gaisma un folklora. kā folklora kļuva par vērtību

Download Gaisma un folklora. Kā folklora kļuva par vērtību

Post on 17-Jul-2015

417 views

Category:

Education

7 download

Embed Size (px)

TRANSCRIPT

  • Gaismas gads

    9 460 730 472 580 800 m 9,461012 km

  • Kas ir folklora?Kd t iet saistma ar senatni?Cik sti sena t ir?Cik sens ir folkloras jdziens?Vai t ir vrtba vai pagtnes palieka?

  • Henrijs Borns (Henry Bourne 1696-1733)Antiquitates vulgares..

  • Deimss Makfrsons (James MacPherson, 1736-1796)

    juristsskolotjsdzejniekspolitiisfolkloras vcjstulkotjskrpnieks?

    1761. gad vi publicja pirmo, k pats apgalvoja, tulkojumu no gu valod rakstta 3.gadsimta manuskripta, kas 1765. gad tika apvienots ar vl citiem fragmentiem un ieguva kopnosaukumu Osina darbi (The Works of Ossian)

  • Deimss Makfrsons

    1760 Fragments of Ancient Poetry collected in the Highlands of Scotland1761 Fingal, an Ancient Epic Poem in Six Books, together with Several Other Poems composed by Ossian, the Son of Fingal, translated from the Gaelic Language1763 Temora: An ancient epic poem1765 The Works of Ossian

  • Cientji:Tomass Defersons (13.04.1743 4.07.1826) un Napoleons Bonaparts (1769-1821) pastvgi nsjis ldzi tulkojumu, pastjis Engram (Jean Auguste Dominique Ingres) gleznu Osina sapnis

    IespaidojuiesValters Skots, Johans Volfgangs fon Gte (Jaun Vertera cieanas satur Makfrsona darba fragmentu tulkojumu; 1774).

    Gtes ldzgaitnieks Johans Gotfrds Herders sarakstjis eseju Izvilkumi no sarakstes par Osinu un seno tautu dziesmm (Auszug aus einem Briefwechsel ber Ossian und die Lieder alter Vlker; 1773).

  • Semjuels Donsons (Samuel Johnson, 18.09.1709 13.12.1784)

    Leksikogrfs, dzejnieks, kritiis, rakstnieks.

    Doktors Donsons

  • Semjuels Donsons pret to asi iebilda,jo eltiem treaj gadsimt nevarja bt du manuskriptu.

    Ja aj zi viam bija neapaubma taisnba, iespjams, ka kda nozme tomr bija ar angu un skotu attiecbm.

  • Doktors Donsons par Osinu

    ...nav autentisks un dzejas zi nevrtgs......tr krpana......Makfrsons ir lielbas maiss, melis un krpnieks, ie dzejoi ir viltojums..."Bet Doktor Donson, vai tiem domjat, ka jebkur msdiens var sarakstt du dzeju?" - "J. Daudzi vri. Daudzas sievas. Un daudzi brni." ...Osins ir vissmagkais krpanas gadjums, ar kdu pasaule jebkad apgrtinta......prk gar, lai to paturtu atmi necivilizta tauta, kurai nav rakstbas......treaj gadsimt gu valod nav nekdu rakstu, du manuskriptu nevar bt...

  • 1707. Anglijas un Skotijas parlamentr nija. Skotijas parlaments faktiski tiek atlaists.

    1745. - Jaukais princis rlijs (Bonnie prince Charlie, Charles Edward Louis John Casimir Sylvester Severino Maria Stuart) neveiksmgi mina ar varu ieemt Anglijas troni, izmantojot skotu atbalstu. Skotija piedzvo izirou militru sakvi Kalodenas kauj (1746.)

    Makfrsons apgalvo, ka ir atradis skotu eposu.

    Dr. Donsons iebilst, nordot, ka tas veidots no citu materilu motviem, td pieprasa manuskriptu. Praktiski tikai Anglij Makfrsona darbam nav pozitva vrtjuma.

  • Makfrsons raksta laik, kad izgltots sabiedrbas daas literatra un vienkrs (neizgltots) tautas tradcijas ir stingri noirtas.

    Tas ir laiks, kad veidojs pamats Oto Bekela (Bckel) izteikumam, ka lasana ir dziedanas ienaidniece.

