latvijas vēsture – pirmais gads

Latvijas vēsture – Pirmais

Sagatavojis Mārtiņš Putenis

2003-2011.g.

Kas ir vēsture?

• Pagātnes atstāstījums

• Saprašana – kāpēc notika šitā un nevis

citādi

• Divi cilvēki var atstāstīt to pašu notikumu

pilnīgi citādi.

Gudra cilvēku domas par vēsturi

Vēsture netiek rakstīta bez mīlestības vai bez naida. History is neither written nor made without love or hate.

Theodor Mommsen

Vēsture būs laba pret mani, jo es taisos to sarakstīt.

History will be kind to me because I intend to write it.

Winston Churchill

Kas neatceras pagātni tam lemts to atkārtot.

Those who do not remember the past are condemned to repeat it. George Santayana

Laika skaitīšana

200 100 300 200 100 0 300

Laika skaitīšana

Kristus dzimšanas

Pēc Kristus dzimšanas (pēc Kr.) vai mūsu ēra (m.ē.)

Pirms Kristus dzimšanas (pr.Kr.) vai pirms mūsu ēras (p.m.ē.)

200 100 300 200 100 0 300

Laika skaitīšana

0 2000 1000 1000 2000

Kā zinām, kas noticis senajos

laikos?

• No archaioloģiskiem atradumiem

– Izraktas rotas, kauli, vecu māju pamati, u.c.

• No valodām

• No tautas tradīcijām

• No rakstiskām ziņām - chronikām

Dzintars - tirgošanai

Dzintara ceļš

• Tirgošanas ceļš (trade route) starp Latviju un Romas impēriju.

• Senlatvieši (un senlietuvieši un senigauņi) pārdeva dzintaru – izmainīja to par citām precēm

• Ar dzintara ceļa attīstību, Latvijas teritorija kļuva pazīstama romiešiem

• Romiešu monētas un preces atrastas Latvijas arheoloģiskajos izrakumos

Baltijas dzintara krelles no

4. gs. atrastas

Dienvidvācijā.

Tacits, romiešu vēsturnieks,

apraksta baltiešus (98.g. p. Kr.) “Aisti (Esti = igauņi) ir ziemeļtauta, kas aiz

Svēbu jūras dzīvo rāmas jūras krastos, kur saules stari saskatāmi līdz rīta ausmai. Runā, ka tur, saulei izkāpjot no viļņiem, varot redzēt saules zirgus. Aisti pielūdz dieva māti. Viņi reti lieto dzelzs ieročus, bet rīkojās ar vālēm. Viņi audzē labību ar pavisam neparastu pacietību. Viņi esot vienīgā tauta, kas vāc dzintaru. Viņi to neapstrādātā veidā pārdod un brīnās par augsto cenu, ko iegūst.”

Romiešu lietas atrastas Latvijā

Valodas salīdzinājums

Valoda 1 2 3

Latviešu Viens Divi Trīs

Angļu One Two Three

Vācu Eins Zwei Drei

Spāņu Uno Dos Tres

Ķīniešu Yee Ear Sahn

Japāņu Ichi Ni San

Swahiļu Moja Mbili Tatu

Tautas tradīcijas

Hallovīni

• Oktobŗa pēdējā dienā

• Naktī

• Ticējums, ka nelabie gari

ir aktīvi

• Bērni saģērbjas kostīmos

• Bērni iet no mājas uz

māju “Trick or treat.”

Tautas tradīcijas

Hallovīni

• Oktobŗa pēdējā dienā

• Naktī

• Ticējums, ka nelabie gari ir aktīvi

• Bērni saģērbjas kostīmos

• Bērni iet no mājas uz māju “Trick or treat.”

Budēļu laiks

• Novembrī / decembrī

• Naktī

• Ticējumi, ka nelabie gari ir aktīvi

• Cilvēki saģērbjas kostīmos

• Cilvēki iet no mājas uz māju izlūgties ēdamo / dzeramo

Kā Latvija izskatījās 15,000 gadus

pr.Kr.?

Kā Latvija izskatījās 15,000 gadus

pr.Kr.?

Ledus laikmeta beigas

• Ap 9000 g. pr. Kr.

• Ledus šļūdonis (glacier) kusa un tecēja uz

zemākām vietām

– Izveidoja upes, kalnus, ezerus

– Atstāja smiltis un akmeņus

• Sāka augt augi, pēc laika meži

• No dienvidiem ienāca dzīvnieki

– Ziemeļbrieži, lapsas, vilki, lāči, u.c.

Pirmo cilvēku ienākšana Latvijas

teritorijā

• Ledus atkāpās

apmēram 9000 gadus

pr. Kr.

– Kļuva siltāks

• Reizē ar

ziemeļbriežiem,

Latvijā ienāca pirmie

cilvēki

No kurienes šie cilvēki nāca?

• Indoeiropieši

– No Indijas?

– No Armēnijas?

Indoeiropiešu saknes?

Armēņu pētnieka teorija kur uzsākās indoeiropiešu tautas

Kas ienāca kad?

• 9000 g. pr. Kr.

– Pirmie iedzīvotāji ienāk

– Akmens laikmets

– Medniecība

– Ieročus taisīja no akmens vai kaula

– Cilvēki gāja no vienas vietas uz otru

Akmens laikmeta arheoloģiskie

atradumi

• 9000 g. pr.Kr.

• Akmens, kaula un

raga darba rīki atrasti

Latvijas teritorijā – ar

šiem darba rīkiem

cilvēki medīja

ziemēļbriežus un citus

dzīvniekus Akmens laikmeta ieroči atrasti

Latvijas teritorijā

Kas ienāca kad?

• 9000 g. pr. Kr. – Pirmie iedzīvotāji ienāk

– Akmens laikmets

– Medniecība

• 4000 g. pr. Kr. – Somugru tautas ienāk (igauņu un somu priekšteči)

– Mālu trauki ar punktiņu rakstiem

– Dzintara rotas vīriešiem un sievietēm

– Medniecība un zvejniecība

Ķemmes-bedrīšu izrotājumi

Kaula plāksnīte ar urbuma tehnikā veidotu

rotājumu no Zvidzes apmetnes. Ķemmes-bedrīsu keramikas trauks

Kas ienāca kad?

• 9000 g. pr. Kr. – Pirmie iedzīvotāji ienāk

– Akmens laikmets

– Medniecība

• 4000 g. pr. Kr. – Somugru tautas ienāk (igauņu un somu priekšteči)

– Mālu trauki ar punktiņu rakstiem

– Dzintara rotas vīriešiem un sievietēm

– Medniecība un zvejniecība

• 2000 g. pr. Kr. – Baltu tautas ienāk (latviešu un lietuviešu priekšteči)

– Pārmaiņa no savācēj saimniecības uz ražotāj saimniecības

– Lopkopība, zemkopība un medniecība

– Cilvēki palika uz vietas; baļķu mājas

– Mālu trauki ar auklas rakstiem

– Bronzas laikmets

Auklas keramika

• Iespiesti auklas gabali

izmantoti izrotāšanai

Baltu tautas izplatījums agrā dzelzs

laikmetā

Savācēji un ražotāji

Savācēji

• Medīšana

• Zvejošana

• Ogu lasīšana

• Sēņošana

Ražotāji

• Labības augšana

• Govju piekopšana

• Amatniecība

Kāpēc lopkopība attīstījās tikai pēc

baltu tautas ienākšanas Latvijā?

1. Jo baltu tautas bija gudrākas.

2. Jo baltu tautām bija labāki dievi, kas palīdzēja

tiem iemācīties, kā iesēt sēklas.

3. Jo somugru tautas bija izmedījuši un

izzvejojuši visus dzīvniekus.

4. Jo ap to pašu laiku cilvēki iemācījās, kā taisīt

darba rīkus no metāla (bronza) un, līdz ar to,

varēja nozāģēt kokus un uzart zemi.

Bronzas laikmets

• Bronzas laikmets Latvijā sākās ap 2000 g.

pr. Kr.

• Bronzu taisīja no vaŗa (copper) un alva

(tin).

• Bronza ir stiprāks un cietāks nekā vars vai

• Ar bronzu varēja uztaisīt darba rīkus, ar

kuriem zemi apstrādāt

Bronzas lietošanas sekas

• Cilvēki varēja palikt uz vietas

• Apdzīvotie rajoni pieauga lielumā un

bagātībā

• Rajonus vajadzēja nodrošināt pret

uzbrukumiem un laupījumiem

• Būvēja stipras sētas

• Cēla pilis

Savācēji kļuva par ražotājiem

• Medības svarīgums saplaka.

• Lauksaimniecības un zemkopības

svarīgums pieauga.

• Cilvēki nepārvācās, bet palika uz vietas

• Bija jāpasargājas

– Būvēja sētas, vēlāk pilis

Bronzas laikmeta nocietinātās

apmetnes

Dzelzs laikmets

• Dzelzs laikmets sākās Latvijā ap 200 g. pr. Kr.

• Dzelzi gatavoja no purva rūdas (ore), sakarsējot to ļoti augstā temperatūrā un tad kalot to lai izdzīt netīrumus

• Dzelzs ir vēl labāks nekā bronza

– Izejvielas plašāk atrodamas

– Asāks

– Vieglāk apstrādājams

Dzelzs laikmets

• Sākumā dzelzi ieveda

• Vēlāk attīstījās vietējā dzelzs ieguve no purva rūdas

• Dzelzs kļuva par galveno materiālu rīku darināšanā.

• Dzelzs darbarīki un jauna veida darbarīku izgatavošana (izkapts) veicināja zemkopības attīstību.

