1

Latvijas vsture Pirmais

gads

Sagatavojis Mrti Putenis

2003-2011.g.

2

Kas ir vsture?

Pagtnes atststjums

Sapraana kpc notika it un nevis

citdi

Divi cilvki var atststt to pau notikumu

pilngi citdi.

3

4

Gudra cilvku domas par vsturi

Vsture netiek rakstta bez mlestbas vai bez naida. History is neither written nor made without love or hate.

Theodor Mommsen

Vsture bs laba pret mani, jo es taisos to sarakstt.

History will be kind to me because I intend to write it.

Winston Churchill

Kas neatceras pagtni tam lemts to atkrtot.

Those who do not remember the past are condemned to repeat it. George Santayana

5

Laika skaitana

200 100 300 200 100 0 300

6

Laika skaitana

Kristus dzimanas

Pc Kristus dzimanas (pc Kr.) vai msu ra (m..)

Pirms Kristus dzimanas (pr.Kr.) vai pirms msu ras (p.m..)

200 100 300 200 100 0 300

7

Laika skaitana

0 2000 1000 1000 2000

8

K zinm, kas noticis senajos

laikos?

No archaioloiskiem atradumiem

Izraktas rotas, kauli, vecu mju pamati, u.c.

No valodm

No tautas tradcijm

No rakstiskm zim - chronikm

9

Dzintars - tirgoanai

10

Dzintara ce

Tirgoanas ce (trade route) starp Latviju un Romas impriju.

Senlatviei (un senlietuviei un senigaui) prdeva dzintaru izmainja to par citm precm

Ar dzintara cea attstbu, Latvijas teritorija kuva pazstama romieiem

Romieu montas un preces atrastas Latvijas arheoloiskajos izrakumos

Baltijas dzintara krelles no

4. gs. atrastas

Dienvidvcij.

11

Tacits, romieu vsturnieks,

apraksta baltieus (98.g. p. Kr.) Aisti (Esti = igaui) ir ziemetauta, kas aiz

Svbu jras dzvo rmas jras krastos, kur saules stari saskatmi ldz rta ausmai. Run, ka tur, saulei izkpjot no viiem, varot redzt saules zirgus. Aisti pieldz dieva mti. Vii reti lieto dzelzs ierous, bet rkojs ar vlm. Vii audz labbu ar pavisam neparastu pacietbu. Vii esot vieng tauta, kas vc dzintaru. Vii to neapstrdt veid prdod un brns par augsto cenu, ko iegst.

12

Romieu lietas atrastas Latvij

13

Valodas saldzinjums

Valoda 1 2 3

Latvieu Viens Divi Trs

Angu One Two Three

Vcu Eins Zwei Drei

Spu Uno Dos Tres

nieu Yee Ear Sahn

Japu Ichi Ni San

Swahiu Moja Mbili Tatu

14

Tautas tradcijas

Hallovni

Oktoba pdj dien

Nakt

Ticjums, ka nelabie gari

ir aktvi

Brni sarbjas kostmos

Brni iet no mjas uz

mju Trick or treat.

15

Tautas tradcijas

Hallovni

Oktoba pdj dien

Nakt

Ticjums, ka nelabie gari ir aktvi

Brni sarbjas kostmos

Brni iet no mjas uz mju Trick or treat.

Budu laiks

Novembr / decembr

Nakt

Ticjumi, ka nelabie gari ir aktvi

Cilvki sarbjas kostmos

Cilvki iet no mjas uz mju izlgties damo / dzeramo

16

K Latvija izskatjs 15,000 gadus

pr.Kr.?

17

K Latvija izskatjs 15,000 gadus

pr.Kr.?

18

Ledus laikmeta beigas

Ap 9000 g. pr. Kr.

Ledus donis (glacier) kusa un tecja uz

zemkm vietm

Izveidoja upes, kalnus, ezerus

Atstja smiltis un akmeus

Ska augt augi, pc laika mei

No dienvidiem ienca dzvnieki

Ziemebriei, lapsas, vilki, li, u.c.

19

Pirmo cilvku ienkana Latvijas

teritorij

Ledus atkps

apmram 9000 gadus

pr. Kr.

Kuva siltks

Reiz ar

ziemebrieiem,

Latvij ienca pirmie

cilvki

20

No kurienes ie cilvki nca?

Indoeiropiei

No Indijas?

No Armnijas?

21

Indoeiropieu saknes?

Armu ptnieka teorija kur uzsks indoeiropieu tautas

22

Kas ienca kad?

9000 g. pr. Kr.

Pirmie iedzvotji ienk

Akmens laikmets

Medniecba

Ierous taisja no akmens vai kaula

Cilvki gja no vienas vietas uz otru

23

Akmens laikmeta arheoloiskie

atradumi

9000 g. pr.Kr.

Akmens, kaula un

raga darba rki atrasti

Latvijas teritorij ar

iem darba rkiem

cilvki medja

ziembrieus un citus

dzvniekus Akmens laikmeta ieroi atrasti

Latvijas teritorij

24

Kas ienca kad?

9000 g. pr. Kr. Pirmie iedzvotji ienk

Akmens laikmets

Medniecba

Ierous taisja no akmens vai kaula

Cilvki gja no vienas vietas uz otru

4000 g. pr. Kr. Somugru tautas ienk (igauu un somu priektei)

Mlu trauki ar punktiu rakstiem

Dzintara rotas vrieiem un sievietm

Medniecba un zvejniecba

25

emmes-bedru izrotjumi

Kaula plksnte ar urbuma tehnik veidotu

rotjumu no Zvidzes apmetnes. emmes-bedrsu keramikas trauks

26

Kas ienca kad?

9000 g. pr. Kr. Pirmie iedzvotji ienk

Akmens laikmets

Medniecba

Ierous taisja no akmens vai kaula

Cilvki gja no vienas vietas uz otru

4000 g. pr. Kr. Somugru tautas ienk (igauu un somu priektei)

Mlu trauki ar punktiu rakstiem

Dzintara rotas vrieiem un sievietm

Medniecba un zvejniecba

2000 g. pr. Kr. Baltu tautas ienk (latvieu un lietuvieu priektei)

Prmaia no savcj saimniecbas uz raotj saimniecbas

Lopkopba, zemkopba un medniecba

Cilvki palika uz vietas; bau mjas

Mlu trauki ar auklas rakstiem

Bronzas laikmets

27

Auklas keramika

Iespiesti auklas gabali

izmantoti izrotanai

28

Baltu tautas izplatjums agr dzelzs

laikmet

29

Savcji un raotji

Savcji

Medana

Zvejoana

Ogu lasana

Soana

Raotji

Labbas augana

Govju piekopana

Amatniecba

30

Kpc lopkopba attstjs tikai pc

baltu tautas ienkanas Latvij?

