latvijas vēsture – pirmais gads
TRANSCRIPT
1
Latvijas vēsture – Pirmais
gads
Sagatavojis Mārtiņš Putenis
2003-2011.g.
2
Kas ir vēsture?
• Pagātnes atstāstījums
• Saprašana – kāpēc notika šitā un nevis
citādi
• Divi cilvēki var atstāstīt to pašu notikumu
pilnīgi citādi.
3
4
Gudra cilvēku domas par vēsturi
Vēsture netiek rakstīta bez mīlestības vai bez naida. History is neither written nor made without love or hate.
Theodor Mommsen
Vēsture būs laba pret mani, jo es taisos to sarakstīt.
History will be kind to me because I intend to write it.
Winston Churchill
Kas neatceras pagātni tam lemts to atkārtot.
Those who do not remember the past are condemned to repeat it. George Santayana
5
Laika skaitīšana
200 100 300 200 100 0 300
6
Laika skaitīšana
Kristus dzimšanas
Pēc Kristus dzimšanas (pēc Kr.) vai mūsu ēra (m.ē.)
Pirms Kristus dzimšanas (pr.Kr.) vai pirms mūsu ēras (p.m.ē.)
200 100 300 200 100 0 300
7
Laika skaitīšana
0 2000 1000 1000 2000
8
Kā zinām, kas noticis senajos
laikos?
• No archaioloģiskiem atradumiem
– Izraktas rotas, kauli, vecu māju pamati, u.c.
• No valodām
• No tautas tradīcijām
• No rakstiskām ziņām - chronikām
9
Dzintars - tirgošanai
10
Dzintara ceļš
• Tirgošanas ceļš (trade route) starp Latviju un Romas impēriju.
• Senlatvieši (un senlietuvieši un senigauņi) pārdeva dzintaru – izmainīja to par citām precēm
• Ar dzintara ceļa attīstību, Latvijas teritorija kļuva pazīstama romiešiem
• Romiešu monētas un preces atrastas Latvijas arheoloģiskajos izrakumos
Baltijas dzintara krelles no
4. gs. atrastas
Dienvidvācijā.
11
Tacits, romiešu vēsturnieks,
apraksta baltiešus (98.g. p. Kr.) “Aisti (Esti = igauņi) ir ziemeļtauta, kas aiz
Svēbu jūras dzīvo rāmas jūras krastos, kur saules stari saskatāmi līdz rīta ausmai. Runā, ka tur, saulei izkāpjot no viļņiem, varot redzēt saules zirgus. Aisti pielūdz dieva māti. Viņi reti lieto dzelzs ieročus, bet rīkojās ar vālēm. Viņi audzē labību ar pavisam neparastu pacietību. Viņi esot vienīgā tauta, kas vāc dzintaru. Viņi to neapstrādātā veidā pārdod un brīnās par augsto cenu, ko iegūst.”
12
Romiešu lietas atrastas Latvijā
13
Valodas salīdzinājums
Valoda 1 2 3
Latviešu Viens Divi Trīs
Angļu One Two Three
Vācu Eins Zwei Drei
Spāņu Uno Dos Tres
Ķīniešu Yee Ear Sahn
Japāņu Ichi Ni San
Swahiļu Moja Mbili Tatu
14
Tautas tradīcijas
Hallovīni
• Oktobŗa pēdējā dienā
• Naktī
• Ticējums, ka nelabie gari
ir aktīvi
• Bērni saģērbjas kostīmos
• Bērni iet no mājas uz
māju “Trick or treat.”
15
Tautas tradīcijas
Hallovīni
• Oktobŗa pēdējā dienā
• Naktī
• Ticējums, ka nelabie gari ir aktīvi
• Bērni saģērbjas kostīmos
• Bērni iet no mājas uz māju “Trick or treat.”
Budēļu laiks
• Novembrī / decembrī
• Naktī
• Ticējumi, ka nelabie gari ir aktīvi
• Cilvēki saģērbjas kostīmos
• Cilvēki iet no mājas uz māju izlūgties ēdamo / dzeramo
16
Kā Latvija izskatījās 15,000 gadus
pr.Kr.?
17
Kā Latvija izskatījās 15,000 gadus
pr.Kr.?
18
Ledus laikmeta beigas
• Ap 9000 g. pr. Kr.
• Ledus šļūdonis (glacier) kusa un tecēja uz
zemākām vietām
– Izveidoja upes, kalnus, ezerus
– Atstāja smiltis un akmeņus
• Sāka augt augi, pēc laika meži
• No dienvidiem ienāca dzīvnieki
– Ziemeļbrieži, lapsas, vilki, lāči, u.c.
19
Pirmo cilvēku ienākšana Latvijas
teritorijā
• Ledus atkāpās
apmēram 9000 gadus
pr. Kr.
– Kļuva siltāks
• Reizē ar
ziemeļbriežiem,
Latvijā ienāca pirmie
cilvēki
20
No kurienes šie cilvēki nāca?
• Indoeiropieši
– No Indijas?
– No Armēnijas?
21
Indoeiropiešu saknes?
Armēņu pētnieka teorija kur uzsākās indoeiropiešu tautas
22
Kas ienāca kad?
• 9000 g. pr. Kr.
– Pirmie iedzīvotāji ienāk
– Akmens laikmets
– Medniecība
– Ieročus taisīja no akmens vai kaula
– Cilvēki gāja no vienas vietas uz otru
23
Akmens laikmeta arheoloģiskie
atradumi
• 9000 g. pr.Kr.
• Akmens, kaula un
raga darba rīki atrasti
Latvijas teritorijā – ar
šiem darba rīkiem
cilvēki medīja
ziemēļbriežus un citus
dzīvniekus Akmens laikmeta ieroči atrasti
Latvijas teritorijā
24
Kas ienāca kad?
• 9000 g. pr. Kr. – Pirmie iedzīvotāji ienāk
– Akmens laikmets
– Medniecība
– Ieročus taisīja no akmens vai kaula
– Cilvēki gāja no vienas vietas uz otru
• 4000 g. pr. Kr. – Somugru tautas ienāk (igauņu un somu priekšteči)
– Mālu trauki ar punktiņu rakstiem
– Dzintara rotas vīriešiem un sievietēm
– Medniecība un zvejniecība
25
Ķemmes-bedrīšu izrotājumi
Kaula plāksnīte ar urbuma tehnikā veidotu
rotājumu no Zvidzes apmetnes. Ķemmes-bedrīsu keramikas trauks
26
Kas ienāca kad?
• 9000 g. pr. Kr. – Pirmie iedzīvotāji ienāk
– Akmens laikmets
– Medniecība
– Ieročus taisīja no akmens vai kaula
– Cilvēki gāja no vienas vietas uz otru
• 4000 g. pr. Kr. – Somugru tautas ienāk (igauņu un somu priekšteči)
– Mālu trauki ar punktiņu rakstiem
– Dzintara rotas vīriešiem un sievietēm
– Medniecība un zvejniecība
• 2000 g. pr. Kr. – Baltu tautas ienāk (latviešu un lietuviešu priekšteči)
– Pārmaiņa no savācēj saimniecības uz ražotāj saimniecības
– Lopkopība, zemkopība un medniecība
– Cilvēki palika uz vietas; baļķu mājas
– Mālu trauki ar auklas rakstiem
– Bronzas laikmets
27
Auklas keramika
• Iespiesti auklas gabali
izmantoti izrotāšanai
28
Baltu tautas izplatījums agrā dzelzs
laikmetā
29
Savācēji un ražotāji
Savācēji
• Medīšana
• Zvejošana
• Ogu lasīšana
• Sēņošana
Ražotāji
• Labības augšana
• Govju piekopšana
• Amatniecība
30
Kāpēc lopkopība attīstījās tikai pēc
baltu tautas ienākšanas Latvijā?
1. Jo baltu tautas bija gudrākas.
2. Jo baltu tautām bija labāki dievi, kas palīdzēja
tiem iemācīties, kā iesēt sēklas.
3. Jo somugru tautas bija izmedījuši un
izzvejojuši visus dzīvniekus.
4. Jo ap to pašu laiku cilvēki iemācījās, kā taisīt
darba rīkus no metāla (bronza) un, līdz ar to,
varēja nozāģēt kokus un uzart zemi.
31
Bronzas laikmets
• Bronzas laikmets Latvijā sākās ap 2000 g.
pr. Kr.
• Bronzu taisīja no vaŗa (copper) un alva
(tin).
• Bronza ir stiprāks un cietāks nekā vars vai
alva
• Ar bronzu varēja uztaisīt darba rīkus, ar
kuriem zemi apstrādāt
32
Bronzas lietošanas sekas
• Cilvēki varēja palikt uz vietas
• Apdzīvotie rajoni pieauga lielumā un
bagātībā
• Rajonus vajadzēja nodrošināt pret
uzbrukumiem un laupījumiem
• Būvēja stipras sētas
• Cēla pilis
33
Savācēji kļuva par ražotājiem
• Medības svarīgums saplaka.
• Lauksaimniecības un zemkopības
svarīgums pieauga.
• Cilvēki nepārvācās, bet palika uz vietas
• Bija jāpasargājas
– Būvēja sētas, vēlāk pilis
34
Bronzas laikmeta nocietinātās
apmetnes
.
35
Dzelzs laikmets
• Dzelzs laikmets sākās Latvijā ap 200 g. pr. Kr.
• Dzelzi gatavoja no purva rūdas (ore), sakarsējot to ļoti augstā temperatūrā un tad kalot to lai izdzīt netīrumus
• Dzelzs ir vēl labāks nekā bronza
– Izejvielas plašāk atrodamas
– Asāks
– Vieglāk apstrādājams
36
Dzelzs laikmets
• Sākumā dzelzi ieveda
• Vēlāk attīstījās vietējā dzelzs ieguve no purva rūdas
• Dzelzs kļuva par galveno materiālu rīku darināšanā.
• Dzelzs darbarīki un jauna veida darbarīku izgatavošana (izkapts) veicināja zemkopības attīstību.
