekonomiskajā laika telpā noteikti ir politiski ne-korekta. Varbūt to attaisno fakts, ka Kondratjevs par privātīpašuma idejas atbalstīšanu 1930. gadā tika izsūtīts uz Gulagu, kur viņš pēc astoņu gadu atrašanās cietumā un pēc savas teorijas pareģojumu pie-pildīšanās 1938. gadā, pateicībā par lielo ieguldījumu ekonomikas zinātnes attīstībā, tika aizvests uz nošaušanu.

Ekonomikas cikliskums. Kas tas ir?

ALARS TAMMINGS

Mūsdienās finanšu tirgu lielākā kļūda ir skatīt īslaicīgus ciklus

Pasaules hiperinflācijas

Par ko mums māca pa-saules inflācijas vēsture kopš Romas impērijas laikiem 218. g. p.m.ē. līdz pat Zimbabvei 2007. g.

Lasiet 4. lpp.

Pasaules ekonomikas attīstība norisinās cikliski. Šī iemesla dēļ papīra nauda laiku pa laikam zaudē savu vērtību, un cilvēks riskē pazaudēt ietaupījumus, kurus uzkrājis visu mūžu. Pilnīgi iespējams, ka šobrīd esam uz viena no tādu krīžu sliekšņa. Tā kā zelts nekad nezaudē vērtību, grūtos laikos tas vienmēr palīdzējis cilvēkiem saglabāt un palielināt savu īpašumu. Zelts ir kā pats uzticamākais 4. pensiju līmenis.

Pirms gada „Zelta Avīzes” numurā tika stāstīts par zelta cenas kāpumu turpmāko piecu gadu laikā par 500%. Šā gada laikā zelta vērtība ir cēlusies par 25 %, un ir pamats domāt, ka vērtī-bas celšanās tempi vēl tikai augs.

Šis izdevums ir veidots tiem, kuri apsver iespēju investēt zeltā. Atšķirībā no pagājušā gadsimta 40. gadu sākuma, kad Latvijas lats tika atcelts kā valsts valūta, vai 90. gadu sākuma, kad notika rubļa devalvācija, šodien lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir iespēja saglabāt savus ietaupījumus un izvairīties no to zaudē-šanas inflācijas, politisku lēmumu vai banku sistēmu krīzes dēļ. Investēt zelta monētās var, arī sākot no 50 latiem.

Gribētos cerēt, ka „Zelta Avīze” palīdzēs lasītājiem padziļināt zināšanas un paplašināt redzesloku.

Vēlam patīkamus brīžus un vērtīgas pārdomas, lasot mūsu „Zelta Avīzi”.

Zelts – labākā investīcija turpmākajiem pieciem gadiem

804,00 $/oz

639,20 $/oz

840

600

800

760

720

680

640 +25%

Kopš brīža, kad tika izlaista pirmā „Zelta avīze”, zelta cena ir cēlusies

par 25 %

turpinājums 2. lpp

Padomi investēšanai

Lai mēs būtu gatavi sagaidīt ekonomikas atdzišanu un pātrciest patēriņa buma sekas, jau šobrīd ir jāpieņem paraizie lēmumi inve-tēšanai nākotnē.

Lasiet 3. lpp.

Zelts – labākais pensiju līmenis

Investēšana zeltā apvie-no ilglaicīgu stabilitāti un zemu riska līmeni.

Lasiet 7. lpp.

Invetīcijas pret kredītiem

ASV ārējais parāds ir 18-20 triljoni dolāru. Lai atgrieztu šo sum-mu, ar ātrumu 1 dolārs sekundē būs nepieciša-mi 159 000 gadi.

Lasiet 8. lpp.

www.tavex.lv • tel 6720 5533 Novembris 2007 2

Nikolaijs Kondratjevs pētīja di-vus noslēgtus un vienu tajā laikā norisinošos ekonomisko ciklu. Vi-dēji ekonomiskā cikla iglums bija 54 gadi, taču plašākās robežās cik-lu iglums ir 50 –72 gadi. Pirmais bija Industriālās revolūcijas vilnis, kas turpinājās no 1787. līdz 1842. gadam, un tam par iemeslu bija rūpnieciskā revolūcija, kas veicināja ekonomikas ātru attīstību. Otrais cikls risinājās laikā no 1843. līdz 1897. gadam, un tas ir pamatojams ar dzelzceļa tīkla ātro ekspansiju un tvaika enerģijas izmantošanu pla-šos apmēros. Kondratjeva grāmatas rakstīšanas laikā tuvojās trešā viļņa pacēluma fāzes beigas. Par trešā cik-la sākuma laiku var uzskatīt 1897. gadu, kad elektroenerģija uzsāka savu uzvaras gājienu un ierakstīja Edisona vārdu enciklopēdijās. Ar to pašu laiku saistās Karla Benca, kura vārdā ir nosaukts benzīns, iz-gudrojums, ko mūsdienās sauc par automašīnu. Visi ekonomiskie cik-li, kas sastāv no četrām daļām, sākas ar uzņēmējdarbības paplašināšanos, kā resultātā pieaug arī uzņēmuma peļņa. Seko akciju tirgus pieaugums un nekustamā īpašuma cenas lēna paaugstināšanās. Inflācija ir zema, tehniskā inovācija augsta. Viļņa ot-rajā daļā sākas lejupslīde. Kritumu raksturo augsta inflācija, kam seko arī procentu likmes pieaugums, ak-ciju tirgus un uzņēmumu peļņas ap-stāšanās. Nekustamā īpašuma cenas šajā laikā turpina pieaugt, taču iz-ejvielu cenas sasniedz īstenu bumu, pieaug aizņēmumu apjoms. Pirmās divas viļņa daļas ilgst apmēram 27

gadus. Pēc neliela izbīļa ekonomika stabilizējas. Ir sasniegts plato, viss joprojām ir labi, uzņēmumu peļņa pieaug, izejvielas kļūst lētākas, bet nekustamo īpašu jomā ir īsts bums. Birža nonāk maniakālā stāvoklī, jo visi vēlas gūt labumu no radušās bagātības. Šī fāze, kas ilgst 10–20 gadus, beidzas ar negaidītu šoku. Fi-nanšu tirgū sākas panika, tirgū iestā-jas kolaps. Uzņēmumu peļņa pilnībā izkūst, aizdevumu tirgus pazūd, ne-kustamā īpašuma tirgu ķer panika. Seko deflācija un ekonomiskā dep-resija. Grūtie laiki ilgst apmēram 20 gadus. Viss cikls ir tieši tik ilgs, ka katra paaudze sāk apstiprināt, ka tās laikā apstākļi ir mainījušies un šāda krīze vairs nevar nākt.

Taču tāpat kā visu procesu gadījumā viena cikla beigas ir otra sākums

Lai gan lielākā ekonomikas zināt-nieku daļa negrib par šo teoriju neko dzirdēt, izskatās, ka cikliskums turpinās līdz mūsdienām. Trešais vilnis beidzās aptuveni 1950. gadā, lai dotu vietu ceturtajam. Ceturto ciklu uzturēja aviācijas attīstība, kam papildu spēku piedeva 40. gadu beigās izgatavotais pirmais elektroniskais skaitļotājs, kura is-tabas apmēru masa spēja sniegt

mazāk informācijas nekā pašreizē-jie studentu standarta aprīkojumā esošie klēpja datori. Infotehnolo-ģijas revolūcija varēja sākties. Lai gan notiek strīdi par ciklu, varam izcelt šādas iezīmes. Ap 1966. gadu bija beigusies pirmā ātrās attīstības fāze. Sākās inflācijas periods, kad sabruka Bretonvudsas sistēma un ASV būtībā tika novesta līdz ban-krotam. 80. gadu sākumā Reigans spēja, vai varbūt tā bija cikla noteik-ta neizbēgamība, apturēt inflāciju un atjaunot stabilitāti. Stabilā fāze kopā ar tai piederīgo biržas māniju, izejvielu un zelta cenu krišanos, kā arī nekustamā īpašuma cenu pieau-gumu ilga līdz 2001. gadam. Sākot ar 2001. gadu, mēs esam vismaz 20 gadus ilgstošā Kondratjeva cikla pēdējā fāzē, kuras raksturojošo ter-minu vidū cauri trim iepriekšējiem cikliem ir – deflācija, peļņas sama-zināšanās, akciju cenu krišanās, kredīttirgus sabrukums, visu īpa-šumu cenu lejupslīde, nekustamā īpašuma krahs un zelta cenas straujš pieaugums.

Lai gan jau maiji zināja par ap-mēram 60 gadu ilgajiem ekonomis-kajiem cikliem un cikla beigās veica sagatavošanās darbus nākamajam ciklam, mūsdienu pasaule ir izvē-lējusies citu ceļu. Centrālās bankas cenšas traucēt ceturtā cikla normā-lu norisi un 2001. gadā samazināja

procentu likmes, virzot nekustamā īpašuma cenas, kas jau pirms tam bija augstas, kā raķeti stāvus gai-sā. Tā rezultātā pašreizējā brīdī ir pienākusi kredīttirgus krīze. Tagad cenšas stāvokli atrisināt ar likvidi-tātes pumpēšanu sistēmā, izmetot apritē miljardiem dolāru naudas bez seguma. Taču šis process var beigties ar hiperinflāciju, un tad ekonomikas atlabšana nav vairs tik nesāpīga kā normāla Kondratjeva cikla gadījumā.

