isbd starptautiskais standartizētais bibliogrāfiskais … isbd 2007 — lv principi galvenais isbd...

STARPTAUTISK BIBLIOTKU ASOCICIJU UN INSTITCIJU FEDERCIJA (IFLAINSTITCIJU FEDERCIJA (IFLAINSTITCIJU FEDERCIJA ( )

ISBDStarptautiskais standartiztais

bibliogrfiskais apraksts

Apvienotais izdevums

(ISBD : I(ISBD : I( nternational Standard Bibliographic Description ISBD : International Standard Bibliographic Description ISBD : IConsolidated Edition)

RgaLatvijas Nacionl bibliotka

2009

ISBD : Starptautiskais standartiztais bibliogrfiskais apraksts Apvienotais izdevums

Izdevums tulkots no: ISBD : International Standard Bibliographic Description Consolidated Edition. Mnich : K.G. Saur, 2007 (IFLA Series on Bibliographic Control. Nr. 31, 320 lpp.) Pieejams: http://www.ifla.org/VII/s13/pubs/ISBD_consolidated_2007.pdf Izdevums apstiprints Muzeju, arhvu un bibliotku standartizcijas tehnisks komitejas 2008. gada 12. decembra sd un publicts tikai elektronisk formt. Tulkojuma latvieu valod darba grupa: Ilona Dukure, Daina Gauja, Anita Goldberga, Mra Indaberga, Inra Klekere, Elga Liepkaula, Baiba Mze, Laimdota Prse, Aiva Strmane, Inta Virbule, Anda Zlte International Federation of Library Associations and Institutions (IFLA)/K.G. Saur 2007

Latvijas Nacionl bibliotka, tulkojums latvieu valod, 2009 ISBN 978-9984-607-97-9

3/286ISBD 2007 LV

SATURA RDTJS

Ievads . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

IEVADPIEZMES . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11

0.1. Darbbas lauks, mris un lietojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 110.2. Dadu resursu veidu apraksts. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 120.3. ISBD kopsavilkums un daltjzmes . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 190.4. Ziu avoti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 230.5. Apraksta valoda un rakstba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 280.6. Izlaidumi un sasinjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 290.7. Lielo skumburtu lietoana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 300.8. Piemri . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 310.9. Iespiedkdas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 310.10. Simboli u.tml. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 330.11. Defekti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33

E L E M E N T U S P E C I F I K C I J A

1. Nosaukuma un atbildbas ziu zona . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 352. Izdevuma zona . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 873. Materila vai resursa veida specifisko ziu zona . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1054. Izdoanas, producanas, izplatanas u.tml. zona . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1195. Fizisk raksturojuma zona . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1596. Srijas zona . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 1897. Piezmes zona . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 2078. Resursa identifikatora un pieejambas nosacjumu zona. . . . . . . . . . . . . . . . . . 251

PIELIKUMI

A pielikums: Vairklmeu apraksts . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 261B pielikums: Divvirzienu ieraksti . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 263C pielikums: Ieteicamie visprgie materila apzmjumi un

konkrtie materila apzmjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 265D pielikums: Sasinjumi . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 267E pielikums: Skaidrojo vrdnca. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 269

Alfabtiskais rdtjs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 283

5/286ISBD 2007 LV

Ievads

Starptautiskais standartiztais bibliogrfiskais apraksts (ISBDStarptautiskais standartiztais bibliogrfiskais apraksts (ISBDStarptautiskais standartiztais bibliogrfiskais apraksts ( ) ir pamatstandarts universls bibliogrfisks kontroles veicinanai, kas starptautiski pieemam form sniedz bibliogrfisko pamatinformciju par visu valstu publictajiem resursiem. ISBD galvenais mris ir (un bijis jau no standarta izveidoanas skuma) konsekvences nodroinana bibliogrfisks informcijas apmai.

ISBD ir standarts, kas nosaka ziu elementus, kuri kataloizjam resursa aprakst ierakstmi vai preczi prrakstmi konkrt secb. Standart izmantotas ar noteikts daltjzmes, kas auj atpazt un attlot ziu elementus neatkargi no aprakst lietots valodas.

IFLA kataloizcijas noteikumu ekspertu reionlajs sanksms tiek izstrdts jauns ziojums par Starp-tautiskajiem kataloizcijas principiem, kurus paredzts atbalstt vis pasaul. aj dokument, kas aizstj un paplaina 1961. gad publictos Parzes principus, bibliogrfiskajam aprakstam velttaj ceturtaj noda ir teikts: Bibliogrfisk ieraksta aprakstoajai daai jpamatojas uz starptautiski pieemtu stan-dartu.1 Atbilstoi iepriek mintajam, ISBD ir atzts par bibliotku standartu, bet ziojums par Starp-tautiskajiem kataloizcijas principiem ir paredzts ne tikai bibliotkm, bet ar arhviem, muzejiem un citm institcijm.

Lai gan standarta izstrdanu skotnji rosinja bibliogrfisks kontroles automatizcija, k ar kata-logu koplietoanas ekonomisk nepiecieamba, ISBD ir izmantojams un piemrojams visu bibliogrfisko resursu veidu aprakstam jebkda veida katalog gan tiesaistes publiskajos katalogos, gan tehnoloiski mazk progresvos katalogos. Kataloizcijas institcijas, kas izmanto nacionlos vai starptautiskos kataloizcijas noteikumus, var brvi izmantot o starptautiski pieemto standartu savos katalogos.

ISBD Prstrdanas grupa turpina risint daas problmas, ar kurm saskaras msdienu kataloiztji. Apvienotais ISBD paredzts k standarts, ko var izmantot visu ldz im publicto materilu veidu apraks-tam, k ar tdu resursu aprakstam, kuriem ir vairku formtu pabas. Turklt tas veicins ar turpmko ISBD atjauninanu un konsekvences saglabanu.

Ievrojot izvirztos uzdevumus, ISBD Prstrdanas grupa 2003. gad nolma izveidot ISBD turpmks attstbas virzienu ptniecbas grupu, kura secinja, ka ir iespjama visu ISBD standartu apvienoana. s grupas darbs vainagojs ar apvienot ISBD standarta izstrdanu un publicanu. Grupa vadjs no turpmk mintajiem mriem un principiem.

Mri

Sagatavot apvienoto un atjauninto ISBD izdevumu atbilstoi kataloiztju un citu bibliogrfisks informcijas lietotju vajadzbm.

Nodroint konsekventus, iespjami vienveidgus noteikumus visu veidu resursu aprakstam un konkrtus noteikumus pau resursu veidu aprakstam.

1 IFLA cataloguing principles : steps towards an international cataloguing code : report from the 1st IFLA Meeting of Experts on an International Cataloguing Code, Frankfurt, 2003. Mnchen : Saur, 2004.IFLA cataloguing principles : steps towards an international cataloguing code, 2 : report from the 2nd IFLA Meeting of Experts on an International Cataloguing Code, Buenos Aires, 2004. Mnchen : Saur, 2005.IFLA cataloguing principles : steps towards an international cataloguing code, 3 : report from the 3rd IFLA Meeting of Experts on an International Cataloguing Code,Cairo, Egypt, 2005. Mnchen : Saur, 2006.

Pieejams ar: http://www.d-nb.de/standardisierung/afs/imeicc_index.htmhttp://www.d-nb.de/standardisierung/afs/imeicc_index.htm; http://www.loc.gov/loc/ifla/imeicc/imeicc2/http://www.loc.gov/loc/ifla/imeicc/imeicc2/;http://www.loc.gov/loc/ifla/imeicc/http://www.loc.gov/loc/ifla/imeicc/ un http://www.loc.gov/loc/ifla/imeicc/ un http://www.loc.gov/loc/ifla/imeicc/ http://www.nl.go.kr/icc/icc/information.phphttp://www.nl.go.kr/icc/icc/information.php

http://www.d-nb.de/standardisierung/afs/imeicc_index.htmhttp://www.loc.gov/loc/ifla/imeicc/imeicc2/http://www.loc.gov/loc/ifla/imeicc/http://www.nl.go.kr/icc/icc/information.php

6/286 ISBD 2007 LV

Principi

Galvenais ISBD mris ir nodroint noteikumus savienojamai aprakstoai kataloizcijai pa-saules mrog, lai veicintu bibliogrfisko ierakstu starptautisku apmaiu starp nacionlajm bibliogrfijas institcijm un starptautiskaj bibliotku un informcijas sabiedrb (ieskaitot productjus un izdevjus).

Piemrojami atirgi apraksta lmei, taj skait nacionlo bibliogrfijas institciju, universitu un citu ptniecbas iestu krjumu aprakstanai nepiecieamie.

Jkonkretiz apraksta elementi, kas nepiecieami resursa identificanai un atraanai.

Jkoncentrjas drzk uz nepiecieamo informcijas elementu kopumu, nevis uz to attloanu vai lietoanu konkrt automatizcijas sistm.

Noteikumu izstrdan jievro rentabilitte.

Apvienot ISBD teksts tika veidots, krtojot jaun struktr attiecgos noteikumus no katra specializt ISBD, par pamatu emot dadu materilu veidu apraksta agrk publictos tekstus, iestrdjot atjau-ninjumus no pdjos gados publicto ISBD versijm un visprinot formuljumus. Apvienotj ISBDvispirms sniegti visprgie noteikumi, kas attiecas uz visiem resursu veidiem, aiz tiem sniegti konkrti noteikumi ar papildu informciju konkrtu resursu veidu aprakstam vai visprgo noteikumu izmumi.

Parasti ISBD izmanto manifestciju aprakstam, aprakstot konkrto vienbu k visas manifestcijas pa-raugu, lietojot normatvdokumenta Funkcionls prasbas bibliogrfiskajiem ierakstiem (FRBRraugu, lietojot normatvdokumenta Funkcionls prasbas bibliogrfiskajiem ierakstiem (FRBRraugu, lietojot normatvdokumenta Funkcionls prasbas bibliogrfiskajiem ierakstiem ( ) terminoloiju. Td veid ISBD atbilst Ziojumam par starptautiskajiem kataloizcijas principiem, kuros teikts: Bibliogrfiskajiem ierakstiem parasti jatspoguo manifestcijas.2

Atbilstoi iepriek minto principu 4. punktam, tiecoties uzlabot sadarbspju starp bibliogrfiskajm izguves sistmm un attloanas formtiem, nedaudz maints daltjzmju lietojums. Piemram, daltjzmi var atkrtot, ja zona beidzas ar punktu un nkam zona skas ar punktu. Tpat ar, ja vien un taj pa zon sniegti atirgi elementi, katru no tiem ietver atsevis kvadrtiekavs. Tas nodroina konsekvenci citos, no ISBD atirgos attloanas veidos.

aj izdevum visprgais materila apzmjums (VMA) traktts tpat k iepriekjos specializtajos ISBD standartos, tau ir paredzts maint elementa struktru un atraans vietu. Lai sagatavotu pil-nveidotus ieteikumus attiecb uz vairkformtu resursu aprakstanu atbilstoi ISBD, k ar, emot vr resursu, kuriem jveido bibliogrfiskais apraksts, arvien bieko publicanu vairkos fiziskajos datneos/medijos, Prstrdanas grupa izveidoja pau komisiju VMA izptei. Materilu apzmjumu izptes grupa atzina, ka kataloga lietotjiem VMA ir svargs k informjos ldzeklis apraksta skum. grupa ieteikusi radt atseviu, uniklu un nozmgu bibliogrfisk ieraksta elementu. T k is darbs vl nav pa-beigts, lai neaizkavtu ISBD publicanu, prstrdanas grupa nolma, ka ISBD tiks atjaunints pc tam, kad Materilu apzmjumu izptes grupa bs beigusi darbu.

ISBD standart nacionls bibliogrfijas institcijas ir aicintas sagatavot pilnos ierakstus, kas ietvertu visus ISBD standart noteiktos obligtos elementus, kuri piemroti aprakstmajiem resursiem (sk. 0.1.3). da prakse ieteicama ar bibliotkm, kas apmains ar bibliogrfisko informciju ar citm bibliotkm. Dau ziu elementu ietverana aprakst ir obligta visos gadjumos, bet daos gadjumos t ir obligta, ja tas nepiecieams aprakstm resursa identificanai vai citdi vartu bt svargi bibliogrfijas vai kata-loga lietotjiem. Pdjos mintajos gadjumos elementa ietverana aprakst ir atkarga no konkrtiem nosacjumiem, kas doti ISBD noteikumos. Lai veicintu noteikumu piemroanu, daus ISBD elementus aprakst kataloizcijas institcija var ietvert vai izslgt pc izvles. ISBD kopsavilkum (sk. 0.3) nordts, kuri no elementiem aprakst ietverami obligti, nosacti vai pc izvles.

ISBD standart mints pankt, lai visu materilu apraksts btu vienldz atbilstos FRBR. is aspekts ietver sku ISBD datu elementu revziju, lai FRBR izvles elementi tdi btu ar ISBD. Elements, kas atbilstoi FRBR ir obligts, nekd gadjum nedrkst bt izvles elements ISBD standart.