Rotas no agrā dzelzs laikmeta kapiem

Senlatviešu nodarbošanās

• Zemkopji, lopkopji, biškopji

• Zvejnieki, mednieki

• Amatnieki

• Karavīri

Zemkopība

• Senču galvenā

nodarbošanās

• Nodedzināja mežu lai

pelni mēslotu zemi

• Ar arkli uzara zemi

• Velāk izmantoja

zirgus smagākajam

darbam

• Vīriešu darbs

Zemkopības darbarīki

Arkls – zemes uzaršanai Ecēšas – uzartās zemes

sasmalcināšanai

Lopkopība

• Audzēja govis, zirgus,

aitas, cūkas un vistas

• Pienam

• Gaļai

• Sieviešu darbs

(izņemot zirgu

audzēšana)

Biškopība

• Medum

• Vaskam

Zvejnieki, mednieki

• Jūrā, ezeros un upēs izmantoja sprostus

vai āķus zivju ķeršanai.

• Medībās devās ar šķēpiem, loku un

bultām; medīja aļņus, mežacūkas, u.c.

Amatnieki

• Senāk, katrs taisīja pats to kas tam bija vajadzīgs

• Vēlāk, attīstijās

– kalēji (kala priekšmetus no bronza, sudraba un dzelza),

– kurpnieki (gatavoja apavus),

– podnieki (gatavoja māla traukus)

• Amatnieki pārdeva savas preces un pirka labību, gaļu, dārzeņus, u.t.t.

Karavīri

• Aizstāvēja savu zemi

• Uzbruka citām zemēm laupīšanas nolūkos

Dzīves vieta

• Piemērota ikdienas vajadzībām

– Lauksaimniecībai, zemkopībai

• Meža vidū vai malā

• Sēta visapkārt lai pasargātos no meža zvēriem

• “Sēta” apzīmē visu zemnieka saimniecību

ieskaitot ēkas, ne tikai žogu kas iet ap ēku

laukumu

• Ēkas attīstījās un uzlabojās pa gadu simteņiem.

Dažas pat kļuva nevajadzīgas 19. g.s.

Sētas plāns

• Ēkas aplī

• Vidū pagalms

• Jāiet ārā lai tiktu no

vienas ēkas uz otru

Sētas ēkas

• Namiņš – ēdienu gatavošanai

• Istaba – dzīvošanai (gulēšanai)

• Klēts – noliktava

• Rija – labības kaltēšanai

• Kūts – lopiem

• Pirts – mazgāšanai

Kur gāja, kad bija “jāiet”?

Apģērbs

• Sievietes tautastērps

– Blūze

– Brunči

– Kurpes

– Zeķes

– Vainags

– Villaine

– Josta

Apģērbs

• Vīriešu tautastērps

– Krekls

– Svārki

– Bikses

– Zābaki / pastalas

– Zeķes

– Cepure

– Josta

Tautas tērpi un parastas drēbes

• Tautas tērpus vilka

svētkos un godos

• Parastas drēbes vilka

ikdienā

• Saktas pie blūzēm un krekliem

• Jostas ar sprādzēm

• Rotadatas ar ķēdītēm un piekariņiem

• Gredzeni un aproces vīriešiem un sievietēm

• Materiāli

– bronza

– sudrabs

• Gatavoja rotkaļi un kalēji

Dzelzs laikmeta rotas

7.g.s. pēc Kr. Latgaļu sievietes galvas rota

(tomēr bronza, bet dzelzs laikmetā).

Dzelzs laikmeta sieviete ar

bronza krellēm un dzelzs nazi.

Latviskie raksti

• Apgreznojumi

– Drēbēm

– Ikdienas priekšmetiem

• Bļodām, karotēm, svečturiem, pūra lādēm,

krekliem, skapjiem, durvīm, jumtiem, ieročiem

• Simboliska nozīme

• Jumtiņš, skujiņa, saulīte, zvaigzne,

mēness, krustiņš, līklocis

Folklora

• Tautas gara mantas

– Tautas dziesmas

– Pasakas

– Mīklas

– Teikas

• Autori nezināmi

• No mutes uz muti

Folklora

• Tautas dziesmas – Milzīgs kvantums

• Ap miljonu – Stāsta par notikumiem,

cilvēkiem, dabu, ticējumiem.

– Katram darbam un notikumam bija sava piemērota dziesma.

– Priecīgas

– Skumjas

Pērkons veda vedekliņu

Pār Daugavu šai zemēi,

Saule veda velšu pūru,

Visus mežus pušķodama.

Ozolami vaska cimdi,

Liepai mēļu villainīte.

Sīkajami kārkliņami

Zaļa vara pakaviņi.

Saules meita sidrabota,

Pūriņš zelta lapiņām.

Zīda cimdi, zīda zeķes,

Zīda visi prievietiņi.

Saule meta dārgas veltes,

Savu meitu izdodama.

Vienam šo, otram to,

Man to miežu arājiņu.

Folklora

• Pasakas

• Daudz

• Tipiskie tēmati:

– Dzīvnieki

– Muļķītis un viņa brāļi

– Bārenīte un mātes

– Princeses / ķēniņi

– Brīnumaini notikumi

Folklora

• Teikas

– Pasakas, kas izskaidro

kādu dabas parādību Dievs rada pasauli

Kad Dievs bija zemi taisījis, tad viņam

palika vēl daudz zemes pāri, ka to

nekur likt. Ezis Dievu pamācīja, lai

raunot krunkām (papriekšu viņa bija

gludena, t. i. bez kalniem). Tas bija

labs padoms. Dievs nu ezim vaicāja:

ko šis par to labu gribot? Vinš teica:

lai šim dodot tādu spalvu, ka šo

neviens nevarot aiztikt. Dievs

paklausīja ezi un deva viņam

dzeloņainu kažoku.

Folklora

• Mīklas

– Īsi jautājumi, kam

jāatrod atbildes

– Uzdotas bērniem, lai

vingrinātu domāšanu

Zils deķis, pilns baltu

zirņu, vidū maizes

gabaliņš.

Mūzikas instrumenti

• Kokle

– Vecs instruments

– Septiņas vai

trīspadsmit stīgas

– Noti uzskandina

trinkšķinot stīgu ar

kociņu

• Pūšamie instrumenti

– Stabule, svilpes

• Spēj izspēlēt vairākus toņus

– Taures, ragi

• Vienu toni vai skaņu

– Svilpaunieki (māla pīlītes)

• Bērnu instruments

• Sitamie, vai beznots instrumenti

– Bungas

– Sietiņš

– Trejdeksnis

Reliģija

• Saistīta ar dzīves rūpēm un bailēm

– Līdzsvars ar sauli un lietu bija nepieciešams

labības augšanai.

– Par daudz saules, par maz lietus: sausums,

kam bieži sekoja bads.

– Par daudz lietus, par maz saules: plūdi, kam

bieži sekoja izpostīta raža, un pat dzīvnieku

un cilvēku noslīkšana.

Dabas dievi

• Dabas elementiem ir spēks

– Saule, lietus, pērkons, zibens, upes ezeri,

• Kādi lielāki spēki vada cilvēku dzīvi.

• Spēkus sauca par dievībām.

• Vairāki dievi, nevis viens Dievs.

• Dievībām bija cilvēku izskats.

• Dievībām bija dēli un meitas.

Galvenās dievības

• Dievs

– Visgalvenā dievība

– Valdīja pāri debesi un zemi

– Bieži parādās kā sirms vecītis

• Laima

– Noteica cilvēku mūžu

– Bieži parādās ka nabadzīga, vecāka kundze

• Māra

– Gādāja par lopiem un dzīvniekiem

Vidējās dievības

• Saule

– Bāreņu aizstāve

• Mēness, Pērkons

– Karavīra aizstāvji

– Pērkons kā ļaunuma iznīcinātājs

• Jumis

– Gādāja, ka laukos viss labi aug

• Ūsiņš

– Zirgu aizstāvis

Citas dievības

• Meža māte

• Vēja māte

• Jūras māte

• Zemes māte

• Veļu māte

– Pārzināja mirušo cilvēku garus

Pielūgšanas vietas

• Brīvā dabā

– Pie lieliem akmeņiem, vai pie lieliem kokiem

nolika dieviem dāvanas.

– Kalnos un bērzu birzīs viņi pulcējās speciālām

lūgšanām

Ticējumi par veļiem

• Cilvēka miršana – Ķermeni aprok

– Dvēsele aiziet pie dieva

– Velis pazemē

– Veļu laikā klīst neredzams

• Veļu laiks – Novembris / decembris

– Veļi nāk ciemos pie dzīvajiem

– Saimnieks vai saimniece klusā vietā uzklāja mielastu galdu

– Lūdza lai pasargā no ļauniem gariem

– Ludza lai iet atpakaļ uz veļu valsti

• Ļaunais gars

• Ne visai gudrs

• Piemānāms ar asu prātu

• Arī velniņi un citi ļaunie gari

Ģimene, dzimta un saime

• Ģimene

– Tēvs

– Māte

– Brāļi

– Māsas

• 6-12 bērnu katrā

ģimenē

Tēvs / Māte

Tu Māsa 1

Brālis 1 Māsa 2

Brālis 2 Māsa 3

Ģimene, dzimta un saime

• Dzimta

– “Extended family”

– Ģimene plus brālēni,

māsīcas, onkuļi,

tantes, mazbērni,

vecvecāki

– Skaits var sasniegt

300-400 cilvēku

Vectēvs / Vecmāte

Tēvs / Māte Onkulis / Tante 1 Onkolis Tante 2

Brālis 1

Brālis 2

Māsa 1

Māsa 2

Māsa 3

Māsica 1A

Māsica 1B

Māsica 1C

Māsica 1D

Brālēns 1A

Brālēns 2A

Brālēns 2B

Brālēns 2C

Māsica 2A

Māsica 2B

Māsica 2C Brālēns 1B

Dzimta

• Savas dzimtas vīrieši: Bāleliņi

• Savas dzimtas sievietes: Māsiņas

• Citas dzimtas vīrieši: Tautu dēli

• Citas dzimtas sievietes: Tautu meitas

Sijā auzas, tautumeita

Tautietis lūdza, bāliņš lūdza,

Abi lūdza kamanās.

Vai lai sēžu pie tautieša

vai pie sava bāleliņa?

Labāk sēžu pie tautieša,

ne pie sava bāleliņa.