Pašlaik pasaule ir nonākusi uz vēl nepiedzīvotas krīzes sliekšņa, vēl nekad nav bijis vienlaikus tik daudz burbuļu, kas var plīst – ne-kustamā īpašuma burbulis, kredīta burbulis, akciju tirgus burbulis. Piedevām militārais spriegums Tu-vajos Austrumos, iespējamā gripas pandēmija, teroristu rokās nonā-kusi atombumba, klimata sasilšana

un no tā izrietošās sekas. Katrs no šiem draudiem var izraisīt paniku finanšu tirgos. Kā rīkoties šādā situ-ācijā, ir jāizlemj katram pašam, taču vispārīgie norādījumi vēstures gaitā ir šādi. Pašreizējā etapā, pirms tir-gus sabrukšanas, vajadzētu pārdot akcijas un turēt savu mantu skaidrā naudā. Sākoties hiperinflācijas pro-cesam, ir jāatrod mantas klase, kas vismazāk ir atkarīga no politiskiem lēmumiem un saglabājas arī grūtos laikos. Vēstures gaitā tāds ir bijis zelts.

Raksta autors ļoti priecāsies, ja līdz šim pieredzētie 50–60 gadu cikli ir vienkārša sagadīšanās, ka pašreizējais zelta cenas pieaugums un tas, ka tas notiek šī Kondratjeva pēdējās fāzes sākumā, ir tirgus pa-gaidu anomālija, nevis desmitiem gadu ilgstošas ekonomiskās krīzes sākums.

Ekonomiskie cikli pēdējo 200 gadu laikā.

Ekonomikas cikliskums. Kas tas ir?sākums 1. lpp.

Raksta autors ļoti priecāsies, ja līdz šim pieredzētie 50–60 gadu cikli ir vienkārša sagadīšanās.

Pasaules zelta tirgus pārskats:Pieprasījuma un piedāvājuma pārskats par 2007. gada 1. pusgadu

Pieprasījums pēc zelta 2007. gada otraja ceturksnī ir audzis kā juvelierizstrādājumiem, tā arī in-vestīciju zeltam un rūpniecībā, sasniedzot jaunus rekordlielumus. Liels pieprasījuma pieaugums vērojams lielākajos zelta tirgos – Ķīnas, Indijas, Tuvo Austrumu un Turcijas.

Kā varat apskatīt zemāk redzamajā tabulā, visos gados pieprasījums, neskaitot pārdoša-

nu privātajā sektorā, ir pārsniedzis piedāvājumu, un ja vien centrālās bankas neiejauktos šajā procesā, zelta cena jau sen būtu uzlēkusi raķetes ātrumā. Tomēr arī centrālo banku rezerves nav bezgalīgas.

Tonnās 2004 2005 2006 % 2006 pret 2005

1. ceturksnis 2005

2. ceturksnis 2005

3. ceturksnis 2005

4. ceturksnis 2005

1. ceturksnis 2006

2. ceturksnis 2006

3. ceturksnis 2006

4. ceturksnis 2006

1. ceturksnis 2007

2. ceturksnis 2007

% 2. ceturksnis 2007 pret 2.

ceturksnis 2006

% 1. pusgadss 2007 vs 1.pus

gadss 2006

Piedāvājums

Rūpniecikā ieguve 2,492 2,550 2,475 3 585 615 664 687 574 597 644 660 592 616 3 3

Iepriekšizpārdotais zelts -422 -86 -369 … -22 -75 -19 29 -143 -139 -59 -27 -128 -162 … …

Rūpniecikā ieguve kopā 2,070 2,464 2,106 15 563 540 645 716 431 458 585 632 464 454 1 3

Pārdošana privātajā sektorā 469 674 329 51 269 143 86 177 101 117 61 50 108 148 27 17

Atkārtoti pārstrādātais zelts 849 886 1,106 25 204 199 210 274 301 327 235 242 252 237 27 22

Piedāvājums kopā 3,388 4,025 3,541 12 1,035 882 941 1,167 832 902 881 925 824 840 7 4

Pieprasījums

Rūpnīcas

Juvelierizstrādājumi 2,614 2,707 2,279 16 706 774 658 569 519 528 606 626 575 697 32 21

Izstrādājumi un zobārstniecības izstrādājumi 411 427 452 6 105 110 107 105 111 114 114 114 114 117 2 3

Izstrādājumi kopā 3,025 3,134 2,731 13 812 884 765 674 630 642 720 739 689 813 27 18

Investīciju zelta pārdošana 398 411 411 0 130 120 93 69 88 96 109 117 124 147 53 47

Citas investīcijas -60 -26 -28 … -10 -10 -7 0 -3 -8 -6 -10 -13 -14 … …

Investīciju fondi un tml. 133 208 260 25 89 -2 38 84 113 49 19 79 36 -3 … 79

Pieprasījums kopā 3,496 3,727 3,374 10 1,020 992 889 826 827 779 843 925 836 944 21 11

Pieprasījuma/piedāvājumabilance -108 297 167 44 15 -111 52 340 5 123 39 -0 -12 -104 … …

Zelta cena London PM fix (ASV$/Oz) 409.17 444.45 603.77 36 427.35 427.39 439.72 484.20 554.07 627.71 621.67 613.21 649.82 666.84 6 11

3Novembris 2007 tel 6720 5533 • www.tavex.lv

Latvijas ekonomika attīstās sek-mīgi. Lats, sākot ar 1992. gadu, ir drošs un stabils naudas līdzeklis, uz kuru daudzās jomās balstās mūsu ekonomikas panākums. Pateicoties ekonomiskajai attīstībai, stipri au-dzis arī cilvēka vidējais ienākums. Arvien vairāk un vairāk rodas tādas ģimenes, kuras var un grib nodar-boties ar savas nākotnes nodrošinā-šanu.

Tāpat ir jāapzinās, ka ekono-mikas attīstība nevar izskatīties kā bulta, kas pastāvīgi vērsta augšup. Drīzāk ekonomikas attīstība līdzi-nās „amerikāņu kalniņiem”, tikai jautājums – kad sākas pacēlums vai kritums un ar kādu ātrumu noris šie procesi. Pēc optimistu domām, Latvijas ekonomika no sevišķi aug-sta pacēluma virzās uz stabila pie-auguma pusi, bet, pēc pesimistu domām, otrādi – uz ekonomikas krituma pusi.

Investējot nākotnei ekonomikas atvēsināšanas un patēriņa buma samazināšanas apstākļos, svarīga ir pareizu lēmumu pieņemšana. Katrs no mums sapņo par to, lai nopelnī-tā nauda saglabātos, bet vēl labāk, lai tā ne tikai droši glabātos, bet arī vairotos.

Nekustamā manta ir riskanta investīcija

Pirmā investīcija visbiežāk ir mā-jokļa iegāde. Līdzās mājokļa iegādei pēdējo gadu buma apstākļos nekus-tamā īpašuma iegāde sāka līdzinā-ties parastai naudas mašīnai. Bet pēdējā laikā nekustamā īpašuma tirgū jūtams pārmaiņu vējš. Cenas kāpušas līdz saprāta robežai un bieži arī virs tās. Tāpat pieauguši banku likmju apmēri, kas īsā laikā gan-drīz divkāršojās, tas savukārt ienesa

korektīvas iespējā cilvēkiem ņemt kredītus. Nekustamā īpašuma tir-gū, it īpaši, ja runājam par naudas līdzekļu izvietojumu ne personīgā mājokļa pirkumam, priekšā mūs gaida bīstams laiks, kurā iespējami lieli zaudējumi, tāpēc šodien in-vestēšana nekustamajā īpašumā ir riskanta, bet parastajiem, sīkajiem investoriem pat ļoti bīstama.

Vērtspapīri prasa labu tirgus pārzināšanu

Šobrīd pats atzītākais un zināmakais naudas līdzekļu ieguldījuma paņē-miens ir investēšana dažādos vērts-papīros. Mūsu tirgū investēšana vērtspapīros guva patiesu attīstību un vērienu šā gadsimta sākumā, kad tika ieviesta tā sauktā pensionēšanās pakāpju sistēma, kurai pievienojās simtiem cilvēku, kuriem vērtspapīri kļuva par nākotnes garantu. Līdzās pensionēšanās pakāpju sistēmai ra-dās lielas iespējas investēšanai dažā-du investīciju fondu pajās, akcijās utt. Bet šeit kļuva jūtamas zināmās atvēsināšanās pazīmes.

Latvijas uzņēmumu akciju pārdo-šanas pirmie rezultāti patiešām bija drošs naudas palielinājuma paņē-miens katram, kas tam varēja atvē-lēt naudu, taču šodien redzams, ka tirgi jau noskaņoti daudz pesimis-tiskāk attiecībā uz ātriem panāku-miem. Pēdējie publiskie vērtspapīru izvietojumi ātru peļņu nenesa, tieši otrādi – drīzāk radīja jautājumus, pat ja runa bija par ļoti veiksmīgu uzņēmumu. Bet pēdējās dienās Tal-linas vērtspapīru birža zaudēja gan-drīz desmito daļu no savas vērtības un masu saziņas līdzekļos parādījās apmēram šādi rakstu virsraksti: „Cilvēku nauda sadeg”.