1. Jo baltu tautas bija gudrkas.

2. Jo baltu tautm bija labki dievi, kas paldzja

tiem iemcties, k iest sklas.

3. Jo somugru tautas bija izmedjui un

izzvejojui visus dzvniekus.

4. Jo ap to pau laiku cilvki iemcjs, k taist

darba rkus no metla (bronza) un, ldz ar to,

varja nozt kokus un uzart zemi.

31

Bronzas laikmets

Bronzas laikmets Latvij sks ap 2000 g.

pr. Kr.

Bronzu taisja no vaa (copper) un alva

(tin).

Bronza ir stiprks un cietks nek vars vai

alva

Ar bronzu varja uztaist darba rkus, ar

kuriem zemi apstrdt

32

Bronzas lietoanas sekas

Cilvki varja palikt uz vietas

Apdzvotie rajoni pieauga lielum un

bagtb

Rajonus vajadzja nodroint pret

uzbrukumiem un laupjumiem

Bvja stipras stas

Cla pilis

33

Savcji kuva par raotjiem

Medbas svargums saplaka.

Lauksaimniecbas un zemkopbas

svargums pieauga.

Cilvki neprvcs, bet palika uz vietas

Bija jpasargjas

Bvja stas, vlk pilis

34

Bronzas laikmeta nocietints

apmetnes

.

35

Dzelzs laikmets

Dzelzs laikmets sks Latvij ap 200 g. pr. Kr.

Dzelzi gatavoja no purva rdas (ore), sakarsjot to oti augst temperatr un tad kalot to lai izdzt netrumus

Dzelzs ir vl labks nek bronza

Izejvielas plak atrodamas

Asks

Vieglk apstrdjams

36

Dzelzs laikmets

Skum dzelzi ieveda

Vlk attstjs vietj dzelzs ieguve no purva rdas

Dzelzs kuva par galveno materilu rku darinan.

Dzelzs darbarki un jauna veida darbarku izgatavoana (izkapts) veicinja zemkopbas attstbu.

Rotas no agr dzelzs laikmeta kapiem

37

Senlatvieu nodarboans

Zemkopji, lopkopji, bikopji

Zvejnieki, mednieki

Amatnieki

Karavri

38

Zemkopba

Senu galven

nodarboans

Nodedzinja meu lai

pelni mslotu zemi

Ar arkli uzara zemi

Velk izmantoja

zirgus smagkajam

darbam

Vrieu darbs

39

Zemkopbas darbarki

Arkls zemes uzaranai Ecas uzarts zemes

sasmalcinanai

40

Lopkopba

Audzja govis, zirgus,

aitas, ckas un vistas

Pienam

Gaai

Sievieu darbs

(izemot zirgu

audzana)

41

Bikopba

Medum

Vaskam

42

Zvejnieki, mednieki

Jr, ezeros un ups izmantoja sprostus

vai us zivju eranai.

Medbs devs ar piem, loku un

bultm; medja aus, meackas, u.c.

43

Amatnieki

Senk, katrs taisja pats to kas tam bija vajadzgs

Vlk, attstijs

kalji (kala priekmetus no bronza, sudraba un dzelza),

kurpnieki (gatavoja apavus),

podnieki (gatavoja mla traukus)

Amatnieki prdeva savas preces un pirka labbu, gau, drzeus, u.t.t.

44

Karavri

Aizstvja savu zemi

Uzbruka citm zemm laupanas nolkos

45

Dzves vieta

Piemrota ikdienas vajadzbm

Lauksaimniecbai, zemkopbai

Mea vid vai mal

Sta visapkrt lai pasargtos no mea zvriem

Sta apzm visu zemnieka saimniecbu

ieskaitot kas, ne tikai ogu kas iet ap ku

laukumu

kas attstjs un uzlabojs pa gadu simteiem.

Daas pat kuva nevajadzgas 19. g.s.

46

Stas plns

kas apl

Vid pagalms

Jiet r lai tiktu no

vienas kas uz otru

47

Stas kas

Nami dienu gatavoanai

Istaba dzvoanai (gulanai)

Klts noliktava

Rija labbas kaltanai

Kts lopiem

Pirts mazganai

48

Kur gja, kad bija jiet?

49

Kur gja, kad bija jiet?

50

Aprbs

Sievietes tautastrps

Blze

Bruni

Kurpes

Zees

Vainags

Villaine

Josta

51

Aprbs

Vrieu tautastrps

Krekls

Svrki

Bikses

Zbaki / pastalas

Zees

Cepure

Josta

52

Tautas trpi un parastas drbes

Tautas trpus vilka

svtkos un godos

Parastas drbes vilka

ikdien

53

Rotas

Saktas pie blzm un krekliem

Jostas ar sprdzm

Rotadatas ar dtm un piekariiem

Gredzeni un aproces vrieiem un sievietm

Materili

bronza

sudrabs

Gatavoja rotkai un kalji

54

Dzelzs laikmeta rotas

7.g.s. pc Kr. Latgau sievietes galvas rota

(tomr bronza, bet dzelzs laikmet).

Dzelzs laikmeta sieviete ar

bronza krellm un dzelzs nazi.

55

Latviskie raksti

Apgreznojumi

Drbm

Ikdienas priekmetiem

Bodm, karotm, sveturiem, pra ldm,

krekliem, skapjiem, durvm, jumtiem, ieroiem

Simboliska nozme

Jumti, skujia, saulte, zvaigzne,

mness, krusti, lklocis

56

Folklora

Tautas gara mantas

Tautas dziesmas

Pasakas

Mklas

Teikas

Autori nezinmi

No mutes uz muti

57

Folklora

Tautas dziesmas Milzgs kvantums

Ap miljonu Ststa par notikumiem,

cilvkiem, dabu, ticjumiem.

Katram darbam un notikumam bija sava piemrota dziesma.