2 Turpat

7/286ISBD 2007 LV

ISBD un ISBD un ISBD FRBR saistbaFRBR saistbaFRBR

ISBD Prstrdanas grupa uzskatja, ka ir btiski noskaidrot saistbu starp ISBD un FRBR modeiem. Adaptjot FRBR terminus darbs, izteiksme, manifestcija un vienba tdu ISBD terminu k, pie-mram, izdevums viet, grupa saskrs ar grtbm, ko liel mr noteica fakts, ka FRBR ie termini lietoti enttijas un saistbas modea kontekst un uztverami augstk abstrakcijas lmen nek ISBD spe-cifikcijas. Ievrojot Starptautisko kataloizcijas noteikumu ekspertu Frankfurtes sanksmes ieteiku-mu, tika formults: FRBR terminus nevajadztu tie veid ieviest ISBD un kataloizcijas noteikumos, kuros jsaglab to specifisk terminoloija un jsniedz preczas defincijas, kas pardtu, k ISBD lieto-tie termini konceptuli atbilst FRBR terminiem.3 ISBD Prstrdanas grupa atbalstja o ieteikumu un 2003. gad nolma izvairties no FRBR terminu lietoanas ISBD. Prstrdanas grupa tomr nolma ievi-est daas terminoloiskas izmaias. Viena no tm ir termina resurss lietoana terminu aprakstvienba vai izdevums viet. Tas veikts, lai izvairtos no termina item (aprakstvienba, vienba) atirga lieto-juma agrkajos ISBD un FRBR.

ISBD elementu un FRBR model definto terminu (enttija, atribts u.c.) saistba pardta Kataloizcijas sekcijas pastvgs komitejas 2004. gada 9. jlij apstiprintaj tabul ISBD elementu atbilstba FRBRenttiju atribtiem un attiecbm (Mapping ISBD elements to FRBR Entity Attributes and Relation-enttiju atribtiem un attiecbm (Mapping ISBD elements to FRBR Entity Attributes and Relation-enttiju atribtiem un attiecbm (ships).4*

ISBD Prstrdanas grupa atzst par vr emamm visas iepriekjs publicts ISBD versijas un to prstrdjumus, un aj jaunaj apvienotaj variant iespjami respektti dadie specializto ISBDstandartu noteikumi. Turpmk sniegts ss iepriekj darba kopsavilkums.5

Vsture

ISBD standartu pirmskums bija 1969. gad, kad IFLA Kataloizcijas komiteja organizja Starptautisko kataloizcijas ekspertu sanksmi. aj sanksm piema rezolciju, kur tika ierosints izstrdt stand-artus bibliogrfisko aprakstu formas un satura sakrtoanai. Pc tam Kataloizcijas komiteja uzska dar-bu, kam bija jnodroina iespja ievrojami paplaint bibliogrfisko datu koplietoanu un apmaiu. T rezultt tika izveidota Starptautisk standartizt bibliogrfisk apraksta (ISBDrezultt tika izveidota Starptautisk standartizt bibliogrfisk apraksta (ISBDrezultt tika izveidota Starptautisk standartizt bibliogrfisk apraksta ( ) koncepcija.

1971. gad pardjs pirmais ISBD Starptautiskais standartiztais monogrfisko izdevumu bibliogr-fiskais apraksts (ISBD(M)fiskais apraksts (ISBD(M)fiskais apraksts ( ). Kop 1973. gada to apguva virkne nacionlo bibliogrfijas institciju, k ar oriinlais teksts angu valod tika tulkots vairks cits valods6, un kataloizcijas institcijas to ma vr, prstrdjot nacionlos un daudznciju bibliogrfisk apraksta noteikumus. Ievrojot ISBD(M)lietotju komentrus, tika pieemts lmums standarta tekstu prstrdt, un to publicja 1974. gad k pirmo standartizdevumu. 1974. gad tika publicts ar Starptautiskais standartiztais serilizdevumu biblio grfiskais apraksts (ISBD(S)biblio grfiskais apraksts (ISBD(S)biblio grfiskais apraksts ( ).

3 Patrick Le Boeuf, Brave new FRBR world. In IFLA cataloguing principles : steps towards an international cataloguing code : report from the 1st IFLA Meeting of Experts on an International Cataloguing Code, Frankfurt, 2003.

Pieejams http://www.dnb.de/standartisierung/pdf/papers_leboeuf.pdfhttp://www.dnb.de/standartisierung/pdf/papers_leboeuf.pdf4 Kartana pamatojas uz taj laik publictajiem ISBD. Pieejams http://www.ifla.org/VII/s13/pubs/ISBD-FRBR-mappingFinal.pdfhttp://www.ifla.org/VII/s13/pubs/ISBD-FRBR-mappingFinal.pdf Dokumenta tulkojums latvieu val. ISBD elementu atbilstba FRBR enttiju atribtiem un attiecbm pieejams

http://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/vadlinijashttp://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/vadlinijas* Tulkojums latvieu val. pieejams www.lnb.lv/bibliotekariem/standarti/publikacijaswww.lnb.lv/bibliotekariem/standarti/publikacijas5 Skku ievadu ISBD tapanas vstur sk.: John Byrum, The birth and re-birth of the ISBDs: process and procedures for creat-

ing and revising the International Standard Bibliographic Descriptions, 66th IFLA Council and General Conference, jerusalem, Israel, 2000. Pieejams http://www.ifla.org/IVifla66/papers/118-164e.htmhttp://www.ifla.org/IVifla66/papers/118-164e.htm

6 ISBD oriinlu pilngs saraksts pieejams: http://www.ifla.org/VI/3/nd1/isbdlist.htmhttp://www.ifla.org/VI/3/nd1/isbdlist.htm; autorizto tulkojumu sarakstu sk. http://www.ifla.org/VI/3/nd1/isbdtran.htmhttp://www.ifla.org/VI/3/nd1/isbdtran.htm

http://www.dnb.de/standartisierung/pdf/papers_leboeuf.pdfhttp://www.ifla.org/VII/s13/pubs/ISBD-FRBR-mappingFinal.pdfhttp://www.lnb.lv/lv/bibliotekariem/standarti/vadlinijashttp://www.ifla.org/IVifla66/papers/118-164e.htmhttp://www.ifla.org/VI/3/nd1/isbdlist.htmhttp://www.ifla.org/VI/3/nd1/isbdtran.htm

8/286 ISBD 2007 LV

1975. gad Angu un ameriku kataloizcijas noteikumu Apvienot pastvg komiteja ierosinja IFLAkataloizcijas komitejai izstrdt visprgu standartiztu bibliogrfisko aprakstu, kas attiektos uz visiem bibliotku materiliem. Rezultt tika izstrdts ISBD(G), ko publicja 1977. gad. Pc tam atbilstoi ISBD(G) tika prstrdts ISBD(M), kas 1978. gad tika publicts k Pirmais prstrdtais standartizde-vums.

Konkrtiem materilu veidiem tika secgi izstrdti prjie ISBD: kartogrfiskajiem materiliem ISBD(CM), negrmatu materiliem ISBD(NBM); 1977. gad serilizdevumu aprakstam tika publicts ISBD(S), bet 1980. gad ISBD(A) monogrfisko seniespiedumu aprakstam un ISBD(PM) noizde-vumu aprakstam.

Prstrdjumi 1980.2000. g.

IFLA Pasaules kongres, kas notika Brisel, 1977. gada august, IFLA Kataloizcijas sekcijas Pastvg komiteja piema jaunus svargus lmumus attiecb uz ISBD programmu. Tika nolemts, ka visi spe-cializto ISBD teksti jsagatavo izdoanai piecu gadu laik, pc tam apsverot visu vai atseviu tekstu prstrdanu. Rezultt Pastvg komiteja izveidoja ISBD Prstrdanas grupu, kas pirmoreiz sanca 1981. gad, lai pieemtu ISBD atkrtotas izskatanas un prstrdanas plnus.

1987. gad tika publicti Starptautisk standartizt monogrfisko izdevumu bibliogrfisk apraksta (ISBD(M)(ISBD(M)( ), Starptautisk standartizt kartogrfisko izdevumu bibliogrfisk apraksta (ISBD(CM)), Starptautisk standartizt kartogrfisko izdevumu bibliogrfisk apraksta (ISBD(CM)), Starptautisk standartizt kartogrfisko izdevumu bibliogrfisk apraksta ( ) un Starptautisk standartizt negrmatu materilu bibliogrfisk apraksta (ISBD(NBM)Starptautisk standartizt negrmatu materilu bibliogrfisk apraksta (ISBD(NBM)Starptautisk standartizt negrmatu materilu bibliogrfisk apraksta ( ) prstrdti izdevu-mi, 1988. gad Starptautisk standartizt serilizdevumu bibliogrfisk apraksta (ISBD(S)mi, 1988. gad Starptautisk standartizt serilizdevumu bibliogrfisk apraksta (ISBD(S)mi, 1988. gad Starptautisk standartizt serilizdevumu bibliogrfisk apraksta ( ) prstrdts izdevums, 1990. gad Starptautiskais standartiztais datordatu bibliogrfiskais ap raksts (ISBD(CF)izdevums, 1990. gad Starptautiskais standartiztais datordatu bibliogrfiskais ap raksts (ISBD(CF)izdevums, 1990. gad Starptautiskais standartiztais datordatu bibliogrfiskais ap raksts ( ), 1991. gad Starptautiskais standartiztais noizdevumu bibliogrfiskais apraksts (ISBD(PM)1991. gad Starptautiskais standartiztais noizdevumu bibliogrfiskais apraksts (ISBD(PM)1991. gad Starptautiskais standartiztais noizdevumu bibliogrfiskais apraksts ( ), un 1992. gad Starptautiskais standartiztais visprgais bibliogrfiskais apraksts (ISBD(G)1992. gad Starptautiskais standartiztais visprgais bibliogrfiskais apraksts (ISBD(G)1992. gad Starptautiskais standartiztais visprgais bibliogrfiskais apraksts ( ). 1980. gada beigs tika pabeigts pirmais visprjais ISBD prstrdanas projekts. Vlk ISBD(CF) kuva par Starptau-tisko standartizto elektronisko resursu bibliogrfisko aprakstu (ISBD(ER)tisko standartizto elektronisko resursu bibliogrfisko aprakstu (ISBD(ER)tisko standartizto elektronisko resursu bibliogrfisko aprakstu ( ), kas publicts 1997. gad.

1990. gada skum IFLA Kataloizcijas sekcija sadarbb ar Klasifikcijas un indekscijas sekciju iz-veidoja Funkcionlo prasbu bibliogrfiskajiem ierakstiem (FRBRveidoja Funkcionlo prasbu bibliogrfiskajiem ierakstiem (FRBRveidoja Funkcionlo prasbu bibliogrfiskajiem ierakstiem ( ) Ptniecbas grupu. Nekavjoties tika nolemts, ka jatliek liela daa no ISBD prstrdanas darba, kamr FRBR darba grupa risins uzdevu-mu ieteikt funkcionalittes pamatlmeni un prasbas nacionlo bibliogrfijas institciju veidoto ierak stu pamatdatiem. 1998. gad FRBR Ptniecbas grupa publicja galgo ziojumu pc tam, kad os ieteiku-mus apstiprinja IFLA Kataloizcijas sekcijas Pastvg komiteja.7 Tad ar savas tradicionls darbbas atskanai tika no jauna izveidota ISBD Prstrdanas grupa. K jau bija sagaidms, IFLA Kataloizcijas sekcijas Pastvg komiteja aicinja ISBD Prstrdanas grupu uzskt pilngu ISBD prstrdanas dar-bu. otr visprj prstrdanas projekta mris bija nodroint atbilstbu starp ISBD un FRBRprasbm nacionl bibliogrfisk ieraksta pamatlmea datiem.

Prstrdjumi 2000.2006. g.

Ldz im ISBD visprjs prstrdanas projekt, ievrojot nepiecieambu harmonizt ISBD(S) ar ISSN vadlnijm, k ar ar Angu un ameriku kataloizcijas noteikumu 2. izdevumu, Starptautiskais ISSN vadlnijm, k ar ar Angu un ameriku kataloizcijas noteikumu 2. izdevumu, Starptautiskais ISSNstandartiztais serilizdevumu bibliogrfiskais apraksts (ISBD(S)standartiztais serilizdevumu bibliogrfiskais apraksts (ISBD(S)standartiztais serilizdevumu bibliogrfiskais apraksts ( ) tika prstrdts par Starptautisko standartizto turpinjumresursu bibliogrfisko aprakstu (ISBD(CR)standartizto turpinjumresursu bibliogrfisko aprakstu (ISBD(CR)standartizto turpinjumresursu bibliogrfisko aprakstu ( ), kas tika publicts 2002. gad. Ar prstrdtais ISBD(M) tika publicts 2002. gad, bet prstrdtais ISBD(G) 2004. gad. ISBD(CM)un ISBD(ER) tika iesniegti pasaules bibliotku sabiedrbai recenzanai un recenzti, bet darbs neti-ka pabeigts, jo sks apvienot ISBD izstrdana. IFLA konferenc Berln 2003. gad Prstrdanas grupa nolma izveidot ISBD nkotnes virzienu Ptniecbas grupu.

7 Functional Requirements for Bibliographic Records : Final Report / IFLA Study Group on the Functional Requirements for Bib-liographic Records, International Federation of Library Associations and Institutions. Mnchen : K.G. Saur, 1998.

Pieejams ar http://www.ifla.org/VII/s13/frbr/frbr.htmhttp://www.ifla.org/VII/s13/frbr/frbr.htm

http://www.ifla.org/VII/s13/frbr/frbr.htm

9/286ISBD 2007 LV

aj apvienotaj ISBD izdevum emti vr visi pdjie ISBD prstrdjumi, k ar 2006. gad recenztais prstrdtais Starptautiskais standartiztais monogrfisko seniespiedumu bibliogrfiskais apraksts (ISBD(A)(ISBD(A)( ).