Rotas no agrā dzelzs laikmeta kapiem
37
Senlatviešu nodarbošanās
• Zemkopji, lopkopji, biškopji
• Zvejnieki, mednieki
• Amatnieki
• Karavīri
38
Zemkopība
• Senču galvenā
nodarbošanās
• Nodedzināja mežu lai
pelni mēslotu zemi
• Ar arkli uzara zemi
• Velāk izmantoja
zirgus smagākajam
darbam
• Vīriešu darbs
39
Zemkopības darbarīki
Arkls – zemes uzaršanai Ecēšas – uzartās zemes
sasmalcināšanai
40
Lopkopība
• Audzēja govis, zirgus,
aitas, cūkas un vistas
• Pienam
• Gaļai
• Sieviešu darbs
(izņemot zirgu
audzēšana)
41
Biškopība
• Medum
• Vaskam
42
Zvejnieki, mednieki
• Jūrā, ezeros un upēs izmantoja sprostus
vai āķus zivju ķeršanai.
• Medībās devās ar šķēpiem, loku un
bultām; medīja aļņus, mežacūkas, u.c.
43
Amatnieki
• Senāk, katrs taisīja pats to kas tam bija vajadzīgs
• Vēlāk, attīstijās
– kalēji (kala priekšmetus no bronza, sudraba un dzelza),
– kurpnieki (gatavoja apavus),
– podnieki (gatavoja māla traukus)
• Amatnieki pārdeva savas preces un pirka labību, gaļu, dārzeņus, u.t.t.
44
Karavīri
• Aizstāvēja savu zemi
• Uzbruka citām zemēm laupīšanas nolūkos
45
Dzīves vieta
• Piemērota ikdienas vajadzībām
– Lauksaimniecībai, zemkopībai
• Meža vidū vai malā
• Sēta visapkārt lai pasargātos no meža zvēriem
• “Sēta” apzīmē visu zemnieka saimniecību
ieskaitot ēkas, ne tikai žogu kas iet ap ēku
laukumu
• Ēkas attīstījās un uzlabojās pa gadu simteņiem.
Dažas pat kļuva nevajadzīgas 19. g.s.
46
Sētas plāns
• Ēkas aplī
• Vidū pagalms
• Jāiet ārā lai tiktu no
vienas ēkas uz otru
47
Sētas ēkas
• Namiņš – ēdienu gatavošanai
• Istaba – dzīvošanai (gulēšanai)
• Klēts – noliktava
• Rija – labības kaltēšanai
• Kūts – lopiem
• Pirts – mazgāšanai
48
Kur gāja, kad bija “jāiet”?
49
Kur gāja, kad bija “jāiet”?
50
Apģērbs
• Sievietes tautastērps
– Blūze
– Brunči
– Kurpes
– Zeķes
– Vainags
– Villaine
– Josta
51
Apģērbs
• Vīriešu tautastērps
– Krekls
– Svārki
– Bikses
– Zābaki / pastalas
– Zeķes
– Cepure
– Josta
52
Tautas tērpi un parastas drēbes
• Tautas tērpus vilka
svētkos un godos
• Parastas drēbes vilka
ikdienā
53
Rotas
• Saktas pie blūzēm un krekliem
• Jostas ar sprādzēm
• Rotadatas ar ķēdītēm un piekariņiem
• Gredzeni un aproces vīriešiem un sievietēm
• Materiāli
– bronza
– sudrabs
• Gatavoja rotkaļi un kalēji
54
Dzelzs laikmeta rotas
7.g.s. pēc Kr. Latgaļu sievietes galvas rota
(tomēr bronza, bet dzelzs laikmetā).
Dzelzs laikmeta sieviete ar
bronza krellēm un dzelzs nazi.
55
Latviskie raksti
• Apgreznojumi
– Drēbēm
– Ikdienas priekšmetiem
• Bļodām, karotēm, svečturiem, pūra lādēm,
krekliem, skapjiem, durvīm, jumtiem, ieročiem
• Simboliska nozīme
• Jumtiņš, skujiņa, saulīte, zvaigzne,
mēness, krustiņš, līklocis
56
Folklora
• Tautas gara mantas
– Tautas dziesmas
– Pasakas
– Mīklas
– Teikas
• Autori nezināmi
• No mutes uz muti
57
Folklora
• Tautas dziesmas – Milzīgs kvantums
• Ap miljonu – Stāsta par notikumiem,
cilvēkiem, dabu, ticējumiem.
– Katram darbam un notikumam bija sava piemērota dziesma.
– Priecīgas
– Skumjas
Pērkons veda vedekliņu
Pērkons veda vedekliņu
Pār Daugavu šai zemēi,
Saule veda velšu pūru,
Visus mežus pušķodama.
Ozolami vaska cimdi,
Liepai mēļu villainīte.
Sīkajami kārkliņami
Zaļa vara pakaviņi.
Saules meita sidrabota,
Pūriņš zelta lapiņām.
Zīda cimdi, zīda zeķes,
Zīda visi prievietiņi.
Saule meta dārgas veltes,
Savu meitu izdodama.
Vienam šo, otram to,
Man to miežu arājiņu.
58
Folklora
• Pasakas
• Daudz
• Tipiskie tēmati:
– Dzīvnieki
– Muļķītis un viņa brāļi
– Bārenīte un mātes
meita
– Princeses / ķēniņi
– Brīnumaini notikumi
59
Folklora
• Teikas
– Pasakas, kas izskaidro
kādu dabas parādību Dievs rada pasauli
Kad Dievs bija zemi taisījis, tad viņam
palika vēl daudz zemes pāri, ka to
nekur likt. Ezis Dievu pamācīja, lai
raunot krunkām (papriekšu viņa bija
gludena, t. i. bez kalniem). Tas bija
labs padoms. Dievs nu ezim vaicāja:
ko šis par to labu gribot? Vinš teica:
lai šim dodot tādu spalvu, ka šo
neviens nevarot aiztikt. Dievs
paklausīja ezi un deva viņam
dzeloņainu kažoku.
60
Folklora
• Mīklas
– Īsi jautājumi, kam
jāatrod atbildes
– Uzdotas bērniem, lai
vingrinātu domāšanu
Zils deķis, pilns baltu
zirņu, vidū maizes
gabaliņš.
61
Mūzikas instrumenti
• Kokle
– Vecs instruments
– Septiņas vai
trīspadsmit stīgas
– Noti uzskandina
trinkšķinot stīgu ar
kociņu
62
Mūzikas instrumenti
• Pūšamie instrumenti
– Stabule, svilpes
• Spēj izspēlēt vairākus toņus
– Taures, ragi
• Vienu toni vai skaņu
– Svilpaunieki (māla pīlītes)
• Bērnu instruments
63
Mūzikas instrumenti
• Sitamie, vai beznots instrumenti
– Bungas
– Sietiņš
– Trejdeksnis
64
Reliģija
• Saistīta ar dzīves rūpēm un bailēm
– Līdzsvars ar sauli un lietu bija nepieciešams
labības augšanai.
– Par daudz saules, par maz lietus: sausums,
kam bieži sekoja bads.
– Par daudz lietus, par maz saules: plūdi, kam
bieži sekoja izpostīta raža, un pat dzīvnieku
un cilvēku noslīkšana.
65
Dabas dievi
• Dabas elementiem ir spēks
– Saule, lietus, pērkons, zibens, upes ezeri,
zeme
• Kādi lielāki spēki vada cilvēku dzīvi.
• Spēkus sauca par dievībām.
• Vairāki dievi, nevis viens Dievs.
• Dievībām bija cilvēku izskats.
• Dievībām bija dēli un meitas.
66
Galvenās dievības
• Dievs
– Visgalvenā dievība
– Valdīja pāri debesi un zemi
– Bieži parādās kā sirms vecītis
• Laima
– Noteica cilvēku mūžu
– Bieži parādās ka nabadzīga, vecāka kundze
• Māra
– Gādāja par lopiem un dzīvniekiem
67
Vidējās dievības
• Saule
– Bāreņu aizstāve
• Mēness, Pērkons
– Karavīra aizstāvji
– Pērkons kā ļaunuma iznīcinātājs
• Jumis
– Gādāja, ka laukos viss labi aug
• Ūsiņš
– Zirgu aizstāvis
68
Citas dievības
• Meža māte
• Vēja māte
• Jūras māte
• Zemes māte
• Veļu māte
– Pārzināja mirušo cilvēku garus
69
Pielūgšanas vietas
• Brīvā dabā
– Pie lieliem akmeņiem, vai pie lieliem kokiem
nolika dieviem dāvanas.
– Kalnos un bērzu birzīs viņi pulcējās speciālām
lūgšanām
70
Ticējumi par veļiem
• Cilvēka miršana – Ķermeni aprok
– Dvēsele aiziet pie dieva
– Velis pazemē
– Veļu laikā klīst neredzams
• Veļu laiks – Novembris / decembris
– Veļi nāk ciemos pie dzīvajiem
– Saimnieks vai saimniece klusā vietā uzklāja mielastu galdu
– Lūdza lai pasargā no ļauniem gariem
– Ludza lai iet atpakaļ uz veļu valsti
71
Velns
• Ļaunais gars
• Ne visai gudrs
• Piemānāms ar asu prātu
• Arī velniņi un citi ļaunie gari
72
Ģimene, dzimta un saime
• Ģimene
– Tēvs
– Māte
– Brāļi
– Māsas
• 6-12 bērnu katrā
ģimenē
Tēvs / Māte
Tu Māsa 1
Brālis 1 Māsa 2
Brālis 2 Māsa 3
73
Ģimene, dzimta un saime
• Dzimta
– “Extended family”
– Ģimene plus brālēni,
māsīcas, onkuļi,
tantes, mazbērni,
vecvecāki
– Skaits var sasniegt
300-400 cilvēku
Vectēvs / Vecmāte
Tēvs / Māte Onkulis / Tante 1 Onkolis Tante 2
Tu
Brālis 1
Brālis 2
Māsa 1
Māsa 2
Māsa 3
Māsica 1A
Māsica 1B
Māsica 1C
Māsica 1D
Brālēns 1A
Brālēns 2A
Brālēns 2B
Brālēns 2C
Māsica 2A
Māsica 2B
Māsica 2C Brālēns 1B
74
Dzimta
• Savas dzimtas vīrieši: Bāleliņi
• Savas dzimtas sievietes: Māsiņas
• Citas dzimtas vīrieši: Tautu dēli
• Citas dzimtas sievietes: Tautu meitas
75
Sijā auzas, tautumeita
Tautietis lūdza, bāliņš lūdza,
Abi lūdza kamanās.