    [..]the Ossian poems are the best-known instance of a wider tendency shared by many mid- and late eighteenth-century authors to make oral traditionsconsidered politically and geographically marginal to civilized Britain central to the periods most innovative poetic experiments.

    James Mulholland. James Macphersons Ossian Poems, Oral Traditions, and the Invention of Voice// Oral Tradition, 24/2 (2009): 393-414

  • Apmram taj pa laik par ldzgu atradumu Anglij zioja Tomass Prsijs (Thomas Percy; 1729-1811). Vcot dadus materilus, vi sava drauga Hamfrija Pita mj esot atradis senu manuskriptu, kuru kalpones izmantojuas pavarda iekuranai.

    Prsijs savai publikcijai Reliques of Ancient English Poetry (1765.) gad uzlabojis 36 no 45 izmantotajm manuskripta baldm.

  • Johans Gotfrds HerdersJohann Gottfried von Herder 1744-1803Vcu filozofs un publicists

    Izveidoja ideju par domanas saistbu ar valodu, savukrt tautas dzejas saistba ar valodu viaprt ir visdabiskk.Publicja vairkus tautas dzejas krjumus.

  • 1846. gada 22. august London iznkoais urnls The Athenaeum public kda Ambroza Mertona vstuli, kur autors mudina urnlu un t lastjus pievrsties laukam, kur msu sentvi reiz vkui bagtu rau un vkt paradumus, ieraas, novrojumus, ticjumus, baldes, sakmvrdus u.c.. Vi iesaka to saukt par Folk-Lore.

    s vstules autors ir Viljams Dons Tomss (William John Thoms 1803-1885.

  • Folkloras jdziens ir pastvjis jau vairkus gadsimtus, tau tiei terminu folklora

    ieteica angu ptnieks un publicists Viljams Dons Tomss

    izveidojot to no angu vrdiem (good Anglo-Saxon compound)folk '(vienkr) tauta'lore '(sena) gudrba'

    Tas aizstja iepriek lietoto latnisko

    popular antiquities.

    Piecus gadus vlk is termins pirmoreiz pardjs grmatas virsrakst.Pareiz zinmo folkloras definciju skaits ir vismaz 40.

  • Somija 1809. gad pc ilgka saeltbas perioda kst par vienotu teritoriju cit, lielk valst (Krievijas imprij).

    Tiei somu tradciju apvienojums vien darb ar anra apzmjumu tautas eposs izveidoja sava veida kanonu, paraugu, kam sekot.

    Pirmais Kalevalas variants, ko veido 32 dziedjumi, iznk 1835. gad, paplaints un redits izdevums ar 50 dziedjumiem 1849.

    Kalevala ir tipisks tdas intelektulas kopienas raojums, kas cenas radt 'pagtni' savas identittes definanas procesa ietvaros.

    Michael Branch. The Invention of a National Epic. The Uses of Tradition, London, 1994, 195.-212. lpp.

  • Ir divi veidi, k var atrast kdu kopienu ('locate') un atklt ts 'patieso stvokli': izmantojot potisko telpu ('poetic spaces') vai zelta laikmetu.

    Anthony Smith. The Ethnic Origins of Nations. Oxford, 1986, 183.lpp.

    Ar Kalevalas izveidi iespaidoja romantisk interese par vienkro auu (seno) kultru, ko aizska Deimsa Makfrsona Osina cikls.

    Turklt, jau zviedru valdanas laikos 17. gs. pirmaj pus ticis izdots karaa rkojums vkt gan senas hronikas, gan ststus par senajiem laikiem lai vairk uzzintu k viss bija senos laikos. Vcamo materilu uzskaitjum ar seni dzejojumi par varoiem un burvestbm.

  • Negribtu, ka s dziesmas tiek noniecintas vai, glui otrdi aplami uzskattas par rkrtgi dim. s dziesmas nekd zi nav pieldzinmas grieu un romieu dzejai, bet btu glui labi, ja ts vismaz pardtu, ka msu priektei nebt nebija neapgaismoti savos gargajos (intelektulajos) centienos un s dziesmas vismaz to pierda.