Tautietis vedīs visu mūžu,

bāliņš mazu gabaliņu.

• Ģimene + kalpi un

kalpones

• Visi, kas dzīvoja vienā

sētā

• Saimnieks

– Vadīja darbus lauku

sētā

• Saimniece

– Vadīja sieviešu darbus

Tēvs / Māte

Tu Māsa 1

Brālis 1 Māsa 2

Brālis 2 Māsa 3

Ganiņš Jancis

Gājēju ģimene

Kalps Kalpone

Vecmāmiņa

Vai visa dzimta dzīvoja vienā

saimē?

Vai tikai vienas dzimtas cilvēki

dzīvoja vienā sētā?

Zemnieki un amatnieki

• Vairums cilvēku turpināja, kā zemnieki un

lopkopji

• Daži izvēlējās kļūt par amatniekiem

– Podnieki

– Kalēji

– Kurpnieki, u.c.

• Amatnieki iemainīja savas preces pret

zemnieku labību

Dzimtas izplatīšana

• Kad sētā pietrūka vietas, pieaugušie dēli

uzcēla sev jaunas sētas.

• Visas dzimtas sētas bija viena otrai

tuvumā.

Pagasti un Novadi

• Vairākas dzimtas, kas dzīvoja vienā vietā

apvienojās pagastā.

• Vairāki pagasti apvienojās novadā

– Novadu pārvaldīja virsaitis

– Virsaitis dzīvoja pilī

– Apgabalu ap pili sauca par pils-novadu

• Vieta, kuŗu var labi aizstāvēt, kad uzbrūk ienaidnieks

– Augstākā vietā

– Pie upes

– Pie ezera

• Apkārt augsta sēta

• Apkārt dziļš grāvis (moat)

• Uzbrukuma laikā novada iedzīvotāji sanāca pilī ar ģimenēm, lopiem un

vērtīgākajām mantām.

Pilsēta

• Izveidojās, kad ap pilīm cilvēki (amatnieki,

tirgotāji) cēla sev mājas

Ciltis

• Tauta sastāv no vairākām ciltīm.

• Ciltis sastāv no vairākām ģimenēm un

saimēm.

• Visumā, ciltis sava starpā sadarbojās.

Senlatviešu tautas sadale

Senlatviešu tauta

Kuršu ciltis Zemgaļu ciltis Latgaļu ciltis Sēļu ciltis

Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta

Sabiedrības sadale

Cilts Cilts Cilts

Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Same Dzimta

Ģimene

Senlatviešu tautas sadale

Senlatviešu tauta

Kuršu ciltis Zemgaļu ciltis Letgaļu ciltis Sēļu ciltis

Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta

Valsts

• Vairāki novadi apvienojās valstīs

• Valstī valdīja valdnieks

– Jersikā – Visvaldis

– Tālavā – Tālivaldis

– Beverīnā – Miervaldis

– Tērvetē – Viesturs

– Kuršu ķēniņš – Lamekins

– Sidrabenē - Namejs

Senlatviešu kaimiņi

• Uz ziemeļiem

– Somugru tautas

• Lībieši (līvi)

• Igauņi

• Somi

• Uz dienvidiem

– Lietuviešu tauta

– Jatvingi un galindieši

– Senprūšu tauta

Lībiešu sievietes tērps. Vēlais dzelzs laikmets

Citas baltu tautas

• Senprūši iznīka 17. g.s. pēc Kr.

• Par galindiešiem un jatvingiem nav zināms

– Varbūt kļuva par latviešiem, lietuviešiem

• 1989. g. bija 40 lībiešu valodas pratēju,

1997 – 15.

Valodas salīdzinājums

Latviešu

Celies, mana māmuliņa,

Es pacelšu velēniņu;

Es tev teikšu, māmuliņa,

Ko man dara svešā māte.

Lietuviešu

Kelkis, mano motužēlē,

Aš pakelsiu velēnele;

Aš tav guosiuos, motužēlē,

Ka man daro pamotēlē.

Viduslaiku Eiropas karavīri

Kāpēc cilvēki karo?

• Laupīt citu mantu

• Lai vairotu ticību (“glābtu” tos, kas netic

pareizam dievam)

• Iegūt varu

• Vairot tirdzniecības iespējas

• Aizstāvēties

• Iegūt / aizstāvēt brīvību

Senlatviešu karavīrs

• Zobeni

• Šķēpi

• Loks un bultas

• Cirvji

• Vairogi

• Darva

• Uguns

• Akmens metēji

Ne gluži senlatviešu karavīri

Senlatviešu kari

• Senlatviešu ciltis bieži cīnījās viena pret otru

– Uzvarētāji tipiski nogalināja visus vīriešus,

paņēma gūstā sievietes un bērnus (bieži

tos pārdodami kā vergus), nodedzināja

laukus, mājas un pilis, un pārveda

laupījumu (lopus, zirgus un mantu)

• Visāda sadarbība (lībieši ar vāciešiem pret kuršiem, zemgaļi un vācieši pret igauņiem, lībieši un latgaļi pret vāciešiem, sēļi un lietuvieši pret igauņiem, utt)

Lietuvas karavīrs ved gūstekni

Cīņu ieroči

• Loks, bultas, šķēpi,

zobeni, bruņas, stopi

(crossbow)

Cīņu ieroči

• Paterella (trebuchets) –

mazāka mašīna, ar ko

svieda akmeņus, uguni,

un nokarsētu dzelzi

Katapulta

Cīņu ieroči

• Tornis – celtnes kurus piegrūda pie pils lai vieglāk šautu bultas, mestu akmeņus, pielaistu uguni; deva patvērumu uzbrucējiem; zem torņa, citi rakās zem valņa, lai tas sabruktu

12. gadsimtenis pasaulē

• Viduslaikmets Eiropā (“The Dark Ages”)

• Katoļu baznīca ir dominējošs spēks

– Pāvests Romā

– Svētā Romas Impērija

– Cenšas kristīt pagānus, musulmaņus

– Misijas darbi un varmācība

• Daudz mazu valstiņu

• 1099.g. – Krusta karotāji ieņem Jerusālemi

• 1161.g. – Spridzekļi lietoti karā (Ķīnā)

• Nav vēl atklāta Amerika, nav izgudrots kā iespiest grāmatas, nav radio, automašīnas, vai gameboy

12. Gadsimtenis Eiropā

12. gadsimtenis Senlatvijā • Tirdzniecība lēnām pieaug

– Senlatvieši pirka sāli, ieročus, rotaslietas, drēbes

– Senlatvieši pārdeva zvērādas, dzintaru un citas preces

– Cauri Senlatviju tirgotāji varēja tikt uz Krieviju

• Garīdznieki / misionāri sludina svešas ticības

– No austrumiem, krievi sludināja pareizticīgo kristīgo ticību (Russian Orthodox)

• Daudz kariņu

– Uzvarētāji ieguva laupījumu, saņēma gūstā vergus, pieprasīja nodevas (takses) un uzspieda savu ticību

Senbaltijas iedzīvotāju skaits

1184.g.

• Lietuvieši – 170,000

• Igauņi – 150,000

• Latvieši – 135,000

• Lībieši – 20,000

• Salīdzinājumam, šodien Latvijā dzīvo

apmēram 2,400,000 cilvēku

Senlatvijas novadi un pilis

Krusta kari

• “Crusades”

• Vairāku simtu gadu cīņas, lai atbrīvotu svētās zemes no musulmaņiem

• Karavīriem piesolīja grēku piedošanu pret savu cīnīšanos pret neticīgajiem

Krusta kari Senlatvijā

• Ilga aptuveni 100 gadu

– No 1199. gada līdz 1297. gadam

• Daudz cīņu, pēc kurām kristietība vai nu

spēra soli uz priekšu vai atpakaļ

• Daudz informācijas par notikumiem ņemta

no Indriķa chronikas

– Indriķis bija priesteris Vidzemē 1220-os gados

Vāciešu garīdznieki ienāk

Senlatvijā

• Mūks (vēlāk bīskaps)

Meinhards ieceļoja 1184.g.

• Uzcēla Ikšķiles pili un baznīcu

– pirmās mūra ēkas Latvijas

teritorijā

• Centās ar mīlestību pievērst

lībiešus kristīgai ticībai

– Solīja uzcelt pili, ja viņi kristītos

– Tikko pils uzcelta, lībieši kristīgo

ticību atmeta

• Mira 1196.g

Bīskaps Meinhards

Lībiešu zemes

Lībieši 12.g.s.

• Lībieši – kā arī citas senlatviešu tautas -- nebija vienoti

ne domās, ne vadībā

– Daži labprātīgi kristījās, citi nē

• Daži lībieši cerēja uz vāciešu aizsardzību pret lietuviešu

uzbrukumiem, kas bieži viņus skāra 12.g.s.

Lībiešu kristīšana Ikšķilē 1186.gadā.

F.L.Maidela zīmējums. 19.gs.

Ikšķiles pils zīmējums

Bīskaps Bertolds

• Otrais Ikšķiles bīskaps

• Ieradās ar karaspēku

– Kāpēc?

• Jo lībieši “kā suņi pie vēmekļiem vairākkārt no [kristīgās] ticības atgriezušies pie pagānisma.”

• Cīņā ar lībiešiem, ko vācieši uzvarēja, bīskaps mira (1198.g.)

• Bet kad vāciešu karaspēks atgriezās Vācijā, lībieši kristīgo ticību nomazgāja Daugavā

• “[Vāciešu] karaspēks no pretējās puses apbruņojās kaujai, steidzīgi uzbruka pagāniem. Lībieši bēg; bīskaps zirga ātruma dēļ, kuŗu viņš slikti vadīja, tiek iejaukts bēgšanos. Divi viņu satver, trešais, vārdā Imauts, ar šķēpu no muguras caurduŗ, citi saplosa viņu locekli pa loceklim.”

– Indriķa chronika

Bīskaps Alberts

• Trešais bīskaps – ieradās Ikšķilē 1199.g.