Vai lai sēžu pie tautieša
vai pie sava bāleliņa?
Labāk sēžu pie tautieša,
ne pie sava bāleliņa.
Tautietis vedīs visu mūžu,
bāliņš mazu gabaliņu.
76
Saime
• Ģimene + kalpi un
kalpones
• Visi, kas dzīvoja vienā
sētā
• Saimnieks
– Vadīja darbus lauku
sētā
• Saimniece
– Vadīja sieviešu darbus
Tēvs / Māte
Tu Māsa 1
Brālis 1 Māsa 2
Brālis 2 Māsa 3
Kalps
Ganiņš Jancis
Gājēju ģimene
Kalps Kalpone
Vecmāmiņa
77
Vai visa dzimta dzīvoja vienā
saimē?
78
Vai tikai vienas dzimtas cilvēki
dzīvoja vienā sētā?
79
Zemnieki un amatnieki
• Vairums cilvēku turpināja, kā zemnieki un
lopkopji
• Daži izvēlējās kļūt par amatniekiem
– Podnieki
– Kalēji
– Kurpnieki, u.c.
• Amatnieki iemainīja savas preces pret
zemnieku labību
80
Dzimtas izplatīšana
• Kad sētā pietrūka vietas, pieaugušie dēli
uzcēla sev jaunas sētas.
• Visas dzimtas sētas bija viena otrai
tuvumā.
81
Pagasti un Novadi
• Vairākas dzimtas, kas dzīvoja vienā vietā
apvienojās pagastā.
• Vairāki pagasti apvienojās novadā
– Novadu pārvaldīja virsaitis
– Virsaitis dzīvoja pilī
– Apgabalu ap pili sauca par pils-novadu
82
Pilis
• Vieta, kuŗu var labi aizstāvēt, kad uzbrūk ienaidnieks
– Augstākā vietā
– Pie upes
– Pie ezera
• Apkārt augsta sēta
• Apkārt dziļš grāvis (moat)
• Uzbrukuma laikā novada iedzīvotāji sanāca pilī ar ģimenēm, lopiem un
vērtīgākajām mantām.
83
Pilsēta
• Izveidojās, kad ap pilīm cilvēki (amatnieki,
tirgotāji) cēla sev mājas
84
Ciltis
• Tauta sastāv no vairākām ciltīm.
• Ciltis sastāv no vairākām ģimenēm un
saimēm.
• Visumā, ciltis sava starpā sadarbojās.
85
Senlatviešu tautas sadale
Senlatviešu tauta
Kuršu ciltis Zemgaļu ciltis Latgaļu ciltis Sēļu ciltis
Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta
86
Sabiedrības sadale
Tauta
Cilts Cilts Cilts
Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Same Dzimta
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
Ģimene
87
Senlatviešu tautas sadale
Senlatviešu tauta
Kuršu ciltis Zemgaļu ciltis Letgaļu ciltis Sēļu ciltis
Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta
88
Valsts
• Vairāki novadi apvienojās valstīs
• Valstī valdīja valdnieks
– Jersikā – Visvaldis
– Tālavā – Tālivaldis
– Beverīnā – Miervaldis
– Tērvetē – Viesturs
– Kuršu ķēniņš – Lamekins
– Sidrabenē - Namejs
89
Senlatviešu kaimiņi
• Uz ziemeļiem
– Somugru tautas
• Lībieši (līvi)
• Igauņi
• Somi
• Uz dienvidiem
– Lietuviešu tauta
– Jatvingi un galindieši
– Senprūšu tauta
Lībiešu sievietes tērps. Vēlais dzelzs laikmets
90
Citas baltu tautas
• Senprūši iznīka 17. g.s. pēc Kr.
• Par galindiešiem un jatvingiem nav zināms
– Varbūt kļuva par latviešiem, lietuviešiem
• 1989. g. bija 40 lībiešu valodas pratēju,
1997 – 15.
91
Valodas salīdzinājums
Latviešu
Celies, mana māmuliņa,
Es pacelšu velēniņu;
Es tev teikšu, māmuliņa,
Ko man dara svešā māte.
Lietuviešu
Kelkis, mano motužēlē,
Aš pakelsiu velēnele;
Aš tav guosiuos, motužēlē,
Ka man daro pamotēlē.
92
Viduslaiku Eiropas karavīri
93
Kāpēc cilvēki karo?
• Laupīt citu mantu
• Lai vairotu ticību (“glābtu” tos, kas netic
pareizam dievam)
• Iegūt varu
• Vairot tirdzniecības iespējas
• Aizstāvēties
• Iegūt / aizstāvēt brīvību
94
Senlatviešu karavīrs
• Zobeni
• Šķēpi
• Loks un bultas
• Cirvji
• Vairogi
• Darva
• Uguns
• Akmens metēji
Ne gluži senlatviešu karavīri
95
Senlatviešu kari
• Senlatviešu ciltis bieži cīnījās viena pret otru
– Uzvarētāji tipiski nogalināja visus vīriešus,
paņēma gūstā sievietes un bērnus (bieži
tos pārdodami kā vergus), nodedzināja
laukus, mājas un pilis, un pārveda
laupījumu (lopus, zirgus un mantu)
• Visāda sadarbība (lībieši ar vāciešiem pret kuršiem, zemgaļi un vācieši pret igauņiem, lībieši un latgaļi pret vāciešiem, sēļi un lietuvieši pret igauņiem, utt)
Lietuvas karavīrs ved gūstekni
96
Cīņu ieroči
• Loks, bultas, šķēpi,
zobeni, bruņas, stopi
(crossbow)
97
Cīņu ieroči
• Paterella (trebuchets) –
mazāka mašīna, ar ko
svieda akmeņus, uguni,
un nokarsētu dzelzi
Katapulta
98
Cīņu ieroči
• Tornis – celtnes kurus piegrūda pie pils lai vieglāk šautu bultas, mestu akmeņus, pielaistu uguni; deva patvērumu uzbrucējiem; zem torņa, citi rakās zem valņa, lai tas sabruktu
99
12. gadsimtenis pasaulē
• Viduslaikmets Eiropā (“The Dark Ages”)
• Katoļu baznīca ir dominējošs spēks
– Pāvests Romā
– Svētā Romas Impērija
– Cenšas kristīt pagānus, musulmaņus
– Misijas darbi un varmācība
• Daudz mazu valstiņu
• 1099.g. – Krusta karotāji ieņem Jerusālemi
• 1161.g. – Spridzekļi lietoti karā (Ķīnā)
• Nav vēl atklāta Amerika, nav izgudrots kā iespiest grāmatas, nav radio, automašīnas, vai gameboy
100
12. Gadsimtenis Eiropā
101
12. gadsimtenis Senlatvijā • Tirdzniecība lēnām pieaug
– Senlatvieši pirka sāli, ieročus, rotaslietas, drēbes
– Senlatvieši pārdeva zvērādas, dzintaru un citas preces
– Cauri Senlatviju tirgotāji varēja tikt uz Krieviju
• Garīdznieki / misionāri sludina svešas ticības
– No austrumiem, krievi sludināja pareizticīgo kristīgo ticību (Russian Orthodox)
• Daudz kariņu
– Uzvarētāji ieguva laupījumu, saņēma gūstā vergus, pieprasīja nodevas (takses) un uzspieda savu ticību
102
Senbaltijas iedzīvotāju skaits
1184.g.
• Lietuvieši – 170,000
• Igauņi – 150,000
• Latvieši – 135,000
• Lībieši – 20,000
• Salīdzinājumam, šodien Latvijā dzīvo
apmēram 2,400,000 cilvēku
103
Senlatvijas novadi un pilis
104
Krusta kari
• “Crusades”
• Vairāku simtu gadu cīņas, lai atbrīvotu svētās zemes no musulmaņiem
• Karavīriem piesolīja grēku piedošanu pret savu cīnīšanos pret neticīgajiem
105
Krusta kari Senlatvijā
• Ilga aptuveni 100 gadu
– No 1199. gada līdz 1297. gadam
• Daudz cīņu, pēc kurām kristietība vai nu
spēra soli uz priekšu vai atpakaļ
• Daudz informācijas par notikumiem ņemta
no Indriķa chronikas
– Indriķis bija priesteris Vidzemē 1220-os gados
106
Vāciešu garīdznieki ienāk
Senlatvijā
• Mūks (vēlāk bīskaps)
Meinhards ieceļoja 1184.g.
• Uzcēla Ikšķiles pili un baznīcu
– pirmās mūra ēkas Latvijas
teritorijā
• Centās ar mīlestību pievērst
lībiešus kristīgai ticībai
– Solīja uzcelt pili, ja viņi kristītos
– Tikko pils uzcelta, lībieši kristīgo
ticību atmeta
• Mira 1196.g
Bīskaps Meinhards
107
Lībiešu zemes
108
Lībieši 12.g.s.
• Lībieši – kā arī citas senlatviešu tautas -- nebija vienoti
ne domās, ne vadībā
– Daži labprātīgi kristījās, citi nē
• Daži lībieši cerēja uz vāciešu aizsardzību pret lietuviešu
uzbrukumiem, kas bieži viņus skāra 12.g.s.
Lībiešu kristīšana Ikšķilē 1186.gadā.
F.L.Maidela zīmējums. 19.gs.
109
Ikšķiles pils zīmējums
110
Bīskaps Bertolds
• Otrais Ikšķiles bīskaps
• Ieradās ar karaspēku
– Kāpēc?
• Jo lībieši “kā suņi pie vēmekļiem vairākkārt no [kristīgās] ticības atgriezušies pie pagānisma.”
• Cīņā ar lībiešiem, ko vācieši uzvarēja, bīskaps mira (1198.g.)
• Bet kad vāciešu karaspēks atgriezās Vācijā, lībieši kristīgo ticību nomazgāja Daugavā
• “[Vāciešu] karaspēks no pretējās puses apbruņojās kaujai, steidzīgi uzbruka pagāniem. Lībieši bēg; bīskaps zirga ātruma dēļ, kuŗu viņš slikti vadīja, tiek iejaukts bēgšanos. Divi viņu satver, trešais, vārdā Imauts, ar šķēpu no muguras caurduŗ, citi saplosa viņu locekli pa loceklim.”