Tāpat vērtspapīru tirdzniecībā mēs vairāk paļaujamies uz citu tirgu panākumiem. Arvien biežāk dzir-dam par Ķīnas un Indijas brīnumu,

šodien, pārdodot vērtspapīrus, diez-gan nesaprātīga ir norāde uz Balkā-nu reģionu kā peļņas iegūšanas re-ģionu. Cilvēkiem rodas pārliecība, ka, investējot vērtspapīros, panā-kums garantēts jebkurā gadījumā. Fondu administratori, kas piedāvā savus pakalpojumus, rada ilūziju, ka tieši viņi varēs atrast to, kas nav uztverams citu acīm.

Protams, nevēlos novērst cilvē-kus no investēšanas vērtspapīros, bet ir svarīgi atcerēties to, ka pirms desmit gadiem Igaunijā notika tā sauktās rallija akcijas, kas pēc būtī-bas kļuva par tautas sportu, un dau-dziem tas beidzās visai bēdīgi tāpēc, ka noskaidrojās skumja patiesība: vērtspapīru rallijā var arī ārprātīgi daudz zaudēt.

Zeltā var ne tikai saglabāt īpašumu, bet arī palielināt to

Šajā situācijā es rekomendēju obli-gāti investēt zeltā. Zelts kā investē-šanas līdzeklis – tas ir labi aizmirsts vecais. Pēdējā laikā zelta ienesīgums ir ļoti labs, pēdējo triju gadu laikā zelta cena pasaules tirgū uz lata bā-zes palielinājusies vidēji par 20% gadā, un eksperti prognozē tālāku cenas pieaugumu. Zelts ir droša investīcija, turklāt, iegādājoties fi-zisku zeltu, šī investīcija vienmēr būs ar jums, zelts tirgū vienmēr ir pieprasīts, interese par zeltu pasau-les tirgū šobrīd aug. No otras puses, zeltam ir mūžīga vērtība, kas glābj īpašumu gan valsts iekārtas maiņas gadījumā, gan arī finanšu sistēmu zādzības gadījumā.

Par investēšanu zeltā

Investējot obligāti jāsadala riski, tāpēc svarīga ir dažādu investēšanas paņēmienu lietošana. Latvijā pat-laban, investējot naudas līdzekļus, vāji tiek izmantota iespēja naudas līdzekļu daļas investēšana dārgme-tālos, un pati klasiskākā, dabiski, ir investēšana zeltā.

Zelta cena nav atkarīga no viena uzņēmuma vadības lēmumiem, tā ievērojami vairāk saistīta ar pasaulē notiekošiem procesiem. Zelta cena nav saistīta vienīgi ar Latvijas ekono-mikas attīstību, tāpēc kaut daļas savu līdzekļu investēšana zeltā ir ļoti labs stabilizators pret vietējo risku.

Investēšanas rekomendācijasMEELIS ATONEN

Kā glabāt savu mantu?Investora dzīves 2 etapi:

I etaps, kad nedomā par naudas būtību. Nauda ir maiņas līdzeklis, vērtības nesējs vai prece, ko pērk un pārdod – tas nav nemaz svarīgi. Svarīgi ir tas, lai tās būtu daudz!

II etapā cilvēks sāk domāt, kā nopelnīto naudu saglabāt arī nākamajām paaudzēm. Kāds Anglijā veikts pētījums rāda, ka cilvē-kam zūd motivācija pelnīt vairāk naudas, ja viņam ir 1,5 miljoni sterliņu mārciņu (~1.5 miljoni latu) – tas ir brīdis, kad cilvēks var

atļauties sev visu ikdienas dzīvē nepiecieša-mo.

Mantas glabāšanas zelta likums:Mantu vajadzētu turēt trijās daļās.

1. daļa – kas ražo un ar kā palīdzību var dzīvot. Piem., nekustamais īpašums, kuram nav aizņēmumu no bankas un no kura izīrēšanas nepārtraukti ienāk nau-da.

2. daļa – kā vērtība pieaug un pada-ra tevi bagātu. Piemēram, Ķīnas akcijas,

kuru vērtība gada laikā ir pieaugusi par 200% un noteikti pieaugs vēl.

3. daļa – ko var nēsāt līdzi un kas neiet bojā. Piemēram, fizisks zelts.

Kāpēc vēsturiskās zelta monētas ir tik lētas?

Lai cik vienkāršs arī iemesls neliktos, iemesls ir investoru ērtums – vēsturiskās monētas nav ērtā svarā (tīrā zelta saturs 5,806 g, 7,98 g utt.). Mūsdienās monētas tiek tirgotas Trojas uncēs (oz), arī zelta pasaules tirgus cenu aprēķina

uncēs (dolāros par unci). Vēsturiskās monētas ir ar zemāku provi nekā mūsdienu monētas. Investoriem katras monētas gadījumā ir jā-veic neērti aprēķini, lai salīdzinātu monētas cenu ar momenta cenu pasaules tirgū.

Otrs iemesls ir izgatavošanas cena. Vēs-turiskās monētas ir kaltas vidēji pirms 100 gadiem, un tā laika izgatavošanas cenai (izrakšana, kalšana u.c.) šodien vairs nav tik liels svars monētas cenā kā jauno monētu gadījumā.

Nav pamatots uzskats par monētu nesas-niedzami augsto cenu – cenas sākas no 49 latiem.

Lasītāju jautājumi

Mēs veicām aptauju dažādu nozaru pārstāvju vidū, lai uzzinātu viedokļus par investīcijām zeltā, vai viņi ir apsvēruši iespēju daļu brīvo līdzekļu ieguldīt fiziskajā zeltā, kā arī cilvēku viedokļus par zelta investīciju plusiem un mīnusiem.

Indrek Neivelt, „Bank Saint Petersburg” padomes priekšsēdētājs, bijušais a/s „Hansabanka” padomes priekšsēdētājs:

„Neesmu speciālists šajā jomā. Sapro-tams, ka noteiktajā ekonomikas attīstības posmā investēšana zeltā var būt iedarbīgs īpašuma saglabāšanas un pat palielināša-nas veids. Grūtākajos laikos zeltam piemīt lielāka stabilitāte, parējā investēšana akci-

jās ir vairāk peļņu nesoša.Naudai jābūt apgrozībā, tā nav pašmērķis, bet līdzeklis mērķu

sasniegšanai. Es neapsveru iespēju investēt līdzekļus fiziskajā zeltā. Naudai jāveido jaunas vērtības, nevis jāstāv bez pielietojuma.”

Vents Armands Krauklis, LR Saeimas deputāts:

„Investīcijas zeltā ir viens no drošāka-jiem investīciju veidiem, turklāt, salīdzinot ar investīcijām mākslā vai citās kolekciju vērtībās (kas arī ir ļoti drošas) ir cilvēkiem labāk saprotamas, prasa mazāk specifisku zināšanu un ir vieglāk pārvaldāmas. Taču jāsaprot, ka tās ir mazāk peļņu nesošas un ir iespējami arī īsi vērtības zudumi.Taču

ilgtermiņā zelts neapšaubāmi ir labs investīciju veids tiem, kuriem ir daudz brīvo līdzekļu.

Man pašam uzkrāto līdzekļu apjoms ir neliels un ik pa laikam tie jālaiž apgrozībā. Tāpēc izvēlos banku depozītus ar īsiem ter-miņiem. Taču ja vajadzīga dāvana, lielākoties izvēlos priekšmetus no zelta, jo tiem ir paliekoša vērtība.

Zinu, ka dažas bankas Latvijā jau ilgāku laiku piedāvā administrēt investīcijas zeltā. Tiesa, tās samērā maz šo veidu popularizē. Šķiet, tieši bankas varētu gūt cilvēku lielāko uzticību, jo valsts garantē ieguldījumu drošību (tiesa, pagaidām samērā mazā apjomā).”

Kārlis Šadurskis, LR Saeimas deputāts:

„Laikam esmu diezgan skeptisks jautājumos, kas saistīti ar zeltu kā vispārē-jo ekvivalentu, kura loma pasaulē, šķiet, sākot ar septiņdesmitajiem gadiem, ir mazinājusies.

Investīcijas zeltā – ļoti konservatīvs plāns.

Es personīgi neesmu apsvēris iespēju daļu brīvo līdzekļu ieguldīt fiziskajā zeltā.

Plusi – droši vien mazs risks, nelielas svārstības.Mīnuss – mazs ienesīgums.”

Komentāri

www.tavex.lv • tel 6720 5533 Novembris 2007 �

Lai gan ekonomikas zinātnieki nav atzi-nuši nevienu no-teiktu hiperinflā-cijas definīciju, ir zināmas noteiktas pazīmes ekonomi-

kā, kas norāda uz hiperinflāciju. 1. Tauta maina nacionālo valūtu

pret beznaudas mantu vai ārvalstu valūtu.