Neskatoties uz iepriek mintajm prstrdanas projektos ieviestajm izmaim, izrdjs, ka ISBDpamatstruktra un datu sastvdaas gadu gait palikuas nemaingas un ts turpina plai izmantot kataloizcijas noteikumu un metadatu shmu izstrdtji. Tomr, ievrojot resursu maingo dabu un jaunko tehnoloiju attstbu, kas ietekmjusi bibliogrfisko piekuvi, k ar izmaias nacionlajos un starptautiskajos kataloizcijas noteikumos, Prstrdanas grupa uzturs spk ISBD apvienoto izde-vumu, kas aizsts atsevios ISBD.

ISBD apvienot izdevuma tekst nav atrisintas visas msdienu kataloizanas procesa problmas. Ap-zinoties, ka ir iespjams pankt lielku konsekvenci un vienveidbu, Prstrdanas grupa tuvko divu gadu laik paredzjusi prstrdt o izdevumu, lai tuvotos mintajam mrim un ar atrisintu dau dzas atlikus problmas, k ar emtu vr Starptautisko kataloizcijas noteikumu ekspertu sanksmes IME-ICC* prieklikumus.

Pateicba un atzinba pienkas Ptniecbas grupm, kas bija iesaisttas specializto ISBD standartu prstrdan, k ar bijuajam ISBD Prstrdanas grupas prieksdtjam Donam Bairamam (John Prstrdanas grupas prieksdtjam Donam Bairamam (John Prstrdanas grupas prieksdtjam Donam Bairamam (Byrum), kura vadb tika veikts vairkums prstrdanas projektu. paa pateicba ISBD nkotnes virzienu Ptniecbas grupas vadtjai Dorotijai MakGerijai (Dorothy McGarryPtniecbas grupas vadtjai Dorotijai MakGerijai (Dorothy McGarryPtniecbas grupas vadtjai Dorotijai MakGerijai ( ) par redakcionlo virsuzraudzbu dokumenta secgo projektu un galgs versijas sagatavoan.

Madride, Spnija Elena Escolano Rodriguez,2007. g. februr ISBD Prstrdanas grupas prieksdtja

* (IFLA Meeting of Experts on an International Cataloguing Code)

11/286ISBD 2007 LV

IEVADPIEZMES

0.1. Darbbas lauks, mris un lietojums

0.1.1. Darbbas lauks

Normatvdokument Starptautiskais standartiztais bibliogrfiskais apraksts, turpmk ISBD*, ski apraksttas bibliotku krjumos biek sastopamo resursu veidu apraksta un identificanas prasbas, k ar noteikta apraksta elementu secba un daltjzmju sistma.

ISBD noteikumi pirmkrt attiecas uz nacionlo bibliogrfijas institciju veidotajiem bibliogrfiskajiem ierakstiem un otrkrt, uz citu kataloizcijas institciju veidotajiem bibliogrfiskajiem ierakstiem.

Ietvertie resursi:

iespiestie tekstulie resursi kartogrfiskie resursi elektroniskie resursi kustgie attli multimedilie resursi nou resursi skau ieraksti nekustgie attli (piemram, gravras, fotogrfijas)

Sagaidms, ka nacionls un starptautisks komitejas, kas atbildgas par kataloizcijas noteikumu sagatavoanu, izmantos ISBD par pamatu bibliotku materilu apraksta noteikumiem, kas attiektos uz visiem resursa aspektiem, ieskaitot t saturu, fizisko datnesi un publicanas veidu.

ISBD attiecas ar uz vjredzgajiem domtiem (t.i., vizuli nolasmiem vai reljefiem) resursiem, k ar ierobeotai izplatanai paredztiem vai uz pieprasjumu prdodamiem resursiem.

Defincijas sk. Skaidrojoaj vrdnc E pielikum.

0.1.2. Mris

ISBD pamatmris ir sniegt starptautiski saskaotus aprakstos kataloizcijas noteikumus, lai veicintu bibliogrfisko ierakstu apmaiu starp nacionls bibliogrfijas institcijm, k ar bibliotku un informcijas sabiedrb vis pasaul.

Nosakot elementus un to secbu bibliogrfiskaj aprakst, k ar sekundri elementus atdalos inter-punkcijas zmes (daltjzmes), ISBD mris ir:

nodroint dadas izcelsmes ierakstu savstarpju apmainmbu, lai vien valst sagatavotie ierak sti btu viegli izmantojami citu valstu bibliotku katalogos vai bibliogrfiskajos sarakstos,

prvart valodas barjeru ierakstu uztver, lai vien valod sagatavoti ieraksti btu uztverami citvalodu lietotjiem,

veicint bibliogrfisko ierakstu konvertanu elektronisk form,

uzlabot sadarbspju ar citiem satura standartiem.

* International Standard Bibliographic Description. Turpmk tekst lietots ar nosactais apzmjums ISBD standarts. Tulk. piezme

12/286 ISBD 2007 LV

0.1.3. Lietojums

ISBD standarti aptver bibliogrfiskajam darbam nepiecieamo maksimlo aprakstos informcijas dau-dzumu, un tpc tajos iekauti elementi, kas ir svargi vien vai vairks bibliogrfisks darbbas joms, bet nav nepiecieami visos gadjumos.

ISBD standart ir noteikti obligtie, nosactie vai izvles elementi.

Obligtais elements: nepiecieams visos tekst nordtajos gadjumos (ar vrdiem norda, uzrda sniedz ieraksta u.tml.).

Nosactais elements: nepiecieams pie zinmiem nosacjumiem, piemram, ja nepiecieams identifikcijai vai citdi vartu bt svargi kataloga lietotjiem. Ja du nosacjumu nav, ele-mentu lieto pc izvles.

Izvles elements: pc kataloizcijas institcijas ieskatiem to var iekaut aprakst vai ar izlaist; tekst nordts ar vrdiem pc izvles vai var.

Nacionls bibliogrfijas institcijas tiek aicintas uzemties atbildbu par katra sav valst klaj lais-ta resursa ieraksta galg varianta izveidi. Tpc ieteicams, lai sagatavotais ieraksts ietvertu visus ISBDstandart noteiktos obligtos elementus, kas piemroti aprakstmajam resursam. da prakse ieteicama ar bibliotkm, kas savstarpji apmains ar bibliogrfisko informciju.

Dam kataloizcijas institcijm, kas neveido pilnos aprakstus starptautiskai apmaiai, ir brvka izvle. Iekauanai savos ierakstos ts var izraudzties ISBD standart noteiktos obligtos, nosactos vai izvles elementus, ar nosacjumu, ka tos sniedz noteiktaj secb un prraksta ar noteiktajm daltjzmm.

Bibliogrfiskos aprakstus nkas veidot ne vien bibliotkm, bet ar citm institcijm, piemram, kultras iestdm, izdevjiem, neatkargajiem zintniekiem, k ar dadm tiesaistes apvienbm.

ISBD standartam atbilstos apraksts veido dau no pilna bibliogrfisk ieraksta un to parasti atsevii nelieto. ISBD standarta noteikumos nav ietverti prjie elementi, kas veido pilnu bibliogrfisko aprak-stu, piemram, aprakstgalvas un priekmetisk informcija. Uz iem elementiem, parasti attiecas katalo-izcijas noteikumi un citi standarti.

Nordes uz/no pamatnosaukuma variantiem vai citas nordes, ko prasa nacionlie kataloizcijas notei-kumi, nav bibliogrfisk apraksta daa un ISBD standart nav iztirztas. Tomr ts var bt nepiecieams ietvert katalogos un bibliogrfiskajos rdtjos.

Informatvie elementi, kas attiecas uz konkrtu krjumu (materila atraans vieta, krjuma zias u.tml.) ISBD standart nav aplkoti; tie ir vietja rakstura elementi, ko var pievienot visprgajam aprakstam.

Lai apraksttu resursu ar dadu materilu iezmm (piemram, elektroniskais turpinjumresurss, srijveida digitla karte), kataloiztjam jizmanto noteikumi, kas attiecas uz dadu veidu materiliem, tas nepiecieams, lai apraksttu visus resursa aspektus, ieskaitot saturu, fizisko datnesi un publicanas vei-du.

0.2. Dadu resursu veidu apraksts

0.2.1. Konkrti resursu veidi

Monogrfi skie seniespiedumi

ISBD standarts ietver noteikumus du bibliotkas materilu pilngu eksemplru apraks-tam un nesniedz apraksta noteikumus gadjumiem, kad nav neapgamu pierdjumu par aprakstm resursa apjomu, vai ja tiek kataloizts eksemplrs ar defektu bez resur-sa bibliogrfisk apraksta. Ja vien iespjams, jatrod piln eksemplra apraksts. Ja pil-nais eksemplrs neeksist, aprakstu var izveidot no nepilniem eksemplriem, ja defektu

13/286ISBD 2007 LV

raksturs to pieauj, un defekti, k ar citas patnjas aprakstm eksemplra iezmes tiek apraksttas 7. (Piezmes) zon (sk. 7.11). Tomr, ja piln eksemplra apraksts nav pieejams, japraksta nepilnais eksemplrs (sk. 0.11). d gadjum sagatavot nepiln eksemplra aprakstu nevar attiecint uz visiem dot izdevuma, laidiena vai varicijas eksemplriem.

Turpinjumresursi

Atkarb no publicanas veida turpinjumresursi ISBD standart kataloizcijas mriem aplkoti divjdi: k serilizdevumi vai k integrtie resursi.

Atbilstoi turpinjumresursu aprakstam paredztajiem noteikumiem tiek kataloizti ar secgos laidienos publictie resursi vai to numurts daas, kam ir citas serilizdevumu iezmes (piemram, nosaukuma periodiskums), bet kuru iznkanas laiks ir ierobeots (piemram, kda notikuma informatvs izdevums). Atbilstoi iem noteikumiem kataloiz ar pabeigtus integrtos resursus (piemram, politiskas kampaas tmeka vietne).

Elektroniskie resursi

Atkarb no piekuves veida (tie vai attl piekuve) kataloizcijas mriem elektronisk-ie resursi ISBD standart aplkoti divjdi. Ties piekuves gadjum var aprakstt fizisko datnesi. Datnesis (piemram, disks, kasete, kasetne) ievietojams dator vai tam pievienot palgierc. Attls piekuves gadjum neizmanto fizisko datnesi; piekuvi resursam nodro-ina ievadizvades ierce (piemram, terminlis), kas vai nu iekauta datorsistm (pie-mram, tkl) vai ar resurss glabjas cietaj disk vai tml. ierc.

Elektroniskos resursus aizvien plak veido dados izdevumos*. Par jaunu izdevumu uzskatms izdevums, kuram konstattas btiskas izmaias resursa intelektulaj vai mksli-nieciskaj satur. dos gadjumos veido atseviu bibliogrfisko ierakstu. Resursam, kur atirbas no iepriekj izdevuma nav btiskas, nav pamata veidot jaunu bibliogrfisko ier-akstu, lai gan kataloizcijas institcija var izlemt sagatavot daudzkrtjus bibliogrfiskos ierakstus. Aprakstot biei atjaunintus attls piekuves (piemram, tiesaistes) resursus, kataloizcijas institcijai ieteicams izlaist izdevuma zias 2. (Izdevuma) zon un dot attie-cgu piezmi(es) 7. (Piezmes) zon (sk. 7.2). Papildinformciju par izdevumiem sk. 2.1.1.

0.2.2. Vairkos formtos publicti resursi

Ja resurss laists klaj atirgu veidu un apjomu fiziskajos datneos vai atirgos izlaides medijos/datneos, jizvlas viena no turpmk mintajm apraksta metodm:

1) katru atirgo fizisko datnesi vai izlaides mediju/datnesi apraksta atsevi bibliogrfiskaj ierakst, vai

2) atirgos fiziskos datneus vai izlaides medijus/datneus apraksta atsevi bibliogrfiskaj ierakst, katru datnesi/mediju ierakstot atsevi rind vai citdi grupjot apraksta vien nepr-traukt rind (sk. 5. (Fizisk raksturojuma) zonu).

Nacionlajm bibliogrfijas institcijm, k ar kataloizcijas institcijm, kas savstarpji apmains ar bibliogrfisko informciju, ieteicams veidot atseviu bibliogrfisko ierakstu katram resursa fiziskajam formtam vai izlaides medijam/datnesim. Atseviie apraksti turpmk atvieglo rkoanos ar iem ierak-stiem, apvienojot informciju ekrnattlos vai aujot atirt atsevius resursus. Prjs kataloizcijas institcijas, ievrojot vietjs prasbas vai kataloga lietotju vajadzbas, dus resursus var aprakstt vai nu vien bibliogrfiskaj aprakst vai daudzkrtjos bibliogrfiskajos aprakstos, nodroinot piemrotu informciju katra resursa identificanai.

* Elektronisko resursu gadjum termins izdevums lietots nosacti. ISBD oriinl: edition.

14/286 ISBD 2007 LV

0.2.3. Vairkdau multimedilie resursi

Veidojot multimedila resursa, kam ir divi vai vairki atirgi fiziskie datnei, ierakstu, katru datnesi ier-aksta atsevi bibliogrfisk apraksta rind (sk. 5. (Fizisk raksturojuma) zonu).