– 23 kuģi

– 500 krustneši (karavīri)

• 1201.g. dibināja Rīgu; uzcēla mūri un lielu grāvi

• 1202.g. dibināja Zobenbrāļu Ordeni

– Mērķis bija iekarot visu Baltiju

– Citi karavīri tikai kalpoja vienu gadu – atbrauca pavasarī, aizbrauca rudenī

– Zobenbrāļu Ordenis bija pastāvīgs karaspēks

• Alberts bija izcils organizators, bet viltīgs un nežēlīgs

Bīskapa Alberta statuja pie

Rīgas Doma.

Zobenbrāļu ordenis

Lībiešu cīņas pret krustnešiem

• 1186.g. neturēja solījumu Meinhardam par kristīšanos

• Pēc 1198.g. kaujas pie Rīgas (kur Bertolds krita), lībiešiem bija spiests kristīties – Tikko krustneši aizbrauca, lībieši nomazgāja ticību

Daugavā

• 1201.g. Bīskaps Alberts piespieda lībiešiem pieņemt kristietību – Ielūdza lībiešu vadoņus uz pārrunām; saņēma tos

gūstā, līdz lībiešu vadoņi atdeva 30 savus dēlus kā ķīlniekus (hostages) un aizsūtīja tos uz Vācīju

Krustneši uzbrūk lībiešu pilij

Lībiešu cīņas pret krustnešiem

• 1205.g. nodedzināja lībiešu pilis Aizkrauklē un Lielvārdē, saņēma ķīlniekus un piespieda pieņemt kristietību

• 1207.g. nodedzināja Satezeles pili

• Vairākas lībiešu sacelšanās pret vāciešiem izbeidzās nesekmīgi

• Gaujas lībiešu vecākais, Turaidas novada valdnieks, pārvaldīja vairākas pilis

• Kaupo bija viens no lībjiem, ko Alberts saņēma gūstā 1201.g. – Kaupo dēlu nesaņēma kā ķīlnieku, un nenosūtīja uz Vācīju

• 1203.g. apmeklēja Romu un tikās ar pāvestu Innocentiju III, kas apdāvināja Kaupo ar “100 zelta gabaliem un Bībeles norakstu”.

• Atgriezies dzimtenē Kaupo atbalstīja lībiešu un baltu tautu pakļaušanu vāciešiem un katoļu baznīcai

• Piedalījās uzbrukumā savai Turaidas pilij 1205.g., kuru aizstāvēja viņa radi un karadraudze

• Miris 1217. g. kaujā pret igauņiem – Dēls mira 1210.g.

• Pirms nāves novēlējis savus valdījumus Baznīcai.

“Un Kaupo gāja uz savu pili, kuŗā bija viņa radi un draugi, līdz šim pagāni...Nedaudzi no viņiem uzkāpa uz apcietinājuma, lai aizstāvētu pili...Bet kristīgie vīrišķīgi uzbruka pilij, beidzot dūšīgi uzkāpa augšā un uzvarējuši ienaidniekus un atsituši no apcietinājuma, viņi iegāja pilī un vajādami pagānus visur pa pili, nokāva gandrīz 50 no tiem, pārējie izglābās ar bēgšanu. Un tā viņi paņēma visas lietas un daudz laupījuma, pili aizdedzināja.” -Indriķa chronika

Varonis, upuris vai

nodevējs?

Reliģija, vara un mantkārība 12.g.s.

• Vācieši – Garīdznieki cerēja kristīt pagānus, bet arī meklēja bagātību

– Ordenis deva zvērestu dzīvot nabadzīgi, bet bieži rīkojās mantkārīgi

– Centās nodrošināt tirdzniecības ceļus uz Krieviju

• Krievi – Pat pirms Meinharda ierašanās, sludināja pareizticīgo ticību un

ievāca nodevas dažos Senlatvijas novados

– Valdnieki Pleskavā un Polockā uzbruka senlatviešiem

• Lietuvieši un igauņi – Bieži siroja, dedzināja, laupīja senlatviešu teritorijās

• Senlatvieši – Nekādi eņģeļi!

Sēļu zemes

Sēļu pakļaušana

• Sēļi laida lietuviešus caur savu zemi lai tie

varētu postīt un laupīt lībiešu zemes

• Lībieši bija tikko kristīti

• Bīskaps tamdēļ nolēma izpostīt Sēlpili;

1208.gadā aplenca pili un piespieda

sēļiem kristīties

Latgaļu zemes

Latgaļu cīņas pret krustnešiem

• Latgaļi dzīvoja ne tikai tagadējā Latgalē, bet arī Vidzemē un Zemgalē

• Vairākas ievērojamas pilis, katra ar savu valdnieku:

– Koknesē valdīja Vetseke

– Jersikā valdīja Visvaldis

– Tālava valdīja Tālivaldis

• 12.g.s. vairākas latgaļu valstis jau bija pieņēmušas pareizticīgo ticību

Koknese

• Latgaļu valdnieks Koknesē bija Vetseke

• Sākumā pareizticīgs, pārgājis katoļticībā, vēlāk atmeta ticību

• Apsolīja pusi savu zemi krustnešiem, ja tie palīdzētu pret lietuviešiem

• Zaudējis cerību atbrīvoties no vācu kundzības, nogalināja Kokneses pilī nometinātos krustnešus, nodedzināja pili un aizgāja uz Krieviju.

• Vetseke mira 1224.g. cīņā pret krustnešiem, aizstāvot Tērbatas pili (Igaunijā).

Piemineklis Vetsekem Tērbatā

Jersika

• Plaša valsts dienvidu Vidzemē un Latgalē

• Latgaļu valdnieks Jersikā bija Visvaldis – Sākumā pareizticīgs

• 1209.gadā krustneši uzbruka un saņēma Gustā Visvalža sievu un citus

• Lai tos atbrīvotu, Visvaldis atdeva pusi savas zemes un solīja pāriet uz katoļticību un būt uzticīgs Rīgas bīskapam

• Pēc Visvalža nāves, vācieši pārņēma pārējo Jersiku

Tālava

• Ziemeļvidzemē un ziemeļlatgalē

• Latgaļu valdnieks Tālavā bija Tālivaldis; valdīja Beverīnas pilī

• 1209. gadā slēdza savienības līgumu ar Zobenbrāļu Ordeni – Sākās ilgas, sīvas cīņas ar igauņiem, kas

novārdzināja gan igauņus, gan latgaļus

• 1215.gadā igauņi paņēma Tālivaldi gūstā, spīdzināja to un nogalināja (dzīvu sadedzināja)

Latgaļu pakļaušana

• Pēc pakļaušanas

– Bija jādod uzticības zvērests

– Bija jāpieņem katoļticība

– Bija jāmaksā nodevas

– Bija jākalpo karaspēkā

• Indriķa chronikā bieži pieminēts, ka kristītie latgaļi (un arī lībieši) devās kara gājienos ar Zobenbrāļa ordeni pret igauņiem un citiem

Kuršu zemes

Kuršu cīņas pret krustnešiem

• 1210. gadā kurši sakāva vācu floti – Mēģināja ieņemt Rīgu,

bet solītie palīgi neieradās un vajadzēja atkāpties

• 1228.gadā kurši ar zemgaļiem uzbruka Daugavgrīvai – Nopostīja klosteri

– Sakāva daudz mūku

Kuršu uzbrukums Rīgai

Kuršu cīņas pret krustnešiem

• 1230. gadā kurši slēdza tiešu līgumu ar pāvestu

• Līgums centās novērst turpmāku karu starp kuršiem un Ordeni

• Bet tādēļ ka līgums apgāja Ordeni, Ordenis bija neapmierināts un iebruka Kursā

• 1246. gadā vācieši uzbūvēja mūra pili pie Kuldīgas no kurienes bija vieglāk turpināt cīņas pret kuršiem

• Durbes kauja 1260. gadā

• 1267. gadā pēdējie kurši padevās vāciešiem

Pāvesta līgums ar kuršiem 1230. gadā

Durbes kauja

• 1260. gada kauja (lielākā Baltijā 13.g.s.)

• Kaujā (vācu pusē) bija iesaistīti kurši, zemgaļi, igauņi un citi

• Žemaiši (lietuviešu cilts) iebruka Kursā, un devās atpakaļ ar laupījumu

• Sadursmē daudz kuršu un igauņu pārgāja zemaišu pusē, sakāva ordeni; daži kuršu novadi atbrīvojās

• Lietuvas valdnieks Mindaugs no tā brīža atteicās no kristietības un turpmākas sadarbības ar ordeni – Vācieši nekad Lietuvu neieņēma!

Zemgaļu zemes

Zemgaļu cīņas pret krustnešiem

• Zemgaļu valdnieks 13.g.s. sākumā bija Viestarts – valdīja Tērvetē

• Pirmā sadursme 1185.g., kad zemgaļi uzbruka bīskapa Meinarda celtajai Ikšķiles pilij.

• 1205.g. Viestarts slēdz savienības līgumu ar vāciešiem: kopā cīnās pret lībiešiem un lietuviešiem

Tērvetes pilskalna nocietinājumi

• 1219.g. zemgaļu vidū sākās šķelšanās

– Mežotnes vecākie apsūdzēja Viestartu nespējā aizsargāt viņus no lietuviešiem, tāpēc nolēma ielaist pilī vācu krustnešus un kristīties.

• Pēc 1219.g. un 1220.g. cīņām starp krustnešiem un Viestarta vadītajiem zemgaļu pulkiem Mežotne palika vācu rokās.