Priecgas

Skumjas

Prkons veda vedekliu

Prkons veda vedekliu

Pr Daugavu ai zemi,

Saule veda velu pru,

Visus meus puodama.

Ozolami vaska cimdi,

Liepai mu villainte.

Skajami krkliami

Zaa vara pakavii.

Saules meita sidrabota,

Pri zelta lapim.

Zda cimdi, zda zees,

Zda visi prievietii.

Saule meta drgas veltes,

Savu meitu izdodama.

Vienam o, otram to,

Man to mieu arjiu.

http://images.google.com/imgres?imgurl=http://catalogue.justselect.co.uk/acatalog/sheetmusic_cartoon.jpg&imgrefurl=http://catalogue.justselect.co.uk/acatalog/North_Music_Holland.html&h=93&w=120&sz=4&tbnid=WIz-qz6ZGRwJ:&tbnh=64&tbnw=83&hl=en&start=2&prev=/images%3Fq%3Deighth%2Bnote%2Bcartoon%26svnum%3D10%26hl%3Den%26lr%3D%26rls%3DGGLD,GGLD:2005-10,GGLD:en%26sa%3DN

58

Folklora

Pasakas

Daudz

Tipiskie tmati:

Dzvnieki

Mutis un via bri

Brente un mtes

meita

Princeses / nii

Brnumaini notikumi

59

Folklora

Teikas

Pasakas, kas izskaidro

kdu dabas pardbu Dievs rada pasauli

Kad Dievs bija zemi taisjis, tad viam palika vl daudz zemes pri, ka to

nekur likt. Ezis Dievu pamcja, lai

raunot krunkm (paprieku via bija

gludena, t. i. bez kalniem). Tas bija

labs padoms. Dievs nu ezim vaicja:

ko is par to labu gribot? Vin teica:

lai im dodot tdu spalvu, ka o

neviens nevarot aiztikt. Dievs

paklausja ezi un deva viam

dzeloainu kaoku.

http://www.grandegraphics.com/images/critters/groundhogfamily/HedgehogCartoon11.gif

60

Folklora

Mklas

si jautjumi, kam

jatrod atbildes

Uzdotas brniem, lai

vingrintu domanu

Zils deis, pilns baltu

ziru, vid maizes

gabali.

61

Mzikas instrumenti

Kokle

Vecs instruments

Septias vai

trspadsmit stgas

Noti uzskandina

trinkinot stgu ar

kociu

62

Mzikas instrumenti

Pamie instrumenti

Stabule, svilpes

Spj izsplt vairkus tous

Taures, ragi

Vienu toni vai skau

Svilpaunieki (mla pltes)

Brnu instruments

63

Mzikas instrumenti

Sitamie, vai beznots instrumenti

Bungas

Sieti

Trejdeksnis

64

Reliija

Saistta ar dzves rpm un bailm

Ldzsvars ar sauli un lietu bija nepiecieams

labbas auganai.

Par daudz saules, par maz lietus: sausums,

kam biei sekoja bads.

Par daudz lietus, par maz saules: pldi, kam

biei sekoja izpostta raa, un pat dzvnieku

un cilvku noslkana.

65

Dabas dievi

Dabas elementiem ir spks

Saule, lietus, prkons, zibens, upes ezeri,

zeme

Kdi lielki spki vada cilvku dzvi.

Spkus sauca par dievbm.

Vairki dievi, nevis viens Dievs.

Dievbm bija cilvku izskats.

Dievbm bija dli un meitas.

66

Galvens dievbas

Dievs

Visgalven dievba

Valdja pri debesi un zemi

Biei pards k sirms vectis

Laima

Noteica cilvku mu

Biei pards ka nabadzga, vecka kundze

Mra

Gdja par lopiem un dzvniekiem

67

Vidjs dievbas

Saule

Breu aizstve

Mness, Prkons

Karavra aizstvji

Prkons k aunuma izncintjs

Jumis

Gdja, ka laukos viss labi aug

si

Zirgu aizstvis

68

Citas dievbas

Mea mte

Vja mte

Jras mte

Zemes mte

Veu mte

Przinja miruo cilvku garus

69

Pielganas vietas

Brv dab

Pie lieliem akmeiem, vai pie lieliem kokiem

nolika dieviem dvanas.

Kalnos un brzu birzs vii pulcjs specilm

lganm

70

Ticjumi par veiem

Cilvka mirana ermeni aprok

Dvsele aiziet pie dieva

Velis pazem

Veu laik klst neredzams

Veu laiks Novembris / decembris

Vei nk ciemos pie dzvajiem

Saimnieks vai saimniece klus viet uzklja mielastu galdu

Ldza lai pasarg no auniem gariem

Ludza lai iet atpaka uz veu valsti

71

Velns

aunais gars

Ne visai gudrs

Piemnms ar asu prtu

Ar velnii un citi aunie gari

72

imene, dzimta un saime

imene

Tvs

Mte

Bri

Msas

6-12 brnu katr

imen

Tvs / Mte

Tu Msa 1

Brlis 1 Msa 2

Brlis 2 Msa 3

73

imene, dzimta un saime

Dzimta

Extended family

imene plus brlni,

mscas, onkui,

tantes, mazbrni,

vecvecki

Skaits var sasniegt

300-400 cilvku

Vectvs / Vecmte

Tvs / Mte Onkulis / Tante 1 Onkolis Tante 2

Tu

Brlis 1

Brlis 2

Msa 1

Msa 2

Msa 3

Msica 1A

Msica 1B

Msica 1C

Msica 1D

Brlns 1A

Brlns 2A

Brlns 2B

Brlns 2C

Msica 2A

Msica 2B

Msica 2C Brlns 1B

74

Dzimta

Savas dzimtas vriei: Blelii

Savas dzimtas sievietes: Msias

Citas dzimtas vriei: Tautu dli

Citas dzimtas sievietes: Tautu meitas

75

Sij auzas, tautumeita

Tautietis ldza, bli ldza,

Abi ldza kamans.

Vai lai su pie tautiea

vai pie sava blelia?

Labk su pie tautiea,

ne pie sava blelia.

Tautietis veds visu mu,

bli mazu gabaliu.

76

Saime

imene + kalpi un

kalpones

Visi, kas dzvoja vien

st

Saimnieks

Vadja darbus lauku

st

Saimniece

Vadja sievieu darbus

Tvs / Mte

Tu Msa 1

Brlis 1 Msa 2

Brlis 2 Msa 3

Kalps

Gani Jancis

Gjju imene

Kalps Kalpone

Vecmmia

77

Vai visa dzimta dzvoja vien

saim?