2. Preču un pakalpojumu cenas tiek sniegtas ārvalstu valūtā.

3. Uz kredīta pārdodamo preču cenās tiek veiktas korektīvas un tiek ņemtas vērā iespējamās cenu izmai-ņas kredīta atmaksāšanas periodā.

Zemāk ir sniegts valstu saraksts, kuras ir piedzīvojušas hiperinflāciju un/vai savas valūtas nomaiņu.

Angola (1991–1999)Divu reformu (1995. un 1999.) rezultātā jaunā kvanza pielīdzinājās 1,000,000,000 pirms 1991. gada derīgajām kvanzām.

Argentīna (1975–1991)Argentīna izgāja stabilu inflāciju no 1975. līdz 1991. gadam. Divu naudas reformu (1985. un 1992.) rezultātā jaunais peso maksāja 100,000,000,000 1983. gada peso.

Austrija (1921–1922)Laika posmā no 1921. līdz 1922. gadam Austrijas inflācija sasniedza 134%.

Baltkrievija (1994–2002)Baltkrievija izgāja stabilu inflāciju no 1994. līdz 2002. gadam. 2000. gada naudas reformas gaitā rubli aizvietoja ar jaunu rubli – 1 jaunais rublis bija līdzvērtīgs 2000 vecajiem rubļiem.

Bolīvija (1984–1986)1987. gada naudas reformas gaitā bo-liviano peso nomainīja pret boliviano, kas ir piesaistīts ASV dolāram.

Brazīlija (1986–1994)20. gadsimta sākumā Brazīlijas nau-da bija reis (karaļi). 30. gados stan-darta naudas zīme bija mil reis (tūk-stotis karaļu). 1942. gadā nauda bija devalvējusies tiktāl, ka valdība mainīja valūtu pret kruzeiro (krusti) vērtībā 1:1000. 1967. gadā kruzeiro nomainīja ar kruzeiro novo (jaunais kruzeiro) un pazaudēja trīs nulles. 70. gados Brazīlijas ekonomika pie-auga par 10% gadā, taču inflācija bija 15–300%. 80. gados kontrole pār inflāciju pazuda un tā sasniedza 2000%. 1986. gadā naudas vērtībai atkal nometa trīs nulles un nosauca par krusado (krusta gājiens). Līdzī-gas nosaukumu maiņas un nuļļu atmešanas notika vēl vairākas reizes, līdz 1994. gadā laida apgrozībā jau-nu valūtu ”reals” un hiperinflācija beidzot pakļāvās kontrolei.

Čīle (1971–1973)Prezidenta Salvadora Aljendes varas laikā 1971. gadā Čīles inflācija sāka

pieaugt un 1973. gadā sasniedza savu virsotni – 508%. Hiperinflāci-jas rezultātā pārtika kļuva maz pie-ejama un pārāk dārga. Ekonomis-kās un sociālās nelaimes kulminēja 1973. gadā ar valsts apvērsumu, kas gāza demokrātiski izvēlēto Aljendi un iecēla tronī militāro valdību Au-gusto Pinočetas vadībā.

Ķīna (1939–1950)Ķīna sāka lietot papīrnaudu Songu dinastijas laikā (ķeizars Hien Song) no 806.-821. gadam, jo monētu izgatavošanai trūka vajadzīgā dau-dzuma vara. Eiropā par papīrnaudu uzzināja tikai 450 gadus vēlāk, pa-teicoties Marko Polo ceļojumiem. Papīrnaudu sāka atkal izlaist 910. gadā, un tā kļuva regulāra pēc 960. gada. Ap 1020. gadu papīrnauda sa-sniedza jau pārmērīgu līmeni. Līdz 1160. gadam papīrnauda bija izlais-ta jau tik daudz, ka tā bija kļuvusi bezvērtīga. Ķeizars Kao Song uzsā-ka reformu, aizvietojot veco naudu ar jaunu. Uz 1166. gadā Ķīna bija jau izbaudījusi hiperinflāciju. No jauna tas pats notika 1448. gadā ar Miņu dinastijas naudu. Dažus ga-dus vēlāk, 1455. gadā, Ķīna pēc 600 gadus ilga eksperimenta atteicās no papīrnaudas. Eiropā papīrnaudu sāka lietot tikai 1661. gadā, pirmo Eiropas papīrnaudas banknoti izde-va Zviedrijas banka.

Ķīna piedzīvoja ilgstošu hiper-inflāciju drīz pēc tam, kad Ķīnas Centrālā banka ņēma naudas apgā-di pilnīgi savā kontrolē un sāka iz-dot valūtu bez seguma. 1937. gada jūnijā par vienu ASV dolāru varēja saņemt 3,41 juaņu, bet 1949. gadā par vienu ASV dolāru varēja dabūt jau 23,280,000 juaņas.

Ekvadora (2000)Ekvadora saistīja savu valūtu oficiāli ar ASV dolāru 2000. gada septem-brī, pēc tā paša gada janvārī notiku-šā 75% krituma.

AnglijaHenrija I laikā Anglijas sudraba monētu kvalitāte dramatiski kri-tās. 1124. gadā monētu meistarus sodīja ar labās rokas nociršanu, pēc tam monētu kvalitāte uz laiku uzla-bojās. Henrijs II reformēja Anglijas monētas un tādā veidā 1158. gadā atjaunoja Anglijas naudas slavu, kas saglabājās trīs nākamos gadsimtus.

Pēc Rožu kara (1455–1485) An-glija stipri cieta no naudas apcirpša-nas un viltoto monētu dēļ. Henrijs VII 1498. gadā mēģināja aizliegt ār-valstu monētu lietošanu. Arī Eiro-pas un Īrijas monētas bija vieglākas kā to īstais svars, taču ne tik daudz kā Anglijas monētas.

Laikā no 1543. līdz 1551. gadam Henrijs VIII samazināja Anglijas monētu vērtību ar mērķi palielināt gada ieņēmumus. 1560. gadā Eli-zabete I kopā ar saviem padomnie-kiem sāka sakārtot Anglijas naudas pasauli, aizvietojot vecās mazvēr-tīgās monētas ar Anglijas sterliņu mārciņu (sterling pound). Vienas

sterliņu mārciņas vērtība bija viena mārciņa (Troy pound) augstas tīrī-bas sudraba.

1696. gadā Anglijas nolietojušās sudraba monētas tika aizvietotas ar jaunām pilna svara sudraba monē-tām.

Apvienotā Karaliste cieta no ilgas mērenas inflācijas laikā no 1935. līdz 1970. gadam.

Francija (1789–1797)Francija ieviesa papīrnaudu lietoša-nā daudz vēlāk nekā citas Eiropas valstis.

1789. gada pavasarī Francijas Satversmes sapulce izlaida apgro-zībā 400 miljonus papīrnaudas – livrus (asignātes), nauda bija ga-rantēta ar revolūcijas laikā konfiscē-to baznīcas mantu. Nākamo gadu laikā Satversmes sapulce turpināja lielāku daudzumu asignāšu emisi-ju un, piedevām cenas kontrolei, ieviesa nāvessodu visiem, kas pār-deva banknotes lētāk nekā zelta vai sudraba livrus. 1795. gada beigās naudas apjoms bija pieaudzis līdz 40 miljardiem un tika izlaista jauna valūta, kas nākamo divu gadu lai-kā zaudēja 97% no savas vērtības. 1797. gadā abas papīrvalūtas tika izņemtas no apgrozības un ievies-ta jauna uz zeltu balstīta monetārā sistēma.

Francija cieta no ilgas mērenas inflācijas laikā no 1944. līdz 1960. gadam.

Gruzija (1994)1995. gada naudas reformas gaitā jauno lari nomainīja ar kuponu, apmaiņas kurss 1: 1,000,000.

Vācija (1923–1924, 1945–1948)Pirmā pasaules kara laikā Vācija ar plašu vērienu aizņēmās, pieņemot, ka pēc uzvaras karā jāmaksā būs zaudētājiem. Papildu šiem parā-diem Vāciju gaidīja vēl kara kom-pensāciju maksājumi. Kopā šie parādi pārsniedza IKP. 1923. gadā, kad Vācija nespēja sa maksāt kara kompensācijas, Francijas un Beļģijas karaspēks devās okupēt Rūru, kas bija galvenais Vācijas rūpniecības apgabals. Palikusi bez sava galvenā ienākumu avota, valdība izlēma par labu naudas drukāšanai, un sākās hiperinflācija. Visnopietnākajā pe-riodā mēneša inflācija sniedzās līdz 3,25 miljardiem procentu, citiem vārdiem, cenas divkāršojās katras 49 stundas. ASV dolāra un vācu markas augstākais maiņas kurss bija 80 miljardi.

Jaunā pārejas valūta, Renten-mark, kas bija garantēta ar zemes un rūpniecisko iekārtu hipotēkām, atjaunoja stabilitāti. 1924. gadā to aizvietoja Reichmark, kas bija pirmskara zelta markas ekvivalents.

