Kā uzrakstīt izcilu diplomdarbu? (bijušā LU EVF studenta pārdomas

par mūžīgu jautājumu)

Oļegs Krasnopjorovs galvenais ekonomists,

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvalde LU EVF, 01.10.2014.

Plāns

• 1. Tēmas izvēle

• 2. Laika plānošana

• 3. Literatūras izvēle

• 4. Teorētiskā daļa

• 5. Praktiskā daļa

• 6. Zinātniskā vadītāja izvēle

1. Tēmas izvēle • Kas šobrīd ir “aktuālāk” – fiskālā politika vai monetārā politika?

nekustamais īpašums vai reālais valūtas kurss? • “Tēmas aktualitātes pamatojums”: vai diplomdarbam jāizvēlas

“aktuālu” tēmu? • Nē. Izvēlētai tēmai jāpierāda aktualitāti (tas darāms ļoti vienkārši

pētījuma beigās, kad iegūti labi rezultāti).

• Diplomdarbam ir jāparāda Jūsu stiprās puses. Tēmu jāizvēlas atbilstoši šim nosacījumam.

• Kādu tēmu izvēlēties? Tēmu, kurā Jums: – ir unikālas priekšzināšanas (darba pieredze; ~bakalaura darba tēma; lietišķā

interese); – ir pieejams unikāls datu avots (nepublicētie mikro dati; vai labi zināt

publicēto makro datu specifiku un atrašanās vietu); – ir interesanta (nav iespējams izgudrot neko jaunu, mocīšot sevi ar garlaicīgu

darbu, mēģinot “izspiest” no sevis 80 lpp…).

• Latvijas Bankas konkurss: – nav domāts pētījumu “outsourcing”; – konkursa mērķis – dot iespēju studentiem pierādīt sevi; – tēmu saraksts tikai rekomendējošs (pavadvēstulē ir jāpaskaidro Jūsu

tēmas atbilstību konkursa nolikumam; piem. 1. vieta 2014. gadā “Evaluation of the Transmission of the Euro Area, Japan and US Monetary Shocks to the Baltic States”);

– Iepriekšējā gada tēmas (šogad ~15. okt. būs līdzīgas).

2. Laika plānošana

• Mērķis: “Ir jāuzraksta kaut ko uz 80 lpp.”

• Ievads un definīcijas: 20 lpp; • Teorija no mācību grāmatām: 25 lpp; • Procentu analīze, descriptive statistics attēli: 25 lpp;

• Secinājumi, literatūras saraksts: 5 lpp.

• Vēl jāaizpilda 5 lapas, nu labi, iekļaušu kādu vienādojumu (neko sarežģītu nevajag, jo tāpat 5 lapās tam nepietiks vietas).

• => Nekas labs nesanāca tāpēc, ka mērķis definēts nepareizi.

• Īsts mērķis “Man ir tikai 80 lpp. lai sevi pierādītu. Citu šādu 80 lapu vairs nekad nebūs.”

• Teorijās sadaļā uzreiz sākam ar pētāmo modeli (angļu pētnieciskās literatūras apskats) – no 1. lapas;

• => Mācību grāmatas pārrakstīšanai vienkārši nepietiks vietas;

• Praktiskajā sadaļā analizējam savus modelēšanas rezultātus un salīdzinām ar zinātniskās literatūras atzinumiem;

• => Procentu analīzei nepietiks vietas; descriptive statistics grafiki – var, bet ļoti īsi.

• Rakstam 120 lpp., pēc tam koncentrējam savas gaišas domas 80 lapās, īsinām / izdzēšam vājas vietas.

• Labu diplomdarbu nav iespējams “no nulles” uzrakstīt 4 mēnešu laikā;

• Diplomdarbu jāsāk rakstīt vismaz iepriekšējā gada oktobrī => 8 mēneši;

• Diplomdarbu nedrīkst rakstīt “uz aizstāvēšanas datumu”, tas jābūt pilnībā gatavs aprīļa beigās (maijā: kritiskā vērtēšana, uzlabošana, metožu klāsta papildināšana);

• Praktiskus modelēšanas rezultātus jāiegūst vienlaikus ar teorētiskās daļas tapšanu (citādi atklāsies, ka Latvijā “nav datu”, “modelis nestrādā”, “nekas nesanāk” utml.)