0.2.4. Izmaias, kas nosaka turpinjumresursa jauna apraksta nepiecieambu

0.2.4.1. Btiskas izmaias serilizdevuma pamatnosaukum

Jauns apraksts nepiecieams, ja ir btiskas izmaias serilizdevuma pamatnosaukum. Par btiskm uz-skatmas das izmaias:

0.2.4.1.1. Papildints, dzsts, maints vai prkrtots jebkur no pirmajiem pieciem (vai seiem, ja nosau-kums skas ar artikulu) pamatnosaukuma vrdiem, izemot gadjumus, kas nordti 0.2.5,

Piemri

Energy policy and conservation biennial reportkuvis par Energy policy and conservation reportkuvis par Energy policy and conservation reportkuvis par

kuvis par

New noteskuvis par Upstream journalkuvis par Upstream journalkuvis par

La recherche aronautiquekuvis par La recherche arospatialekuvis par La recherche arospatialekuvis par

Scenekuvis par TV 2kuvis par TV 2kuvis par

IFLANET unpluggedkuvis par IFLA CD kuvis par IFLA CD kuvis par

0.2.4.1.2. Papildints, dzsts, maints vai prkrtots jebkur no vrdiem, kas atrodas aiz pirmajiem pie-ciem vrdiem (vai seiem, ja nosaukums skas ar artikulu) pamatnosaukum, un tas maina nosaukuma jgu vai norda uz atirgu tematiku,

Piemri

The best bed & breakfasts in the worldkuvis par The best bed & breakfasts in England, Scotland & Waleskuvis par The best bed & breakfasts in England, Scotland & Waleskuvis par

Redaktora komentrs: Norda uz atirgu tematiku

bet jauns apraksts nav nepiecieams, piemram, d gadjum:

Report on the high-level radioactive waste activities conducted under MS 1990, 116C.712, subd. 5A

kuvis par Report on the high-level radioactive waste activities conducted under Minnesota kuvis par Report on the high-level radioactive waste activities conducted under Minnesota kuvis parStatutes 116C.712

0.2.4.1.3. Maints pamatnosaukum ietvertais institcijas nosaukums, pai gadjumos, kas nordti 0.2.5.1.5.

Piemri

The register of the Kentucky State Historical Societykuvis par The register of the Kentucky Historical Societykuvis par The register of the Kentucky Historical Societykuvis par

NFCR Cancer Research Association symposiakuvis par Association for International Cancer Research symposiakuvis par Association for International Cancer Research symposiakuvis par

0.2.4.2. Citas btiskas izmaias serilizdevumos

Jauns serilizdevumu apraksts nepiecieams ar dos gadjumos:

15/286ISBD 2007 LV

0.2.4.2.1. Ja pamatnosaukums ir visprjs jdziens, un izdevjinstitcija maina nosaukumu (izemot 0.2.5.1.5 nordtos gadjumus par nebtiskm institcijas nosaukuma izmaim, kas neprasa jaunu aprak-stu) vai serilizdevumu izdod cita institcija,

Piemrs

Symposium series / Society for Applied Bacteriologykuvis par Symposium series / Society for Applied Microbiologykuvis par Symposium series / Society for Applied Microbiologykuvis par

0.2.4.2.2. Ja mainjus izdevuma zias un tajs nordtas btiskas izmaias serilizdevuma darbbas lauk vai hronoloiskaj aptvrum,

Piemrs

Transportation directory. New England editionkuvis par Transportation directory. Eastern editionkuvis par Transportation directory. Eastern editionkuvis par

0.2.4.2.3. Ja mainjies fiziskais datnesis,Piemri

New Zealand national bibliographyRedaktora komentrs: Publicts tikai papriespiedum

kuvis par New Zealand national bibliographykuvis par New Zealand national bibliographykuvis parRedaktora komentrs: Publicts tikai mikrofi

MacIn Tax deluxeRedaktora komentrs: Publicts 3 collu datordisk

kuvis par MacIn Tax deluxekuvis par MacIn Tax deluxekuvis parRedaktora komentrs: Publicts CD-ROM

0.2.4.2.4. Ja ldz im pakrtotie nosaukumi kuvui patstvgi,Piemrs

Fauna Norvegica. Series B, Norwegian journal of entomologykuvis par Norwegian journal of entomologykuvis par Norwegian journal of entomologykuvis par

0.2.4.2.5. Ja serilizdevums ir apkopots ar to pau nosaukumu k skotnjiem laidieniem, un taj pa valod, bet apkopojumu saturs btiski atiras (piemram, ja rdtja ceturka laidieni apvienoti kopj gadskrtj alfabtisk secb),

Piemrs

Readers guide to periodical literatureRedaktora komentrs: Publicts gadskrtjs apkopojums un retk iznkuie apkopojumi ar atirgu nume-rciju no divreiz mnes iznkoiem laidieniem.

0.2.4.2.6. Ja serilizdevumu veido divu vai vairku citu serilizdevumu apvienojums (sk. 7.2.4.5),Piemrs

Archivio di oftalmologiaun Rassegna italiana di oftalmologia

apvienoti un izveidots Archivio e rassegna italiana di oftalmologia

0.2.4.2.7. Ja, sadalot serilizdevumu, izveidoti divi vai vairki serilizdevumi (sk. 7.2.4.6).Piemrs

Geografi i Bergen

kuvis par Geografi i Bergen. Serie Akuvis par Geografi i Bergen. Serie Akuvis parun Geografi i Bergen. Serie B

16/286 ISBD 2007 LV

0.2.4.3. Btiskas izmaias integrtajos resursos

Jauns integrto resursu apraksts nepiecieams dos gadjumos:

0.2.4.3.1. Ja maintas izdevuma zias un tajs nordtas btiskas izmaias resursa darbbas lauk vai hronoloiskaj aptvrum,

Piemrs

Manual of forestry management practices. Canadian editionkuvis par Manual of forestry management practices. North American editionkuvis par Manual of forestry management practices. North American editionkuvis par

0.2.4.3.2. Ja maints fiziskais datnesis,Piemrs

Cuadernos de historia medieval (Iespiesta versija)kuvis par Cuadernos de historia medieval (Tiesaistes versija)kuvis par Cuadernos de historia medieval (Tiesaistes versija)kuvis par

0.2.4.3.3. Ja resurss izveidots, apvienojoties diviem vai vairkiem citiem resursiem (sk. 7.2.4.5).Piemrs

USMARC format for bibliographic dataun CanadianMARC communication format for bibliographic data

apvienoti un izveidots MARC 21 format for bibliographic data

0.2.4.3.4. Ja, sadalot resursu, izveidoti divi vai vairki resursi (sk. 7.2.4.6).

0.2.5. Izmaias, kas neprasa jaunu turpinjumresursa aprakstu

0.2.5.1. Nebtiskas izmaias serilizdevuma pamatnosaukum

Ja pamatnosaukum ir nebtiskas izmaias, nav nepiecieams jauns serilizdevuma apraksts. Parasti, ja pamatnosaukum ir nelielas izmaias, ts norda 7. (Piezmes) zon (sk. 7.1.1.6.1). Par nebtiskm uzskatmas das izmaias:

0.2.5.1.1. Izmaias vrda(u) attlojum, piemram:

pareizrakstbas maia

Piemri

Statistik aarbog for kongeriget Norgekuvis par Statistik rbok for kongeriket Norgekuvis par Statistik rbok for kongeriket Norgekuvis par

Labour historykuvis par Labor historykuvis par Labor historykuvis par

sints vrds, zme vai simbols (piemram, &, izteikta vrdiski)

Piemri

Accommodations and travel serviceskuvis par Accommodations & travel serviceskuvis par Accommodations & travel serviceskuvis par

Ga. peach statisticskuvis par Georgia peach statisticskuvis par Georgia peach statisticskuvis par

Oxf. Hist. Soc.kuvis par Oxford Historical Societykuvis par Oxford Historical Societykuvis par

romieu cipari izteikti ar arbu cipariem

Piemrs

XX gs.kuvis par 20. gs.kuvis par 20. gs.kuvis par

17/286ISBD 2007 LV

numurs vai datjums izteikts ar cipariem/vrdiem

Piemri

Four wheel funkuvis par 4 wheel funkuvis par 4 wheel funkuvis par

XX gs.kuvis par Divdesmitais gadsimtskuvis par Divdesmitais gadsimtskuvis par

vrdu savienojums ar defisi vai bez ts

Piemrs

Year-book of the kuvis par Year book of the kuvis par Year book of the kuvis par

kop vai atsevii rakstts saliktenis

Piemrs

Openhousekuvis par Open housekuvis par Open housekuvis par

0.2.5.1.2. Izmaias, vrdu rakstot piln form vai k abreviatru, vai inicilo abreviatru (sk. ar 1.1.3.3),

Piemrs

Research in technological adaptationkuvis par RITAkuvis par RITAkuvis par

0.2.5.1.3. Izmaias vrda fleksij, piemram, no vienskaita uz daudzskaita formu,Piemri

Fishery reportkuvis par Fisheries reportkuvis par Fisheries reportkuvis par

Research studieskuvis par Research studykuvis par Research studykuvis par

0.2.5.1.4. Artikula, prievrda vai saika izmaias, pievienoana vai atmeana nosaukum,Piemrs

Fiscal survey of the stateskuvis par The fi scal survey of stateskuvis par The fi scal survey of stateskuvis par

0.2.5.1.5. Izmaias skar institcijas nosaukumu un ts hierarhijas elementus vai to gramatisko savie-nojumu nosaukum (piemram, institcijas nosaukuma papildinana, vrdu atmeana vai to secbas prkrtoana nosaukum, vai ar atirga nosaukuma forma, ieskaitot abreviatru),

Piemri

Rapport de la Socit canadienne de lEglise catholiquekuvis par Rapport / Socit canadienne de lEglise catholiquekuvis par Rapport / Socit canadienne de lEglise catholiquekuvis par

Views / Goodridge Area Historical Societykuvis par Views from the Goodridge Area Historical Societykuvis par Views from the Goodridge Area Historical Societykuvis parkuvis par Views from the GAHSkuvis par Views from the GAHSkuvis par

Berichte der Deutschen Gesellschaft fr Mathematik und Datenverarbeitungkuvis par GMD-Berichtekuvis par GMD-Berichtekuvis par

AAPG continuing education course notes serieskuvis par American Association of Petroleum Geologists continuing education course notes kuvis par American Association of Petroleum Geologists continuing education course notes kuvis par

series

18/286 ISBD 2007 LV

Boletn de la Sociedad Espaola para la Defensa del Patrimonio Geolgico y Minerokuvis par Boletn S.E.D.P.G.M.kuvis par Boletn S.E.D.P.G.M.kuvis par

0.2.5.1.6. Interpunkcijas zmju pievienoana, atmeana vai izmaias, ieskaitot atdaloo interpunkcijas zmju pievienoanu/atmeanu inicilajm abreviatrm un burtiem nosaukumos,

Piemrs

GBBkuvis par G.B.B.kuvis par G.B.B.kuvis par

0.2.5.1.7. Izmaias nosaukumu secb, ja nosaukums noteiktaj ziu avot dots vairks valods, ar noteikumu, ka skotnji izraudztais pamatnosaukums saglabjas k parallnosaukums,

Piemrs

South African medical journal = Suid Afrikaanse tydskrif vir geneeskundekuvis par Suid Afrikaanse tydskrif vir geneeskunde = South African medical journalkuvis par Suid Afrikaanse tydskrif vir geneeskunde = South African medical journalkuvis par

0.2.5.1.8. Izmaias (papildinana, atmeana, nomaia) nosaukum ietvertajos vrdos, kas saista no-saukumu ar numerciju,

Piemrs

Tinkuvis par Tin in kuvis par Tin in kuvis par

0.2.5.1.9. Atkarb no izdoanas regularittes viena un t paa serilizdevuma dadiem laidieniem lie-toti divi vai vairki atirgi pamatnosaukumi,

Piemri

Weekly labor market reportPiezme: Katra mnea pdj laidiena nosaukums ir: Monthly labor market report

Minneapolis morning tribunePiezme: Svtdienas laidienu nosaukums ir: Minneapolis Sunday tribune

Redaktora komentrs: Dienas un svtdienas laidieniem ir secga numercija

Annual report / Medical Association of South AfricaPiezme: Katra otr gada prskatam ir nosaukums: Jaarverslag / Die Mediese Vereniging van

Suid-Afrika

0.2.5.1.10. Uzskaitjum ietverto vrdu secbas maia, vrdu pievienoana vai atmeana nosaukum (ar noteikumu, ka btiski nemains tematiskais saturs),

Piemrs

Kartboken for Oslo, Brum, Lrenskog, Nesodden, Oppegrd, Skikuvis par Kartboken for Oslo, Brum, Asker, Lrenskog, Nesodden, Oppegrd, Skikuvis par Kartboken for Oslo, Brum, Asker, Lrenskog, Nesodden, Oppegrd, Skikuvis par

0.2.5.1.11. Vrdu, kas nosaukum norda resursa veidu (piemram, laikraksts, urnls, bietens vai to ek-vivalentu cits valods) pievienoana vai atmeana,

Piemri

Fussball-Jahrbuchkuvis par Fussballkuvis par Fussballkuvis par

Handel und Industriekuvis par Revue Handel und Industriekuvis par Revue Handel und Industriekuvis par

Minnesota history bulletinkuvis par Minnesota historykuvis par Minnesota historykuvis par

Trade and industrykuvis par Trade and industry reviewkuvis par Trade and industry reviewkuvis par

19/286ISBD 2007 LV

Colleccin Ciencias y tcnicaskuvis par Ciencias y tcnicaskuvis par Ciencias y tcnicaskuvis par

Baubetrieb, Baukonomie, Baurechtkuvis par Schriftenreihe Baubetrieb Baukonomie, Baurechtkuvis par Schriftenreihe Baubetrieb Baukonomie, Baurechtkuvis par

Relatrios de pesquisakuvis par Srie Relatrios de pesquisakuvis par Srie Relatrios de pesquisakuvis par

bet izmaias nav nebtiskas, ja

Link magazinekuvis par Link journalkuvis par Link journalkuvis par

Redaktora komentrs: Resursa veidu nordoa vrda nomaia ar citu vrdu ir btiska izmaia, ja is vrds ir kds no nosaukuma pirmajiem pieciem vrdiem (sk. 0.2.4.1.1).

