1

21958.g.- Lodes drenu cauruu rpncas celtniecba;

1996.g.- Uzmuma privatizcija, tiek izveidota akciju sabiedrba;

2000.g.- AS LODE noprk ieeu rpncu Lvnu ieelis

2001.g.- Uzskta Keraterm celtniecbas bloku raoana Lvnu ieeu rpnc ar jaudu 30 000 m3 gad;

2004.g. - AS LODE noprk ieeu rpncu Lat Spartaks

2007.g.- Uzskta Keraterm bloku raoana nes ciem uz automtiskas lnijas ar jaudu 160 000 m3 gad

KERATERM vsture Latvij

3Lodes raotne

4nes raotne

5KERATERM bvkeramikas pabas

Mehnisk izturba Ugunsizturba Ilgmba Kapilra mikrostruktra Anizatropiska dobumu

makrostruktra Masivitte un siltumietilpba Izmru un izturbas

stabilitte temperatras un mitruma izmaiu laik

6Vertikli slogotas KERATERM K17,5 mra sienas nestspjas aprina piemrs saska ar LVS EN 1996-3

Raotja deklart vidj bruto spiedes stiprba fmean = 12,5 N/mm2

Normalizt vidj spiedes stiprba prrinot uz izmru 100 x 100 x 100 mmfb = fmean = 1,28 x 12,5 = 16,0 N/mm2

Aprint mra raksturg spiedes stiprba fk = K fb0,7 fm0,3 = 0,45 x160,7 x 50,3 = 5,08 N/mm2

KERATERM K17,5 mra aprina spiedes stiprba fd = fk /M = 5,08/2,5 = 2,03 N/mm2

7KERATERM K17,5 raotja deklarcija

8Doba keramikas mra elementa eometrisk izpildjuma grupas noteikana

9KERATERM K17,5 dobumu kopj tilpuma % noteikana

10

Konstantes K vrtbas izvle atkarb no mrjavas veida

11

12

175 mm biezas , 3 m augstas K17,5 sienas nestspjas prbaude uz slogojumu 200 kN/m saska ar LVS EN 1996-3

Efektvais sienas biezums tef = t = 175 mm Efektvais sienas augstums hef = n h = 0,75 x 3000 = 2250 mm,

kur n = 0,75 (ieksiena nostiprinta aug un apak) Sienas lokanums hef/t = 2250/175 = 12,9 27 Nestspjas samazinjuma faktors s nesom starpsienm:

KERATERM keramisko bloku mra sienas 1 t.m. aprina pretestba vertiklai slodzei: NRd = s fd A = 0,67 x 2,03 x 1000 x175 = 238 018 N = 238 kN > NEd = 200 kN Sienas stiprba ir nodrointa (rezerve 19%).

67,017522500011,085,00011,085,0

22

=

=

=

ef

efs t

h

13

Sienu mra elementu veidi

K44 K25 K17,5 K12 Fibo 3MPa

Fibo 5MPa

AerocEcoterm

AerocClassic

Siliktabloki

Reakcija uz uguni A1 A1 A1 A1 A1 A1 A1 A1 A1

Ugunsdroba, reakcija uz uguni

14

Ugunsreakcijas klases A1, A2, B, C, D, E, FUgunsreakcijas klase A1 materils nerea uz uguns iedarbbu, materili neveicina ugunsgrka attstbu visprjas

uzliesmoanas gadjum. Pie A1 klases materiliem pieder akmens,marmors,

betons, ieelis, metls, izolcijas vate un ipa plksne FIREBOARD.