78

Vai tikai vienas dzimtas cilvki

dzvoja vien st?

79

Zemnieki un amatnieki

Vairums cilvku turpinja, k zemnieki un

lopkopji

Dai izvljs kt par amatniekiem

Podnieki

Kalji

Kurpnieki, u.c.

Amatnieki iemainja savas preces pret

zemnieku labbu

80

Dzimtas izplatana

Kad st pietrka vietas, pieauguie dli

uzcla sev jaunas stas.

Visas dzimtas stas bija viena otrai

tuvum.

81

Pagasti un Novadi

Vairkas dzimtas, kas dzvoja vien viet

apvienojs pagast.

Vairki pagasti apvienojs novad

Novadu prvaldja virsaitis

Virsaitis dzvoja pil

Apgabalu ap pili sauca par pils-novadu

82

Pilis

Vieta, kuu var labi aizstvt, kad uzbrk ienaidnieks

Augstk viet

Pie upes

Pie ezera

Apkrt augsta sta

Apkrt dzi grvis (moat)

Uzbrukuma laik novada iedzvotji sanca pil ar imenm, lopiem un

vrtgkajm mantm.

83

Pilsta

Izveidojs, kad ap pilm cilvki (amatnieki,

tirgotji) cla sev mjas

84

Ciltis

Tauta sastv no vairkm ciltm.

Ciltis sastv no vairkm imenm un

saimm.

Visum, ciltis sava starp sadarbojs.

85

Senlatvieu tautas sadale

Senlatvieu tauta

Kuru ciltis Zemgau ciltis Latgau ciltis Su ciltis

Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta

86

Sabiedrbas sadale

Tauta

Cilts Cilts Cilts

Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Same Dzimta

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

imene

87

Senlatvieu tautas sadale

Senlatvieu tauta

Kuru ciltis Zemgau ciltis Letgau ciltis Su ciltis

Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta Dzimta

88

Valsts

Vairki novadi apvienojs valsts

Valst valdja valdnieks

Jersik Visvaldis

Tlav Tlivaldis

Bevern Miervaldis

Trvet Viesturs

Kuru ni Lamekins

Sidraben - Namejs

89

Senlatvieu kaimii

Uz ziemeiem

Somugru tautas

Lbiei (lvi)

Igaui

Somi

Uz dienvidiem

Lietuvieu tauta

Jatvingi un galindiei

Senpru tauta

Lbieu sievietes trps. Vlais dzelzs laikmets

90

Citas baltu tautas

Senpri iznka 17. g.s. pc Kr.

Par galindieiem un jatvingiem nav zinms

Varbt kuva par latvieiem, lietuvieiem

1989. g. bija 40 lbieu valodas pratju,

1997 15.

91

Valodas saldzinjums

Latvieu

Celies, mana mmulia,

Es pacelu velniu;

Es tev teiku, mmulia,

Ko man dara sve mte.

Lietuvieu

Kelkis, mano motul,

A pakelsiu velnele;

A tav guosiuos, motul,

Ka man daro pamotl.

92

Viduslaiku Eiropas karavri

93

Kpc cilvki karo?

Laupt citu mantu

Lai vairotu ticbu (glbtu tos, kas netic

pareizam dievam)

Iegt varu

Vairot tirdzniecbas iespjas

Aizstvties

Iegt / aizstvt brvbu

94

Senlatvieu karavrs

Zobeni

pi

Loks un bultas

Cirvji

Vairogi

Darva

Uguns

Akmens metji

Ne glui senlatvieu karavri

95

Senlatvieu kari

Senlatvieu ciltis biei cnjs viena pret otru

Uzvartji tipiski nogalinja visus vrieus,

pama gst sievietes un brnus (biei

tos prdodami k vergus), nodedzinja

laukus, mjas un pilis, un prveda

laupjumu (lopus, zirgus un mantu)

Visda sadarbba (lbiei ar vcieiem pret kuriem, zemgai un vciei pret igauiem, lbiei un latgai pret vcieiem, si un lietuviei pret igauiem, utt)

Lietuvas karavrs ved gstekni

96

Cu ieroi

Loks, bultas, pi,

zobeni, bruas, stopi

(crossbow)

97

Cu ieroi

Paterella (trebuchets)

mazka mana, ar ko

svieda akmeus, uguni,

un nokarstu dzelzi

Katapulta

98

Cu ieroi

Tornis celtnes kurus piegrda pie pils lai vieglk autu bultas, mestu akmeus, pielaistu uguni; deva patvrumu uzbrucjiem; zem tora, citi raks zem vala, lai tas sabruktu

99

12. gadsimtenis pasaul

Viduslaikmets Eirop (The Dark Ages)

Katou baznca ir dominjos spks

Pvests Rom

Svt Romas Imprija

Cenas kristt pagnus, musulmaus

Misijas darbi un varmcba

Daudz mazu valstiu

1099.g. Krusta karotji ieem Jeruslemi

1161.g. Spridzeki lietoti kar (n)

Nav vl atklta Amerika, nav izgudrots k iespiest grmatas, nav radio, automanas, vai gameboy

100

12. Gadsimtenis Eirop

101

12. gadsimtenis Senlatvij Tirdzniecba lnm pieaug

Senlatviei pirka sli, ierous, rotaslietas, drbes

Senlatviei prdeva zvrdas, dzintaru un citas preces

Cauri Senlatviju tirgotji varja tikt uz Krieviju

Gardznieki / misionri sludina sveas ticbas

No austrumiem, krievi sludinja pareizticgo kristgo ticbu (Russian Orthodox)

Daudz kariu

Uzvartji ieguva laupjumu, sama gst vergus, pieprasja nodevas (takses) un uzspieda savu ticbu

102

Senbaltijas iedzvotju skaits

1184.g.