Vācija atkal cieta no augstas in-flācijas pēc Otrā pasaules kara. Oficiālajā tirgū pārtikas taloni un atļaujas bija būtiskāki nekā nauda, bet melnajā tirgū naudu aizvietoja cigaretes, ziepes, gaļas konservi un

šokolāde. 1948. gadā Reichsmark aizvietoja ar vācu marku un izbei-dza algu un cenu vadīšanu, kā arī likvidēja lielāko daļu normēšanas sistēmu.

Grieķija (1944–1953)Vācijas okupācijas laikā (1941–1944) ikmēneša inflācijas līmenis sasniedza 8,55 miljardus procentu. Cenas divkāršojās pēc katrām 28 stundām. Divu naudas reformu gaitā, 1944. un 1953. gadā, pirms 1944. gada izmantotās drahmas tika nomainītas ar kursu 50 biljoni pret jaunām drahmām.

Ungārija (1922–1924, 1944–1946)Ungārija ir piedzīvojusi divus hi-perinflācijas periodus. No 1922. līdz 1924. gadam Ungārijas inflā-cija bija sasniegusi 98% līmeni. Tas liekas diezgan atturīgi, salīdzi-not ar 1946. gada inflācijas līmeni – 41,9 kvintiljoni procentu, kas ir mūsu laiku vēsturē visaugstākais. Šajā līmenī cenas divkāršojās pēc katrām 15 stundām. 1946. gada jū-lijā 1931. gada zelta pengo maksāja 130 biljonus papīra pengo.

Izraēla (1979–1985)Inflācija 70. gados nepārtraukti pie-

auga no 13% 1971. gadā līdz 111% 1979. gadā. No 133% 1980. gadā inflācija 1983. gadā “uzlēca” līdz 191% un pēc tam līdz 445% 1984. gadā. 1985. gadā Izraēla ar likumu iesaldēja visas cenas. 1985. gadā in-flācija kritās līdz 185% (mazāk nekā puse no 1984. gada līmeņa).

Japāna (1944–1948)Japāna pēc Otrā pasaules kara pie-dzīvoja hiperinflāciju, kuras laikā cenas pieauga par 5300%. Blakus Japānas jēnai tika laista apgrozībā arī ”militārā jēna” Japānas ķeizara armijai un arī jūras karaspēka kara-vīru vajadzībām (ir pazīstama arī kā ”banānu nauda”). Šī valūta pirmo reizi tika ieviesta Krievijas–Japānas kara laikā 1904. gadā un sasniedza kreščendo Klusā okeāna kara laikā. Šajā laikā militārā jēna tika uzspies-ta arī okupēto teritoriju iedzīvotā-jiem. Militārā jena tika iespiesta, neskatoties uz inflāciju, tā nebija garantēta ar zeltu, un to nevarēja apmainīt pret Japānas jēnu. Kad ja-pāņi okupēja Honkongu, Honkon-gas dolārs piespiedu kārtā tika no-mainīts pret militāro jēnu pēc kursa 2:1. Pēc tam Japānas armija iepirka no neitrālās Portugāles Makau ostas aprīkojumu un stratēģijas krājumus par Honkongas dolāriem. 1945.

Ilflācija no 1923.-1924. g: Vācu sieviete kurina krāsni ar papīra banknotēm. Tā deg ilgāk kā pagale, kuru par šo naudu var nopirkt.

Pasaules hiperinflācijas


gada septembrī Japānas Finanšu ministrija izsludināja visas militārās jēnas par nederīgām, atstājot visus šīs naudas īpašniekus ar nevērtīgām papīrzīmēm.

Madagaskara (2004)Madagaskaras franks zaudēja gan-drīz pusi no tā vērtības 2004. gadā. 2005. gada 1. janvārī Madagaskaras ariari nomainīja iepriekšējo valūtu pēc kursa viens ariari pret pieciem Madagaskaras frankiem. 2005. gada maijā pieaugošās inflācijas dēļ notika tautas nemieri.

Mehiko (2004)Mehiko 1982. gadā atstāja ne-maksātus savus ārējos parādus un vairākus gadus cieta inflācijas slo-gu. 1993. gada 1. janvārī Mehiko banka iepazīstināja ar jauno valūtu, jauno peso (nuevo peso), kas līdzi-nājās 1000 vecajiem peso. Sākot ar Mehiko peso krīzi 1994. gadā, peso vērtība kritās gandrīz par 60%. Val-dība apgalvo, ka devalvācija bija nepieciešama, lai samazinātu konta iztrūkumu.

Nikaragva (19871990)1 zelta kordova = 5,000,000,000 kordovas pirms 1988. gada.

Persijas impērija (1294)Tebrīzas pilsētas papīrnaudas laiša-

nai apgrozībā bija iznīcinošas sekas. Persijas premjerministrs Rašīds ad Dīns apraksta Persijas papīrnaudas stāstu savā grāmatā History of the World („Pasaules vēsture”).

Peru (1984–1990)1 nuevo sol = 1,000,000,000 pirms 1985. gada derīgās valūtas soles de oro.

Polija (1922–1924, 1990–1993)Polija izgāja divas hiperinflācijas kārtas. Pirmā ilga no 1922. gada līdz 1924. gadam, kad inflācija pieauga līdz 275%. Pēc triju gadu hiperinflācijas 1994. gadā notika naudas reforma, kuras gaitā veco zlotu nomainīja pret jauno zlotu pēc kursa 1: 10,000.

Senā RomaRomas pirmā inflācija sākās Otrā pūniešu kara laikā (218–201 p.m.ē.), kad monētu vērtību sama-zināja, lai varētu maksāt armijai.

Sākot ar Nero valdīšanas laiku (54–68 p.m.ē.), Romas ķeizariem kļuva par paražu samazināt dārg-metāla daudzumu monētās. Uz 207. gadu dārgmetāla īpatsvars mo-nētā bija nokritis līdz 4%. Ķeizars Diokletians laida apgrozībā lielā daudzumā vara monētas, kas nove-da pie cenu augšanas. Diokletians

apsūdzēja tirgoņus mantkārībā un 301. gadā izdeva cenu ediktu, ar kuru tika pasludinātas fiksētas ce-nas, un tos, kas pārdeva dārgāk, sodīja ar nāvi.

Rumānija (2000–2005)2005. gada jūlijā jaunā leja nomai-nīja veco leju ar kursu 1:10,000.

Krievija (1921–1922, 1992–1994)Krievija piedzīvoja 213% inflāciju boļševistiskās revolūcijas laikā un no jauna pēcpadomju reformu lai-kā 1992. gadā, kad gada inflācija uzkāpa līdz 2520%.

Taivāna (40. gadu beigas)Jauno Taivānas dolāru laida apgro-zībā 1949. gadā ar kursu viens do-lārs pret 40,000 vecajām Taivānas juaņām.

Turcija (90. gadi)90. gados Turcija cieta no nopietnas inflācijas, kas beigās paralizēja eko-nomiku un 2001. gadā veicināja ekonomikas lejupslīdi. 2005. gada naudas reforma laida apgrozībā jau-no turku liru ar maiņas kursu viena lira pret 1,000,000 vecajām lirām.

Ukraina (1993–1995)Ukrainas ikmēneša hiperinflācijas līmeņi sniedzās līdz 1400%.

Amerikas Savienotās Valstis (1812–1814, 1861–1865)ASV ir piedzīvojusi divus naudas sabrukumus. Pirmais bija saistīts ar kontinentālo valūtu (Continental Currency), ko Amerikas iedzīvotāji izmantoja revolucionārā kara finan-sēšanai. Lai gan amerikāņi izcīnīja savu neatkarību, vienlaikus tika iz-nīcināta viņu valūta.

Otrajā gadījumā bija konfederā-cijas nauda. Lai finansētu pilsoņu karu, Amerikas Ziemeļu štati laida apgrozībā milzīgu naudas daudzu-mu. Vienā brīdī finanšu ministrs ieteica, ka vajadzētu laist apgrozībā viltotu naudu. Katrs, kam bija vil-totā banknote, varēja to mainīt pret valsts parādzīmi. Valdība tad apzī-mogoja to par ”derīgu” un iztērēja.

Sākot ar 2006. gada martu, ASV Centrālā banka (Federal Reserv) iz-beidza datu sniegšanu par naudas piedāvājumiem (M3).

Dienvidslāvija (1989–1994)Dienvidslāvijā bija pasaules mūs-dienu vēsturē otrā smagākā hiperin-flācija, kur ikmēneša inflācija snie-dzās līdz 5 kvintiljoniem procentu. No 1993. gada oktobra līdz 1994. gada janvārim cenas divkāršojās vi-dēji pēc katrām 16 stundām. Beigās viens jaunais dinārs (novi dinar) bija vienlīdzīgs 1,300,000,000,000,000,000,000,000,000 pirms 90. gadiem spēkā bijušiem dināriem. Labs piemērs par sociālās struktūras

sabrukumu ir pastnieks, kurš gaidī-ja vienu dienu, lai nomaksātu 780 telefona rēķinus, kuru vērtība bija daži ASV peniņi, tā vietā, lai vāktu naudu no iedzīvotājiem.

Zaira (1989–1996)Viens 1997. gada franks = 300 mil-jardiem pirms 1989. gada apgrozī-bā bijušo dināru.