• 1228.g. savienībā ar kuršiem zemgaļi uzbruka Daugavgrīvas klosterim un izpostīja to

Tērvetes pils modelis

Indriķa apraksts par Mežotnes pils

iekarošanu Ar 4000 vāciešu un otriem četriem lībiešu un latgaļu viņi

devās vezdami sev līdzi lielu mašīnu un citas mazākas un pārejos instrumentus priekš uzbrukšanas pilij. Viņi gāja pie pils un ieņēma ciemu, kas bija tai apkārt, un paņēma laupījumu, un aplenca pili un karoja ar viņiem daudz dienas. Daži no viņiem cēla koka torni, citi uzstādīja paterellas, citi rīkojās ap balistām, citi gatavoja ežus un sāka rakt no apakšas valni, citi piepildīja grāvi ar samestiem kokiem un virsū tika uzbīdīts koka tornis, zem tā cita raka. Daudzi zemgaļi pilī tika ievainoti ar mestiem akmeņiem, daudzi ievainoti ar bultām un daudzi tika nonāvēti no torņa ar lībiešu un latgaļu šķēpiem. Bruņinieki... uzkāpa uz valņa un gribēja ieņemt pils augšdaļu, bet viņus padzina tie pusdzīvie, kas bija pilī. Pēc tam viņi sakrāva daudz koku kaudzē, pielika uguni...Tie padevās mūsu karaspēkam un nolieca kaklus.

Saules kauja

• 1236.g. kauja

• Vai nu Šauļu novadā Lietuvā vai pie Vecsaules, tagadējās Bauskas tuvumā

• Lietuvieši un zemgaļi pret vāciešiem

• Bruņinieki ar saviem zirgiem iestiga purvainā vietā

• Zobenbrāļu Ordenis iznīcināts; pārpalikušie iekļauti Livonijas Ordenī

"Saules kauja". V.Vimbas glezna

• 1279.g. zemgaļi, Nameja

vadībā, iznīcina Livonijas

karaspēku un atgūst

Tērveti

• Uzbrukums Rīgai

neizdodas

• 1281.g. Namejs ar tautas

daļu dodas trimdā Lietuvā

– Nameja gredzena leģenda

"Nameis rex Semigallorum".

L.Liberta glezna Rīgas pilij

Vācieši valda pār visu Senlatviju

• Pakļaušana ilga ap simts gadu

• Senlatvieši tagad bija padoti vāciešiem

• Ordenis un katoļu baznīca bieži un asi

strīdas par priekšrocībām jauniekarotajā

– Vairākas mazas bīskapijas un ordeņa novadi

• Tomēr, slēdz miera līgumus ar krieviem lai

nodrošinātu varu iegūtās zemēs

Latviešu stāvoklis zem vāciešiem

14. g.s.

• Sākumā, zemniekiem piederēja sava zeme

– Pat turpināja dzīvot savās pilīs

– Vāciešu skaits Livonijā nebija tik liels, ka būtu bijis izdevīgi padzīt latviešus

• Laukus tomēr vajadzēja apstrādāt

– Dažus senlatviešu valdniekus iecēla par “leimaņiem” – tiem piešķīra lielāku zemes platību, bet bija jāsola maksāt nodevas un karot kunga karaspēkā

Latviešu stāvoklis zem vāciešiem

14. gadsimtā • Zemniekiem bija jāiet

“klaušās” – Četras dienas darbs katru

gadu bija jāziedo “zemes kungiem” (bīskapam, vai ordenim)

• Zemniekiem bija jāmaksā “nodevas” – Desmitā daļa no

ienākumiem

• Bija jāatzīst katoļu baznīcu kā pareizo ticību

• Bija jāiet kara gājienos pret nekristīgajiem

Zemnieks maksā nodevas bruņiniekam

Lēnis

• Izlēņošana – jaunie valdnieki (Ordenis un Bīskapi) “izīrēja” bruņiniekam zemi.

• Īrētāju sauca par “vasali”.

• Vasalis ievāca nodevas un klaušas un sprieda tiesu. – Sākumā reti kad ieradās sava lēnī

– Vēlāk uzbūvēja savu māju un iekārtoja savu saimniecību

• Vasaļi centās pārvērst aizdotās zemes par saviem īpašumiem.

• Ar laiku, tas viņiem izdevās un vasaļi kļuva par muižniekiem

Ordeņa pārvalde

• Ordeņa augstāko vadītāju sauca par “mestru”

• Zemākus komandierus sauca par “komtūriem”

• Nozīmīgu lomu arī pildīja “fogti” - tiesneši – Novadi iedalīti “komturijās”

un “fogtijās”.

• Divreiz gadā komturi, fogti un ordeņa vadoņi sanāca sapulcē, ko sauca par “kapitulu”.

Ordeņa mestrs dzīvoja Cēsu pilī –

šeit redzama šodienas rekonstrukcija

Bīskapijas pārvalde

• Bīskapijas augstāko vadītāju sauca par “bīskapu”.

• Zemāki vadītāji ar bīskapu pulcējās “domkapitulā” lai veidot likumus

• Sākumā ordenis bija uzticīgs un kalpoja bīskapiem

• Vēlāk bīskapi piedāvāja lēņus bruņiniekiem, kas bija uzticīgi tikai bīskapam.

Livonijas īpatnējie vārdi

• Klaušas ______________________________________

• Nodevas _____________________________________

• Lēnis ________________________________________

• Vasalis _______________________________________

• Muižnieks ____________________________________

• Mestrs _______________________________________

Klaušas un nodevas pieauga

• Klaušas

– 13.g.s. – četras dienas gadā

– 16.g.s. – 4 ½ - 6 dienas nedēļā!!!

• Nodevas

– 13.g.s. – desmitā daļa (apmēram tas pats,

kas bija jādod senlatviešu valdniekam)

– 16.g.s. – ceturtā daļa

Zemnieku bēgšana

• Neražas gados labība slikti auga, bet

nodevas un klaušas palika tikpat lielas

• Zemnieki nonāca milzīgos parādos

• Bija izdevīgāk pamest savas mājas un

doties par strādnieku citā muižā vai uz

pilsētu (Rīgu) uzsākt jaunu dzīvi

Dzimtbūšana (serfdom)

• 1494.g. muižnieki panāca, ka pieņēma “dzimtbūšanas” likumu – Likums aizliedza

zemniekiem atstāt savu zemi

– Zemnieki tomēr bēga, bieži ar citu vāciešu palīdzību

– Zemnieks kļuva par vergu

• Dzimtbūšanas laiks ilga ap 350 gadu – visgrūtākais posms latviešu tautai

Rīgas attīstība

• 14.-16. g.s. Rīgas iedzīvotāju skaits: 6,000-10,000

• Rīga kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru un stipru cietoksni – 10 metru augstas mūra

sienas

– Torņi un vārti

– Apkārt bija dziļš un plats ūdens grāvis

– Pilsētas vārtus vakarā aizslēdza

Atjaunots Rīgas mūris un vārti

Rīgas attīstība

• Vācu tirgotāji kļuva par dzinējspēku Rīgas attīstīšanā

– Lai mudinātu uz pastāvīgu pārcelšanos uz Rīgu, bīskaps:

• Aizliedz ārzemju kuģiem piestāties zemgaļu ostā

• Aizliedza tirgotājiem pārdot preces bez rīdzinieka starpniecības

• Piešķīra rīdziniekiem zemes kur ievietot savas saimniecības

• Amatnieki apmetās Rīgā lai pelnītu no tirgotājiem

• Tirgotāji un amatnieki maksāja Rīgai nodokļus

Tirgotāju un amatnieku apvienības

• Aizstāvēja dalībnieku tiesības; cīnījās par

priekšrocībām

• Lielā ģilde – tirgotāji, zeltkaļi, juristi, mācītāji

• Mazā ģilde – amatnieki

• Melngalvju brālība – sākumā ārzemnieku

tirgotāji, vēlāk neprecēto tirgotāji

Melngalvju patrons Sv. Maurīcijs,

redzams Livonijas Ordeņa karogā

Cunftes un brālības

• Cunftes – amatnieku

apvienības kas

noteica standartus un

aizstāvēja sava

amatnieku intereses

– Nedrīkstēja Rīgā

strādāt kā amatnieks,

ja nepiederēja cunftē.

• Vienkāršie strādnieki

(bieži vien latvieši)

apvienojās savās

brālībās

Rīga Hanzas savienībā

• Hanza pārvaldīja

tirdzniecību visā

Baltijas jūrā

• Rīga iestājās Hanzas

savienībā jau 1282.g.

• Savienībai bija sava

flote kas cīnījās ar

jūras laupītājiem

Hanzas kravas kuģis un tirgotāji 15. g.s.

Rīgas turpmākā attīstība

• Rīdzinieki nodibināja pašpārvaldi (1330.gadā), ko sauca par “rāti”

• Bīskaps, Ordenis un rīdzinieki paši strīdējās un par noteikšanu Rīgā

– Noteicējs sprieda tiesu

– Noteicējs ievāca nodokļus

• Rīgā nodibināja pirmās skolas Latvijas teritorijā

• Arī citas pilsētas attīstījās (parasti ap ordeņa vai bīskapa pilīm)

Rīgas pils

Latvieši Rīgā

• Rīgā, latvietis bija brīvs cilvēks.

• Sākumā, latviešus uzņēma ģildēs un cunftēs

– No 30 audēju meistariem, 20 bija latvieši

• 14.g.s. beigās latviešus vairs neuzņēma

– Latvieši izveidoja savas ģildes

• Muižnieki zaudēja tiesības pār aizbēgušu zemnieku, kas nodzīvoja Rīgā vienu gadu un vienu dienu.

– Rīgai vajadzēja darbaspēku

Tipiska nama iekārta Rīgā viduslaikos

Pilsētas svētki

• Ģildes bieži rīkoja

svētkus

• Centās parādīt visiem

cik Rīga ir bagāta

• Vislielākie bija

Vastlāvju svētki

(Mardi Gras)

Livonijas modes skate

“Šīs sezonas vispopulārākie,

apģērbi un aksesuāri katrai

gaumei”

Aplausi, aplausi

Krīze katoļu baznīcā

• 16.g.s. katoļu baznīca bija kļuvusi “pasaulīga”

– Pāvestam un bīskapiem piederēja milzīgi zemes īpašumi

– Daži mācītāji uzdzīvoja, dzīvoja ar sievietēm, neieradās dievkalpojumos

– Baznīca aktīvi pārdeva “grēku atlaides” • Samaksā naudu, un tavi grēki tiks piedoti

• Varēja pat izpirkties uz priekšu

• “Tiklīdz nauda lādē krīt, dvēs’le debess priekā mīt.”