– Indriķa chronika
111
Bīskaps Alberts
• Trešais bīskaps – ieradās Ikšķilē 1199.g.
– 23 kuģi
– 500 krustneši (karavīri)
• 1201.g. dibināja Rīgu; uzcēla mūri un lielu grāvi
• 1202.g. dibināja Zobenbrāļu Ordeni
– Mērķis bija iekarot visu Baltiju
– Citi karavīri tikai kalpoja vienu gadu – atbrauca pavasarī, aizbrauca rudenī
– Zobenbrāļu Ordenis bija pastāvīgs karaspēks
• Alberts bija izcils organizators, bet viltīgs un nežēlīgs
Bīskapa Alberta statuja pie
Rīgas Doma.
112
Zobenbrāļu ordenis
113
Lībiešu cīņas pret krustnešiem
• 1186.g. neturēja solījumu Meinhardam par kristīšanos
• Pēc 1198.g. kaujas pie Rīgas (kur Bertolds krita), lībiešiem bija spiests kristīties – Tikko krustneši aizbrauca, lībieši nomazgāja ticību
Daugavā
• 1201.g. Bīskaps Alberts piespieda lībiešiem pieņemt kristietību – Ielūdza lībiešu vadoņus uz pārrunām; saņēma tos
gūstā, līdz lībiešu vadoņi atdeva 30 savus dēlus kā ķīlniekus (hostages) un aizsūtīja tos uz Vācīju
114
Krustneši uzbrūk lībiešu pilij
115
Lībiešu cīņas pret krustnešiem
• 1205.g. nodedzināja lībiešu pilis Aizkrauklē un Lielvārdē, saņēma ķīlniekus un piespieda pieņemt kristietību
• 1207.g. nodedzināja Satezeles pili
• Vairākas lībiešu sacelšanās pret vāciešiem izbeidzās nesekmīgi
116
Kaupo
• Gaujas lībiešu vecākais, Turaidas novada valdnieks, pārvaldīja vairākas pilis
• Kaupo bija viens no lībjiem, ko Alberts saņēma gūstā 1201.g. – Kaupo dēlu nesaņēma kā ķīlnieku, un nenosūtīja uz Vācīju
• 1203.g. apmeklēja Romu un tikās ar pāvestu Innocentiju III, kas apdāvināja Kaupo ar “100 zelta gabaliem un Bībeles norakstu”.
• Atgriezies dzimtenē Kaupo atbalstīja lībiešu un baltu tautu pakļaušanu vāciešiem un katoļu baznīcai
• Piedalījās uzbrukumā savai Turaidas pilij 1205.g., kuru aizstāvēja viņa radi un karadraudze
• Miris 1217. g. kaujā pret igauņiem – Dēls mira 1210.g.
• Pirms nāves novēlējis savus valdījumus Baznīcai.
117
Kaupo
“Un Kaupo gāja uz savu pili, kuŗā bija viņa radi un draugi, līdz šim pagāni...Nedaudzi no viņiem uzkāpa uz apcietinājuma, lai aizstāvētu pili...Bet kristīgie vīrišķīgi uzbruka pilij, beidzot dūšīgi uzkāpa augšā un uzvarējuši ienaidniekus un atsituši no apcietinājuma, viņi iegāja pilī un vajādami pagānus visur pa pili, nokāva gandrīz 50 no tiem, pārējie izglābās ar bēgšanu. Un tā viņi paņēma visas lietas un daudz laupījuma, pili aizdedzināja.” -Indriķa chronika
118
Kaupo
Varonis, upuris vai
nodevējs?
119
Reliģija, vara un mantkārība 12.g.s.
• Vācieši – Garīdznieki cerēja kristīt pagānus, bet arī meklēja bagātību
– Ordenis deva zvērestu dzīvot nabadzīgi, bet bieži rīkojās mantkārīgi
– Centās nodrošināt tirdzniecības ceļus uz Krieviju
• Krievi – Pat pirms Meinharda ierašanās, sludināja pareizticīgo ticību un
ievāca nodevas dažos Senlatvijas novados
– Valdnieki Pleskavā un Polockā uzbruka senlatviešiem
• Lietuvieši un igauņi – Bieži siroja, dedzināja, laupīja senlatviešu teritorijās
• Senlatvieši – Nekādi eņģeļi!
120
Sēļu zemes
121
Sēļu pakļaušana
• Sēļi laida lietuviešus caur savu zemi lai tie
varētu postīt un laupīt lībiešu zemes
• Lībieši bija tikko kristīti
• Bīskaps tamdēļ nolēma izpostīt Sēlpili;
1208.gadā aplenca pili un piespieda
sēļiem kristīties
122
Latgaļu zemes
123
Latgaļu cīņas pret krustnešiem
• Latgaļi dzīvoja ne tikai tagadējā Latgalē, bet arī Vidzemē un Zemgalē
• Vairākas ievērojamas pilis, katra ar savu valdnieku:
– Koknesē valdīja Vetseke
– Jersikā valdīja Visvaldis
– Tālava valdīja Tālivaldis
• 12.g.s. vairākas latgaļu valstis jau bija pieņēmušas pareizticīgo ticību
124
Koknese
• Latgaļu valdnieks Koknesē bija Vetseke
• Sākumā pareizticīgs, pārgājis katoļticībā, vēlāk atmeta ticību
• Apsolīja pusi savu zemi krustnešiem, ja tie palīdzētu pret lietuviešiem
• Zaudējis cerību atbrīvoties no vācu kundzības, nogalināja Kokneses pilī nometinātos krustnešus, nodedzināja pili un aizgāja uz Krieviju.
• Vetseke mira 1224.g. cīņā pret krustnešiem, aizstāvot Tērbatas pili (Igaunijā).
Piemineklis Vetsekem Tērbatā
125
Jersika
• Plaša valsts dienvidu Vidzemē un Latgalē
• Latgaļu valdnieks Jersikā bija Visvaldis – Sākumā pareizticīgs
• 1209.gadā krustneši uzbruka un saņēma Gustā Visvalža sievu un citus
• Lai tos atbrīvotu, Visvaldis atdeva pusi savas zemes un solīja pāriet uz katoļticību un būt uzticīgs Rīgas bīskapam
• Pēc Visvalža nāves, vācieši pārņēma pārējo Jersiku
126
Tālava
• Ziemeļvidzemē un ziemeļlatgalē
• Latgaļu valdnieks Tālavā bija Tālivaldis; valdīja Beverīnas pilī
• 1209. gadā slēdza savienības līgumu ar Zobenbrāļu Ordeni – Sākās ilgas, sīvas cīņas ar igauņiem, kas
novārdzināja gan igauņus, gan latgaļus
• 1215.gadā igauņi paņēma Tālivaldi gūstā, spīdzināja to un nogalināja (dzīvu sadedzināja)
127
Latgaļu pakļaušana
• Pēc pakļaušanas
– Bija jādod uzticības zvērests
– Bija jāpieņem katoļticība
– Bija jāmaksā nodevas
– Bija jākalpo karaspēkā
• Indriķa chronikā bieži pieminēts, ka kristītie latgaļi (un arī lībieši) devās kara gājienos ar Zobenbrāļa ordeni pret igauņiem un citiem
128
Kuršu zemes
129
Kuršu cīņas pret krustnešiem
• 1210. gadā kurši sakāva vācu floti – Mēģināja ieņemt Rīgu,
bet solītie palīgi neieradās un vajadzēja atkāpties
• 1228.gadā kurši ar zemgaļiem uzbruka Daugavgrīvai – Nopostīja klosteri
– Sakāva daudz mūku
Kuršu uzbrukums Rīgai
130
Kuršu cīņas pret krustnešiem
• 1230. gadā kurši slēdza tiešu līgumu ar pāvestu
• Līgums centās novērst turpmāku karu starp kuršiem un Ordeni
• Bet tādēļ ka līgums apgāja Ordeni, Ordenis bija neapmierināts un iebruka Kursā
• 1246. gadā vācieši uzbūvēja mūra pili pie Kuldīgas no kurienes bija vieglāk turpināt cīņas pret kuršiem
• Durbes kauja 1260. gadā
• 1267. gadā pēdējie kurši padevās vāciešiem
Pāvesta līgums ar kuršiem 1230. gadā
131
Durbes kauja
• 1260. gada kauja (lielākā Baltijā 13.g.s.)
• Kaujā (vācu pusē) bija iesaistīti kurši, zemgaļi, igauņi un citi
• Žemaiši (lietuviešu cilts) iebruka Kursā, un devās atpakaļ ar laupījumu
• Sadursmē daudz kuršu un igauņu pārgāja zemaišu pusē, sakāva ordeni; daži kuršu novadi atbrīvojās
• Lietuvas valdnieks Mindaugs no tā brīža atteicās no kristietības un turpmākas sadarbības ar ordeni – Vācieši nekad Lietuvu neieņēma!
132
Zemgaļu zemes
133
Zemgaļu cīņas pret krustnešiem
• Zemgaļu valdnieks 13.g.s. sākumā bija Viestarts – valdīja Tērvetē
• Pirmā sadursme 1185.g., kad zemgaļi uzbruka bīskapa Meinarda celtajai Ikšķiles pilij.
• 1205.g. Viestarts slēdz savienības līgumu ar vāciešiem: kopā cīnās pret lībiešiem un lietuviešiem
Tērvetes pilskalna nocietinājumi
134
Zemgaļu cīņas pret krustnešiem
• 1219.g. zemgaļu vidū sākās šķelšanās
– Mežotnes vecākie apsūdzēja Viestartu nespējā aizsargāt viņus no lietuviešiem, tāpēc nolēma ielaist pilī vācu krustnešus un kristīties.
• Pēc 1219.g. un 1220.g. cīņām starp krustnešiem un Viestarta vadītajiem zemgaļu pulkiem Mežotne palika vācu rokās.