Ugunsreakcijas klase A2 materils, kas pakauts uguns iedarbbai pavisam

neliel daudzum izdala dmus. visprjas uzliesmoanas gadjum nerada uguns

slodzi un neveicina ugunsgrka attstbu. A2 klases bvmaterili ir ldzgi A1 klases materiliem,

tikai to sastv ir neliels daudzums organisku saistvielu ( piem.,ipa plksnes un dadas izolcijas vates.)Ugunsreakcijas klase B

Bvmaterili nerada visprjas uzliesmoanas situcijas,

Tie var uzturt deganu attstta ugunsgrka gadjum. materili izdala dmus ierobeot daudzum, degoi

pilieni neveidojas; B klas ietilpst dai izolcijas materili, atsevias

ipa plksnes un ar efektviem ugunsaizsardzbas ldzekiem apstrdta koksne.

Ugunsreakcijas klase D uguns iedarbbas rezultt var izraist visprjas

uzliesmoanas situciju desmit minu laik, bet ne trk k divu minu laik. Aktvi iesaists deganas proces, kad tie tiek pakauti uguns iedarbbai.

Populrkais D klases materils ir koks ar blvumu virs 400 kg/m3, ar vate un celuloze.

Ugunsreakcijas klase E materili deganas laik var tri radt visprjas uzliesmoanas situciju, iespjams jau pirmajs divs mints; deganas laikizdala lielu dmu daudzumu un degoas daias (pilienus). Pie E klases materiliem pieder zema blvuma idru plksnes, dadu plastmasu materili.

Ugunsreakcijas klase F bvmateriliem klasifikcijas kritriji nav noteikti,ie materili var strauji attstt deganu un radt visprju uzliesmoanu. F klases bvmaterilus var izmantot viets, kur nav noteikti ierobeojumi ugunsdrobas prasbs.

15

Ugunsizturbas laiki ir 15, 30, 45, 60, 90, 120, 180 un 240 mintes.

Nestspja,mehnisk noturba

R

Viengabalainums,blvums

E

Siltumizoljoasspjas

I

16

No abm pusm apmesta viensla KERATERM siena

Sienas materili un sienas biezums mm

pie slodzes < 1,0

REI, mintes

pie slodzes < 0,6

REI, mintes EI, mintes

K12 (120 mm) 90 120 180

K17,5 (175 mm) 120 120 240

K25 (250 mm) 120 180 240

K38 (380 mm) 180 180 240

K44 (440 mm) 180 180 240

K51 (510 mm) 180 180 240

Pilno ieeu (250x120x65) mris (250 mm) 240 240 240

Caurumoto ieeu (250x120x88) mris (250 mm) 240 240 240

Sienu ugunsizturbas REI un EI indeksi saska arLVS EN 1996-1-2: 2007L

17

Mra elementa materila raksturojums un sienas parametri, kuri tiek lietoti ugunsturbas indeksa noteikanai saska ar

LVS EN 1996-1-2: 2007L

Mra elementa raksturojums

Elementa stiprba fb N/mm2

Elementa pilnais blvums kg/m3

Kopjais sieniu biezums ct % no elementa kopj biezuma

Sienas parametri

Pielietot mrjava Vai siena ir apmesta Kdu slodzi nes sienas

konstrukcija

18

B pielikums standartam LVS EN 1996-1-2: 2007L , sienu miniml biezuma atbilstba REI indeksam

19

Mjoka vrtba no k t ir atkarga ?

6. Laba troku slpana.

7. Droba pret mehnisko iedarbbu un laba ugunsizturba.

8. Aizsardzba pret elektrosmogu.

9. Atbilstba tehniskm normm un valsts politiskm prasbm.

10. Plas pielietojums arhitektras esttisko uzdevumu risinan.

1. Veselgas dzves vides un omulgas pasajtas garantijas.

2. Energo taupba.

3. pauma perspektvs vrtbas saglabana.

4. Bvkonstrukciju ilgmba.

5. Zemas ku bvkonstrukciju uzturanas izmaksas.

20

Kvalitatvie parametri patreizj dzvojamaj fond

Latvij palaik par veselbas normm atbilstou tiek uzskatts dzvojamo telpu temperatru diapazons no +18 ldz +26 oC.