0.2.5.1.12. aubu gadjum uzskata, ka nosaukums nav mainjies.

0.2.5.2. Nebtiskas izmaias integrtajos resursos

Jebkdas izmaias (izemot 0.2.4.3.1. un 0.2.4.3.2. punktos nordts) viena un t paa integrt resursa aprakst iekautajs zis nav iemesls jauna apraksta veidoanai. Jauno informciju atspoguo esoaj aprakst.

Piemrs

Hirnetkuvis par Terminlkuvis par Terminlkuvis par

Redaktora komentrs: Viengs izmaias ir tmeka vietnes pamatnosaukums.

0.3. ISBD kopsavilkums un daltjzmesISBD kopsavilkums un daltjzmesISBD

0.3.1. ISBD kopsavilkumsISBD kopsavilkumsISBD

Visprgs piezmes par ISBD kopsavilkumu

A. Kopsavilkum termini pirms zias , nkams zias u.tml. norda secbu, kd s zias tiek sniegtas aprakst, un tiem nav citas nozmes.

B. Ja zias, kas parasti attiecas uz vienu zonu vai elementu, resurs ir lingvistiski saisttas ar citu zonu vai elementu k to neatemama sastvdaa, ts prraksta resurs mintaj form.

C. Monogrfiskajiem seniespiedumiem 4. zonas nosaukums ir Izdoanas, iespieanas, izplatanas u.tml. zona.

20/286 ISBD 2007 LV

Zona Elementus ievados Elements Lietojums Atkrtoja-(vai ietveros) (O=obligts8, mba (A=

daltjzmes N=nosacts, atkrtojams) I=izvles)

Piezme: Katru zonu, izemot pirmo, ievada punkts, atstarpe, domuzme, atstarpe (. )

1. Nosaukuma un atbildbas 1.1. Pamatnosaukums O ziu zona [ ] 1.2. Visprgais materila apzmjums I = 1.3. Parallnosaukums N A : 1.4. Citas nosaukumzias N A 1.5. Atbildbas zias / Pirms zias O ; Nkams zias N A

2. Izdevuma zona 2.1. Izdevuma zias O = 2.2. Paralls izdevuma zias I A 2.3. Izdevuma atbildbas zias / Pirms zias O ; Nkams zias N A , 2.4. Izdevuma papildzias O A 2.5. Izdevuma papildziu atbildbas zias / Pirms zias O ; Nkams zias N A

3. Materila vai resursa veida 3.1. Matemtiskie dati O A specifisko ziu zona (Kartogrfiskie resursi) 3.2. Mzikas formta zias (Notis) O 3.3. Numercija (Serilizdevumi) O

4. Izdoanas, producanas 4.1. Izdoanas, producanas un/vai u.tml. zona izplatanas vieta Pirm vieta O ; Nkam vieta I A : 4.2. Izdevjs, productjs un/vai izplattjs O A [ ] 4.3. Izplattja funkcijzias I , 4.4. Izdoanas, producanas un/vai O izplatanas datjums ( 4.5. Iespieanas, izgatavoanas vai N A gravanas vieta : 4.6. Iespiedjs, izgatavotjs vai gravtjs N A , ) 4.7. Iespieanas vai izgatavoanas datjums N

5. Fizisk raksturojuma zona 5.1. Konkrtais materila apzmjums O un resursa apjoms : 5.2. Citas fizisk raksturojuma zias N ; 5.3. Izmri N Formts (monogrfiskajiem seniespiedumiem) + 5.4. Papildmaterila zias I A

8 Vairkumam datu elementu apzmjums obligts norda, ka elements ir obligts, ja tas ir piemrots attiecgajam resur-sam.

21/286ISBD 2007 LV

Zona Elementus ievados Elements Lietojums Atkrtoja-(vai ietveros) (O=obligts9, mba (A=

daltjzmes N=nosacts, atkrtojams) I=izvles)

6. Srijas zona 6.1. Srijas, apaksrijas vai vairkdau O monogrfisk resursa pamatnosaukumsPiezme: Srijas zias = 6.2. Srijas, apaksrijas vai vairkdau N Aliekamas apaajs iekavs. monogrfisk resursa parallnosaukumsJa ir divas vai vairkas srijas : 6.3. Srijas, apaksrijas vai vairkdau N Azias, katras no tm monogrfisk resursa citasliekamas apaajs iekavs. nosaukumzias 6.4. Srijas, apaksrijas vai vairkdau monogrfisk resursa atbildbas zias / Pirms zias N ; Nkams zias N A , 6.5. Srijas vai apaksrijas Starptautiskais O serilizdevuma standartnumurs ; 6.6. Srijas, apaksrijas vai vairkdau monogrfisk resursa laidiena N numercija

7. Piezmes zona N A

8. Resursa identifikatora un 8.1. Resursa identifikators O pieejambas nosacjumu zona Identifikcijas pazmes I (monogrfiskajiem seniespiedumiem) = 8.2. Atslgnosaukums N (turpinjumresursiem) : 8.3. Pieejambas nosacjumi un/vai cena I A ( ) 8.4. Papildzias I A

0.3.2. Daltjzmes

0.3.2.1. Katru apraksta elementu, izemot 1. (Nosaukuma un atbildbas ziu) zonas pirmo elemen-tu, ievada vai ietver noteikts daltjzmes. Pirms un aiz noteiktajm daltjzmm atstj atstarpi (vienu tastatras atstarpi vai pusburta atstarpi iespiedum). Izmumi ir komats (,) un punkts (.), kad atstarpi atstj tikai aiz m daltjzmm. Citu daltjzmju lietoanu, k ar atstarpju ievroanu pirms un aiz tm nosaka nacionl bibliogrfijas institcija. ISBD noteikts daltjzmes saglabjamas ar tad, ja veidojas dubultas daltjzmes (sk. 0.3.2.7). Labkreiss rakstbas daltjzmes sk. 0.3.2.11 un B pielikum.


Kataloizcijas institcijas, pai ts, kas veido ierakstu galgos variantus, aprakst mdz preczi uzrdt resurs rodams interpunkcijas zmes. Vrda prneanas defisi rindas gal neieraksta; aubu gadjum defisi tomr ieraksta.

Ja tas nepiecieams identifikcijai, vai ja nosaukums emts no dzejoa skumrindm (sk. piemru 1.1.5.1), teksta rindu beigas var uzrdt ar kataloizcijas institcijas izraudztiem standartapzmjumiem (piemram, slpsvtru / vai dubultu slpsvtru //, vertiklu svtru | vai dubultu vertiklu svtru ||).

9 Vairkumam datu elementu apzmjums obligts norda, ka elements ir obligts, ja tas ir piemrots attiecgajam resur-sam.

22/286 ISBD 2007 LV

0.3.2.2. Apas iekavas ( ( ) ) un kvadrtiekavas ( [ ] ) katras uzskatmas par vienu interpunkcijas simbolu, un atstarpe atstjama pirms pirms (atveros) apas iekavas vai kvadrtiekavas, bet nkam atstarpe atstjama aiz otrs (nosldzos) apas iekavas vai kvadrtiekavas (bet izmumus sk. 0.9). Ja pirms vai aiz apas iekavas vai kvadrtiekavas ir daltjzmes, kas beidzas vai skas ar atstarpi, atstj tikai vienu atstarpi. Ja aiz nosldzos apas iekavas vai kvadrtiekavas k noteikt daltjzme seko punkts vai komats vai resurs rodam cita interpunkcijas zme, atstarpi aiz nosldzos iekavas neatstj.

. #[S.l.]#: Izdevjs

nevis . ##[S.l.]##: IzdevjsRedaktora komentrs: Zme # aj piemr lietota tikai, lai nordtu atstarpi, bet bibliogrfiskaj ierakst to nelieto.

0.3.2.3. Katru ISBD zonu, izemot pirmo, ievada punkts, atstarpe, domuzme, atstarpe (. ), ja vien zona nav neprprotami atdalta no iepriekjs zonas ar jaunu rindkopu, izclumu vai atkpi. d gadjum punktu, atstarpi, domuzmi un atstarpi var aizstt ar punktu (.) iepriekjs zonas beigs.

0.3.2.4. Ja aprakst nav zonas pirm elementa, pirmo esoo elementu ievada punkts, atstarpe, domuzme, atstarpe (. ).

0.3.2.5. Ja apraksta zonu atkrto, katru atkrtojumu ievada punkts, atstarpe, domuzme, atstarpe (. ), izemot 0.3.2.3. punkt aprakstto gadjumu.

0.3.2.6. Ja elementu atkrto, katru atkrtojumu ievada elementam noteikt daltjzme.

0.3.2.7. Ja elements vai zona beidzas ar punktu un nkam elementa vai zonas daltjzme skas ar punktu, atstj abus punktus, lai ievrotu gan sinjumu, gan noteikts daltjzmes.

Piemri

3rd ed.. nevis 3rd ed.

And then . 4th ed.nevis And then 4th ed.

by J. Smith, Esq.. nevis by J. Smith, Esq.

National fl ight [Elektroniskais resurss] / by Air Flight Inc.. Navigation Advisor / Interactive Mapping Corporation

nevis National fl ight [Elektroniskais resurss] / by Air Flight Inc. Navigation Advisor / Interactive Mapping Corporation

Monogrfi sko seniespiedumu piemri

by J. Smith, Esq..

by J. Smith, G.Brown, and others .

by J. Smith, Esq. .

Histoire et pdagogie de la mcanique [Iespiests teksts] / Jean Rosmorduc, . Rfl ex-ion sur une premire approche du mouvement en mcanique avec des lves de quatrime / Jacques Charlemagne

nevis Histoire et pdagogie de la mcanique [Iespiests teksts] / Jean Rosmorduc, Rfl exion sur une premire approche du mouvement en mcanique avec des lves de quatrime / Jacques Charlemagne

0.3.2.8. Divus interpunkcijas simbolus var lietot viss zons vai vairkum zonu:

1) Kvadrtiekavs ietver zias, kas gtas rpus noteiktajiem ziu avotiem, k ar iestarpinjumus. Ja vienas zonas secgie elementi gti rpus noteiktajiem ziu avotiem, katru no tiem ietver atsevis kvadrtiekavs.

23/286ISBD 2007 LV

Piemri

. [S.l.] : [s.n.]nevis . [S.l. : s.n.]

. [2nd ed.]. [S.l.] : [s.n.]nevis . [2nd ed.]. [S.l. : s.n.]

2) Izlaiduma zme, t.i., trs punkti () norda kdas elementa daas izlaidumu. Pirms un aiz izlai-duma zmes atstj atstarpi.

Turpinjumresursi

Ja zias mains no viena resursa uz otru, piemram, nosaukum iekautais gads gadagr-mat, kongresa krtas numurs, o informciju aizstj ar izlaiduma zmi, ja t dota nosau-kuma vid vai beigs.

0.3.2.9. Ja kd zon vai element vienas un ts paas zias sniegtas divs vai vairks valods un/vai rakstbs, ievro dus noteikumus:

ja vienu elementu ieraksta divs vai vairks valods un/vai rakstbs, zias katr valod un/vai rakstb, kas seko pirmajm zim, ievada atstarpe, vienldzbas zme, atstarpe ( = ),

ja vien zon divus vai vairkus elementus ieraksta divs vai vairks valods un/vai rakstbs, ie elementi katr valod un/vai rakstb sniedzami vienkopus un ar atbilstoajm katram elemen-tam noteiktajm daltjzmm. Visa pirmaj valod un/vai rakstb ierakstto elementu grupa ievadma ar pirmajam elementam atbilstoajm daltjzmm un katra nkam grupa ar at-starpi, vienldzbas zmi, atstarpi ( = ),

ja atsevias zias (piemram, atbildbas zias, sk. 1.5) daji sniegtas vien valod un/vai rakstb, un daji vairks valods un/vai rakstbs, dads lingvistisks formas prraksta kop, lieto-jot atbilstos daltjzmes.

0.3.2.10. Aprakst neiekauj zonu vai elementu, kas neattiecas uz konkrto resursu. Izlai ar o zonu vai elementu ievados vai ietveros daltjzmes.

0.3.2.11. Ja zias tiek sniegtas labkreisaj rakstb, atbilstoi s rakstbas stilam komatus un semi-kolus k noteikts daltjzmes liek apgriezt veid. Tpat no labs uz kreiso pusi lasma daltjzmju kombincija punkts, atstarpe, domuzme, atstarpe, k ar apaajs iekavs un kvadrtiekavs ietvert informcija. Slpsvtras un arbu ciparu grupas, kas aj rakstb nav dotas apgriezt krtb, ar aprakst neliek otrdi.

Piemrs

) / . ( .cop. 1982 , :

Par kreislabaj un labkreisaj rakstb sniegto ziu fiksanu sk. B pielikumu.

0.3.3. Pilnga attiecgs zonas daltjzmju sistma izklstta zonas skum.

0.4. Ziu avoti

0.4.1. Apraksta pamats

Visiem materilu veidiem apraksta pamats ir pats resurss. Resursa aprakstam izmantojams zias em no noteikt ziu avota katrai apraksta zonai no konkrtiem ziu avotiem ieteicamaj secb (sk. 0.4.2).