• 1228.g. savienībā ar kuršiem zemgaļi uzbruka Daugavgrīvas klosterim un izpostīja to
Tērvetes pils modelis
135
Indriķa apraksts par Mežotnes pils
iekarošanu Ar 4000 vāciešu un otriem četriem lībiešu un latgaļu viņi
devās vezdami sev līdzi lielu mašīnu un citas mazākas un pārejos instrumentus priekš uzbrukšanas pilij. Viņi gāja pie pils un ieņēma ciemu, kas bija tai apkārt, un paņēma laupījumu, un aplenca pili un karoja ar viņiem daudz dienas. Daži no viņiem cēla koka torni, citi uzstādīja paterellas, citi rīkojās ap balistām, citi gatavoja ežus un sāka rakt no apakšas valni, citi piepildīja grāvi ar samestiem kokiem un virsū tika uzbīdīts koka tornis, zem tā cita raka. Daudzi zemgaļi pilī tika ievainoti ar mestiem akmeņiem, daudzi ievainoti ar bultām un daudzi tika nonāvēti no torņa ar lībiešu un latgaļu šķēpiem. Bruņinieki... uzkāpa uz valņa un gribēja ieņemt pils augšdaļu, bet viņus padzina tie pusdzīvie, kas bija pilī. Pēc tam viņi sakrāva daudz koku kaudzē, pielika uguni...Tie padevās mūsu karaspēkam un nolieca kaklus.
136
Saules kauja
• 1236.g. kauja
• Vai nu Šauļu novadā Lietuvā vai pie Vecsaules, tagadējās Bauskas tuvumā
• Lietuvieši un zemgaļi pret vāciešiem
• Bruņinieki ar saviem zirgiem iestiga purvainā vietā
• Zobenbrāļu Ordenis iznīcināts; pārpalikušie iekļauti Livonijas Ordenī
"Saules kauja". V.Vimbas glezna
137
Zemgaļu cīņas pret krustnešiem
• 1279.g. zemgaļi, Nameja
vadībā, iznīcina Livonijas
karaspēku un atgūst
Tērveti
• Uzbrukums Rīgai
neizdodas
• 1281.g. Namejs ar tautas
daļu dodas trimdā Lietuvā
– Nameja gredzena leģenda
"Nameis rex Semigallorum".
L.Liberta glezna Rīgas pilij
138
Vācieši valda pār visu Senlatviju
139
Vācieši valda pār visu Senlatviju
• Pakļaušana ilga ap simts gadu
• Senlatvieši tagad bija padoti vāciešiem
• Ordenis un katoļu baznīca bieži un asi
strīdas par priekšrocībām jauniekarotajā
zemē
– Vairākas mazas bīskapijas un ordeņa novadi
• Tomēr, slēdz miera līgumus ar krieviem lai
nodrošinātu varu iegūtās zemēs
140
Latviešu stāvoklis zem vāciešiem
14. g.s.
• Sākumā, zemniekiem piederēja sava zeme
– Pat turpināja dzīvot savās pilīs
– Vāciešu skaits Livonijā nebija tik liels, ka būtu bijis izdevīgi padzīt latviešus
• Laukus tomēr vajadzēja apstrādāt
– Dažus senlatviešu valdniekus iecēla par “leimaņiem” – tiem piešķīra lielāku zemes platību, bet bija jāsola maksāt nodevas un karot kunga karaspēkā
141
Latviešu stāvoklis zem vāciešiem
14. gadsimtā • Zemniekiem bija jāiet
“klaušās” – Četras dienas darbs katru
gadu bija jāziedo “zemes kungiem” (bīskapam, vai ordenim)
• Zemniekiem bija jāmaksā “nodevas” – Desmitā daļa no
ienākumiem
• Bija jāatzīst katoļu baznīcu kā pareizo ticību
• Bija jāiet kara gājienos pret nekristīgajiem
Zemnieks maksā nodevas bruņiniekam
142
Lēnis
• Izlēņošana – jaunie valdnieki (Ordenis un Bīskapi) “izīrēja” bruņiniekam zemi.
• Īrētāju sauca par “vasali”.
• Vasalis ievāca nodevas un klaušas un sprieda tiesu. – Sākumā reti kad ieradās sava lēnī
– Vēlāk uzbūvēja savu māju un iekārtoja savu saimniecību
• Vasaļi centās pārvērst aizdotās zemes par saviem īpašumiem.
• Ar laiku, tas viņiem izdevās un vasaļi kļuva par muižniekiem
143
Ordeņa pārvalde
• Ordeņa augstāko vadītāju sauca par “mestru”
• Zemākus komandierus sauca par “komtūriem”
• Nozīmīgu lomu arī pildīja “fogti” - tiesneši – Novadi iedalīti “komturijās”
un “fogtijās”.
• Divreiz gadā komturi, fogti un ordeņa vadoņi sanāca sapulcē, ko sauca par “kapitulu”.
Ordeņa mestrs dzīvoja Cēsu pilī –
šeit redzama šodienas rekonstrukcija
144
Bīskapijas pārvalde
• Bīskapijas augstāko vadītāju sauca par “bīskapu”.
• Zemāki vadītāji ar bīskapu pulcējās “domkapitulā” lai veidot likumus
• Sākumā ordenis bija uzticīgs un kalpoja bīskapiem
• Vēlāk bīskapi piedāvāja lēņus bruņiniekiem, kas bija uzticīgi tikai bīskapam.
145
Livonijas īpatnējie vārdi
• Klaušas ______________________________________
• Nodevas _____________________________________
• Lēnis ________________________________________
• Vasalis _______________________________________
• Muižnieks ____________________________________
• Mestrs _______________________________________
146
Klaušas un nodevas pieauga
• Klaušas
– 13.g.s. – četras dienas gadā
– 16.g.s. – 4 ½ - 6 dienas nedēļā!!!
• Nodevas
– 13.g.s. – desmitā daļa (apmēram tas pats,
kas bija jādod senlatviešu valdniekam)
– 16.g.s. – ceturtā daļa
147
Zemnieku bēgšana
• Neražas gados labība slikti auga, bet
nodevas un klaušas palika tikpat lielas
• Zemnieki nonāca milzīgos parādos
• Bija izdevīgāk pamest savas mājas un
doties par strādnieku citā muižā vai uz
pilsētu (Rīgu) uzsākt jaunu dzīvi
148
Dzimtbūšana (serfdom)
• 1494.g. muižnieki panāca, ka pieņēma “dzimtbūšanas” likumu – Likums aizliedza
zemniekiem atstāt savu zemi
– Zemnieki tomēr bēga, bieži ar citu vāciešu palīdzību
– Zemnieks kļuva par vergu
• Dzimtbūšanas laiks ilga ap 350 gadu – visgrūtākais posms latviešu tautai
149
Rīgas attīstība
• 14.-16. g.s. Rīgas iedzīvotāju skaits: 6,000-10,000
• Rīga kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru un stipru cietoksni – 10 metru augstas mūra
sienas
– Torņi un vārti
– Apkārt bija dziļš un plats ūdens grāvis
– Pilsētas vārtus vakarā aizslēdza
Atjaunots Rīgas mūris un vārti
150
Rīgas attīstība
• Vācu tirgotāji kļuva par dzinējspēku Rīgas attīstīšanā
– Lai mudinātu uz pastāvīgu pārcelšanos uz Rīgu, bīskaps:
• Aizliedz ārzemju kuģiem piestāties zemgaļu ostā
• Aizliedza tirgotājiem pārdot preces bez rīdzinieka starpniecības
• Piešķīra rīdziniekiem zemes kur ievietot savas saimniecības
• Amatnieki apmetās Rīgā lai pelnītu no tirgotājiem
• Tirgotāji un amatnieki maksāja Rīgai nodokļus
151
Tirgotāju un amatnieku apvienības
• Aizstāvēja dalībnieku tiesības; cīnījās par
priekšrocībām
• Lielā ģilde – tirgotāji, zeltkaļi, juristi, mācītāji
• Mazā ģilde – amatnieki
• Melngalvju brālība – sākumā ārzemnieku
tirgotāji, vēlāk neprecēto tirgotāji
Melngalvju patrons Sv. Maurīcijs,
redzams Livonijas Ordeņa karogā
152
Cunftes un brālības
• Cunftes – amatnieku
apvienības kas
noteica standartus un
aizstāvēja sava
amatnieku intereses
– Nedrīkstēja Rīgā
strādāt kā amatnieks,
ja nepiederēja cunftē.
• Vienkāršie strādnieki
(bieži vien latvieši)
apvienojās savās
brālībās
153
Rīga Hanzas savienībā
• Hanza pārvaldīja
tirdzniecību visā
Baltijas jūrā
• Rīga iestājās Hanzas
savienībā jau 1282.g.
• Savienībai bija sava
flote kas cīnījās ar
jūras laupītājiem
Hanzas kravas kuģis un tirgotāji 15. g.s.
154
Rīgas turpmākā attīstība
• Rīdzinieki nodibināja pašpārvaldi (1330.gadā), ko sauca par “rāti”
• Bīskaps, Ordenis un rīdzinieki paši strīdējās un par noteikšanu Rīgā
– Noteicējs sprieda tiesu
– Noteicējs ievāca nodokļus
• Rīgā nodibināja pirmās skolas Latvijas teritorijā
• Arī citas pilsētas attīstījās (parasti ap ordeņa vai bīskapa pilīm)
Rīgas pils
155
Latvieši Rīgā
• Rīgā, latvietis bija brīvs cilvēks.
• Sākumā, latviešus uzņēma ģildēs un cunftēs
– No 30 audēju meistariem, 20 bija latvieši
• 14.g.s. beigās latviešus vairs neuzņēma
– Latvieši izveidoja savas ģildes
• Muižnieki zaudēja tiesības pār aizbēgušu zemnieku, kas nodzīvoja Rīgā vienu gadu un vienu dienu.
– Rīgai vajadzēja darbaspēku
Tipiska nama iekārta Rīgā viduslaikos
156
Pilsētas svētki
• Ģildes bieži rīkoja
svētkus
• Centās parādīt visiem
cik Rīga ir bagāta
• Vislielākie bija
Vastlāvju svētki
(Mardi Gras)
157
Livonijas modes skate
“Šīs sezonas vispopulārākie,
apģērbi un aksesuāri katrai
gaumei”
158
159
160
161
162
163
164
Aplausi, aplausi
165
Krīze katoļu baznīcā
• 16.g.s. katoļu baznīca bija kļuvusi “pasaulīga”
– Pāvestam un bīskapiem piederēja milzīgi zemes īpašumi
– Daži mācītāji uzdzīvoja, dzīvoja ar sievietēm, neieradās dievkalpojumos
– Baznīca aktīvi pārdeva “grēku atlaides” • Samaksā naudu, un tavi grēki tiks piedoti
• Varēja pat izpirkties uz priekšu
• “Tiklīdz nauda lādē krīt, dvēs’le debess priekā mīt.”