Zimbabve (1999–...)Zimbabve ir cietusi no neaptu-

ramas inflācijas, sākot no 2000. gada. 2006. gada maijā inflāci-ja bija 1193%, 2007. gada jūlijā – 7634%.

Visu inflāciju laikā, sākot no Ro-mas impērijas 218. g. p.m.e. līdz Zimbabvei 2007, savu mantu sa-glabāja cilvēki, kuriem īstajā laikā izdevās apmainīt papīru pret zeltu. Un tagad miljona vērts jautājums – kas šajā sarakstā ir nākamie?

Sētnieks Ungārijā slauka ielu no papīra banknotēm.

Ungārijas bankai bija tas „gods” laist apgrozībā banknotes ar vislielāko nominālvērtību – 100 kvantiljoni pengo.

Ukrainas karbovanets: banknote ar nominālvērtību 100 000 bija apgrozībā no 1992-1996 g. Pēc naudas reformas apgrozībā tika laistas grivnas un kar-bovaneti tika mainīti par kursu 1 000 000 : 1.

Miljons veco turku liru tika mainītas pret 1 jauno.

500 000 kruzeiro banknote tika laista apgrozībā Brazīlijā 1993 gadā.

Dienvidslāvijas dinārs 50 miljardu nominālvērtībā.

www.tavex.lv • tel 6720 5533 Novembris 2007 6

Vēsturiskās monētas satur 900. proves zeltu. Tas ir saistīts ar to, ka monētām, kuras bija apgrozībā tajā laikā, bija jābūt izturīgām. Parasti SIA „Tavex” savās pārstāvniecībās pārdod vēsturis-kās monētas, kuru cenas maksimāli pietuvinātas zelta cenām pasaules tirgū. Tāpat piegādājam dažādu val-stu monētas, piedāvājot šādā veidā investēt arī iespējamajā numismā-tiskās vērtības pieaugumā. Mums ir pārdošanā 19. un 20. gadsimta Fran-cijas, Lielbritānijas, Itālijas, Beļģijas, Vācijas, Tunisijas un Ungārijas monē-tas, un pārdošanai piedāvāto monētu saraksts pastāvīgi palielinās. Ir svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka SIA „Tavex” ne ti-kai pārdod, bet arī pērk zeltu, turklāt pārdošanā esošajām monētām vien-mēr ir arī atpirkšanas cena.

Mūsdienu monētu standarts ir 1 unces zelta svars

Investējot mūsdienu monētās, ir svarīgi zināt, ka pati izdevīgākā pat-laban investējamā monēta ir zelta monēta 1 unces svarā, daudz sīkā-kas monētas drīzāk ir suvenīrs vai dāvana, jo to ražošanas izmaksas ir ievērojami augstākas. Zelta saturs lielākajai daļai mūsdienu investīciju monētu ir 999,9, tāpēc šādas monē-tas nav paredzētas ikdienas apgrozī-

jumam. No jaunajām monētām re-komendējam Austrālijas lunārus un „Ķīnas panda”.

Austrālijas lunāri ietver investīciju un numismātisko vērtību

2007. gada vasarā Austrālijas nau-das kaltuve „Perth Mint” pabeidza 1996.–2007. gada lunāru sērijas monētu izgatavošanu, pamatojoties uz ķīniešu kalendāru. Kā zināms, ķīniešu kalendāram ir 12 gadu cikls. Šo gadu laikā „Perth Mint” izgatavo-ja monētas ar pazīstamu dzīvnieku attēliem no ķīniešu kalendāra, kat-ram gadam ir tā dzīvnieka attēls, kas atbilst ķīniešu kalendāra gadam.

Lunāru monētas ar vienas unces svaru, kas uzskatāms par tradicio-nālu lielumu investēšanai, tiek ra-žotas sērijās, un sērijas apjoms ar konkrētā dzīvnieka attēlu nepār-sniedz 30 000 gabalu. Jau iepriekš, sasniedzot 30 000 gabalu robežu, no ražošanas tika noņemtas mo-nētas ar Drakona (2000), Čūskas (2001) un Zirga (2002) gada attē-liem. Cenas no ražošanas noņemta-jām monētām patlaban pieaugušas par 15–80%, salīdzinot ar monētu cenu, kas pārdotas par zelta cenu. Monētas ar drakona un zirga at-tēliem SIA „Tavex” atpērk jau par cenu, kas ievērojami pārsniedz tās pašas sērijas monētu pirkšanas cenu. SIA „Tavex” cer, ka varēs piedāvāt

1996.–2007. gada lunāra sērijas monētas par zelta cenu aptuveni līdz 2007. gada beigām. Drīzumā pārdošanā nāks 2008. gada lunā-ra otrās sērijas pirmās monētas, uz kurām būs attēlotas žurkas. 2008. –-2019. gadu lunāra monētu sērija atšķirsies no iepriekšējās ar dizainu.

Zelta monētas „Ķīnas panda” ir vispopulārākās Eiropā

No 2007. gada rudens SIA „Tavex” ir saņēmusi tiesības Ķīnas pandas zelta monētu pārdošanai visā Eiro-pā. Monētas attēls ar pandu mainās ik gadu, un to gada tirāža ir iero-bežota, šajā gadā 150 000 monētu. Arī šeit ar laiku var sagaidīt cenas paaugstinājumu monētām, kas iz-laistas iepriekšējos gados. Turklāt „Ķīnas panda” tiek uzskatīta par vienu no visskaistākajām monētām pasaulē.

Šodien mēs piedāvājam arī citas pazīstamas investīciju monētas, tā-das kā Amerikas ērglis un Ameri-kas bufalo, Kanādas kļavas lapa un Dienvidāfrikas krūgerandi utt.

Bez vienas unces monētām piedā-vājam arī citas dažāda lieluma monē-tas – lunārus, pandu sērijas monētas, tāpat arī citas pazīstamas monētas: krūgerandus, kļavas lapas un citas, kas ir ļoti piemērotas dāvanai vai suvenīram, kā arī, piemēram, savu pēcnācēju pirmajai investīcijai.

Ja izlemsiet investēt zeltā, tad reko-mendēju investēt obligāti fiziskajā zeltā tāpēc, ka elektroniskajam zel-tam vai, runājot mūsdienu valo-dā, e-zeltam pietrūkst ļoti svarīgas vērtības – drošības vērtība. Mēs jau pārliecinājāmies, īpaši pēdējā laikā, cik neaizsargāta var būt visa elek-troniskā pasaule. Ja kaut kas notiks Latvijā, tad jums būs stipri sarežģīti saņemt piekļuvi savam īpašumam, ja kaut kas notiks pasaules tirgos, tad e-zelts būs vienkārši skaists tēls par kaut kur esošu īpašumu, pieeja-mība kuram tā arī var palikt sapņa līmenī. Tajā pašā laikā lēmumu par fiziskā zelta atrašanās vietu jūs varat pieņemt paši, un tas vienmēr jums būs „pa rokai”. Zelts ir ļoti laba dro-šības investīcija tāpēc, ka ārkārtas situācijās zelts saglabā savu vērtību, drīzāk tā pat pieaug. Šī investīcija nezaudē savu vērtību, pat mainoties valsts iekārtai.

Anonīma investīcija

Viens no investīcijas zeltā atslēgas vārdiem ir anonimitāte. Pērkot zel-tu, nav jābaidās no tā, ka sabiedrība

sāks uzskaitīt jūsu iegādāto īpašu-mu. Diemžēl skaudība un „lūko-šanās kaimiņa kabatā” nekur nav pazudusi no mūsu sabiedrības.

Daļa vienā, daļa otrā un daļa zeltā

Ir jēga zeltā investēt daļu savu lī-dzekļu. Prātīgs investors nekad neglabā „olas vienā grozā”, tāpēc fiziskajā zeltā var investēt 15–30% no sava īpašuma. Investēšanai zeltā ir divi visizplatītākie veidi: investē-šana zelta stienīšos vai investēšana dažādās zelta monētās, kurām bez cenu grozījumiem zeltam var rasties tā sauktā numismātiskā vērtība.

Likviditāte visā pasaulē

Zelts ir likvīds visā pasaulē, tas tiek pirkts praktiski visās valstīs, stingri ierobežojumi parasti ir totalitārās sabiedrībās. Zelta cena ir saistīta ar zelta cenu pasaules tirgū, un tā arī reāli nodrošina zelta likviditāti.