Lietuviei 170,000

Igaui 150,000

Latviei 135,000

Lbiei 20,000

Saldzinjumam, odien Latvij dzvo

apmram 2,400,000 cilvku

103

Senlatvijas novadi un pilis

104

Krusta kari

Crusades

Vairku simtu gadu cas, lai atbrvotu svts zemes no musulmaiem

Karavriem piesolja grku piedoanu pret savu cnanos pret neticgajiem

105

Krusta kari Senlatvij

Ilga aptuveni 100 gadu

No 1199. gada ldz 1297. gadam

Daudz cu, pc kurm kristietba vai nu

spra soli uz prieku vai atpaka

Daudz informcijas par notikumiem emta

no Indria chronikas

Indriis bija priesteris Vidzem 1220-os gados

106

Vcieu gardznieki ienk

Senlatvij

Mks (vlk bskaps)

Meinhards ieceoja 1184.g.

Uzcla Ikiles pili un bazncu

pirms mra kas Latvijas

teritorij

Cents ar mlestbu pievrst

lbieus kristgai ticbai

Solja uzcelt pili, ja vii kristtos

Tikko pils uzcelta, lbiei kristgo

ticbu atmeta

Mira 1196.g

Bskaps Meinhards

107

Lbieu zemes

108

Lbiei 12.g.s.

Lbiei k ar citas senlatvieu tautas -- nebija vienoti

ne doms, ne vadb

Dai labprtgi kristjs, citi n

Dai lbiei cerja uz vcieu aizsardzbu pret lietuvieu

uzbrukumiem, kas biei vius skra 12.g.s.

Lbieu kristana Ikil 1186.gad.

F.L.Maidela zmjums. 19.gs.

109

Ikiles pils zmjums

110

Bskaps Bertolds

Otrais Ikiles bskaps

Ierads ar karaspku

Kpc?

Jo lbiei k sui pie vmekiem vairkkrt no [kristgs] ticbas atgriezuies pie pagnisma.

C ar lbieiem, ko vciei uzvarja, bskaps mira (1198.g.)

Bet kad vcieu karaspks atgriezs Vcij, lbiei kristgo ticbu nomazgja Daugav

[Vcieu] karaspks no pretjs puses apbruojs kaujai, steidzgi uzbruka pagniem. Lbiei bg; bskaps zirga truma d, kuu vi slikti vadja, tiek iejaukts bganos. Divi viu satver, treais, vrd Imauts, ar pu no muguras caurdu, citi saplosa viu locekli pa loceklim.

Indria chronika

111

Bskaps Alberts

Treais bskaps ierads Ikil 1199.g.

23 kui

500 krustnei (karavri)

1201.g. dibinja Rgu; uzcla mri un lielu grvi

1202.g. dibinja Zobenbru Ordeni

Mris bija iekarot visu Baltiju

Citi karavri tikai kalpoja vienu gadu atbrauca pavasar, aizbrauca ruden

Zobenbru Ordenis bija pastvgs karaspks

Alberts bija izcils organizators, bet viltgs un nelgs

Bskapa Alberta statuja pie

Rgas Doma.

112

Zobenbru ordenis

113

Lbieu cas pret krustneiem

1186.g. neturja soljumu Meinhardam par kristanos

Pc 1198.g. kaujas pie Rgas (kur Bertolds krita), lbieiem bija spiests kristties Tikko krustnei aizbrauca, lbiei nomazgja ticbu

Daugav

1201.g. Bskaps Alberts piespieda lbieiem pieemt kristietbu Ieldza lbieu vadous uz prrunm; sama tos

gst, ldz lbieu vadoi atdeva 30 savus dlus k lniekus (hostages) un aizstja tos uz Vcju

114

Krustnei uzbrk lbieu pilij

115

Lbieu cas pret krustneiem

1205.g. nodedzinja lbieu pilis Aizkraukl un Lielvrd, sama lniekus un piespieda pieemt kristietbu

1207.g. nodedzinja Satezeles pili

Vairkas lbieu sacelans pret vcieiem izbeidzs nesekmgi

116

Kaupo

Gaujas lbieu veckais, Turaidas novada valdnieks, prvaldja vairkas pilis

Kaupo bija viens no lbjiem, ko Alberts sama gst 1201.g. Kaupo dlu nesama k lnieku, un nenostja uz Vcju

1203.g. apmeklja Romu un tiks ar pvestu Innocentiju III, kas apdvinja Kaupo ar 100 zelta gabaliem un Bbeles norakstu.

Atgriezies dzimten Kaupo atbalstja lbieu un baltu tautu pakauanu vcieiem un katou bazncai

Piedaljs uzbrukum savai Turaidas pilij 1205.g., kuru aizstvja via radi un karadraudze

Miris 1217. g. kauj pret igauiem Dls mira 1210.g.

Pirms nves novljis savus valdjumus Bazncai.

117

Kaupo

Un Kaupo gja uz savu pili, ku bija via radi un draugi, ldz im pagni...Nedaudzi no viiem uzkpa uz apcietinjuma, lai aizstvtu pili...Bet kristgie vrigi uzbruka pilij, beidzot dgi uzkpa aug un uzvarjui ienaidniekus un atsitui no apcietinjuma, vii iegja pil un vajdami pagnus visur pa pili, nokva gandrz 50 no tiem, prjie izglbs ar bganu. Un t vii pama visas lietas un daudz laupjuma, pili aizdedzinja. -Indria chronika

118

Kaupo

Varonis, upuris vai

nodevjs?

119

Reliija, vara un mantkrba 12.g.s.

Vciei Gardznieki cerja kristt pagnus, bet ar meklja bagtbu

Ordenis deva zvrestu dzvot nabadzgi, bet biei rkojs mantkrgi

Cents nodroint tirdzniecbas ceus uz Krieviju

Krievi Pat pirms Meinharda ieraans, sludinja pareizticgo ticbu un

ievca nodevas daos Senlatvijas novados

Valdnieki Pleskav un Polock uzbruka senlatvieiem

Lietuviei un igaui Biei siroja, dedzinja, laupja senlatvieu teritorijs

Senlatviei Nekdi eei!

120

Su zemes

121

Su pakauana

Si laida lietuvieus caur savu zemi lai tie

vartu postt un laupt lbieu zemes

Lbiei bija tikko kristti

Bskaps tamd nolma izpostt Slpili;

1208.gad aplenca pili un piespieda

siem kristties

122

Latgau zemes

123

Latgau cas pret krustneiem

Latgai dzvoja ne tikai tagadj Latgal, bet ar Vidzem un Zemgal

Vairkas ievrojamas pilis, katra ar savu valdnieku:

Koknes valdja Vetseke

Jersik valdja Visvaldis

Tlava valdja Tlivaldis

12.g.s. vairkas latgau valstis jau bija piemuas pareizticgo ticbu

124

Koknese

Latgau valdnieks Koknes bija Vetseke

Skum pareizticgs, prgjis katoticb, vlk atmeta ticbu

Apsolja pusi savu zemi krustneiem, ja tie paldztu pret lietuvieiem

Zaudjis cerbu atbrvoties no vcu kundzbas, nogalinja Kokneses pil nometintos krustneus, nodedzinja pili un aizgja uz Krieviju.