24/286 ISBD 2007 LV

Serilizdevumi vai vairkdau monogrfi skie resursi

Apraksta pamat ir pirmais laidiens vai daa vai, ja to nav, agrkais pieejamais laidiens vai daa. Parasti pirmajam (vai agrkajam) laidienam vai daai ir priekroka, saldzinot ar avotu, kas saistts ar resursu kopum vai ar vairkiem resursa laidieniem vai dam.

Zona Apraksta pamats

1. Nosaukuma un atbildbas ziu zona Pirmais vai agrkais laidiens vai daa2. Izdevuma zona Pirmais vai agrkais laidiens vai daa3. Materila vai resursa veida specifisko ziu zona Visi laidieni vai daas Numercijas apzmjumam (serilizdevumi): pirmais un pdjais katras sistmas vai secbas laidiens vai daa4. Izdoanas, producanas izplatanas u.tml. zona Izdoanas vieta un izdevjs, productjs, Pirmais un/vai agrkais laidiens vai daa izplattjs u.tml. Izdoanas vieta un izgatavotjs Pirmais vai agrkais laidiens vai daa Datjums Pirmais vai agrkais laidiens vai daa5. Fizisk raksturojuma zona Visi laidieni vai daas6. Srijas zona Visi laidieni vai daas7. Piezmes zona Visi laidieni vai daas, k ar jebkur cits avots8. Resursa identifikatora un pieejambas Visi laidieni vai daas, k ar jebkur cits avots nosacjumu zona

Integrtie resursi

Apraksta pamat ir integrt resursa krtj itercija, izemot publicanas skuma da-tjumu.

Zona Apraksta pamats

1. Nosaukuma un atbildbas ziu zona Krtj itercija2. Izdevuma zona Krtj itercija3. Materila vai resursa veida specifisko ziu zona Visas itercijas Numercijas apzmjumus (serilizdevumi) neizmanto4. Izdoanas, producanas, izplatanas u.tml. zona Izdoanas vieta un izdevjs, productjs, Krtj itercija izplattjs u.tml. Izdoanas vieta un izgatavotjs Krtj itercija Datjums Pirm un/vai pdj itercija5. Fizisk raksturojuma zona Krtj itercija6. Srijas zona Krtj itercija7. Piezmes zona Visas itercijas, k ar jebkur cits avots8. Resursa identifikatora un pieejambas Visas itercijas, k ar jebkur cits avots nosacjumu zona

25/286ISBD 2007 LV

0.4.2. Ieteicam ziu avota noteikana

0.4.2.1. Iespiestie resursi

Resursi latu rakstb

Monogrfi skie resursi

Ieteicamais ziu avots ir titullapa vai, ja resurs tdas nav, titullapas aizstjjs.

Ja viendaas monogrfisk resurs ir vairkas titullapas, izvlas titullapu, kas konkrti attiecas uz aprakstmo resursu (piemram, srij iekautai monogrfijai analtisko titullapu; faksimila reproduk-cijai titullapu, kur ir reproducanas zias), sk. ar 1.1.4.2.

Ja viendaas monogrfisk resurs nav titullapas, kas attiecas uz resursu kopum, bet katram taj ietver-tajam darbam ir sava titullapa, s dads titullapas, ieskaitot tte-bche resursus, kas ietver atirgus darbus, var kopum uzskatt par vienu ziu avotu.

Ja kataloiz vairkdau monogrfisko resursu kopum, par apraksta pamatu izmanto sjumiem kopgo titullapu. Atsevio sjumu nosaukumus var uzrdt satura zis (sk. 7.7) vai atbilstoi vairklmeu apraksta noteikumiem (sk. A pielikumu).

Titullapas, ko neizvlas par aprakst izmantoto titullapu vai k dau no kopj ziu avota, uzskatmas par citm prieklapm.

Ja resursam titullapas nav, par titullapas aizstjju izvlas alternatvu avotu. Par titullapas aizstjju izvlas avotu, kur ir vispilngks zias, priekroku dodot avotam, kas ir aprakstm resursa daa, nevis avotiem rpus resursa.

Ja zias, kas parasti sniegtas titullap, uzrdtas divs pretji novietots lappuss, ar atkrtojumiem vai bez tiem, par titullapu uzskatmas abas s lappuses kop.


Ja vairkdau monogrfiskaj resurs katrai daai ir sava titullapa, izvlas ts daas titul-lapu, kurai ir vismazkais krtas numurs vai, ja daas nav numurtas, pirmo publicto dau.

aubu gadjum k titullapas aizstjju izvlas izdoanas zias, priektitulu, citas prieklapas, virsrakstu, uzrakstu uz etietes, kolumntitulu, incipitu, eksplicitu, pamatteksta skuma vrdus, resursa skuma vrdus. Titullapas aizstjju nevar uzskatt par atseviu avotu ldztekus titullapai. Katr aprakst par titullapas aizstjju var izvlties tikai vienu lappusi, lappuses dau vai resursa dau.

Turpinjumresursi

Ieteicamais ziu avots ir titullapa vai titullapas aizstjjs. Turpinjumresursam, kam nav titullapas, titullapas aizstjju izvlas no konkrtiem avotiem d ieteicam secb:

1) analtisk titullapa, vks, titri, paste, redaktora sleja, izdoanas zias,

2) citas prieklapas un zias, kas rodamas uz apvka, k ar teksta lappuu augpus un lejasda (piemram, kolumntituls),

3) prjs resursa daas: priekvrds, ievads, satura rdtjs, teksts, pielikumi u.tml.,

4) ar resursu nesaistti noru avoti rpus aprakstm turpinjumresursa (piemram, bibliogrfijas, izdevniecbu saraksti).

26/286 ISBD 2007 LV

Resursi nelatu rakstb

Resursiem nelatu rakstb, kuriem pilnas bibliogrfisks zias dotas izdoanas zis, lappuse, kas atro-das titullapas viet un kur ir pamatnosaukums, nav uzskatma par titullapu dos gadjumos:

1) ja aj lap ir tikai pamatnosaukums priektitula veid,

2) ja aj lap ir pamatnosaukums ar citu bibliogrfisko informciju vai bez ts, kaligrfisk variant (pilnas bibliogrfisks zias sniegtas izdoanas zis nieu rakstzmju tradicionl form, kdu lieto msdienu nieu, japu un korejieu iespieddarbos),

3) ja aj lap ir tikai nosaukuma variants un/vai izdoanas zias kd rietumu valod.

Katr no iem gadjumiem ieteicamkais ziu avots ir izdoanas zias.

0.4.2.2. Kartogrfi skie resursi Nekustgie attli

Kartogrfisk resursa aprakst izmantots zias em no noteiktiem avotiem d ieteicamaj secb:

1) resurss kopum, tai skait:

a) pats resurss,b) resursa publictja vai izgatavotja sagatavot ietvere (mape, apvks, aploksne u.tml.) vai

krba, globusa statvs un ribojums u.tml.,c) pavaddokumentcija vai brora.

2) rpusresursa avoti, piemram, katalogs, bibliogrfija u.tml.

0.4.2.3. Skau ieraksti Kustgie attli

Daudzu multimedilo resursu (piemram, skau ierakstu, videoierakstu, kustgo un nekustgo attlu) aprakstam nav kda viena atsevia ziu avota. Tdjdi da resursa aprakstam var bt nepiecieams zias izvlties no tik atirgiem avotiem k pats resurss (kur dati var bt vizul vai skau form, vai to apvienojum), resursam piestiprinta etiete, ietvere, papildmaterils vai tekstuls pavadmaterils, piemram, instrukcija. Izvloties ieteicamo ziu avotu secbu, jievro di principi:

1) priekroka ir ziu avotiem, kas pastvgi saistti ar aprakstmo resursu. Piemram, filmas skumkadriem, diska etietei vai stereogrfa spoles centrlajai daai parasti ir priekroka, sal-dzinot ar du resursu tekstulo pavadmaterilu,

2) priekroka tomr ir avotam, kas visadekvtk identific aprakstmo darbu(s):

a) ja avot, kam atbilstoi 1. punkta nosacjumiem vajadztu dot priekroku, nav kataloizcijai pietiekou datu (zias ir prprotamas vai nepilngas),

b) ja nav neviena ziu avota, kas btu pastvgi saistts ar resursu.

Dakrt o iemeslu d priekroka k ziu avotam ir kop ar kaseti vai kompaktdisku izdotam ieliku-mam, nevis paai kasetei vai diskam, pai, ja resurss satur divus vai vairkus darbus, un ja aprakstoais ielikums ir viengais kopnosaukuma avots. Tpat ar vairkdau resursiem apvienojoai ietverei parasti ir priekroka k ziu avotam, saldzinot ar atsevio dau etietm u.tml., pai, ja apvienojo ietvere ir viengais kopnosaukuma avots.

3) Parasti tekstuliem avotiem ir priekroka, saldzinot ar skau avotiem. Tomr, ja tekstul informcija ir nepilnga vai neprprotami kdaina, un integrts skaas avots ir adekvtks, priekroka ir pdjam mintajam.

27/286ISBD 2007 LV

0.4.2.4. Elektroniskie resursi

Elektronisko resursu aprakstam izmantojams zias em no noteiktiem ziu avotiem d ieteicamaj secb:

1) resurss kopum, tai skait:

a) pats resurss turpmk mintaj avotu secb:

i) resursa iekjie avoti. s zias em no formli uzrdts informcijas, piemram, skumlapas, galvens izvlnes, programmas zim, pirm ekrnattla, datnes gal-venes, ieskaitot Priekmeta rindas, mjas lapas, kodts informcijas (piemram, TEI galvenes, HTML nosaukuma),

ii) fiziskais datnesis vai t etiete(s).

Kodt informcija var bt ietverta pa resurs vai t aprakst (ne pa resurs).

Ja resursu nevar last bez apstrdes (piemram, tas ir saspiest veid), zias jem no lietoanai apstrdta resursa.

Ja mintajos avotos ir atirga pilnguma zias, priekroka ir avotam, kur ir vispilngks zias.

b) Ja no resursa emts zias nav pietiekoas vai pieejamas (trkst nepiecieamo ziu avotu vai resursa apskatei nepiecieams iekrtas), jizvlas citi avoti d ieteicam secb:

i) iespiesta vai tiesaist pieejama dokumentcija vai cits pavadmaterils (piemram, izdevja vstule). Izmantojot pavaddokumentciju, jatir zias, kas attiecas uz o dokumentciju, no zim, kas attiecas uz pau resursu,

ii) uz resursa oriinls (izdevja, producenta vai izplattja izmantots) ietveres iespiests zias.

Ja elektroniskais resurss sastv no divm vai vairkm atsevim fiziskm dam (piemram, multime-dilais resurss, kas ietver elektronisko optisko disku un videodisku), un katrai no m dam ir savs ziu avots, priekroka ir avotam, kas attiecas uz resursu kopum un ietver kopnosaukumu.

2) Ja nepiecieams zias nav rodamas nevien no iepriek mintajiem avotiem, priekroka ir diem avotiem nordtaj secb:

a) citi publictie resursa apraksti (piemram, bibliogrfijas, datubzes, recenzijas),

b) citi avoti.

0.4.2.5. Resursi, kas ietver dadus darbus

Viendaas monogrfi skie resursi

Ja nav noteikt ziu avota, kas attiecas uz resursu kopum, bet katram resurs ietverta-jam darbam ir savs noteiktais ziu avots, ie ziu avoti uzskatmi par vienu kopju ziu avotu.

Turpinjumresursi

Ja resurss ietver vairkus darbus, un katram no tiem ir savs noteiktais ziu avots un numercija, katram darbam veido atseviu aprakstu. Attiecgais skaidrojums par atse-viajiem aprakstiem sniegts 7. (Piezmes) zon.

Vairkdau monogrfi skie resursi

Ja nav noteikt ziu avota, kas attiecas uz resursu kopum, bet katrai resursa daai ir savs noteiktais ziu avots, par noteikto ziu avotu izvlas pieejamo pirmo izdoto dau.

28/286 ISBD 2007 LV

0.4.3. Katrai zonai noteiktie ziu avoti un ieteicam izvles secba

Katrai zonai ir savi, ieteicamaj secb uzskaitti noteiktie ziu avoti.

Ja ziu elementi 1. (Nosaukuma un atbildbas ziu) un 2. (Izdevuma) zonai rodami dados avotos (titul-lapa + vks vai vks + izdoanas zias u.tml.), avotus izvlas ieteicamaj secb (sk. turpmk), un zias prraksta avotos mintaj form. Ja nepiecieams, ievro avot sniegto ziu secbu.

3. (Materila vai resursa veida specifisko ziu), 4. (Izdoanas, producanas u.tml.) un 6. (Srijas) zonai ir vairki noteiktie ziu avoti, tpc noteikto ziu avotu veido o avotu apvienojums. Ja ziu elementi m zonm rodami dados avotos, tos izvlas ieteicamaj secb (sk. turpmk), un zias prraksta avotos mintaj form. Ja nepiecieams, ievro avot sniegto ziu secbu.

Zias, ko 1.-6. zonai em no citiem, nevis noteiktajiem ziu avotiem, liek kvadrtiekavs, ja ts prraksta k zonas dau. Alternatvi das zias var iekaut 7. (Piezmes) zon bez kvadrtiekavm. Zias, kas gtas rpus resursa, var iekaut 7. zon.