    Eliass Lnrts. Ievads Kalevalas pirmajam izdevumam (1835)

    Bet no visiem iem ststiem redzams, ka latviei citkrt nebt nebij tdi nemcti audis par kdiem tie alla izdaudzinti; jo t tauta - lai nu ir pagni vai ne - kas ticbas liets ir piemuss, ar cits gudrbs un zinans nebs vrga.

    Juris Alunns.Dievi un gari, kdus vecie latviei citkrt cienjui (1856)

  • Dans Bens-Amoss (Dan Ben-Amos):

    Folkloras jdziens izveidojs Eirop 19. gadsimta vid. Skotnji tas apzmja tradcijas, senas paraas un vl pastvous svtkus, senas dziesmias un baldes no neatminamiem laikiem, arhaiskus mtus, teikas un fabulas, senus ststus un sakmvrdus. T k ie ststi reti spji izturt vesel saprta un pieredzes prbaudjumu, folklora ietvra ar iracionalitti: ticbu spokiem un dmoniem, fejm un riem, elfm un gariem; t vstja par ticbu zmm, amuletiem un talismaniem. No to pilstas izgltoto auu (urbane literati) viedoka, kas radja folkloras ideju, s abas tradicionalittes un iracionalittes pabas varja attiekties viengi uz zemnieku vai primitvu sabiedrbu. Td tie piedvja folklorai vl vienu pabu: ruralitti.

    The Idea of Folklore: An Essay Grm.: Issachar Ben-Ami and Joseph Dan, eds. Studies in Aggadah and Jewish Folklore. Folklore Research Center Studies VII. Jerusalem: The Magnes Press, 1983, pp. 11-17

  • NibelungenliedNibelungu dziesma

    Kop 2009. gada UNESCO Pasaules atmias saraksta objekts.Esoie 3 manuskripti raduies ap 12. gadsimtu, ststa par laiku ap 4.-6. gadsimtu.Saukta par vcu lidu, atzta par vcu eposu.Rihards Vgners savs Nibelungu cikla opers cents jaun veid iedzvint seno kultu un prdzvojumu.

  • Vilhelms Jordans (Carl Friedrich Wilhelm Jordan; 8.02.1819 25.06.1904)

    Literts un politiis. Dzimis Austrumprsij.1867. gad public savu Nibelungu dziesmu.1876. gad public Episks vstules (Epische Briefe)

  • Andrejs Pumpurs. Ievads Lplsim (1888.)

    Tdi epi bija pazstami jau priek tkstoiem gadiem pie indieiem, perzieiem un grieiem. Pc kristgas ticbas izplatans pasaul tika izskaustas pie tautm dievu un varou teikas, un ilgi domja, ka ldz ar to ar epi nevarot vairs izcelties, kamr jaunk laik ermu tautas caur savu Zigfrida teiku pierdja, ka epu laiki vl nav izmirui. Visas etras mints episks tautas pieder pie indo-ermu tautu sugas; viu epi, visprgi emot, ir viens otram oti ldzgi, Tas pierda, ka viu dievu un varou teikas atvasinjus iz kdas visprgas mitoloijas un pdj piederga kdai aizvsturgai pirmtautai. Tda pirmtauta jeb indo-ermu sugas mtes-tauta ir tiem bijuse un, k caur valodu saldzinanas zinbu izptts, atradusies uz diezgan augsta kultras stvoka, T ir vec rieu tauta.

  • Mitoloija, latvietba un eposs 19. gadsimta otraj pus

    Andrejs Pumpurs. Ievads Lplsim (turp.)

    Zigfrida teikas apstrdtjs Vilhelms Jordans lepni saka, ka citm tautm, par piem., itlieiem, spnieiem, franiem, nebs iespjams nekad sagatavot kdu epu, td ka epus viela nav vairs taut atrodama un paas tautas nav tdu laika periodu aizsnieguas k ermu tautas, tas ir, nav iemuas visaugstko stvokli kultr un politik, nav palikuas par pasaules valdniecm[..]

  • Mitoloija, latvietba un eposs 19. gadsimta otraj pus

    Andrejs Pumpurs. Ievads Lplsim (turp.)

    Par itlieiem, spnieiem un franiem nav daas Jordanam ko pretim runt, bet to gan cerju, ka pie leiu-latvieu tautm, k