166
Reformācija
• 1517.g. 31. oktobrī, vācu garīdznieks, Mārtiņš Luters protestēja pret baznīcas mācībām un paražām, pienaglojot rakstu ar 95 tēzēm pie Vitenbergas baznīcas durvīm
167
Reformācija Livonijā
• 1521.g. Andrejs Knopkens sludināja Lutera mācības Rīgas Pētera baznīcā.
• Muižnieki, amatnieki un bruņinieki redzēja jauno mācību kā līdzekli atkratīties no baznīcas un bīskapu varas
• 1524.g. mūki un mūķenes tika izdzīti no Rīgas
• 1525.g. Livonijas valdība pieņēma ticības brīvības aktu
168
Reformācijas nozīme latviešiem
• Dievkalpojumi tagad notika latviešu valodā
• 1524.g. pie Jēkaba baznīcas nodibina
pirmo latviešu luterāņu draudzi un pirmo
latviešu skolu
• No vācu valodas tulkoja garīgas dziesmas
un dzejoļus latviešu valodā
• Sprediķus un lūgšanas rakstīja latviešu
valodā; radās pirmie latviešu raksti
169
Valters von Pletenbergs
• Livonijas ordeņa mestrs no 1494. gada līdz 1535. gadam
• Uzvarēja krievus Smoļinas kaujā 1502. gadā – Kaujā cīnījās 5 tūkstots
livoniešu pret 18 tūkstots krieviem
– Piedalijās latvieši (it sevišķi Andreja Peniķa vadībā)
• Pēc kaujas Livonijai bija miers uz 50 gadiem!
Valters von Pletenbergs pasludina ticības
brīvību 1525. gadā
170
Livonijas nauda
Pletenberga schillings
171
Livonijas karš (1558.g.–1583.g.)
• Karu iesāka
Krievijas cars Jānis
Briesmīgais. Viņš
gribēja paplašināt
Krievijas teritorijas.
– Gribēja
tirdzniecības ceļus
uz rietumiem
• Jauni ieroči:
šautene, lielgabali
– Mūra pilis tagad
bija vieglāk
iekarojamas
Krievi mēģina ieņēmt Cēsu pils. Tas viņiem arī izdevās, kad vācieši paši sevis uzspridzināja.
172
Jānis Briesmīgais
• “Ivan the Terrible”
• Šausmīgi nežēlīgs Krievijas valdnieks – Dusmīgā brīdī
nogalināja savi dēlu
• Pieņēma sev tituli: “Cars”
• Nodibināja slepeno policiju
• Tūkstošiem krievu galvas ripoja pēc viņa pavēles
• Slims un traks
Jāņa Briesmīgā karavīri
nežēlīgi nogalināja gūstekņus
173
Mēris
• Mēri angliski sauc “the plague” jeb “Black Death”
• Ko karš nenogalināja to bieži vien nogalināja mēris
• Mēris nogalināja aptuveni 40% no visas Eiropas cilvēkiem!
174
Livonijas sadalīšana (1561.g.)
• Livonijai švaki veicās pret krieviem
• Bet, Zviedrija, Dānija, Lietuva un Polija negribēja Krievijas nostiprināšanos Baltijas jūras austrumu piekrastē
– tās pašas gribēja Livonijā valdīt!
• Rezultāts: Poļi (un leiši), un zviedri iejaucās karā un padzina krievus
• Tie paši arī pārņēma valdīšanu Livonijā
– Zviedri valdīja Igaunijā
– Poļi valdīja Vidzemē un Latgalē
• Katoļticība atgriezās Latvijā
– Polija dibināja Kurzemes hercogisti (poļu vasaļvalsts)
– Rīga brīva!
– Zemnieki tomēr kā vergi!
175
Krievu laiks:
Vidzemē (1721-1918)
Latgalē (1772-1918)
Kurzemē un
Zemgalē (1795-1918)
Livonija
Latvijas apgabaliem bija atšķirīga vēsture aptuveni 200 gadus pēc
Livonijas sadalīšanas
Kurzemes Hercogiste (1561-1795)
Poļu laiks Latgalē (1561-1772)
Poļu laiks Vidzemē (1561-1629) Zviedru laiks Vidzemē (1629-1721)
176
Latvijas teritorija 17.g.s.
177
Kurzemes hercogiste
• Hercogs = Duke
• Kurzeme un Zemgale, bet zemi sauca tikai par “Kurzemes Hercogisti”
• Polijas vasaļvalsts, bet tik pat kā neatkarīga – Vasalis saņēma zemi no karali un solījās būt uzticīgs tam
karalim
• Gothards Ketlers – pēdējais Livonijas Ordeņa mestrs kļuva par pirmo hercogu – Polijas karalis viņu atalgoja par Kurzemes un Zemgales
“nodošanu” Polijai
• Galvaspilsēta: Jelgava
• Vācu muižniekiem tomēr palika liela vara un latviešu zemnieki kļuva vēl vairāk par muižnieku īpašumu
178
Hercogs Jēkabs
• Valdīja no 1642.-1682.g.
• Attīstīja ražošanas spējas
Kurzemē
– Stiklu, ķieģeļus, virves,
šaujamo pulveri, ziepes
• Būvēja kuģus Ventspilī
(ap 200!)
– Pārdeva citām valstīm
– Lietoja pats
• Prata tirgoties
• Hercogs kļuva ļoti bagāts
Hercogs Jēkabs ar sievu Luīzi
Hercoga Jēkaba dālderis
179
Kolonijas Amerikā un Āfrikā
• Hercogs Jēkabs uzstādīja tirgošanās kolonijas
– Āfrikā – Svētā Andreja salā Gambijas upē, Gambijā
– Amerikā – Tobago salā tuvu Dienvidamerikai
180
Juris Mancelis
• Hercoga Jēkaba mācītājs
• 1638.g. sastādīja vācu-latviešu vārdnīcu
• 1654.g. sarakstīja sprediķa grāmatu, kas bija pirmais prozas darbs izdots latviešu valodā
181
Kurzemes lejupslīde
• Kaimiņi kļuva greizsirdīgi par Hercoga
Jēkaba panākumiem
• Hercogs Jēkabs nerūpējās par pašu
zemes aizstāvēšanu.
• 1658.g. zviedru armija saņēma Jēkabu
gūstā.
– Pēc diviem gadiem tika atbrīvots
• Bet...
182
Kurzemes aplaupīšana
• Zviedri un franči sagrāba lielu daļu Jēkaba
kuģus
• Holandieši un angļi atņēma Jēkaba
kolonijas
183
Hercogi Bironi
• Pēc Ketlera dzimtas pajukšanas
1737.gadā, par Hercogiem kļuva Bironu
dzimtas cilvēki
• Bironi bija draudzīgi ar Krievijas
valdniekiem
• Hercogs Ernests Birons Jelgavā un
Rundālē uzcēla lielas greznas pilis
184
Jelgavas pils
185
Rundāles pils
186
Hercogistes beigas
• Visus gadus Kurzemes Hercogiste ir bijusi Polijas vasaļvalsts un Polijas aizsardzībā
• Sākot ar 1772.gadu Polija sāk sabrukt
• Kad tuvojās krievu uzbrukums, vācu muižnieki padevās bez hercoga ziņas – Vācu muižniekus atalgoja ar
īpašumiem un amatiem
– Hercogam Pēterim Bironam izmaksāja 2 miljonu rubļu un viņš ērti pavadīja pensiju Vācijā
• 1795.g. Kurzemē un Zemgalē iestājās krievu laiki
187
Krievu laiks:
Vidzemē (1721-1918)
Latgalē (1772-1918)
Kurzemē un
Zemgalē (1795-1918)
Livonija
Latvijas apgabaliem bija atšķirīga vēsture aptuveni 200 gadus pēc
Livonijas sadalīšanas
Kurzemes Hercogiste (1561-1795)
Poļu laiks Latgalē (1561-1772)
Zviedru laiks Vidzemē (1629-1721) Poļu laiks Vidzemē (1561-1629)
188
Stefans Batorijs
• Polijas-Lietuvas
karalis no 1576.g. –
1586.g.
• Centās uzlabot
zemnieku stāvokli
• Mira pirms spēja to
panākt
189
Poļu laiki
• Poļi uzspieda katoļu
ticību; luterāņi kļuva par
katoļiem
• Vācu muižniekiem tomēr
bija liela teikšana
– Varēja piespriest smagus
sodus
• Roku vai kāju nocirst
• Nogalināt
• Zemniekiem bija jāiet
klaušās sešas dienas
nedēļā
190
Poļu-zviedru karš
• Karš sākās 1600.g un beidzās 1629.g.
• Polijas karalim vajadzēja kļūt par
Zviedrijas valdnieku; zviedri no nepieļāva
un uzstādīja paši savu karali
• Zviedri uzvarēja
• Zviedri pārņēma Vidzemi
• Poļiem tomēr palika Latgale
191
Poļu laiku beigas
• 18.g.s. vidū Polija bija kļuvusi par vāju
valsti
• Austrija, Prūsija un Krievija slepeni
vienojās sadalīt Poliju savā starpā
• 1772.g. Krievija pārņēma Latgali
192
Krievu laiks:
Vidzemē (1721-1918)
Latgalē (1772-1918)
Kurzemē un
Zemgalē (1795-1918)
Livonija
Latvijas apgabaliem bija atšķirīga vēsture aptuveni 200 gadus pēc
Livonijas sadalīšanas
Kurzemes Hercogiste (1561-1795)
Poļu laiks Latgalē (1561-1772)
Poļu laiks Vidzemē (1561-1629) Zviedru laiks Vidzemē (1629-1721)
193
Zviedru laiki
• “Visvieglākais” verdzības laiks latviešiem
• Zviedru valdnieki rūpējās par ticības un izglītības attīstību
• Karalis Gustavs Ādolfs dibināja ģimnāziju Rīgā un universitāti Tērbatā, kur atļāva arī latviešiem iegūt izglītību
• Karalis Kārlis XI – saukts par “Zemnieku karali” – Samazināja klaušas un nodevas
– Samazināja muižas platību (“muižas redukciju”) un muižnieku varu
194
Jānis Reiters (1632.g.-1695.g.)