3. Literatūras izvēle • Diplomdarbā students izmanto savas smadzenes lai transformētu izcilu

literatūru izcilā pētījumā (teorijas daļa: līdz šim veikto pētījumu kritiskā analīze; praktiskā daļa: metožu empīrisks pielietojums - modelēšana).

• Ja izmantotā literatūra nav izcila, izcils pētījums nesanāks vienalga cik spējīgs ir diplomdarba autors.

• Nepieciešamā literatūra: vairāki desmiti jaunu starptautiski atzītu pētījumu, kas publicēti angļu valodā;

• Nevar balstīt literatūras sarakstu uz (šie materiāli var būt tikai izņēmuma kārtā): – mācību grāmatām (it īpaši Latvijā izdotām ievadlīmeņa); – studiju kursu materiāliem; – veciem pētījumiem / diplomdarbiem (tagad to visu var izdarīt labāk); – likumiem, avīžu publikācijām utt.

Ievadlīmeņa mācību grāmatas nedod iespēju uzrakstīt izcilu diplomdarbu vienalga cik spējīgs ir darba autors

• Tālāk seko “Likumi”, “Statistisko datu avoti”, “Internetā publicētie materiāli” … • Neviens jauns pētījums angļu valodā šajā bakalaura darbā netika izmantots.

Skaidrs, ka šajā maģistra darbā būs tikai aritmētiskie aprēķini, kas nedos iespēju autoram parādīt savu potenciālu.

Citādi ar šādu literatūras sarakstu nevarēja būt, vienalga cik spējīgs ir darba autors.

Nav citas iespējas uzrakstīt labu diplomdarbu, kā saprast ko līdz

šim veica ārvalstu pētnieki;

Teorijas sadaļa šajā bakalaura darbā veidota no >100

pētījumiem angļu valodā: dziļa analīze, nevis vienkārši

pieminēšana.

Protams, izcilās literatūras izmantošana vēl negarantē izcilu

diplomdarbu (tas ir nepieciešamais, bet ne

pietiekamais nosacījums).

4. Teorētiskā daļa

• Jāraksta nevis par katru pētījumu jaunajā rindkopā, bet paturot prātā visus 20-40-80 pētījumus, kritiski pretstatīt tos katrā rindkopā: Metodes – Dati – Rezultāti.

• "Normatīvo dokumentu analīze, monogrāfiskā metode, vispārināšanas un salīdzināšanas metodes“ - nav pētījums mūsdienu izpratnē;

• Nevar pārrakstīt veselas rindkopas, katram teikumam jāatspoguļo diplomdarba autora intelekts (=> diplomdarba autoram ir jāizmanto katru teikumu lai parādītu savu intelektu);

• Jāizvairās no pseidozinātniskuma: jāraksta skaidri un viegli uztveramā valodā.

Autora potenciāls redzams jau 1. lapaspusē.

No 1. lapas sākam ar pētāmiem modeļiem (angļu pētnieciskās literatūras kritisks apskats).

Protams, ka šādu 1. lapu nevar uzrakstīt kad vēl nekas nav gatavs.

=> Visas diplomdarba nodaļas tiek vairākkārt pārrakstītas darbā gaitā, tos uzlabojot, it īpaši tas attiecas uz darba sākumu.

Hipotēze

Alternatīvs viedoklis

Teorijas attīstība…

Kāds ir autora ieguldījums, pienesums zinātnei? Nulle. Autora potenciāls nav novērtējams…

Ievadteikumi, bez kuriem var iztikt.

Definīciju pārrakstīšana.

Jādiskutē par modelēšanu, nevis par definīcijām.