Investīciju zelts Latvijā

Latvijā investīciju zelta pārdošana nepelnīti ir palikusi otrajā plānā. Zelts kā investīciju līdzeklis Latvijā

tiek piedāvāts vairāku pēdējo gadu laikā, ar investīciju zelta piedāvāša-nu nodarbojas arī SIA „Tavex”.Turklāt ļoti svarīgi ir tas, ka SIA „Tavex” darbojas pēc tā sauktās zel-ta bankas principa, uzņēmums gan pārdod, gan arī pērk zeltu. Zeltu var nopirkt arī ar interneta starpniecī-bu pēc adreses: www.tavex.lv. Mēs tāpat piedāvājam pakalpojumu pie-gādei mājās. Lai paaugstinātu inves-tīciju zelta tirdzniecības pievilcību Eiropas Savienībā, kuras dalībniece jau vairākus gadus ir Latvija, šāda investīcija netiek aplikta ar nodokli. Pērkot investīciju zeltu (par ko uz-skata vēsturiskās monētas ar provi ne mazāku par 900 un mūsdienu-monētas ar provi ne mazāku par 999), netiek piemērots PVN, bet ieņēmumi, kas saņemti no investī-ciju zelta pārdošanas, netiek aplikti ar ienākumu nodokli.Atšķirībā no izplatītā uzskata, darī-jumiem ar zeltu nav vajadzīga nekā-da speciāla atļauja, vajag tikai atnākt uz SIA „Tavex” (lieliem darījumiem jābūt klāt personību apliecinošam dokumentam) un saskaņā ar vēlēša-nos veikt zelta vai nu pirkumu, vai pārdošanu. SIA „Tavex” darbojas ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, So-mijā un Igaunijā. Var apgalvot, ka

uzņēmums piedāvā vislabākās cenas reģionā.

Konkrētas rekomendācijas, investējot zeltā

Investēšana zelta stienīšos paredz, ka likme tiek izdarīta uz zelta cenas grozījumiem. Investēšanai zelta stie-

nīšos paši ērtākie ir 100 gramu stie-nīši, ražošanas izmaksas sīkākiem stienīšiem ir nedaudz augstākas, bet ievērojami lielāku stienīšu gadījumā ieguvuma cenā nav, un tajā pašā lai-kā lielie stienīši ir mazāk likvīdi.Investējot monētās, var izvēlēties starp mūsdienu un vēsturiskajām monētām

Zeltam ir drošības vērtība

EVITA GRUNDBERGA

Zeltu vēsturisku monētu veidā pirkt ir izdevīgāk

Lielbritānijas Viktorija ar plīvuru

Ungārijas Ferenc Jozsef (Franks Žozefs)

Itālijas Viktors Emmanuels II

ROMAN LOSSMAN


Veidojot savu nākotnes pensiju, būtisks ir pen-sijai uzkrājamās naudas pieauguma ātrums un

arī drošība, ka šodien atliktie lati saglabāsies arī nākotnē.

Pensiju fondi investē savu mantu

vai nu tikai parādzīmēs, naudas tir-gus instrumentos, nekustamā īpa-šumā, noguldījumos un citā līdzīgā mantā, vai arī daļēji akcijās, taču lielākoties pensiju fondu labklā-jība ir atkarīga no biržu veiksmes. Jo lielāka ir pensiju fonda riska pa-kāpe, jo vairāk no fonda mantas ir investēts akcijās un tāpēc jo lielāka ir pensiju fonda mantas atkarība arī no biržas labklājības.

Tas, ka biržas kādā dienā varētu totāli sabrukt, nav parādīts nevienā pensijas fonda mantas pieauguma tabulā. Taču kā būs ar cilvēku pen-sijām, ja tā patiešām vienā dienā varētu notikt?

Tā kā zelts ir saglabājis savu vēr-tību visās pasaules lielākajās finan-šu krīzēs, tad zeltu var uzskatīt par mantas ilgtermiņa uzglabāšanas līdzekli un to var ierindot pie inves-

tīciju instrumentiem ar zemu riska pakāpi. Ja salīdzina zemas riska pa-kāpes pensiju fondu produktivitāti ar zelta produktivitāti, tad redzam, ka zelta produktivitāte gada un tri-ju gadu periodā pārsniedz konser-vatīvāko pensiju fondu produkti-vitāti trīs līdz četras reizes. Arī par līdzsvarotu pensiju fondu gada un triju gadu produktivitāti zelta pro-duktivitāte ir ievērojami augstāka.

Salīdzinot ar progresīviem pensiju fondiem, zelts atrodas uz tāda paša produktivitātes līmeņa, taču tam ir būtiski zemāka riska pakāpe.

Līdz ar to var apgalvot, ka, in-vestējot zeltā, investors saņem gan ilgtermiņa stabilitāti un zemu riska pakāpi, gan arī produktivitāti, kas nākotnē ļauj baudīt mierīgus un skaistus pensijas gadus.

Zelts ir labākais pensiju fondsPAAVO PAUKLIN

100

110

120

130

140

150

160

170

Sākums 100 LVL1. gads 2. gads 3. gads Kopš sākuma

Konservatīvie plāni vs ZeltsHansa pensijuplāns "Stabilitāte"

Parex Universālaisplāns

NORVIK IP"Daugava"

Baltikumskonservatīvais IP

Zelts

100

110

120

130

140

150

160

170


Sabalasētie plāni vs Zelts

SEB sabalasētaisplāns

SEB Latvijas plāns

NORVIK IP "Venta"

Zelts

100

110

120

130

140

150

160

170


Aktīvie plāni vs ZeltsHANSA IPDinamika

SEB Aktīvais plāns

PAREX Aktīvaispensiju plāns

SUPREMA/EVLIplāns «Safari»

Zelts

Avots: www.vsaa.lv, www.bank.lv

* Apbūves zemes platību indekss pēc Japānas sešām lielākajām pilsētāmAvots: DataStroam, Havor Analytics, Merrill Lynch

1366% 1324%1241%

954%882%

665%

529%467% 463%

161%

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

S&P 500

Nasdaq

Obligācij

u cena

Koduehituse

indeks

WTI

Hang Seng indekss

Dow transp

orta in

dekss

Zemes platīb

as cena Ja

pānā*

NikkeiZelts

jūl. 82aug. 00 okt. 90-

feb. 00 jan. 81-sept 98

feb 00-jūl. 05 Jūl. 70-

dec. 79

dec. 87-jūl. 97

jūn. 49-feb. 69 1.cet. 75-

3.cet. 90sept. 82-dec. 89

jūl. 99-šobrīd

Autors: Merrill Lynch

Attēls. Zelta cenas izaugsme, salīdzinot ar citiem instrumentiem.

Kur vēl var pārdot zeltu, izņemot „Tavex”?

Pašlaik Latvijā investīciju zeltu uzpērk tikai SIA „Tavex”. Dau-dzās ārvalstīs tirdzniecība ar investīciju zeltu ir ļoti izplatīta. Londonas, Briseles, Cīrihes, Honkongas, Ņujorkas vai Singapū-ras centrā nav jāmeklē vairāk par pusstunda, lai atrastu kādu banku vai firmu, kas jūsu zeltu apmainīs naudā. Bet Vjetnamā, kur norēķināšanās zeltā ir plaši izplatīta, zelta tirgotājus var redzēt pat tirgus laukumā – zelta speciālists izmēra un nosver jūsu zelta gabalu dažās minūtēs un paziņo savu cenu.

Kas ir investīciju zelts?Pircēji, kas iegādājas investīciju zeltu pirmo reizi, bieži brīnās, kāpēc viņiem tiek piedāvātas zelta monētas. Uzskata, ka monētas ir dārgas un retas, vairāk domātas kolekcionāriem.

Patiesībā investīciju zelts (bullion gold) ir zelts ar noteiktu svaru un tīrību, ko var pirkt un pārdot uz zelta pasaules tir-gus cenas pamata (tirgus cenai nāk klāt starpniecības maksa u.tml.).

Lielus, no filmām pazīstamus, zelta stieņus izmanto valsts rezervēs un rūpniecībā. Privātajiem investoriem lētāk un ērtāk ir iegādāties monētas no investīciju zelta (bullion coins) un stienīšus (bullion bars), tirgošanos ar kuriem veic, pamato-joties uz zelta cenām pasaules tirgū, un kas pasargā parasto cilvēku no finanšu riskiem visā pasaulē.

Kur var lasīt rakstus par zeltu?Dažas saites:www.kitco.com - komentāriwww.dollarcollapse.comwww.financialsense.comhttp://form.dailyreckoning.com

Lasītāju jautājumi

Zelta cenas izaugsmes sacīkstes vēsturē Dažiem zelta pircējiem rodas jautājums, vai šī brīža cena nav maksimāla, vai var rēķināties ar tālāko cenas izaugsmi. Atbildot uz jautājumu, ir vērts izpētīt Merrill Lynch analīzi, kurā zelta cenas izaugsme ir salīdzi-nāta ar citiem investēšanas instrumentiem ar ļoti augstu peļņas līmeni.

Spriežot pēc zemāk izvietotā grafika, var secināt, ka šobrīd ir zelta cenas izaugsmes pirmais līmenis, un, salīdzinot ar citiem investēšanas instrumentiem ar augstu peļņas līmeni, pastāv teorētiska izaugsmes iespēja vairāk par 1 000%.

100

110

120

130

140

150

160

170




NORVIK IP"Daugava"


Zelts

100

110

120

130

140

150

160

170




SEB Latvijas plāns

NORVIK IP "Venta"

Zelts

100

110

120

130

140

150

160

170






Zelts

100

110

120

130

140

150

160

170




NORVIK IP"Daugava"


Zelts

100

110

120

130

140

150

160

170




SEB Latvijas plāns

NORVIK IP "Venta"

Zelts

100

110

120

130

140

150

160

170






Zelts

www.tavex.lv • tel 6720 5533 Novembris 2007 �

Papildus informācija: SIA TAVEXAspazijas b. 22, RīgaTel.: 6720 [email protected] laiks:P-P 9-18, S 10-17, Sv -

t/p ALFABrīvības g. 372, RīgaTel.: 6707 [email protected] laiks: katru dienu 10-22

„Ja Igaunija kļūtu par pirmo valsti, kas ieviestu zelta monētas kā nacio-nālo valūtu, visi numismāti vēlētos iegūt tādu monētu savā īpašumā, un tas savukārt veicinātu Igaunijas atpazīstamību pasaulē”, sacīja De-niels.