Apraksta resursa skotnjo veidu, kdu laidis klaj izdevjs, iespiedjs, izplattjs u.tml. Par noteikto ziu avotu nevar izvlties resursa dau, ja vien t d veid nav skotnji izdota. Piemram, grmatas apvku vai muguru par noteikto ziu avotu izmanto tikai tad, ja ir skaidrs, ka resurss aj iesjum izdots.

Ja zias 1., 2., 4. vai 6. zonai emtas no cita, nevis attiecgajai zonai noteikt ziu avota, ziu avotu norda 7. zon. Ja resursam nav titullapas un par titullapas aizstjju izraudzts alternatvs ziu avots, 7. zon uzrda titullapas aizstjju, k ar to, ka 1., 2., 4. un 6. zon ietverts zias gtas no titullapas aizstjja.

0.5. Apraksta valoda un rakstba

1., 2., 4. un 6. zonas elementus parasti prraksta no resursa un, ja iespjams, taj(s) valod(s) un/vai rakstb(s), kd(s) tie ir resurs. Iestarpinjumus ajs zons liek kvadrtiekavs un sniedz taj valod un/vai rakstb, kd ir prj apraksta daa, izemot:

noteiktos sasinjumus (sk. 0.6) un iestarpinjumus (sk. 0.10, 0.11),

visprgo materila apzmjumu (sk. 1.2), izplattja funkcijzias (sk. 4.3) un iespieanas da-tjuma papildinjumus (sk. 4.7.3), kurus sniedz nacionls bibliogrfijas institcijas vai citas kataloizcijas institcijas izvltaj valod un/vai rakstb.

3., 5. (Fizisk raksturojuma), 7. un 8. (Resursa identifikatora) un pieejambas nosacjumu) zon lietotos apzmjumus neliek kvadrtiekavs un raksta nacionls bibliogrfijas institcijas vai citas kataloizcijas institcijas izvltaj valod un/vai rakstb, izemot gadjumus, kad:

3. zon ietver kartogrfisk materila mrogu, kas nav mints resurs,

oriinlnosaukumu vai nosaukuma variantu uzrda 7. zon,

7. zon sniegti citti,

8. zon sniegts atslgnosaukums.

Ja resurss ir cit rakstb10, nek lieto nacionls bibliogrfijas institcija vai cita kataloizcijas institcija, aprakst nepiecieambas gadjum var izmantot transliterciju vai transkripciju attiecgs institcijas lietotaj rakstb, neliekot tekstu kvadrtiekavs.

10 Ja du rakstbu vairs nelieto vai t citdi nav pieejama, jizmanto atbilstoa alternatva rakstba, piemram, civil kirilica slvu bazncas kirilicas viet.

29/286ISBD 2007 LV


Saglab vrdu rakstbu, kda t ir resurs, bet ligatras un citas tlaika burtu un di-akritisko zmju formas var prrakstt msdienu form, ja tlaika formas kataloizcijas institcijai nav pieejamas. Neem vr burtu atirgs formas, ja pareizj lietojum nerodas pareizrakstbas atirbas. Nepievieno akcentus un citas diakritisks zmes, kuru nav avot. Par lielo un mazo burtu lietoanu sk. 0.7. Kataloizcijas institcijas pievienotos iestarpinjumus raksta msdienu rakstb. Par iestarpinjumiem latu valod sk. 0.6.6.

0.6. Izlaidumi un sasinjumi

Parasti zons, kurs zias transkrib, nelieto sasinjumus vai izlaidumus, ja to nav resurs.

0.6.1. Izmuma gadjumos aprakst pieaujams dau elementu izlaidums elementa beigs vai vid, piemram, ja ir gar pamatnosaukums (sk. 1.1.5.1), vai, ja serilizdevuma pamatnosaukums ietver datjumu vai numuru, kas ir katram laidienam atirgs. dos gadjumos izlaidumu norda ar izlaiduma zmi.

0.6.2. Ja sina atbildbas zias, kas ietver vairkus personvrdus vai institciju nosaukumus (sk. 1.5.4.1), izlaidumu norda ar izlaiduma zmi, pievienojot noteikto sasinjumu et al.* (= et alii), vai ierak stos nelatu rakstb, t ekvivalentu cit rakstb. o sasinjumu liek kvadrtiekavs.

0.6.3. Atsevii sasinjumi reglamentti konkrtos noteikumos (sk. 4.1.16, 4.2.14, 5.3.1).

0.6.4. Dados ISBD noteikumos paredzta standartsasinjumu lietoana (piemram, izdevuma zis, sk. 2.1.2), nekonkretizjot lietojams sasinjumu formas. ie sasinjumi nav reglamentti, bet ietei cams vadties pc standartiem ISO 832, Information and Documentation Bibliographic Description 832, Information and Documentation Bibliographic Description 832and References Rules for the Abbreviation of Bibliographic Terms; ISO 31-1:1992**, Quantities and units. Part 1, Space and time, vai ldzgiem nacionlajiem standartiem.

Piemros lietotie sasinjumi (izemot 0.6.2. un 0.6.3. punktos nordtos) ir ilustratvi un nav reglamentjoi (sk. ar D pielikumu).

0.6.5. Skumburtus un akronmus ieraksta bez atstarpm, neatkargi no resurs sniegts formas.Piemri

Pel battesimo di S.A.R. Ludovico

KL Ianuarius habet dies xxxi

Secundum usum S.R.E.

Prediche del M.R.P.C.M.

No vairkiem burtiem sastvoi sasinjumi uzskatmi par atseviiem vrdiem, kas ar atstarpm atdalmi no iepriekjiem vai sekojoiem vrdiem vai skumburtiem.

Piemri

Ph. D.

Mr J.J. Rousseau

Ja divi vai vairki sasinjumi, inicils abreviatras u.tml. doti pretstatjum, tos atdala vienu no otra ar atstarpi.

Piemri

par R.F. s. d. C.

M. J.P. Rabaut

* Latvieu val.: u.c. (un citi)** is standarts atcelts un aizstts ar standartu ISO 80 000-3:2006, Quantities and units Part 3. Space and time. Tulk. piez.

30/286 ISBD 2007 LV

0.6.6. Monogrfi skajos seniespiedumos sastopamie sasinjumi

Manuskriptos oti garu un/vai biei sastopamu vrdu tradicionlie sasinjumi vai kontrakcijas saglabjamas resurs rodamaj form, vai ar, kur iespjams, rakstmi piln form. Piln forma nordma 7. zon kvadrtiekavs.

Piemri

Boetij viri celeberrimi de [con]solatio[n]e phylosophie liber : cu[m] optimo [com]me[n]to beati Thome

Dialogus beati Gregorij Pape : eiusq[ue] diaconi Petri in quattuor libros diuisus : de vita [et] miraculis patru[m] italicor[um] : [et] de eternitate a[n]imarum

Ja sasinjuma vai kontrakcijas nozme ir varbtja, aiz iespjams paplaints formas liek jautjuma zmi, piemram, amico[rum?]. Ja sasinjuma vai kontrakcijas nozme nav nosakma, aiz katra neno-sakma sasinjuma vai kontrakcijas liek jautjuma zmi kvadrtiekavs, piemram, amico[?], [?]s, vai ar sasinjumu vai kontrakciju atstj resurs sastopamaj form.

0.7. Lielo skumburtu lietoana

Rakstbs, kurs lielo skumburtu lietoana ir svarga, katras zonas pirmais vrds rakstms ar lielo skumburtu. Ar lielo skumburtu rakstmi ar dau elementu pirmie vrdi (piemram, visprgais ma-terila apzmjums, parallnosaukums, alternatvais nosaukums, daas nosaukums). Prjos gadjumos lielos skumburtus lieto atbilstoi aprakst lietots valodas pareizrakstbai (sk. 0.5)11. Ja aprakst lie-totas vairkas valodas un/vai rakstbas, katr no tm lielos skumburtus lieto atbilstoi attiecgs valodas pareizrakstbai, pat ja tas rada nekonsekvenci lielo skumburtu lietojum aprakst kopum.


Darba nosaukuma hronogramm vai Izdoanas, iespieanas, izplatanas u.tml. zon, vai dzejoa teksta akrostih skaitlisko vrtbu apzmjous burtus raksta k lielos burtus. Kataloizcijas institcijas iestarpinjumus raksta atbilstoi msdienu lietojumam.

Piemrs

Anno Vt speraMUs, pace CoronanDo [1610]

Latu valodas vrdos pdjais lielais burts I ir ligatra, kas apzm ii vai ij. To var izvrst (sk. 0.6.6) vai atstt, k ir.

Seniespiedumu burtstabiu komplektos bija tikai viens burts gan liel I, gan J iespieanai, k ar viens burts gan U, gan V iespieanai (viens un tas pats burtstabi tika lietots ma-zajiem burtiem i/j, k ar u/v; atirbas noteica lietotie burtu komplekti un grafiskie nosacjumi, nevis pareizrakstbas noteikumi, bet burtstabia divu burtu nozme saglabjs burtstabiu komplektu vairkum). Lielo U burtu ska atirt no V burta 16. gs skum; vlk 16. gs.12 ska diferenct I un J, i un j, u un v.

Pasaul kataloiztju sabiedrb pastv zinmas lielo burtu I un J, k ar U un V tran-skripcijas noteikumu atirbas. Var prrakstt gan oriinl sastopamos lielos burtus, gan, vairum gadjumu V prveido par u. Katrai kataloizcijas institcijai jizvlas viena konsekventa konvertanas metode.

11 0.5. punkt sniegtie noteikumi attiecas uz transkripcij lietoto valodu un rakstbu, k ar burtu un diakritisko zmju formu.12 Tomr konsekvence o burtu lietoan pankta tikai 19. gs. Sk. D.B. Updike, Printing types : their history, forms and use.

Cambridge : Harvard University Press, 1937, p. 22, note.

31/286ISBD 2007 LV

Piemram, ja neprraksta oriinl lietotos lielos burtus, maingos I un J, U un V, VV vai UU, kas apzm W, prraksta di:

I vai J par i vai j; U un V par u un v; VV k vv.

vai atbilstoi msdienu lietojumam, I vai J prraksta k i vai j, U vai V k u vai v; VV k w.

Ja lielo burtu nav iespjams identifict k vienu no diviem (piemram, Gotu burtus I/J vai U/V), tos raksta resurs lietotaj valod msdienu ortogrfij.

Piemri

JOHANNES k Johannes

JSAK k Isak

Atkarb no izvlts konvertanas metodes kataloizcijas institcija nodroina papildu piekuves punktus.

0.8. Piemri

ISBD standart iekautie piemri ir ilustratvi, bet ne noteicoi, izemot gadjumus, kad noteikts, ka jievro piemros sniegt forma. Piemru vairkums pamatojas uz relu resursu aprakstu.

0.9. Iespiedkdas

Neprecizittes vai kdaini raksttus vrdus prraksta resurs mintaj form. Aiz tiem var kvadrtiekavs ierakstt sic, pirms un aiz kvadrtiekavm atstjot atstarpi ( [sic] ). Alternatvi kvadrtiekavs var pievi-enot pareizo variantu, pirms t rakstot i.e. (id est) vai t ekvivalentu cit valod un/vai rakstb*. Vrdos vai skaitos trkstoos burtus vai ciparus var ierakstt vajadzgaj viet kvadrtiekavs (aj gadjum at-starpi pirms un aiz kvadrtiekavm neatstj.

Piemri

Chansons crs et interprts [sic]

The world in [d]anger

Looser [i.e. Loser] takes all

The notted [i.e. noted] history of Mother Grim

Barcelonette [i.e. Barcelonnette]

Golden Vienese [sic] waltzes

compuesto por Luis de Bricneo [i.e. Briceo]

Small busines [sic] encyclopedias

An hnmble [sic] address

To my loaing [sic] friend

Antiqvtates [i.e. Antiqvitates] Alstetenses et Palatinatvs Saxonici

vai

Antiqv[i]tates Alstetenses et Palatinatvs Saxonici

* Latvieu val.: t.i. (tas ir)

32/286 ISBD 2007 LV


Ja iespiedjs atstjis tuku vietu ar roku ierakstmam skumburtam, aprakst o burtu ier-aksta kvadrtiekavs, un iestarpinjumu paskaidro 7. (Piezmes) zon.

Piemrs

[T]he true history of recent eventsPiezme: Skumburta vietu iespiedjs atstjis tuku

Ar nodomu atstts tuks vietas datjumu vai vrdu u.tml. vlkai ierakstanai ar roku aprakst uzrda, kvadrtiekavs ierakstot terminu tuka vieta vai tamldzgu terminu, ko izvlas kataloizcijas institcija. Ar roku ieraksttos papildinjumus uzrda 7. (Piezmes) zon vai kvadrtiekavs 1. (Nosaukuma un atbildbas ziu) zon, dodot paskaidrojumu 7. (Piezmes) zon.

Piemrs

Kungrelse, Angende Ngon tilrnad Entreprenade, af tndningen och underhllandet af Stadsens enskilte Lycktor. Gifwen Stockholms Rdhaus den [tuka vieta] Junii 176[tuka vieta]

Piezme: Datjums 19 Junii 1767 aizpildts ar roku titullap un krjuma y eksemplra x pdj lappus.

vai

Kungrelse, Angende Ngon tilrnad Entreprenade, af tndningen och underhllandet af Stadsens enskilte Lycktor. Gifwen Stockholms Rdhaus den [19] Junii 176[7]

Piezme: Datjumi kvadrtiekavs krjuma y eksemplr x aizpildti ar roku.

Ja ir zinmi eksemplri ar izlabotu iespiedkdu, un abi varianti tiek aprakstti vien ap-rakst, par apraksta pamatu em izlaboto eksemplru. Zias par iespiedkdu sniedz 7. (Piezmes) zon.