Vetseke mira 1224.g. c pret krustneiem, aizstvot Trbatas pili (Igaunij).

Piemineklis Vetsekem Trbat

125

Jersika

Plaa valsts dienvidu Vidzem un Latgal

Latgau valdnieks Jersik bija Visvaldis Skum pareizticgs

1209.gad krustnei uzbruka un sama Gust Visvala sievu un citus

Lai tos atbrvotu, Visvaldis atdeva pusi savas zemes un solja priet uz katoticbu un bt uzticgs Rgas bskapam

Pc Visvala nves, vciei prma prjo Jersiku

126

Tlava

Ziemevidzem un ziemelatgal

Latgau valdnieks Tlav bija Tlivaldis; valdja Bevernas pil

1209. gad sldza savienbas lgumu ar Zobenbru Ordeni Sks ilgas, svas cas ar igauiem, kas

novrdzinja gan igauus, gan latgaus

1215.gad igaui pama Tlivaldi gst, spdzinja to un nogalinja (dzvu sadedzinja)

127

Latgau pakauana

Pc pakauanas

Bija jdod uzticbas zvrests

Bija jpieem katoticba

Bija jmaks nodevas

Bija jkalpo karaspk

Indria chronik biei piemints, ka kristtie latgai (un ar lbiei) devs kara gjienos ar Zobenbra ordeni pret igauiem un citiem

128

Kuru zemes

129

Kuru cas pret krustneiem

1210. gad kuri sakva vcu floti Minja ieemt Rgu,

bet soltie palgi neierads un vajadzja atkpties

1228.gad kuri ar zemgaiem uzbruka Daugavgrvai Nopostja klosteri

Sakva daudz mku

Kuru uzbrukums Rgai

130

Kuru cas pret krustneiem

1230. gad kuri sldza tieu lgumu ar pvestu

Lgums cents novrst turpmku karu starp kuriem un Ordeni

Bet td ka lgums apgja Ordeni, Ordenis bija neapmierints un iebruka Kurs

1246. gad vciei uzbvja mra pili pie Kuldgas no kurienes bija vieglk turpint cas pret kuriem

Durbes kauja 1260. gad

1267. gad pdjie kuri padevs vcieiem

Pvesta lgums ar kuriem 1230. gad

131

Durbes kauja

1260. gada kauja (lielk Baltij 13.g.s.)

Kauj (vcu pus) bija iesaistti kuri, zemgai, igaui un citi

emaii (lietuvieu cilts) iebruka Kurs, un devs atpaka ar laupjumu

Sadursm daudz kuru un igauu prgja zemaiu pus, sakva ordeni; dai kuru novadi atbrvojs

Lietuvas valdnieks Mindaugs no t bra atteics no kristietbas un turpmkas sadarbbas ar ordeni Vciei nekad Lietuvu neiema!

132

Zemgau zemes

133

Zemgau cas pret krustneiem

Zemgau valdnieks 13.g.s. skum bija Viestarts valdja Trvet

Pirm sadursme 1185.g., kad zemgai uzbruka bskapa Meinarda celtajai Ikiles pilij.

1205.g. Viestarts sldz savienbas lgumu ar vcieiem: kop cns pret lbieiem un lietuvieiem

Trvetes pilskalna nocietinjumi

134

Zemgau cas pret krustneiem

1219.g. zemgau vid sks elans

Meotnes veckie apsdzja Viestartu nespj aizsargt vius no lietuvieiem, tpc nolma ielaist pil vcu krustneus un kristties.

Pc 1219.g. un 1220.g. cm starp krustneiem un Viestarta vadtajiem zemgau pulkiem Meotne palika vcu roks.

1228.g. savienb ar kuriem zemgai uzbruka Daugavgrvas klosterim un izpostja to

Trvetes pils modelis

135

Indria apraksts par Meotnes pils

iekaroanu Ar 4000 vcieu un otriem etriem lbieu un latgau vii

devs vezdami sev ldzi lielu manu un citas mazkas un prejos instrumentus priek uzbrukanas pilij. Vii gja pie pils un iema ciemu, kas bija tai apkrt, un pama laupjumu, un aplenca pili un karoja ar viiem daudz dienas. Dai no viiem cla koka torni, citi uzstdja paterellas, citi rkojs ap balistm, citi gatavoja eus un ska rakt no apakas valni, citi piepildja grvi ar samestiem kokiem un virs tika uzbdts koka tornis, zem t cita raka. Daudzi zemgai pil tika ievainoti ar mestiem akmeiem, daudzi ievainoti ar bultm un daudzi tika nonvti no tora ar lbieu un latgau piem. Bruinieki... uzkpa uz vala un gribja ieemt pils augdau, bet vius padzina tie pusdzvie, kas bija pil. Pc tam vii sakrva daudz koku kaudz, pielika uguni...Tie padevs msu karaspkam un nolieca kaklus.

136

Saules kauja

1236.g. kauja

Vai nu auu novad Lietuv vai pie Vecsaules, tagadjs Bauskas tuvum

Lietuviei un zemgai pret vcieiem

Bruinieki ar saviem zirgiem iestiga purvain viet

Zobenbru Ordenis izncints; prpalikuie iekauti Livonijas Orden

"Saules kauja". V.Vimbas glezna

137

Zemgau cas pret krustneiem

1279.g. zemgai, Nameja

vadb, izncina Livonijas

karaspku un atgst

Trveti

Uzbrukums Rgai

neizdodas

1281.g. Namejs ar tautas

dau dodas trimd Lietuv

Nameja gredzena leenda

"Nameis rex Semigallorum".