Reformācija

• 1517.g. 31. oktobrī, vācu garīdznieks, Mārtiņš Luters protestēja pret baznīcas mācībām un paražām, pienaglojot rakstu ar 95 tēzēm pie Vitenbergas baznīcas durvīm

Reformācija Livonijā

• 1521.g. Andrejs Knopkens sludināja Lutera mācības Rīgas Pētera baznīcā.

• Muižnieki, amatnieki un bruņinieki redzēja jauno mācību kā līdzekli atkratīties no baznīcas un bīskapu varas

• 1524.g. mūki un mūķenes tika izdzīti no Rīgas

• 1525.g. Livonijas valdība pieņēma ticības brīvības aktu

Reformācijas nozīme latviešiem

• Dievkalpojumi tagad notika latviešu valodā

• 1524.g. pie Jēkaba baznīcas nodibina

pirmo latviešu luterāņu draudzi un pirmo

latviešu skolu

• No vācu valodas tulkoja garīgas dziesmas

un dzejoļus latviešu valodā

• Sprediķus un lūgšanas rakstīja latviešu

valodā; radās pirmie latviešu raksti

Valters von Pletenbergs

• Livonijas ordeņa mestrs no 1494. gada līdz 1535. gadam

• Uzvarēja krievus Smoļinas kaujā 1502. gadā – Kaujā cīnījās 5 tūkstots

livoniešu pret 18 tūkstots krieviem

– Piedalijās latvieši (it sevišķi Andreja Peniķa vadībā)

• Pēc kaujas Livonijai bija miers uz 50 gadiem!

Valters von Pletenbergs pasludina ticības

brīvību 1525. gadā

Livonijas nauda

Pletenberga schillings

Livonijas karš (1558.g.–1583.g.)

• Karu iesāka

Krievijas cars Jānis

Briesmīgais. Viņš

gribēja paplašināt

Krievijas teritorijas.

– Gribēja

tirdzniecības ceļus

uz rietumiem

• Jauni ieroči:

šautene, lielgabali

– Mūra pilis tagad

bija vieglāk

iekarojamas

Krievi mēģina ieņēmt Cēsu pils. Tas viņiem arī izdevās, kad vācieši paši sevis uzspridzināja.

Jānis Briesmīgais

• “Ivan the Terrible”

• Šausmīgi nežēlīgs Krievijas valdnieks – Dusmīgā brīdī

nogalināja savi dēlu

• Pieņēma sev tituli: “Cars”

• Nodibināja slepeno policiju

• Tūkstošiem krievu galvas ripoja pēc viņa pavēles

• Slims un traks

Jāņa Briesmīgā karavīri

nežēlīgi nogalināja gūstekņus

Mēris

• Mēri angliski sauc “the plague” jeb “Black Death”

• Ko karš nenogalināja to bieži vien nogalināja mēris

• Mēris nogalināja aptuveni 40% no visas Eiropas cilvēkiem!

Livonijas sadalīšana (1561.g.)

• Livonijai švaki veicās pret krieviem

• Bet, Zviedrija, Dānija, Lietuva un Polija negribēja Krievijas nostiprināšanos Baltijas jūras austrumu piekrastē

– tās pašas gribēja Livonijā valdīt!

• Rezultāts: Poļi (un leiši), un zviedri iejaucās karā un padzina krievus

• Tie paši arī pārņēma valdīšanu Livonijā

– Zviedri valdīja Igaunijā

– Poļi valdīja Vidzemē un Latgalē

• Katoļticība atgriezās Latvijā

– Polija dibināja Kurzemes hercogisti (poļu vasaļvalsts)

– Rīga brīva!

– Zemnieki tomēr kā vergi!

Krievu laiks:

Vidzemē (1721-1918)

Latgalē (1772-1918)

Kurzemē un

Zemgalē (1795-1918)

Livonija

Latvijas apgabaliem bija atšķirīga vēsture aptuveni 200 gadus pēc

Livonijas sadalīšanas

Kurzemes Hercogiste (1561-1795)

Poļu laiks Latgalē (1561-1772)

Poļu laiks Vidzemē (1561-1629) Zviedru laiks Vidzemē (1629-1721)

Latvijas teritorija 17.g.s.

Kurzemes hercogiste

• Hercogs = Duke

• Kurzeme un Zemgale, bet zemi sauca tikai par “Kurzemes Hercogisti”

• Polijas vasaļvalsts, bet tik pat kā neatkarīga – Vasalis saņēma zemi no karali un solījās būt uzticīgs tam

karalim

• Gothards Ketlers – pēdējais Livonijas Ordeņa mestrs kļuva par pirmo hercogu – Polijas karalis viņu atalgoja par Kurzemes un Zemgales

“nodošanu” Polijai

• Galvaspilsēta: Jelgava

• Vācu muižniekiem tomēr palika liela vara un latviešu zemnieki kļuva vēl vairāk par muižnieku īpašumu

Hercogs Jēkabs

• Valdīja no 1642.-1682.g.

• Attīstīja ražošanas spējas

Kurzemē

– Stiklu, ķieģeļus, virves,

šaujamo pulveri, ziepes

• Būvēja kuģus Ventspilī

(ap 200!)

– Pārdeva citām valstīm

– Lietoja pats

• Prata tirgoties

• Hercogs kļuva ļoti bagāts

Hercogs Jēkabs ar sievu Luīzi

Hercoga Jēkaba dālderis

Kolonijas Amerikā un Āfrikā

• Hercogs Jēkabs uzstādīja tirgošanās kolonijas

– Āfrikā – Svētā Andreja salā Gambijas upē, Gambijā

– Amerikā – Tobago salā tuvu Dienvidamerikai

Juris Mancelis

• Hercoga Jēkaba mācītājs

• 1638.g. sastādīja vācu-latviešu vārdnīcu

• 1654.g. sarakstīja sprediķa grāmatu, kas bija pirmais prozas darbs izdots latviešu valodā

Kurzemes lejupslīde

• Kaimiņi kļuva greizsirdīgi par Hercoga

Jēkaba panākumiem

• Hercogs Jēkabs nerūpējās par pašu

zemes aizstāvēšanu.

• 1658.g. zviedru armija saņēma Jēkabu

gūstā.

– Pēc diviem gadiem tika atbrīvots

• Bet...

Kurzemes aplaupīšana

• Zviedri un franči sagrāba lielu daļu Jēkaba

kuģus

• Holandieši un angļi atņēma Jēkaba

kolonijas

Hercogi Bironi

• Pēc Ketlera dzimtas pajukšanas

1737.gadā, par Hercogiem kļuva Bironu

dzimtas cilvēki

• Bironi bija draudzīgi ar Krievijas

valdniekiem

• Hercogs Ernests Birons Jelgavā un

Rundālē uzcēla lielas greznas pilis

Jelgavas pils

Rundāles pils

Hercogistes beigas

• Visus gadus Kurzemes Hercogiste ir bijusi Polijas vasaļvalsts un Polijas aizsardzībā

• Sākot ar 1772.gadu Polija sāk sabrukt

• Kad tuvojās krievu uzbrukums, vācu muižnieki padevās bez hercoga ziņas – Vācu muižniekus atalgoja ar

īpašumiem un amatiem

– Hercogam Pēterim Bironam izmaksāja 2 miljonu rubļu un viņš ērti pavadīja pensiju Vācijā

• 1795.g. Kurzemē un Zemgalē iestājās krievu laiki

Krievu laiks:

Vidzemē (1721-1918)

Latgalē (1772-1918)

Kurzemē un

Zemgalē (1795-1918)

Livonija

Zviedru laiks Vidzemē (1629-1721) Poļu laiks Vidzemē (1561-1629)

Stefans Batorijs

• Polijas-Lietuvas

karalis no 1576.g. –

1586.g.

• Centās uzlabot

zemnieku stāvokli

• Mira pirms spēja to

panākt

Poļu laiki

• Poļi uzspieda katoļu

ticību; luterāņi kļuva par

katoļiem

• Vācu muižniekiem tomēr

bija liela teikšana

– Varēja piespriest smagus

• Roku vai kāju nocirst

• Nogalināt

• Zemniekiem bija jāiet

klaušās sešas dienas

nedēļā

Poļu-zviedru karš

• Karš sākās 1600.g un beidzās 1629.g.

• Polijas karalim vajadzēja kļūt par

Zviedrijas valdnieku; zviedri no nepieļāva

un uzstādīja paši savu karali

• Zviedri uzvarēja

• Zviedri pārņēma Vidzemi

• Poļiem tomēr palika Latgale

Poļu laiku beigas

• 18.g.s. vidū Polija bija kļuvusi par vāju

valsti

• Austrija, Prūsija un Krievija slepeni

vienojās sadalīt Poliju savā starpā

• 1772.g. Krievija pārņēma Latgali

Krievu laiks:

Vidzemē (1721-1918)

Latgalē (1772-1918)

Kurzemē un

Zemgalē (1795-1918)

Livonija

Zviedru laiki

• “Visvieglākais” verdzības laiks latviešiem

• Zviedru valdnieki rūpējās par ticības un izglītības attīstību

• Karalis Gustavs Ādolfs dibināja ģimnāziju Rīgā un universitāti Tērbatā, kur atļāva arī latviešiem iegūt izglītību

• Karalis Kārlis XI – saukts par “Zemnieku karali” – Samazināja klaušas un nodevas

– Samazināja muižas platību (“muižas redukciju”) un muižnieku varu

Jānis Reiters (1632.g.-1695.g.)

• Pirmais latviešu zinātnieks

• Studēja Tērbatā

• Tulkoja Mateju evaņģēliju latviešu valodā 1662.g.

• Francijā kļuva par tieslietas profesoru; Vācijā par medicīnas doktoru

• Tulkoja tēvreizi 40 valodās!

Ernests Gliks (1652.g. – 1705.g.)