Literatūras apskats – nekritisks.

Pēc būtības visas inflācijas definīcijas ir līdzīgas, atšķiras tikai vārdojums. Vārdojuma atšķirībām nav nekādas nozīmes “inflācijas politikā”.

Kas ir “ūdens”, “lieka teorija” diplomdarbos? Ievadlīmeņa teorija (visiem zināma), primitīvi (nekritiski) pasniegta

Tāds pats… Diplomdarbos nedrīkst nekritiski aprakstīt vispārzināmas teorijas mācību grāmatu stilā

Kāds ir normatīvo dokumentu “analīzes” pienesums zinātnei? Nulle. Turklāt analīzes šeit nav, regulu

pārrakstīšana diplomdarbos ir pilnīgi lieka

Pseidozinātniskuma piemērs: pastāv lielas bažas vai autors pats sapratis to ko uzrakstīja

• Būtība ir elementāra (ja es to sapratu pareizi): “izglītības sociālais ieguvums ņem vērā līdzdalības līmeņa atšķirības iedzīvotājiem ar dažādu izglītību, savukārt privātais ieguvums to neņem vērā”.

• Tad tieši šādi ir arī jāraksta.

• Skaidrā valodā, koncentrēti un korekti, nav neviena lieka vārda.

Bakalaura darbs rakstīts skaidrā valodā, profesionāli un korekti, bez liekvārdības.

• Sacensties formulu blīvumā nevajag;

• Dziļu domu ekonomikā šeit nav.

5. Praktiskā daļa • “Metodiskie norādījumi” nosaka apjomu un noformējumu, bet diemžēl ne darba kvalitātes standartus.

• Tomēr cik vērtīga / nepieciešama ir mācību grāmatu parakstīšana / tulkošana uz 100 lpp.? Pat ja cietā apvalkā ar zelta burtiem – tam nav zinātniskā pienesuma;

• Tāpat komatu lietošanas pareizība literatūras sarakstā neko nepasaka par diplomdarba autora intelektu;

• Galvenais – analīzes loģika un dziļums;

• “Procentu analīze” nav pētījums; • Korelācijas aprēķins – nav pētījums; • Skaisti attēli – nav pētījums (briesmīgs formatējums var nedaudz pasliktināt darba

vērtējumu, bet izcils noformējums darba kvalitāti neuzlabos); • Secinājumiem jābūt loģiskiem!

“Procentu analīze” – nav praktiskā daļa. Pienesums zinātnei – nulle. Rēķināt procentus māk visi, autores potenciāls nav novērtējams…

Visiem zināmu datu atspoguļošana tabulās, attēlos utt. neko nepasaka par procesa būtību un ietekmējošiem faktoriem.

Darba samaksa => Migrācija tikai autores hipotēze, nav pierādīta.

Alga ↑ => Nodarbinātība ↑? Tas nav pierādīts.

Bezjēdzīga procentu pārliešana no vienas krūzes uz citu…

Tā pati “procentu analīze” zinātnesveidīgā apvalkā. Pienesums zinātnei – nulle.

Korelācijas analīze – nav pētījums (un nav paskaidrota korelācijas novērtēšanas jēga šajā gadījumā) => Pienesums zinātnei – nulle.

Korelācijas koeficienta “analīze” ļauj noteikt tikai to vai rādītāju dinamika ir līdzīga.

Korelācija vēl nenozīmē cēlonību: tas, ka divi rādītāji mainās vienā virzienā, vēl neliecina par to, ka viens rādītājs ir otrā cēlonis, jau nerunājot par to, ka tas var nebūt vienīgais cēlonis.

Ir nepieciešams viennozīmīgs teorētiskais pamatojums par cēloņu-seku sakarību starp mainīgajiem un/vai šīs sakarības empīriskā pārbaude.