L.Liberta glezna Rgas pilij

138

Vciei valda pr visu Senlatviju

139

Vciei valda pr visu Senlatviju

Pakauana ilga ap simts gadu

Senlatviei tagad bija padoti vcieiem

Ordenis un katou baznca biei un asi

strdas par priekrocbm jauniekarotaj

zem

Vairkas mazas bskapijas un ordea novadi

Tomr, sldz miera lgumus ar krieviem lai

nodrointu varu iegts zems

140

Latvieu stvoklis zem vcieiem

14. g.s.

Skum, zemniekiem piederja sava zeme

Pat turpinja dzvot savs pils

Vcieu skaits Livonij nebija tik liels, ka btu bijis izdevgi padzt latvieus

Laukus tomr vajadzja apstrdt

Daus senlatvieu valdniekus iecla par leimaiem tiem piera lielku zemes platbu, bet bija jsola makst nodevas un karot kunga karaspk

141

Latvieu stvoklis zem vcieiem

14. gadsimt Zemniekiem bija jiet

klaus etras dienas darbs katru

gadu bija jziedo zemes kungiem (bskapam, vai ordenim)

Zemniekiem bija jmaks nodevas Desmit daa no

ienkumiem

Bija jatzst katou bazncu k pareizo ticbu

Bija jiet kara gjienos pret nekristgajiem

Zemnieks maks nodevas bruiniekam

142

Lnis

Izloana jaunie valdnieki (Ordenis un Bskapi) izrja bruiniekam zemi.

rtju sauca par vasali.

Vasalis ievca nodevas un klauas un sprieda tiesu. Skum reti kad ierads sava ln

Vlk uzbvja savu mju un iekrtoja savu saimniecbu

Vasai cents prvrst aizdots zemes par saviem paumiem.

Ar laiku, tas viiem izdevs un vasai kuva par muiniekiem

143

Ordea prvalde

Ordea augstko vadtju sauca par mestru

Zemkus komandierus sauca par komtriem

Nozmgu lomu ar pildja fogti - tiesnei Novadi iedalti komturijs

un fogtijs.

Divreiz gad komturi, fogti un ordea vadoi sanca sapulc, ko sauca par kapitulu.

Ordea mestrs dzvoja Csu pil

eit redzama odienas rekonstrukcija

144

Bskapijas prvalde

Bskapijas augstko vadtju sauca par bskapu.

Zemki vadtji ar bskapu pulcjs domkapitul lai veidot likumus

Skum ordenis bija uzticgs un kalpoja bskapiem

Vlk bskapi piedvja lus bruiniekiem, kas bija uzticgi tikai bskapam.

145

Livonijas patnjie vrdi

Klauas ______________________________________

Nodevas _____________________________________

Lnis ________________________________________

Vasalis _______________________________________

Muinieks ____________________________________

Mestrs _______________________________________

146

Klauas un nodevas pieauga

Klauas

13.g.s. etras dienas gad

16.g.s. 4 - 6 dienas ned!!!

Nodevas

13.g.s. desmit daa (apmram tas pats,

kas bija jdod senlatvieu valdniekam)

16.g.s. ceturt daa

147

Zemnieku bgana

Neraas gados labba slikti auga, bet

nodevas un klauas palika tikpat lielas

Zemnieki nonca milzgos pardos

Bija izdevgk pamest savas mjas un

doties par strdnieku cit mui vai uz

pilstu (Rgu) uzskt jaunu dzvi

148

Dzimtbana (serfdom)

1494.g. muinieki panca, ka piema dzimtbanas likumu Likums aizliedza

zemniekiem atstt savu zemi

Zemnieki tomr bga, biei ar citu vcieu paldzbu

Zemnieks kuva par vergu

Dzimtbanas laiks ilga ap 350 gadu visgrtkais posms latvieu tautai

149

Rgas attstba

14.-16. g.s. Rgas iedzvotju skaits: 6,000-10,000

Rga kuva par nozmgu tirdzniecbas centru un stipru cietoksni 10 metru augstas mra

sienas

Tori un vrti

Apkrt bija dzi un plats dens grvis

Pilstas vrtus vakar aizsldza

Atjaunots Rgas mris un vrti

150

Rgas attstba

Vcu tirgotji kuva par dzinjspku Rgas attstan

Lai mudintu uz pastvgu prcelanos uz Rgu, bskaps:

Aizliedz rzemju kuiem piestties zemgau ost

Aizliedza tirgotjiem prdot preces bez rdzinieka starpniecbas

Piera rdziniekiem zemes kur ievietot savas saimniecbas

Amatnieki apmets Rg lai pelntu no tirgotjiem

Tirgotji un amatnieki maksja Rgai nodokus

151

Tirgotju un amatnieku apvienbas

Aizstvja dalbnieku tiesbas; cnjs par

priekrocbm

Liel ilde tirgotji, zeltkai, juristi, mctji

Maz ilde amatnieki

Melngalvju brlba skum rzemnieku

tirgotji, vlk neprecto tirgotji

Melngalvju patrons Sv. Maurcijs,

redzams Livonijas Ordea karog

152

Cunftes un brlbas

Cunftes amatnieku

apvienbas kas

noteica standartus un

aizstvja sava

amatnieku intereses

Nedrkstja Rg

strdt k amatnieks,

ja nepiederja cunft.

Vienkrie strdnieki

(biei vien latviei)

apvienojs savs

brlbs

153

Rga Hanzas savienb

Hanza prvaldja

tirdzniecbu vis

Baltijas jr

Rga iestjs Hanzas

savienb jau 1282.g.

Savienbai bija sava

flote kas cnjs ar

jras lauptjiem

Hanzas kravas kuis un tirgotji 15. g.s.

154

Rgas turpmk attstba

Rdzinieki nodibinja paprvaldi (1330.gad), ko sauca par rti

Bskaps, Ordenis un rdzinieki pai strdjs un par noteikanu Rg

Noteicjs sprieda tiesu

Noteicjs ievca nodokus

Rg nodibinja pirms skolas Latvijas teritorij

Ar citas pilstas attstjs (parasti ap ordea vai bskapa pilm)

Rgas pils

155

Latviei Rg

Rg, latvietis bija brvs cilvks.

Skum, latvieus uzma ilds un cunfts

No 30 audju meistariem, 20 bija latviei

14.g.s. beigs latvieus vairs neuzma

Latviei izveidoja savas ildes

Muinieki zaudja tiesbas pr aizbguu zemnieku, kas nodzvoja Rg vienu gadu un vienu dienu.