Saska ar 2008. gada veselbas riska faktoru ptjumu 23 % no mjokiem ir problma ziem noturt temperatru virs +18 oC .

Peljuma snes kltbtne ir konstatta 16% mjoku.

http://www.sva.gov.lv/files/vides%20veseliba/vides_faktoru_ietekme.pdf

Eiropas savienbs valsts tuvkaj nkotn mjoka veselbas kritrijus noteiks kritriji, kuri ir apkopoti prEN 15251 Iektelpu novrtjuma kritriji temperatrai, gaisa kvalittei, gaismai un troksnim.

21

Kda ir bvmaterilu loma ?No k t ir atkarga ?

Mikrostruktra

Makrostruktra

22

Bvmaterilu mikrostruktra

Kapilra poru struktra (keramika, koks)

Celulra poru struktra ( betoni, gzbetons)

23

Mra elementu pabas kuras atkargas no materila mikrostruktras densuzsce anas trums Ldzsvara mitrums Mitruma transporta attlums mra konstrukcij Gzu caurlaidba Iekjie spriegumi temperatras vai slodzes

iespaid

24

Mitruma kustba keramikas kapilraj mikrostruktr

25

densuzsce sienu mra elementiem

K44 K25 K17,5 K12 Fibo3MPa

Fibo5MPa

AerocEcoterm

AerocClassic

Siliktabloki

dens uzsce% 23 23 23 23

Raotjsneuzrda 30

Raotjsneuzrda

Raotjsneuzrda 12,2

Ldzsvara mitrums

ekspluatcijas apstkos %

(Schubert, Bausachverstandig.,

Aachen, 1994)

1,5 1,5 1,5 1,5 4 4 3,5 3,5 3,5

Mitrums materil

piegdes brd %(DIN V 4108-4 ; 1998-

10)

0,5 0,5 0,5 0,5 20 20 25 25 4

26

Izstrdjuma formas izmaiu kritriji mehnisku slodu iedarbb kar materila iekju fizisku vai misku procesu norises d.

Aprinu vrtbaSvrstbu robeasAprinu vrtbaSvrstbu robeas

Aprinu vrtba

81 ldz 2,51,5-0,1 ldz -0,3-0,2Gzbetons

10Atkarb no sastva un betonavecuma ldz 2

>1,0-0,1 ldz -0,3-0,2Betons

81,0 ldz 2,01,5-0,1 ldz -0,3-0,2Siliktieei

60,5 ldz 1,51,0+0,3 ldz -0,20Bvkeramikas ieei

Siltumaizpleans

koeficients x 10-6/K

Palieko deformcija Keramikai laik nemains, bet hidrauliskiem saist. materiliem mains, betonam pc 28 dienm ir =1, bet pc 1000 dienm ir =1,8

Mitruma izpleans vai materila sarukums,

mm/m

Materils

27

Mra elementu pabas kuras atkargas no materila makrostruktras Siltuma vadtspja Siltuma akumulcija Skaas slpana Elektromagntisk starojuma slpana

28

Makrostruktras anizatropisks pabas

KERATERM 44 sienas biezums ir 44 cm, dobumu sieniu garums ir 108 cm.

Siltuma plsma sadals plstot caur 108 cm garu ceu ar vadtspju 0,225 W/(m*K) un prvarot tukumus, kas pildti ar gaisu ar vadtspju 0,04 W/(m*K) .

di dobumi siltuma plsmai jprvar 25 reizes k ar jveic 2,5 reizes garks cepa keramikas dobuma sieniu.

