Neverbālā un verbālā komunikācija

RĪGA

2013. gada 3. oktobris

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija Studiju kursa "Lietišķā komunikācija un etiķete“ studentes

Vārds Uzvārds

Prezentācija par tēmu

Ievads

• 60%-80% informācijas daļa sarunā tiek nodota neverbālā veidā

• verbālā komunikācija ir pakļauta cilvēka apziņai• neverbālā komunikācija notiek neapzināti (psihes

neapzinātie procesi• ar neverbālo komunikāciju cilvēks izpauž savu

attieksmi.

Neverbālā komunikācija• sazināšanās bez vārdiem• acu skatiens, mīmika, žesti, pozas, mīmika, balss• neverbālā komunikācija ir nozīmīgāka, jo cilvēks

nespēj to kontrolēt.• neverbālajā komunikācijā ir mazāk apziņas radītu,

mākslīgu, nepatiesu, stereotipisku elementu• neverbāla komunikācija ir mūsu patiesās būtības

izpausme

ŽestiŽesti ir plašākā un visspilgtākā neverbālā

saskarsmes daļa

• simboliskie žesti - var aizstāt atsevišķus vārdus vai frāzes 

• ritmiskie un emocionālie žesti - izsaka runātāja emocijas, norāda uz satraukumu vai dusmām, liecina par sajūtu intensitāti

Žesti

• aprakstošie jeb apzīmējošie un norādošie žesti -akcentē verbālo (vārdos izteikto) informāciju 

• neapzinātie žesti - cilvēks cenšas pielāgoties viņu satraucošai situācijai, atbrīvoties no iekšējās spriedzes.

Pozas Atvērta poza

• Raksturīgākās pazīmes:– stāja brīva, atraisīta– kājas un rokas nesakrustotas – “atvērtas “plaukstu iekšpuses un ievainojamākās ķermeņa

daļas – krūtis, vēders, kakls– sēžot kājas izstieptas uz priekšu, rokas virs galda.

• šī poza pauž uzticēšanos, piekrišanu, labvēlību.

Slēgtā poza

• Raksturīgākās pazīmes– cilvēks cenšas aizsegt ķermeņa augšdaļu. – rokas parasti ir sakrustotas uz krūtīm, nereti sakrustotas ir

arī kājas– sakrampēti pirksti klēpī vai aiz muguras– ķermeņa atliekšana atpakaļ

• pauž neuzticību, pašaizsargāšanos,

noraidījums, vai pat baiļu un

nedrošības izpausme

Mīmika

• Mīmika ir savstarpējs partneru emocionālā stāvokļa izpausmes paņēmiens

• cilvēks var maskēt savu īsto emocionālo stāvokli ar sejas izteiksmi, zinot mīmikas atbilstību konkrētam emocijām

Mīmika• Sejas kreisā un labā puse var atspoguļot cilvēka

emocijas atšķirīgi: – Smadzeņu kreisā puslode kontrolē runu un

intelektuālo darbību – bet labā – sensoro darbību

• Negatīvās emocijas parasti spilgtāk redzamas sejas kreisajā pusē. Sevišķi ekspresīvas ir uzacis un lūpas.

Verbāla komunikācija

• vārdiska (mutiska vai rakstiska) sazināšanās, kas ietver sevī prasmi runāt, klausīties, rakstīt un lasīt.

• verbālā informācija tiek nodota tikai

apzinātā veidā• verbālā saskarsme ietver sevī divas prasmes:

– prasmi klausīties– prasmi runāt.

• verbālajā saskarsmē izmanto nerefleksīvo un refleksīvo klausīšanos

Nerefleksīvā klausīšanās

• nozīmē, spēju uzmanīgi ieklausīties, neiejaucoties sarunu biedra monologā

• parasti izmanto tikai tādos gadījumos, kad partneris ir emocionāli nelīdzsvarots vai atrodas dziļa pārdzīvojuma varā

Refleksīvā klausīšanās• nozīmē, aktīvu līdzdalību sarunā, izmantojot pēc

iespējas vairāk atklāto jautājumu • verbāli parāda savu interesi par partnera teikto.

Deviņi likumi veiksmīgai verbālai komunikācijai

1. Gari teikumi apgrūtina to izpratni, jo ir sarežģīti.

2. Īsie teikumi (8-15 vārdi), sastāv no pabeigtām domām. Tie ir pārskatāmāki un labi saprotami.

3. Balss ir visspēcīgākais pārliecināšanas instruments.

4. Pauzes pārtrauc runas „plūdus”. Tās pilda arī psiholoģiskas funkcijas: pastiprina uzmanību, nomierina, uzsver teikto.

5. Vārdu krājuma apjoms un kvalitāte pastiprina ietekmi uz sarunas biedru.

Deviņi likumi veiksmīgai verbālai komunikācijai

6. Runājot rekomendē biežāk izmantot darbības vārdus nevis lietvārdus.

7. Darbības vārds kļūst „dzīvāks”, ja savos izteicienos izmanto to aktīvo formu, nevis pasīvo.

8. Teikumiem ir jābūt personalizētiem un skaidri saprotamiem.

9. Nopietna problēma rodas tad, kad sarunas biedrs ne līdz galam vai nepareizi saprot tavus vārdus vai izteicienus.

Nobeigumā„Runa ir viena no pārsteidzošākajām un

cilvēcīgākajam spējām. Mēs esam pieraduši izmantot šo māku, tāpēc nemanām cik ļoti tā ir pilnīga, sarežģīta un noslēpumaina. Cilvēkam rodas doma, lai to nodotu citam mēs izmantojam vārdus. Vai nav pārsteidzoši tas, ka akustiskais vilnis kuru rada cilvēka balss, nes sevī visas viņa domu un jūtu nokrāsas. Balss sasniedz cita cilvēka dzirdi un visas tavas domas un jūtas top pieejamas šim cilvēkam, viņš sāk apzināties to jēgu un nozīmi” /M. Monteņs/

Izmantotā literatūra

1. Omārova S. “Cilvēks runā ar cilvēku “, SIA “Kamene “, 1994. gads, 110lpp.

2. http://medkursi.lv/

3. Конецкая В.П. (1997) Социология коммуникации. 164. с.

Jautājumi?

Paldies par uzmanību!