• Pirmais latviešu zinātnieks
• Studēja Tērbatā
• Tulkoja Mateju evaņģēliju latviešu valodā 1662.g.
• Francijā kļuva par tieslietas profesoru; Vācijā par medicīnas doktoru
• Tulkoja tēvreizi 40 valodās!
195
Ernests Gliks (1652.g. – 1705.g.)
• Alūksnes mācītājs,
tulkoja Bībeli latviešu
valodā
– Jaunā derība 1685.g.
– Vecā derība 1689.g.
• Divi Glika iestādītie
ozoli vēl tagad ir dzīvi
• Audžu meita kļuva
par Krievijas carieni
196
Lielais ziemeļu karš (1700.g. –
1721.g.)
• Muižnieki bija neapmierināti ar muižu redukciju un citiem ierobežojumiem, ko ieveda Kārlis XI
• Krievijas cars Pēteris I vēlējās “logu uz rietumiem”
• Izveidojās sazvērestība starp Vidzemes muižniekiem, Saksiju, Poliju un Krieviju padzīt Zviedrus.
• Karš sākās ar sakšu uzbrukumu Rīgai
197
Kārlis XII
• Zviedru karalis
• Nācis tronī 15 gadu
vecumā
• Uzsāka kara gaitas
18 gadu vecumā
• Drosmīgs un gudrs
karotājs
198
Pēteris I
• Krievijas cars
• Centās padarīt
Krieviju par
“rietumniecisku” zemi
– Dibināja Pēterpili
– Ieveda rietumu kultūru
– Atbalstīja zinātni
199
Latviešu nopelni lielā ziemeļu karā
• Stepiņš Krauklis izveda
Kārļa XII karaspēku pa
aizmugures ceļiem
– Kārlis XII ar to spēja
pieveikt trīs reizes lielāku
krievu armiju
• Jānis Nāriņš ar dūmu
aizsegu pārveda zviedrus
pāri Daugavai, kur tie
smagi sakāva sakšu
armiju, kas bija sabiedroti
ar krieviem Zviedri krusto Daugavu Nāriņa pavadībā
200
Lielā ziemeļu kara otrais posms
• Kārlis XII turpināja cīņu pret sakšiem
(vāciešiem)
• Vidzemē zviedri atstāja niecīgu mazu
karaspēku
• Krievi bieži uzbruka un postīja
201
Krievu virsnieka ziņojums caram
1708.g.
“ Man Tev jāziņo, ka visvarenais Dievs un
vissvētā Dievmāte Tavu vēlēšanos
piepilda: ienaidnieka zemē nav vairs ko
postīt. No Pleskavas līdz Tērbatai un no
Rīgas līdz Valkai viss ir iznīcināts, visas
pilis ir sagrautas. Nekas nav atlicies
izņemot Pērnavu un (Talinnu) un šur tur
pa muižai pie jūras.”
202
Zviedru laiku beigas Vidzemē
• 1709.g. Kārlis XII meklēja izšķirošo cīņu
pret Pēteri I
• Poltovā (Krievijā) Pēteris I sakāva Kārli XII
• 1710.g. Pēteris I ieņēma Rīgu
203
Krievu laiks:
Vidzemē (1721-1918)
Latgalē (1772-1918)
Kurzemē un
Zemgalē (1795-1918)
Livonija
Latvijas apgabaliem ir atšķirīga vēsture aptuveni 200 gadus pēc
Livonijas sadalīšanas
Kurzemes Hercogiste (1561-1795)
Poļu laiks Latgalē (1561-1772)
Poļu laiks Vidzemē (1561-1629) Zviedru laiks Vidzemē (1629-1721)
204
Iestājās krievu laiks visā Latvijā
• Latviešu tautai visgrūtākais laiks – Zeme galīgi izpostīta
– Daudz latvieši mira karā
– Lielais mēris (“Melnais jātnieks”)
• Vidzeme zaudēja 60% no saviem iedzīvotājiem
• Latvijā iedzīvotāju skaits nokrita uz viszemāko vairākos gadsimteņos
205
Ēģiptiešu mitoloģijā stāsta par Fenikss leģendu: brīnišķīgs putns (Phoenix) pēc
ilga mūža, mirst sadegot liesmās... bet no saviem pelniem atdzimst no jauna.
206
“Šķidrā maize”
• Muižniekiem vara pieauga!!!
• Atguva visus zviedru laikā
atņemtos īpašumus
• Muižnieki papildināja
ienākumus uzbūvējot krogus,
kur dzirdināja zemniekus
• Zemnieki nonāca lielākā
nabadzībā un alkoholismā
• 18.gs. vidū Vidzemē bija 933
krogi, bet tikai 29 skolas
• “Šeit cilvēki ir lētāki kā nēģeri
Amerikā”
• Ko nozīmē “šķidrā maize”?
Muižnieki turpināja ērto dzīvi. Šeit redzama
muižiņa 1766. g. pie Rīgas
207
Daži cittautieši palīdzēja latviešiem
208
Vecais Stenders (1714-1796)
• Baltijas vācu mācītājs; Latviešu literatūras dibinātājs.
• Sarakstīja plašu latviešu–vācu un vācu–latviešu vārdnīcu.
• Izveidoja pirmo ilustrēto ābeci "Bildu ābece" (1787)
• Sarakstīja pirmo enciklopēdija latviešu valodā – "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas"(1774)
• Uz sava kapakmens licis uzrakstīt: “Še aprakts G.F.Stenders, Latvis".
209
Garlībs Merķelis
• 1796 gadā sarakstīja grāmatu "Latvieši", kur asi kritizēja dzimtbūšanu un aicināja mainīt muižnieku un latviešu zemnieku attiecības.
G.Merķeļa grāmatas
"Latvieši" zīmējums
210
Latvieši sāka palīdzēt paši sevīm
211
Brāļu Draudzes
• Hernhūtes brāļi bija grupa, kas centās ievest kristīgo mīlestību ikdienas dzīvē
• 1729.g. Hernhūtes brāļi sāka darboties Latvijā
• Brāļu draudzes uzsvēra mīlēt un palīdzēt viens otram – ne tikai klausīt muižniekam, kā darīja vācu mācītāji
• Latvieši pirmo reizi izjuta kristīgo ticību!
– Mazāk dzēra
– Vairāk rūpējās par izglītību
– Iemācījās kā vadīt sapulces un kārtot sabiedriskās lietas
Dievkalpojumus noturēja saiešanas
namos, kurus vadīja latvieši
212
Kaugura nemieri (1802. gadā)
• Daži latvieši iepazinās ar notikumiem Francijā 1789.g. kad tauta sacēlās un gāza valdību.
• Arī iepazinās ar Merķeļa rakstiem: “Tauta nav vairs akls suns, ko ar sitieniem var dzīt būdā. Tā ir tīģeris, kas klusās dusmās grauž savas važas un gaida mirkli, kad varēs tās saraut un nomazgāt savu kaunu asinīs.”
• Kaugurmuižā salasījās ap 3 tūkst. apkārtējo zemnieku. Nemierniekus apspieda ar šautenēm un lielgabaliem.
• Pēc Kauguru nemieriem krievu valdība izpētīja kāpēc zemnieki bija neapmierināti
• 1804.g. krievu valdība ierobežoja muižnieku rīcību
• Kauguriešu upuri veicināja zemnieku brīvlaišanu visā Krievijā, kaut gan tikai pēc daudziem gadiem
"Kaugurieši". J.R.Tilberga glezna. 1957
213
Zemnieku brīvlaišana
• 1804.g. izdeva Vidzemes zemnieku likumu – Nedrīkstēja izlikt zemnieku no mājām
– Nedrīkstēja pirkt/pārdot zemniekus
– Zemnieki varēja sūdzēties tiesā pret muižniekiem
• 1817.g. Kurzemē un 1819.g. Vidzemē pieņēma likumu, kas piešķīra zemniekam “brīvību”, bet muižniekam piešķīra īpašuma tiesības par zemnieku zemi. – “Putnu brīvība” – zemniekam bija jāīrē sava zeme no muižnieka
• 1860.g. izdeva likumu, kas ļāva zemniekiem nopirkt savu zemi no muižnieka. – Bankas aizdeva naudu zemniekiem
• 1861.g. Latgalē (un citur Krievijā) pasludināja zemnieku brīvlaišanu.
• 1863.g. zemnieki varēja izņemt pases un pārcelties un strādāt pilsētās.
• 1866.g. zemniekiem deva tiesības ievēlēt savus pārstāvjus un pašvaldību (pagastu vecākos).
214
Rūpniecības attīstīšana
• “Industrial revolution” – attīstījās fabrikas
– amatniekiem zuda darbu iespējas
• Cilvēki plūda uz pilsētām, bet likumi ierobežoja kustības brīvību parastam zemniekam.
• Strādniekiem – niecīgas algas
– ļoti smagi darbi
– garas darba stundas
Janovska fabrika Viļānos
215
Pārvācošana
• 1840-1860.g.
• Baltijas vācieši, pētīdami savu pagātni, deklarēja, ka latvieši nav bijuši spējīgi radīt savu kultūru, tādēļ to ir atnesuši vācieši.
• Viņu uzskatē, latviešu valoda nav spējīga, lai izteiktu modernās un inteliģentās domas.
• “Loģisks” secinājums bija, ka izglītotam latvietim bija jākļūst par vācieti.
• Daudz latvieši, iegūdami izglītību, arī pārvācojās, lai vieglāk dabūtu labākus darbus, u.t.t.
216
Jaunlatvieši = Latvian Power
• Tautas atmodas darbinieki 19.gs. 2.pusē – Lepojās par savu latvietību
– Veicināja nacionālu apziņu starp latviešiem
– Uzsvēra izglītību
• Krišjānis Valdemārs, Krišjānis Barons un Juris Alunāns Pēterburgā noorganizēja laikrakstu "Pēterburgas Avīzes“
– Kritizēja vācu muižnieku privilēģijas
• Sadusmoja vāciešus.