Rezultt ekvivalent siltuma vadtspja dai mra elementa makrostruktraisastda 0,129 W/(m*K)

29

Mra elementu siltumvadtspja atkarb no to mitruma dads ekspluatcijas stadijs

Sienu bloku veidi

K 44 K 25 K 17,5 K 12 Fibo3 MPaFibo

5 MPaAeroc

EcotermAeroc

ClassicSilikta

bloki

Ekvivalentsiltuma

vadtspjadec(W/(m*K))

0,129 0,236 0,239 NPD 0,2 0,23 0,09 (dry)0,11

(dry)0,58

(dry)

Siltumvadt -spja

ekspluatcijas skum

0,134 0,246 0,249 NPD 0,319 0,367 0,220 0,269 0,613

Siltumvadt spja pie ldzsvara mitruma

0,134 0,246 0,249 NPD 0,211 0,242 0,093 0,114 0,601

30

Telpas mikroklimata stabilizcija

31

kas energoefektivittes noteikanas metodika saska ar MK noteikumiem Nr. 39 no 13.01.2009.

32

Skaas izolcijas spja atkarba no sienas m2 masas

Bewertetes Schalldmm-Ma R'w,R von einschaligen, biegesteifen Wnden (Rechenwerte)Flchenbezogen

e MasseBewertetes

Schalldmm-Ma R'w,R

Flchenbezogene Masse

BewertetesSchalldmm-

Ma R'w,R

FlchenbezogeneMasse

BewertetesSchalldmm-

Ma R'w,Rkg/m2 dB kg/m2 dB kg/m2 dB

85 34 210 45 490 5590 35 230 46 530 5695 36 250 47 580 57105 37 270 48 630 581)115 38 295 49 680 591)125 39 320 50 740 601)135 40 350 51 810 611)150 41 380 52 880 621)160 42 410 53 960 631)175 43 450 54 1040 641)190 44

1) Diese Werte gelten nur fr die Berechnung des Schalldmm-Maes von zweischaligen Wnde aus biegesteifen Schalen.

Mit einschaligen Wnden kann R'w = 57 dB wegen der Flankenbertragung baupraktisch nicht berschritten werden.

33

Aizsardzba pret elektrosmogu.

Ir zinms, ka signlus var prraidt analog un digitl kod.

Bioloiskajos organismos signlu prraide ar ir analoga un digitla: analoga ir misk signlu prvade nervu receptoru sinapss, digitla ir signlu prraide nervos, realizjot visu vai neko principu

nas aktivittes (uzbudinjuma) laik mains membrnas caurlaidbaun elektrisks polarizcijas pakpe. Atgriezenisks depolarizcijas

ritmiskie vii impulsi, kuri rodas juanas nervu iedru galos, sasniedz CNS un signaliz par kairintja iedarbbu. Ar sves elektromagntiskais lauks ir apkrtjs vides izraists kairintjs.

Augstfrekvences elektromagntisko lauku iedarbba var trauct bioloisk organisma funkcijas atkarb no frekvences un lauka spka.

34

Elektrosmoga slpsanas spja MHz frekvencs sark. Keraterm tipa bloki 36,5 cm, Viol.- Ker. ieei 24 cm, Zal koks 23 cm, zils dzelzbetons-17 cm

1920 -2170Mobilie telefoni UMTS tre paaudze

1710- 1880GSM 1800

1559- 1610Sateltnavigcija GPS

1492 -1525Radio raidtji UV

890 - 960GSM 900

470 -790Televzija

35

Elektrosmoga slpanas spja GHz frekvencssark. Keraterm tipa bloki 36,5 cm, Viol.- Ker. ieei 24 cm, Zal koks 23 cm, zils dzelzbetons-17 cm

GHz diapazons : Mikroviku krsns -2,45 GHz, Blue tooth -2,4 GHz, Radari -3,4 GHz, Industril telemetrika 10 GHz

Jo augstks ir materila tilpumsvars, jo lielks ir sienas biezums, jo augstka ir elektromagntisk starojuma absorbcija. Pie tam, jo augstka frekvence jo starojuma absorbcijas pakpe ir augstka.

36

Bvprakse

37

Keraterm arhitektr

Ozolciema iela Kaives iela

38

Paldies par uzmanbu !