Piemri

Den sluga och frstndiga gubben, som lrer de ofrfarna bde i stderna och p landet, at igenom hwarjehanda hus-curer, hela och bota mngfaldiga sjukdomar, s wl hos mnniskor som fnad; jmte mycket annat, som kan tjena til frmon och nytta i tskilliga hushlls-stycken.

Piezme: Varicij ir iespiedkda nosaukum: sjukdo-/domar

. Stockholm : gedruckt bey Henr. C. Merckell, knigl. Buchdr. im Grosz-Frstenthum Finland., Anno 1721.

Piezme: Izdevuma zias emtas no izdoanas zim. Varicij ir iespiedkda izdoanas zis: Stocholm.

Otrdi apgrieztus burtus prraksta pareizi un sniedz paskaidrojou piezmi.

Piemrs

virtue Piezme: Vrd virtue rapgriezts otrdi

Turpinjumresursi

Neprecizittes vai kdaini raksttus vrdus pamatnosaukum neprraksta resurs mintaj form (sk. 1.1.5.1).

33/286ISBD 2007 LV

0.10. Simboli u.tml.

Simbolus vai citas rakstzmes, ko nevar reproduct ar pieejamiem ldzekiem (parasti ts ir rakstzmes, kas nav ne cipari, ne burti), aizstj ar to aprakstu vai ekvivalentu burtu vai vrdu form. Aizstjumu liek kvadrtiekavs. Pievieno paskaidrojou piezmi, ja tas var bt svargi kataloga lietotjiem.

Piemri

/ by [E.B.C.]Piezme: Autora inicii attloti nou veid.

I [love] ParisPiezme: Vrds love nosaukum attlots ar sirds simbolu.

Splinters, historical, sacred and profane, partly from off that standard [oak], our blessed constitution

Piezme: Vrds oak attlots ar koka ksilogrfi ju.

[3. izd.]Piezme: Izdevuma zias attlotas ar trim zvaigzntm.

0.11. Defekti


ISBD standart apskatts tdu bibliotkas materilu eksemplru apraksts, kas pieejami to izdotaj veid, bet nav sniegti noteikumi, k rkoties gadjumos, kad nav pieejams pilns eksemplrs vai kad jkataloiz eksemplrs ar defektu bez pilna eksemplra bibliogrfisk ieraksta.

Pirmaj mintaj gadjum datubzu (manuli vai ar datoru sagatavotu) veidotjiem un lietotjiem jem vr, ka apraksts, kur uzrdtas iespieanas proces radus izmaias, veltjumi, prdruktas lapas u.tml., var neattiekties uz visiem izdevuma eksemplriem.

Otraj mintaj gadjum pirmkrt jmekl pilnais eksemplrs. Defektus, k ar citas neparastas iezmes japraksta 7. (Piezmes) zon. Ja pilnais eksemplrs nav pieejams, kataloiztjs kvadrtiekavs pievieno zias, kas gtas loisks dedukcijas ce no nosau-kuma vai atbildbas zim, pievienojot paskaidrojou piezmi.

Alternatvas iespjas uzrda aiz saika vai. Ja das zias nav iespjams sniegt, izlaidu-mu norda ar izlaiduma zmi un paskaidrojou piezmi. Ja pilna eksemplra apjomu ne-var noteikt, defektv eksemplra apjomu uzrda atbilstoi 5.1.4.1.5. punkt sniegtajiem noteikumiem.

35/286ISBD 2007 LV

E L E M E N T U S P E C I F I K C I J A

1. NOSAUKUMA UN ATBILDBAS ZIU ZONA

Ievadpiezmes

Nosaukuma un atbildbas ziu zon ietverti noteikumi, kas attiecas uz visprgo materila apzmjumu, parallnosaukumu un citm nosaukumzim. Skkas zias sniegtas s zonas katra elementa skum.

Saturs

1.1. Pamatnosaukums1.2. Visprgais materila apzmjums1.3. Parallnosaukums1.4. Citas nosaukumzias1.5. Atbildbas zias

Ieteicams daltjzmes

A. Visprgo materila apzmjumu liek kvadrtiekavs, pirms pirms kvadrtiekavas un aiz otrs kvadrtiekavas atstj atstarpi ( [ ] ).

B. Katru parallnosaukumu vai citas parallzias ievada atstarpe, vienldzbas zme, atstarpe ( = ).

C. Katras citas nosaukumzias ievada atstarpe, kols, atstarpe ( : ), ja vien resurs otro vai nkamo ziu vienbu ar iepriekjo nesaista vrds vai vrdkopa.

D. Pirms atbildbas zias aiz nosaukuma ievada atstarpe, slpsvtra, atstarpe ( / ).

E. Katras nkams atbildbas zias ievada atstarpe, semikols, atstarpe ( ; ), ja vien abas zias resurs ne-vei do vienu vrdkopu.

F. Dadu autoru, komponistu, mkslinieku u.tml. resurs iekautus atsevius darbus atdala ar punktu un atstarpi (. ).

G. Viena autora, komponista, mkslinieka u.tml. resurs iekautus atsevius darbus atdala ar atstarpi, semikolu, atstarpi ( ; ).

H. Ja resursam ir kopnosaukums un pakrtotais nosaukums, katru pakrtot nosaukuma apzmjumu, ja tds ir, vai katru kopnosaukumam sekojoo pakrtoto nosaukumu ievada punkts, atstarpe (. ).

I. Katru pakrtoto nosaukumu, kas seko aiz pakrtot nosaukuma apzmjuma, ievada komats, atstarpe (, ).

J. Pakrtot nosaukuma apzmjumu vai pakrtoto nosaukumu, kas seko citm nosaukumzim vai at-bildbas zim, ievada punkts, atstarpe (. ).

36/286 ISBD 2007 LV

Piemri

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums]

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] : citas nosaukumzias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] = Parallnosaukums

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] = Parallnosaukums : citas nosaukumzias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] : citas nosaukumzias = Parallnosaukums : paralls citas nosaukumzias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] : citas nosaukumzias = paralls citas nosaukumzias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] / atbildbas zias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] = Parallnosaukums / atbildbas zias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] = Parallnosaukums = Parallnosaukums / atbildbas zias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] : citas nosaukumzias : citas nosaukumzias / atbildbas zias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] / atbildbas zias = paralls atbildbas zias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] / atbildbas zias = Parallnosaukums / paralls atbildbas zias

Pamatnosaukums [visprgais materila apzmjums] / atbildbas zias ; otrs atbildbas zias ; tres atbildbas zias

Nosaukums [visprgais materila apzmjums] / atbildbas zias. Nosaukums / atbildbas zias

Nosaukums [visprgais materila apzmjums] ; Nosaukums / atbildbas zias

Nosaukums [visprgais materila apzmjums] : citas nosaukumzias ; Nosaukums : citas nosaukumzias / atbildbas zias

Nosaukums [visprgais materila apzmjums] = Parallnosaukums; Nosaukums = Parallnosaukums / atbildbas zias

Kopnosaukums. Pakrtotais nosaukums [visprgais materila apzmjums]

Kopnosaukums. Pakrtot nosaukuma apzmjums, Pakrtotais nosaukums [visprgais materila apzmjums]

Kopnosaukums. Pakrtot nosaukuma apzmjums [visprgais materila apzmjums]

Kopnosaukums. Pakrtotais nosaukums [visprgais materila apzmjums] = Parallais kopnosaukums. Parallais pakrtotais nosaukums

Kopnosaukums. Pakrtotais nosaukums [visprgais materila apzmjums] / atbildbas zias

Kopnosaukums : citas nosaukumzias. Pakrtotais nosaukums [visprgais materila apzmjums] : citas nosaukumzias

Kopnosaukums /atbildbas zias. Pakrtotais nosaukums [visprgais materila apzmjums] : citas nosaukumzias / atbildbas zias = Parallais kopnosaukums / paralls atbildbas zias. Parallais pakrtotais nosaukums : paralls citas nosaukumzias / paralls atbildbas zias

37/286ISBD 2007 LV

Noteiktie ziu avoti

Resurs, bet ne noteiktaj ziu avot gts zias sniedz 1. zon kvadrtiekavs vai uzrda 7. (Piezmes) zon. Atsevios punktos (piemram, 1.1.3.3, 1.1.4.3) noteikti ierobeojumi resurs rodamo ziu snieganai 1. zon.

Iespiestie tekstulie resursiIespiests notis

Titullapa vai titullapas aizstjjs.

Iespiestie kartogrfi skie resursiMultimedilie resursi, skau ieraksti, videoieraksti, nekustgie un kustgie attli

Pats resurss, ietvere, papildmaterils.

Elektroniskie resursi

Pats resurss, pavaddokumentcija, cits papildmaterils, ietvere.

Resursi, kuros ietverti dadi darbi

Monogrfijas

Ja nav visam resursam kopga noteikt ziu avota, bet katram resurs ietvertajam dar-bam ir savs noteiktais ziu avots, dadie ziu avoti, ieskaitot avotus tte-bche izde-vumiem, kas satur dadus darbus, uzskatmi par vienu ziu avotu.

Turpinjumresursi

Ja resurs ietverti vairki darbi un katram no tiem ir savs noteiktais ziu avots un nu-mercija, katram no tiem veido atseviu aprakstu, 7. zon sniedz atseviajiem aprak-stiem atbilstou skaidrojumu.

Vairkdau monogrfiskie resursi

Ja nav visam resursam kopga noteikt ziu avota, bet katrai resursa daai ir savs noteik-tais ziu avots, par noteikto ziu avotu izvlas pirmo pieejamo dau.

Visi resursu veidi

rpus resursa gtas zias var sniegt 7. zon.

39/286ISBD 2007 LV

1.1. Pamatnosaukums

Ievadpiezmes

Pamatnosaukums ir resursa nosaukums Nosaukuma un atbildbas ziu zonai noteiktaj ziu avot mi-ntaj form. Tas ietver alternatvos nosaukumus un saikli, kas alternatvo nosaukumu saista ar pamatno-saukuma pirmo dau.

Pamatnosaukums var ietvert kopnosaukumu un pakrtoto nosaukumu, ja daas, pielikuma u.tml. nosau-kums vai apzmjums ir nepietiekams resursa identificanai bez kopnosaukuma vai galven resursa no-saukuma.

Pamatnosaukum neietilpst parallnosaukums(i) (sk. 1.3) vai citas nosaukumzias (sk. 1.4).

Resursi bez kopnosaukuma uzskatmi par resursiem bez pamatnosaukuma (par du resursu aprakstu sk. 1.1.4.4).

Par pamatnosaukuma izvli gadjumos, kad nosaukums ir vairks valods un/vai rakstbs (vien vai vairkos avotos) sk. 1.1.4.1, 1.1.4.2.

Resursa (izemot elektroniskos resursus) pamatnosaukuma avotu uzrda 7. zon (sk. 7.1.1.2), ja (a) tas ir titullapas aizstjjs iespiestiem tekstuliem resursiem vai (b) kartogrfiskajiem resursiem, audiovizulajiem resursiem, skau ierakstiem, videoierakstiem, nekustgajiem un kustgajiem attliem tas emts no cita, nevis ieteicam ziu avota.

Elektroniskajiem resursiem pam

isbd starptautiskais standartizētais bibliogrāfiskais … isbd 2007 — lv principi galvenais isbd...

Documents

Nasionalisme (ISBD)

isbd mid.docx

027.022(497.11):025.2(082.824) fileстандардима isbd(m), isbd(cr), isbd(cp), isbd(nbМ). Уз сваки опис стоји id број у НИБИС-у и сигнатура,

Labklājības ministrija · Web view4.6.Pasūtītājs apņemas ievērot valstu robežšķērsošanas noteikumus, tai skaitā noteikumus par pases derīguma termiņu pirms un pēc

Pengantar ISBD

Usersite-427091.mozfiles.com/files/427091/ikn2019.pdfsatiksmes noteikumus un drošïbas noteikumus, un pusdienot mäjäs, ja ir vecäku atlauja.. I 4. klašu skolëni labvëlïgos

ISBD makalah

ISBD Starptautiskais standartizētais bibliogrāfiskais aprakstsdom.lndb.lv/data/obj/file/162612.pdf · ISBD 2007 — LV 5/286 Ievads Starptautiskais standartizētais bibliogrāfiskais

Pengantar ISBD: ISBD dalam Perspektif Pendidikan Umum ... · PDF filePengantar ISBD: ISBD dalam Perspektif Pendidikan ... untuk kasus di Amerika, McConnel (1960) ... Makalah yang disampaikan

ISBD GLOBALISASI

makalah ISBD

Full ISBD Examples - window.edu.ruwindow.edu.ru/resource/706/64706/files/n091102a.pdfDescription (ISBD) Compiled by the ISBD Examples Study Group Approved by the ISBD Review Group

ISBD PRESENTASI

bahan isbd

Isbd Repair

ISBD GENDER

ISBD Indralaya

angga ISBD

TUGAS ISBD

ISBD: elemento N. Definizione isbd- RDA:elemento N ...€¦ · ISBD: elemento N. Definizione isbd-rda RDA:elemento N. Definizione rda-reicat REICAT:elemento N. Definizione reicat-isbd

isbd ppt.pptx

isbd kelompok

Peradaban ISBD

staff.uny.ac.idstaff.uny.ac.id/sites/default/files/pendidikan/aprilia-tina-lidyasari-mpd/genap-2013... · ISBD ISBD ISBD Pendidikan Kewarganegaraan Pendidikan Kewarganegaraan ISBD