217
Jānis Cimze (1814-1884)
• Pirmais latviešu tautasdziesmu melodiju krājējs
• Latviešu koru kultūras pamatlicējs.
• 1839–1881 vadījis Vidzemes skolotāju semināru
• Jānis Cimze apdarināja ap 350 latviešu tautasdziesmu (to skaitā "Rīga dimd", "Krauklīts sēž ozolā", "Es redzēju jūriņā").
218
Krišjānis Valdemārs (1825-1891)
• Studējis Tērbatā. Uzsāka studentu vakarus kur pārsprieda tautas jautājumus. Tajos piedalījās arī Kr. Barons un J. Alunāns
• Studiju gados valdīja uzskats, ka izglītots latvietim bija jākļūst par vācieti.
– Valdemārs pie savām durvīm piesprauda zīmi: “Kr. Valdemārs – Latvietis.”
• Izdeva "Pēterburgas Avīzes", kurā modināja tautas lepnumu
• Izsmēja tos, kas pārvācojās ("Kaunīgos latviešus”)
• Centās uzlabot latviešu tautas ekonomisko bāzi
– Dibināja pirmo jūrskolu Ainažos
• Dibināja pirmo latviešu kori, pirmo bibliotēku
"K.Valdemāra portrets". K.Brencēna
vitrāžas centrālā daļa. Ap 1912
219
Atis Kronvaldis (1837-1875)
• Mācījās Vācijā, un vēlāk Tērbatā, kur atjaunoja Kr. Valdemāra laika latviešu vakarus.
• Uzsvēra, ka valodu vajag paplašināt – nevis iemainīt to pret vācu valodu
• Kuplināja latviešu valodu ar daudziem vārdiem: dzeja, dzejnieks, vēsture, vēstule, burtnīca, tēvija, kauja, satversme, skolnieks, cietoksnis, glezna, līdzeklis, loma, u.c.
Izvilkumi no Kronvalda Ata rakstiem:
“Mums ir skaidra un svēta valoda, kuŗa vēl
pēc daudz gadu tūkstošiem savā jaunības vaigā, jaunības spēkā liecību dod par mūsu sentēvu pirmo šūpuli, uzrāda seno latviešu jautru un spēcīgu gara darbošanos; viņai netrūkst ne smalkuma, nedz dziļuma, ne bagātības, nedz veiklības.”
“Nav priekš latvieša augstāka goda un svētākas laimības, kā tikai par savas tēvzemes labklāšanu strādāt, par savas mazās, nabadzības novārdzinātās tautas atspirgšanu rūpēties, par tēvu valodas izplaukšanu dzīvē un skolā, sviedrus netaupīt un tādā garā līdz ar savu tautu celties, stāvēt un cīnīties līdz pēdējam asins pilienam.”
220
Tautas atmodas laikmeta dzejnieki
Andrejs Pumpurs (1841-1902)
• 1988.g. uzrakstīja varoņdziesmu, “Lāčplēsis”
• Dzejā uzsvēra cīņu pret “melno bruņinieku” – vācu vara.
“Laivinieki tic, ka reizi
Lāčplēs’s savu naidnieku
Vienu pašu lejā grūdīs,
Noslīcinās atvarā.”
Auseklis (1850-1879)
• Uzrakstīja aizrautīgu dzejoli, “Gaismas pils” par pili, kas atkal celsies augšā, kad latvieši uzminēs tās vārdu.
“Ja kas vārdu uzminētu,
Augšām celtos vecā pils,
Tālu laistu tautas slavu,
Gaismas starus margodam’! “
221
Krišjānis Barons (1835-1923)
• Studēja Tērbatā
• Darbojās kā redaktors “Pēterburgas Avīzei”
• Veltīja mūža pēdējos 40 gadus vācot un kārtojot apmēram 220,000 latviešu tautas dziesmas – katra uzrakstīta ar roku uz atsevišķas lapiņas
• Vienīgais tautas atmodas darbinieks, kas piedzīvoja neatkarīgu Latviju
Tautas dziesma, Krišjāņa Barona rokrakstā
222
223
Rīgas latviešu biedrība
• Dibināta Rīgā 1868.g.
• Aktīvi darbojās
kultūras nozare,
zinātnes komisija, u.c.
• 1873.g. noorganizēja
pirmos vispārējos
latviešu dziesmu
svētkus
224
Dziesmu svētki
• 1873.g. notika pirmie vispārējie latviešu dziesmu svētki
• Svētki ilga četras dienas
• Piedalījās 1000 dziedātāju
• Pirmo reizi atskanēja dziesma, “Dievs, Svētī Baltiju,” kas vēlāk kļuva par Latvijas tautas himnu
• Tauta izjuta, ka viņa ir vienota
Pirmo vispārējo latviešu
dziesmu svētku karogs
225
Pārkrievošana
• Cars Aleksandrs III, 1882.g. pārtrauca reformas, ko bija ievedis Aleksandrs II
• Baidījās no revolucionāriem
• Ticēja, ka latviešiem nav jāatzīst sava kultūra, bet jāsaplūst kopā ar krieviem
• Sākās kolonizācijas politika – Ieveda krievus no Krievijas iekšzemes
– Piedāvāja izdevīgus apstākļus latviešiem izceļot uz Krievijas iekšzemi
• 1887.gadā ar likumu, skolās ieveda obligātu krievu valodas lietošanu – Bija jārunā krieviski pat starpbrīžos!
• Izglītotiem latviešiem bija grūti dabūt labus darbus -- tos deva krieviem
• Valdība cenzēja laikrakstus, un ierobežoja pulcēšanos brīvību
226
Tautas atmodas rezultāti
• Tauta saprata, ka viņu zeme ir netaisnīgi
atņemta
• Tauta saprāta ka muižas sistēma ir
netaisnīga un apspiedoša
• Tauta redzēja, kā citas zemes ieveda
taisnīgākas iekārtas
• Tauta kļuva izglītota
• Tauta kļuva turīgāka
227
Kā tikt pie brīvības?
• Nacionālisms
– Latvija kā sava valsts
– Tautas cīņa
– Latviešu valoda un
kultūra ir mūsu
stiprums
• Sociālisms
– Valsts nav svarīga –
ka tik atkratītos no
izspiedējiem
(muižniekiem un cara)
– Strādnieku cīņa
– Mērķi var sasniegt
sabiedrībā ar līdzīgi
domājošiem krievu un
cittautas strādniekiem
228
Jaunā strāva
• Sociālisms: “Varai jāpieder strādniekiem.”
• Ļoti pievilcīga kustība daudziem latviešiem, kas ilgus gadus bija tieši izjutuši muižkungu, un cara valdības apspiešanas.
• Pret reliģiju un nacionālismu
• Mudināja strādniekus uz streikiem
• Jaunās strāvas idejas tika izplatītas laikrakstā, "Dienas Lapa".
– Iznāca 1886.
229
Rainis (1865-1929)
• "Dienas Lapa" redaktors
• 1897 gadā Rainis salaulājās ar Aspaziju
• 1897. gadā, Raini apcietināja un izsūtīja
• Piedalijās1905. gada revolūcijā – 1905.g. beigās Rainis un Aspazija
devās trimdā uz Šveici
• Sarakstīja iecienītus darbus mudinādams latviešus uz neatkarības cīņu
– Zelta Zirgs
– Uguns un Nakts
– Daugava
• Atgriezās Latvijā pēc Latvijas neatkarības gūšanas
"Raiņa portrets". J.R.Tilberga glezna
230
Sociālisti izveido politisko partiju
• 1904.g. Rīgā notika Latviešu sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) 1.kongress.
– Mērķi: valdības gāšanu un demokrātiskās republikas nodibināšanu
• 1905.g. sanāca LSDSP 2. kongress. Tajā laikā partijā bija ap 10 tūkst. biedru.
• LSDSP 3. kongresā vairākuma atbalstu ieguva komūnistu idejas. Mērenākie socialisti palika iepakaļ
Ļeņins Latvijas Sociāldemokrātijas
IV kongresā Briselē.
231
1905. g. revolūcija
• Peterburgā (Krievijā) strādnieki griezās pie cara ar sūdzībām. Cara karavīri sāka šaut, kad strādnieki neizklīda. – “Asiņainā svētdiena”
• Ziņām nonākot Rīgā sākās 1905.gada revolūcija Latvijā.
• Latvijas sociāldemokrāti Rīgā izsludināja ģenerālstreiku. Streikam pievienojās desmitiem tūkstošs strādnieku.
• Notika plašas demonstrācijas un mītiņi (ap 60 tūkst. strādnieku). – Kad demonstranti atgriezās no mītiņa tos sagaidīja karaspēka ķēde, kas
atklāja uguni.
– Izcēlās panika.
– Tika nogalināti vairāk nekā 70 un ievainoti 200 cilvēki. Daudzi plānā ledus dēļ noslīka Daugavā. Tomēr strādnieku pretestība nebeidzās.
– Protesta mītiņi un demonstrācijas sākās arī Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Krāslavā un Daugavpilī.
232
Muižu dedzināšanas
233
Soda ekspedīcijas
• Šīs bija speciālas karaspēka vienības, ko valdība norīkoja 1906 .gadā lai apspiestu revolūciju
• Nodaļu komandieriem tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras
– Tie varēja nošaut cilvēkus bez jebkādas tiesas un izmeklēšanas.
• Soda ekspedīcijas Latvijā nogalināja 1170 zemniekus, nodedzināja vairāk nekā 300 sētas.
• Daudz revolucionāri bēga uz ārzemēm, vai slēpās mežos.
234
Ko latvieši ieguva no 1905.g.
revolūcijas?
• Nemieri deva latviešiem pašapziņas sajūtu.
• Latvieši redzēja, ka ar kopīgiem spēkiem varēja pretoties krieviem un vāciešiem.
• Krievu valdība izdeva likumus, kas deva tautām lielākas tiesības
• Nodibināja Krievijas valsts domi, kur ievēlēja arī latviešus (tai starpā arī Jāni Čaksti)