• Alūksnes mācītājs,

tulkoja Bībeli latviešu

valodā

– Jaunā derība 1685.g.

– Vecā derība 1689.g.

• Divi Glika iestādītie

ozoli vēl tagad ir dzīvi

• Audžu meita kļuva

par Krievijas carieni

Lielais ziemeļu karš (1700.g. –

1721.g.)

• Muižnieki bija neapmierināti ar muižu redukciju un citiem ierobežojumiem, ko ieveda Kārlis XI

• Krievijas cars Pēteris I vēlējās “logu uz rietumiem”

• Izveidojās sazvērestība starp Vidzemes muižniekiem, Saksiju, Poliju un Krieviju padzīt Zviedrus.

• Karš sākās ar sakšu uzbrukumu Rīgai

Kārlis XII

• Zviedru karalis

• Nācis tronī 15 gadu

vecumā

• Uzsāka kara gaitas

18 gadu vecumā

• Drosmīgs un gudrs

karotājs

Pēteris I

• Krievijas cars

• Centās padarīt

Krieviju par

“rietumniecisku” zemi

– Dibināja Pēterpili

– Ieveda rietumu kultūru

– Atbalstīja zinātni

Latviešu nopelni lielā ziemeļu karā

• Stepiņš Krauklis izveda

Kārļa XII karaspēku pa

aizmugures ceļiem

– Kārlis XII ar to spēja

pieveikt trīs reizes lielāku

krievu armiju

• Jānis Nāriņš ar dūmu

aizsegu pārveda zviedrus

pāri Daugavai, kur tie

smagi sakāva sakšu

armiju, kas bija sabiedroti

ar krieviem Zviedri krusto Daugavu Nāriņa pavadībā

Lielā ziemeļu kara otrais posms

• Kārlis XII turpināja cīņu pret sakšiem

(vāciešiem)

• Vidzemē zviedri atstāja niecīgu mazu

karaspēku

• Krievi bieži uzbruka un postīja

Krievu virsnieka ziņojums caram

1708.g.

“ Man Tev jāziņo, ka visvarenais Dievs un

vissvētā Dievmāte Tavu vēlēšanos

piepilda: ienaidnieka zemē nav vairs ko

postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai un no

Rīgas līdz Valkai viss ir iznīcināts, visas

pilis ir sagrautas. Nekas nav atlicies

izņemot Pērnavu un (Talinnu) un šur tur

pa muižai pie jūras.”

Zviedru laiku beigas Vidzemē

• 1709.g. Kārlis XII meklēja izšķirošo cīņu

pret Pēteri I

• Poltovā (Krievijā) Pēteris I sakāva Kārli XII

• 1710.g. Pēteris I ieņēma Rīgu

Krievu laiks:

Vidzemē (1721-1918)

Latgalē (1772-1918)

Kurzemē un

Zemgalē (1795-1918)

Livonija

Latvijas apgabaliem ir atšķirīga vēsture aptuveni 200 gadus pēc

Iestājās krievu laiks visā Latvijā

• Latviešu tautai visgrūtākais laiks – Zeme galīgi izpostīta

– Daudz latvieši mira karā

– Lielais mēris (“Melnais jātnieks”)

• Vidzeme zaudēja 60% no saviem iedzīvotājiem

• Latvijā iedzīvotāju skaits nokrita uz viszemāko vairākos gadsimteņos

Ēģiptiešu mitoloģijā stāsta par Fenikss leģendu: brīnišķīgs putns (Phoenix) pēc

ilga mūža, mirst sadegot liesmās... bet no saviem pelniem atdzimst no jauna.

“Šķidrā maize”

• Muižniekiem vara pieauga!!!

• Atguva visus zviedru laikā

atņemtos īpašumus

• Muižnieki papildināja

ienākumus uzbūvējot krogus,

kur dzirdināja zemniekus

• Zemnieki nonāca lielākā

nabadzībā un alkoholismā

• 18.gs. vidū Vidzemē bija 933

krogi, bet tikai 29 skolas

• “Šeit cilvēki ir lētāki kā nēģeri

Amerikā”

• Ko nozīmē “šķidrā maize”?

Muižnieki turpināja ērto dzīvi. Šeit redzama

muižiņa 1766. g. pie Rīgas

Daži cittautieši palīdzēja latviešiem

Vecais Stenders (1714-1796)

• Baltijas vācu mācītājs; Latviešu literatūras dibinātājs.

• Sarakstīja plašu latviešu–vācu un vācu–latviešu vārdnīcu.

• Izveidoja pirmo ilustrēto ābeci "Bildu ābece" (1787)

• Sarakstīja pirmo enciklopēdija latviešu valodā – "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas"(1774)

• Uz sava kapakmens licis uzrakstīt: “Še aprakts G.F.Stenders, Latvis".

Garlībs Merķelis

• 1796 gadā sarakstīja grāmatu "Latvieši", kur asi kritizēja dzimtbūšanu un aicināja mainīt muižnieku un latviešu zemnieku attiecības.

G.Merķeļa grāmatas

"Latvieši" zīmējums

Latvieši sāka palīdzēt paši sevīm

Brāļu Draudzes

• Hernhūtes brāļi bija grupa, kas centās ievest kristīgo mīlestību ikdienas dzīvē

• 1729.g. Hernhūtes brāļi sāka darboties Latvijā

• Brāļu draudzes uzsvēra mīlēt un palīdzēt viens otram – ne tikai klausīt muižniekam, kā darīja vācu mācītāji

• Latvieši pirmo reizi izjuta kristīgo ticību!

– Mazāk dzēra

– Vairāk rūpējās par izglītību

– Iemācījās kā vadīt sapulces un kārtot sabiedriskās lietas

Dievkalpojumus noturēja saiešanas

namos, kurus vadīja latvieši

Kaugura nemieri (1802. gadā)

• Daži latvieši iepazinās ar notikumiem Francijā 1789.g. kad tauta sacēlās un gāza valdību.

• Arī iepazinās ar Merķeļa rakstiem: “Tauta nav vairs akls suns, ko ar sitieniem var dzīt būdā. Tā ir tīģeris, kas klusās dusmās grauž savas važas un gaida mirkli, kad varēs tās saraut un nomazgāt savu kaunu asinīs.”

• Kaugurmuižā salasījās ap 3 tūkst. apkārtējo zemnieku. Nemierniekus apspieda ar šautenēm un lielgabaliem.

• Pēc Kauguru nemieriem krievu valdība izpētīja kāpēc zemnieki bija neapmierināti

• 1804.g. krievu valdība ierobežoja muižnieku rīcību

• Kauguriešu upuri veicināja zemnieku brīvlaišanu visā Krievijā, kaut gan tikai pēc daudziem gadiem

"Kaugurieši". J.R.Tilberga glezna. 1957

Zemnieku brīvlaišana

• 1804.g. izdeva Vidzemes zemnieku likumu – Nedrīkstēja izlikt zemnieku no mājām

– Nedrīkstēja pirkt/pārdot zemniekus

– Zemnieki varēja sūdzēties tiesā pret muižniekiem

• 1817.g. Kurzemē un 1819.g. Vidzemē pieņēma likumu, kas piešķīra zemniekam “brīvību”, bet muižniekam piešķīra īpašuma tiesības par zemnieku zemi. – “Putnu brīvība” – zemniekam bija jāīrē sava zeme no muižnieka

• 1860.g. izdeva likumu, kas ļāva zemniekiem nopirkt savu zemi no muižnieka. – Bankas aizdeva naudu zemniekiem

• 1861.g. Latgalē (un citur Krievijā) pasludināja zemnieku brīvlaišanu.

• 1863.g. zemnieki varēja izņemt pases un pārcelties un strādāt pilsētās.

• 1866.g. zemniekiem deva tiesības ievēlēt savus pārstāvjus un pašvaldību (pagastu vecākos).

Rūpniecības attīstīšana

• “Industrial revolution” – attīstījās fabrikas

– amatniekiem zuda darbu iespējas

• Cilvēki plūda uz pilsētām, bet likumi ierobežoja kustības brīvību parastam zemniekam.

• Strādniekiem – niecīgas algas

– ļoti smagi darbi

– garas darba stundas

Janovska fabrika Viļānos

Pārvācošana

• 1840-1860.g.

• Baltijas vācieši, pētīdami savu pagātni, deklarēja, ka latvieši nav bijuši spējīgi radīt savu kultūru, tādēļ to ir atnesuši vācieši.

• Viņu uzskatē, latviešu valoda nav spējīga, lai izteiktu modernās un inteliģentās domas.

• “Loģisks” secinājums bija, ka izglītotam latvietim bija jākļūst par vācieti.

• Daudz latvieši, iegūdami izglītību, arī pārvācojās, lai vieglāk dabūtu labākus darbus, u.t.t.

Jaunlatvieši = Latvian Power

• Tautas atmodas darbinieki 19.gs. 2.pusē – Lepojās par savu latvietību

– Veicināja nacionālu apziņu starp latviešiem

– Uzsvēra izglītību

• Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns Pēterburgā noorganizēja laikrakstu "Pēterburgas Avīzes“

– Kritizēja vācu muižnieku privilēģijas

• Sadusmoja vāciešus.

Jānis Cimze (1814-1884)

• Pirmais latviešu tautasdziesmu melodiju krājējs

• Latviešu koru kultūras pamatlicējs.

• 1839–1881 vadījis Vidzemes skolotāju semināru

• Jānis Cimze apdarināja ap 350 latviešu tautasdziesmu (to skaitā "Rīga dimd", "Krauklīts sēž ozolā", "Es redzēju jūriņā").

Krišjānis Valdemārs (1825-1891)

• Studējis Tērbatā. Uzsāka studentu vakarus kur pārsprieda tautas jautājumus. Tajos piedalījās arī Kr. Barons un J. Alunāns

• Studiju gados valdīja uzskats, ka izglītots latvietim bija jākļūst par vācieti.

– Valdemārs pie savām durvīm piesprauda zīmi: “Kr. Valdemārs – Latvietis.”