Loģikas trūkums

• Īpatsvaru maiņa pati par sevi ir izmaiņas nodarbinātības struktūrā. • => Parādība nevar izskaidrot pati sevi;

• Bez komentāriem…

• Manuprāt, viena un tā pati doma atkārtojas divas reizes (tekstu var būtiski īsināt); • Turklāt, nav skaidrs vai autors izmantos IKP uz vienu strādājošo vai tomēr IKP uz

vienu iedzīvotāju: starp diviem teikumiem ir pretruna.

• 1 no 10 rezultātu tabulām;

• Bakalaura darba rezultāti tiek analizēti tekstā un salīdzināti ar zinātniskās literatūras atziņām.

Profesionālā zinātniskā diskusija, modelēšanas rezultāti interpretēti piesardzīgi (korekti), salīdzināti ar iepriekšējo pētījumu rezultātiem.

• 1 no 30 rezultātu lapām bakalaura darbā.

• Galvenie rezultāti tiek analizēti tekstā, salīdzināti ar zinātniskās literatūras atzinumiem.

Kāpēc plaģiāts ekonomikā nav aktuāls?

• Ko tieši var norakstīt no “referātu datubāzēm” internetā? • Kaut ko, kas ir ļoti sliktās kvalitātes:

– Mācību grāmatu teoriju utt.; – Procentu “analīzi”; – Normatīvo dokumentu “analīzi” (pārrakstīšanu?); Bet to nevienam bezmaksas nevajag, jo tas nav pētījums (ja kaut kur šādus darbus

“veiksmīgi aizstāv”, tas liecina tikai par izglītības kvalitāti).

• Labu ekonometrisku pētījumu “referātu datubāzēs” nav jo tas nav komerciāli izdevīgi: – Augstas robežizmaksas: augstas izgatavošanas izmaksas (laikietilpīgs darbs, augsta

stundu alga attiecīgam speciālistam); – Zemi robežieņēmumi: bieži mainās dati, un vecs modelis ar jauniem datiem “neiet”; – Ekonometriskā modeļa autorību diplomdarba aizstāvēšanā var noteikt 1 minūtes laikā.

Priekš kam diplomdarbā vajadzīgas ekonometriskās metodes?

• Latvijas Bankai nepatīk ekonomikas filozofija? – Ļoti patīk, ja tā ir pamatota, pierādīta, nav loģikas kļūdu, nav pseidozinātnisku teikumu.

• Lai palielinātu diplomdarba sarežģītumu? – Nē, sacensties formulu blīvumā nevajag.

• Ekonometrisko metožu izmantošana nav pašmērķis, bet salīdzinot ar “procentu analīzi”, tas ļauj diplomdarba autoram: 1) pētīt procesus dziļāk, ticamāk, inovatīvāk;

2) iegūt praksei (ekonomikas politikai) noderīgākus secinājumus;

3) pierādīt sevi, parādīt savu intelektuālo potenciālu.

6. Zinātniskā vadītāja izvēle

• Izvēle ir būtiska, nedrīkst atstāt uz pašplūsmu;

• Vadītājam jāredz Jūsu ambīcijas uzrakstīt izcilu diplomdarbu, citādi viņam nebūs motivācijas palīdzēt;

"Izvairieties no tiem, kas mēģina iedragāt jūsu ticību sevī.

Patiešām dižens cilvēks, gluži otrādi, modinās sajūtu, ka arī jūs varat kļūt dižens."

Marks Tvens

Informācija par Latvijas Bankas konkursu

• 2014. gada konkursa godalgotie darbi: • http://www.makroekonomika.lv/2014-gada-konkursa-godalgotie-darbi

• O.Krasnopjorovs. Caur ērkšķiem uz zvaigznēm. Atskaņas no Latvijas Bankas studentu darbu konkursa – 2014. http://www.makroekonomika.lv/caur-erkskiem-uz-zvaigznem-atskanas-no-latvijas-bankas-studentu-darbu-konkursa-2014

• O.Krasnopjorovs. Latvijas Bankas studentu diplomdarbu konkurss – 2013. http://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-studentu-diplomdarbu-konkurss-2013