Deniels gadiem ir uzskatījis, ka zelts ir laba investīcija, kaut arī viņa uzskati ir pretrunā ar vairāku-mu pasaulē atpazīstamu mūsdienu ekonomistu viedokli. „Manu tais-nību apstiprina vēsturiskā pieredze. Vairākums vienmēr maldās, bet taisnība izrādās mazākumam. Zelts un sudrabs jau kopš seniem laikiem ir bijuši par vērtības mēru”, teica Deniels savā intervijā „The Anglo Far-East”.

Deniels iesaka neaizmirst par zelta retumu: „Kaut kādu iemeslu

dēļ mums liekas, mēs domājam vai ceram, ka tam, kas ir uzdrukāts uz papīra, ir lielāka vērtība kā zeltam, kaut arī kopējais zelta daudzums pa-saulē ir mazāks kā 1 unce uz vienu pasaules iedzīvotāju. Zelta vērtība var paaugstināties un samazināties, taču es esmu pārliecināts, ka zelta kāpums būs sprādzienveidīgs, kad situācija kļūs patiešām drūma. To-mēr, ja jums ir uzticami un aizsar-gāti ietaupījumi zeltā nelielos dau-dzumos, jūs jutīsieties droši. Bet, ja nu, teiksim pēc gadiem desmit, viss pagriezīsies atpakaļ un nākotne atkal rādīsies koša, un tas, ko pa-redzēju es un citi komentētāji, ne-piepildīsies, ko tad mēs zaudēsim? Neko. Taču, ja viss notiks tā, kā mēs paredzējām, tad jūs un jūsu ģimene nonāks grūtā situācijā”.

Veiksmīga uzņēmējdarbība iespējama vien ar ietaupījumu rezervēmIntervijā Igaunijas avīzei „Äripäev” Deniels padalījās ar savām pārdo-mām par tām nopietnajām grū-tībām, kuras pārdzīvo nekustamā īpašuma tirgus ASV. „Paskatieties uz to, kā ir augušas cenas zeltam, kā ir kritusies dolāra vērtība, un viss tikai tāpēc, ka cilvēki tiecās pirkt lietas, kuras viņi nevarēja atļauties. Ja Otrā Pasaules kara beigās ASV bija lielākais pasaules kreditors, tad šodien viss, kas viņiem pieder ir pa-rādi”, paskaidroja Deniels. Saskaņā ar oficiālajiem datiem, ASV arējais parāds ir astoņi trilioni dolāru. „Pēc manas izmeklēšanas grupas datiem, ASV pards ir 18-20 trilioni dolā-ru(8.5-9.5 trilioni latu). Lai atgriez-

tu šo summu, ar ātrumu 1 dolārs sekundē būs nepiecišami 159 000 gadu”, piebilda viņš. „Šodienas stā-voklis ir tāds, kad Amerika šķauda, visa pasaule cieš no iesnām, tā kā ASV ietekme uz ekonomiku ir vi-sur, tajā skaitā uz akciju tirgu”, ar pārleicību saka Deniels.

Pēc Deniela vārdiem veiksmīga uzņēmējdarbība iespējama vien ar ietaupījumu rezervēm. „Manām kompānijām nav kredītu, kredīts ir vērtīgs vien uzņēmējdarbības sā-kotnējā etapā, tālāk ir nepieciešams patstāvīgi finansēt savu uzņēmēj-darbību”.

Interesantas idejas

Zelta monēta kā alternatīva eiro Igaunijā nacionālās valūtas veidā

Austrālijas nekustamo īpašumu guru Pīters Dž. Deniels seminārā, kas š.g. oktobrī norisinājās Igaunijā, piedāvāja ieviest zelta monētas kā nacionālo valūtu Igaunijā.

Lasīšana kā pieradums uz visu dzīviPīters uzauga nabadzīgā ģime-nē un jaunībā izjuta grūtības mācībās. 26 gadu vecumā viņš nemācēja ne lasīt ne rakstīt. Bez iespējas saņemt stipendi-ju mācībām, kādu dienu viņš pieņēma lēmumu sākt mācīties patstāvīgi. Draugi palīdzēja vi-ņam apgūt lasīšanas mākslu, un lasīšana kļuva par viņa pieradu-mu uz visu dzīvi – viņš ir izlasījis vairāk kā 6000 grāmatu, to starp biogrāfiskus sacerējumus, kā arī grāmatas par vēsturi, ekonomi-ku, teoloģiju un politiku. Izlasī-tais pārliecināja viņu par to, ka dzīvē nav nekā neiespējama. Ticot nākotnei, Deniels uzsāka savu biznesu nekustamo īpašu-mu sfērā, kurā trīsreiz cieta ban-krotu, taču guva panākumus ar ceturto reizi. Šobrīd viņš ir ne-kustamo īpašumu pārdošanas impērijas īpašnieks, kuras vēr-tība mērāma miljonos dolāru. Viņam pieder arī viena no lielā-kajām kompānijām pasaulē, kas nodarbojas ar zelta iegūšanu un investīciju zelta pārdošanu. Pīters Deniels – atzīts filantrops un vispasaulē pazīstams konsul-tants.

Pīters Deniels

Valsts Reserve tonnās

1 Amerikas Savienotās Valstis 8,133.5

2 Vācija 3,422.5

3 Francija 2,680.6

4 Itālija 2,451.8

5 Šveice 1,290.1

6 Japāna 765.2

7 Nīderlande 640.9

8 Ķīna 600.0

9 Taivāna 423.3

10 Krievija 401.7

11 Portugāle 382.6

12 Indija 357.7

13 Venecuēla 356.8

14 Spānija 337.1

15 Lielbritānija 310.3

16 Austrija 288.7

17 Libāna 286.8

18 Beļģija 227.6

19 Alžīrija 173.6

20 Zviedrija 155.2

21 Lībija 143.8

22 Saūda Arābija 143.0

23 Filipīnas 140.8

24 Singapūra 127.4

25 Dienvidāfrikas Republika 124.1

26 Turcija 116.1

27 Grieķija 112.0

28 Rumānija 104.7

29 Polija 102.9

30 Taizeme 84.0

Oficiālās zelta rezerves 2007. gada jūlijāValsts Reserve tonnās

31 Austrālija 79.8

32 Kuveita 79.0

33 Ēģipte 75.6

34 Indonēzija 73.1

35 Kazahstāna 68.3

36 Dānija 66.5

37 Pakistāna 65.3

38 Argentīna 54.7

39 Somija 49.1

40 Bulgārija 39.8

41 Malaizija 36.4

42 Slovākija 35.1

43 Peru 34.7

44 Bolīvija 28.3

45 Ekvadora 26.3

46 Sīrija 25.9

47 Ukraina 25.5

48 Maroka 22.0

49 Nigērija 21.4

50 Baltkrievija 19.9

51 Kipra 14.5

52 Brazīlija 13.7

53 Čehija 13.4

54 Nīderlandes Antiļas 13.1

55 Koreja 13.0

56 Jordānija 12.7

57 Kambodža 12.4

58 Serbija 11.9

59 Gana 8.7

60 Katara 8.4


61 Latvija 7.7

62 Salvadora 7.3

63 Mjanma 7.2

64 Kolumbija 6.9

65 Gvatemala 6.9

66 Maķedonija 6.8

67 Tunisija 6.8

68 Laosa 6.5

69 Irāka 5.9

70 Lietuva 5.8

71 Īrija 5.5

72 Šrilanka 5.2

73 Bahreina 4.7

74 Mongolija 4.0

75 Meksika 3.5

76 Bangladeša 3.5

77 Kanāda 3.4

78 Slovēnija 3.2

79 Aruba 3.1

80 Ungārija 3.1

81 Mozambika 3.0

82 Kirgīzija 2.6

83 Luksemburga 2.3

84 Albānija 2.2


85 Honkonga 2.1

86 Islande 2.0

87 Papua Jaun-Gvineja 2.0

88 Maurīcija 1.9

89 Trinidada un Tobāgo 1.9

90 Jemena 1.6

91 Tadžikistāna 1.4

92 Montenegro 1.2

93 Surinama 1.2

94 Kamerūna 0.9

95 Hondurasa 0.7

96 Gabona 0.4

97 Malāvija 0.4

98 Centrālāfrika Republika 0.3

99 Čada 0.3

100 Kongo 0.3

101 Urugvaja 0.3

102 Fidži 0.2

103 Igaunija 0.2

104 Čīle 0.2

105 Malta 0.2

106 Kostarika 0.1

Avots: www.gold.org

www.tavex.lv

ekonomikas cikliskums. pasaules hiperinflācijas. raksti

Documents