• Izdeva "Pēterburgas Avīzes", kurā modināja tautas lepnumu

• Izsmēja tos, kas pārvācojās ("Kaunīgos latviešus”)

• Centās uzlabot latviešu tautas ekonomisko bāzi

– Dibināja pirmo jūrskolu Ainažos

• Dibināja pirmo latviešu kori, pirmo bibliotēku

"K.Valdemāra portrets". K.Brencēna

vitrāžas centrālā daļa. Ap 1912

Atis Kronvaldis (1837-1875)

• Mācījās Vācijā, un vēlāk Tērbatā, kur atjaunoja Kr. Valdemāra laika latviešu vakarus.

• Uzsvēra, ka valodu vajag paplašināt – nevis iemainīt to pret vācu valodu

• Kuplināja latviešu valodu ar daudziem vārdiem: dzeja, dzejnieks, vēsture, vēstule, burtnīca, tēvija, kauja, satversme, skolnieks, cietoksnis, glezna, līdzeklis, loma, u.c.

Izvilkumi no Kronvalda Ata rakstiem:

“Mums ir skaidra un svēta valoda, kuŗa vēl

pēc daudz gadu tūkstošiem savā jaunības vaigā, jaunības spēkā liecību dod par mūsu sentēvu pirmo šūpuli, uzrāda seno latviešu jautru un spēcīgu gara darbošanos; viņai netrūkst ne smalkuma, nedz dziļuma, ne bagātības, nedz veiklības.”

“Nav priekš latvieša augstāka goda un svētākas laimības, kā tikai par savas tēvzemes labklāšanu strādāt, par savas mazās, nabadzības novārdzinātās tautas atspirgšanu rūpēties, par tēvu valodas izplaukšanu dzīvē un skolā, sviedrus netaupīt un tādā garā līdz ar savu tautu celties, stāvēt un cīnīties līdz pēdējam asins pilienam.”

Tautas atmodas laikmeta dzejnieki

Andrejs Pumpurs (1841-1902)

• 1988.g. uzrakstīja varoņdziesmu, “Lāčplēsis”

• Dzejā uzsvēra cīņu pret “melno bruņinieku” – vācu vara.

“Laivinieki tic, ka reizi

Lāčplēs’s savu naidnieku

Vienu pašu lejā grūdīs,

Noslīcinās atvarā.”

Auseklis (1850-1879)

• Uzrakstīja aizrautīgu dzejoli, “Gaismas pils” par pili, kas atkal celsies augšā, kad latvieši uzminēs tās vārdu.

“Ja kas vārdu uzminētu,

Augšām celtos vecā pils,

Tālu laistu tautas slavu,

Gaismas starus margodam’! “

Krišjānis Barons (1835-1923)

• Studēja Tērbatā

• Darbojās kā redaktors “Pēterburgas Avīzei”

• Veltīja mūža pēdējos 40 gadus vācot un kārtojot apmēram 220,000 latviešu tautas dziesmas – katra uzrakstīta ar roku uz atsevišķas lapiņas

• Vienīgais tautas atmodas darbinieks, kas piedzīvoja neatkarīgu Latviju

Tautas dziesma, Krišjāņa Barona rokrakstā

Rīgas latviešu biedrība

• Dibināta Rīgā 1868.g.

• Aktīvi darbojās

kultūras nozare,

zinātnes komisija, u.c.

• 1873.g. noorganizēja

pirmos vispārējos

latviešu dziesmu

svētkus

Dziesmu svētki

• 1873.g. notika pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki

• Svētki ilga četras dienas

• Piedalījās 1000 dziedātāju

• Pirmo reizi atskanēja dziesma, “Dievs, Svētī Baltiju,” kas vēlāk kļuva par Latvijas tautas himnu

• Tauta izjuta, ka viņa ir vienota

Pirmo vispārējo latviešu

dziesmu svētku karogs

Pārkrievošana

• Cars Aleksandrs III, 1882.g. pārtrauca reformas, ko bija ievedis Aleksandrs II

• Baidījās no revolucionāriem

• Ticēja, ka latviešiem nav jāatzīst sava kultūra, bet jāsaplūst kopā ar krieviem

• Sākās kolonizācijas politika – Ieveda krievus no Krievijas iekšzemes

– Piedāvāja izdevīgus apstākļus latviešiem izceļot uz Krievijas iekšzemi

• 1887.gadā ar likumu, skolās ieveda obligātu krievu valodas lietošanu – Bija jārunā krieviski pat starpbrīžos!

• Izglītotiem latviešiem bija grūti dabūt labus darbus -- tos deva krieviem

• Valdība cenzēja laikrakstus, un ierobežoja pulcēšanos brīvību

Tautas atmodas rezultāti

• Tauta saprata, ka viņu zeme ir netaisnīgi

atņemta

• Tauta saprāta ka muižas sistēma ir

netaisnīga un apspiedoša

• Tauta redzēja, kā citas zemes ieveda

taisnīgākas iekārtas

• Tauta kļuva izglītota

• Tauta kļuva turīgāka

Kā tikt pie brīvības?

• Nacionālisms

– Latvija kā sava valsts

– Tautas cīņa

– Latviešu valoda un

kultūra ir mūsu

stiprums

• Sociālisms

– Valsts nav svarīga –

ka tik atkratītos no

izspiedējiem

(muižniekiem un cara)

– Strādnieku cīņa

– Mērķi var sasniegt

sabiedrībā ar līdzīgi

domājošiem krievu un

cittautas strādniekiem

Jaunā strāva

• Sociālisms: “Varai jāpieder strādniekiem.”

• Ļoti pievilcīga kustība daudziem latviešiem, kas ilgus gadus bija tieši izjutuši muižkungu, un cara valdības apspiešanas.

• Pret reliģiju un nacionālismu

• Mudināja strādniekus uz streikiem

• Jaunās strāvas idejas tika izplatītas laikrakstā, "Dienas Lapa".

– Iznāca 1886.

Rainis (1865-1929)

• "Dienas Lapa" redaktors

• 1897 gadā Rainis salaulājās ar Aspaziju

• 1897. gadā, Raini apcietināja un izsūtīja

• Piedalijās1905. gada revolūcijā – 1905.g. beigās Rainis un Aspazija

devās trimdā uz Šveici

• Sarakstīja iecienītus darbus mudinādams latviešus uz neatkarības cīņu

– Zelta Zirgs

– Uguns un Nakts

– Daugava

• Atgriezās Latvijā pēc Latvijas neatkarības gūšanas

"Raiņa portrets". J.R.Tilberga glezna

Sociālisti izveido politisko partiju

• 1904.g. Rīgā notika Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 1.kongress.

– Mērķi: valdības gāšanu un demokrātiskās republikas nodibināšanu

• 1905.g. sanāca LSDSP 2. kongress. Tajā laikā partijā bija ap 10 tūkst. biedru.

• LSDSP 3. kongresā vairākuma atbalstu ieguva komūnistu idejas. Mērenākie socialisti palika iepakaļ

Ļeņins Latvijas Sociāldemokrātijas

IV kongresā Briselē.

1905. g. revolūcija

• Peterburgā (Krievijā) strādnieki griezās pie cara ar sūdzībām. Cara karavīri sāka šaut, kad strādnieki neizklīda. – “Asiņainā svētdiena”

• Ziņām nonākot Rīgā sākās 1905.gada revolūcija Latvijā.

• Latvijas sociāldemokrāti Rīgā izsludināja ģenerālstreiku. Streikam pievienojās desmitiem tūkstošs strādnieku.

• Notika plašas demonstrācijas un mītiņi (ap 60 tūkst. strādnieku). – Kad demonstranti atgriezās no mītiņa tos sagaidīja karaspēka ķēde, kas

atklāja uguni.

– Izcēlās panika.

– Tika nogalināti vairāk nekā 70 un ievainoti 200 cilvēki. Daudzi plānā ledus dēļ noslīka Daugavā. Tomēr strādnieku pretestība nebeidzās.

– Protesta mītiņi un demonstrācijas sākās arī Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Krāslavā un Daugavpilī.

Muižu dedzināšanas

Soda ekspedīcijas

• Šīs bija speciālas karaspēka vienības, ko valdība norīkoja 1906 .gadā lai apspiestu revolūciju

• Nodaļu komandieriem tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras

– Tie varēja nošaut cilvēkus bez jebkādas tiesas un izmeklēšanas.

• Soda ekspedīcijas Latvijā nogalināja 1170 zemniekus, nodedzināja vairāk nekā 300 sētas.

• Daudz revolucionāri bēga uz ārzemēm, vai slēpās mežos.

Ko latvieši ieguva no 1905.g.

revolūcijas?

• Nemieri deva latviešiem pašapziņas sajūtu.

• Latvieši redzēja, ka ar kopīgiem spēkiem varēja pretoties krieviem un vāciešiem.

• Krievu valdība izdeva likumus, kas deva tautām lielākas tiesības

• Nodibināja Krievijas valsts domi, kur ievēlēja arī latviešus (tai starpā arī Jāni Čaksti)

latvijas vēsture – pirmais gads

Documents

1991. gads

rcb grīziņkalna bibliotēkas vēsture

· web viewfilozofija un estētika, mūzikas vēsture,...

pirmais gads datu regulas gaismĀ - likta · pārkāpts...

almanaha "olūts" vēsture

vaboles pagasta bibliotēkas vēsture

svētā pētera katedrāles vēsture

d Īb ,,ab60” uz · 2018-01-29 · siltumpatĒriŅa...

klases gads

energoefektivitāte ventspilī vai pirmais gads pēc ēkas...

asv vēsture 20. gs. hronoloģisks ieskats

vĒsture un filozofija pĀrskats · 2019-08-08 ·...

talsu novada spāres bibliotēkas vēsture

rīgas 45. vidusskolas mūzikas novirziena vēsture

pirmais pasaules karš

bibliotēkas vēsture

financiamiento gads

pasaules vĒsture - visc...3 ievads valsts izglītības...

„ceĻojums laikĀ: manas bibliotĒkas Ēkas...

2011. gads