Rgai vajadzja darbaspku

Tipiska nama iekrta Rg viduslaikos

156

Pilstas svtki

ildes biei rkoja

svtkus

Cents pardt visiem

cik Rga ir bagta

Vislielkie bija

Vastlvju svtki

(Mardi Gras)

157

Livonijas modes skate

s sezonas vispopulrkie,

aprbi un aksesuri katrai

gaumei

158

159

160

161

162

163

164

Aplausi, aplausi

165

Krze katou baznc

16.g.s. katou baznca bija kuvusi pasaulga

Pvestam un bskapiem piederja milzgi zemes paumi

Dai mctji uzdzvoja, dzvoja ar sievietm, neierads dievkalpojumos

Baznca aktvi prdeva grku atlaides Samaks naudu, un tavi grki tiks piedoti

Varja pat izpirkties uz prieku

Tikldz nauda ld krt, dvsle debess priek mt.

166

Reformcija

1517.g. 31. oktobr, vcu gardznieks, Mrti Luters protestja pret bazncas mcbm un param, pienaglojot rakstu ar 95 tzm pie Vitenbergas bazncas durvm

167

Reformcija Livonij

1521.g. Andrejs Knopkens sludinja Lutera mcbas Rgas Ptera baznc.

Muinieki, amatnieki un bruinieki redzja jauno mcbu k ldzekli atkratties no bazncas un bskapu varas

1524.g. mki un menes tika izdzti no Rgas

1525.g. Livonijas valdba piema ticbas brvbas aktu

168

Reformcijas nozme latvieiem

Dievkalpojumi tagad notika latvieu valod

1524.g. pie Jkaba bazncas nodibina

pirmo latvieu luteru draudzi un pirmo

latvieu skolu

No vcu valodas tulkoja gargas dziesmas

un dzejous latvieu valod

Spredius un lganas rakstja latvieu

valod; rads pirmie latvieu raksti

169

Valters von Pletenbergs

Livonijas ordea mestrs no 1494. gada ldz 1535. gadam

Uzvarja krievus Smoinas kauj 1502. gad Kauj cnjs 5 tkstots

livonieu pret 18 tkstots krieviem

Piedalijs latviei (it sevii Andreja Penia vadb)

Pc kaujas Livonijai bija miers uz 50 gadiem!

Valters von Pletenbergs pasludina ticbas

brvbu 1525. gad

170

Livonijas nauda

Pletenberga schillings

171

Livonijas kar (1558.g.1583.g.)

Karu ieska

Krievijas cars Jnis

Briesmgais. Vi

gribja paplaint

Krievijas teritorijas.

Gribja

tirdzniecbas ceus

uz rietumiem

Jauni ieroi:

autene, lielgabali

Mra pilis tagad

bija vieglk

iekarojamas

Krievi mina iemt Csu pils. Tas viiem ar izdevs, kad vciei pai sevis uzspridzinja.

172

Jnis Briesmgais

Ivan the Terrible

ausmgi nelgs Krievijas valdnieks Dusmg brd

nogalinja savi dlu

Piema sev tituli: Cars

Nodibinja slepeno policiju

Tkstoiem krievu galvas ripoja pc via pavles

Slims un traks

Ja Briesmg karavri

nelgi nogalinja gstekus

173

Mris

Mri angliski sauc the plague jeb Black Death

Ko kar nenogalinja to biei vien nogalinja mris

Mris nogalinja aptuveni 40% no visas Eiropas cilvkiem!

174

Livonijas sadalana (1561.g.)

Livonijai vaki veics pret krieviem

Bet, Zviedrija, Dnija, Lietuva un Polija negribja Krievijas nostiprinanos Baltijas jras austrumu piekrast

ts paas gribja Livonij valdt!

Rezultts: Poi (un leii), un zviedri iejaucs kar un padzina krievus

Tie pai ar prma valdanu Livonij

Zviedri valdja Igaunij

Poi valdja Vidzem un Latgal

Katoticba atgriezs Latvij

Polija dibinja Kurzemes hercogisti (pou vasavalsts)

Rga brva!

Zemnieki tomr k vergi!

175

Krievu laiks:

Vidzem (1721-1918)

Latgal (1772-1918)

Kurzem un

Zemgal (1795-1918)

Livonija

Latvijas apgabaliem bija atirga vsture aptuveni 200 gadus pc

Livonijas sadalanas

Kurzemes Hercogiste (1561-1795)

Pou laiks Latgal (1561-1772)

Pou laiks Vidzem (1561-1629) Zviedru laiks Vidzem (1629-1721)

176

Latvijas teritorija 17.g.s.

177

Kurzemes hercogiste

Hercogs = Duke

Kurzeme un Zemgale, bet zemi sauca tikai par Kurzemes Hercogisti

Polijas vasavalsts, bet tik pat k neatkarga Vasalis sama zemi no karali un soljs bt uzticgs tam

karalim

Gothards Ketlers pdjais Livonijas Ordea mestrs kuva par pirmo hercogu Polijas karalis viu atalgoja par Kurzemes un Zemgales

nodoanu Polijai

Galvaspilsta: Jelgava

Vcu muiniekiem tomr palika liela vara un latvieu zemnieki kuva vl vairk par muinieku paumu

178

Hercogs Jkabs

Valdja no 1642.-1682.g.

Attstja raoanas spjas

Kurzem

Stiklu, ieeus, virves,

aujamo pulveri, ziepes

Bvja kuus Ventspil

(ap 200!)

Prdeva citm valstm

Lietoja pats

Prata tirgoties

Hercogs kuva oti bagts

Hercogs Jkabs ar sievu Luzi

Hercoga Jkaba dlderis

179

Kolonijas Amerik un frik

Hercogs Jkabs uzstdja tirgoans kolonijas

frik Svt Andreja sal Gambijas up, Gambij

Amerik Tobago sal tuvu Dienvidamerikai

180

Juris Mancelis

Hercoga Jkaba mctjs

1638.g. sastdja vcu-latvieu vrdncu

1654.g. sarakstja spredia grmatu, kas bija pirmais prozas darbs izdots latvieu valod

181

Kurzemes lejupslde

Kaimii kuva greizsirdgi par Hercoga

Jkaba pankumiem

Hercogs Jkabs nerpjs par pau

zemes aizstvanu.

1658.g. zviedru armija sama Jkabu

gst.

Pc diviem gadiem tika atbrvots

Bet...

182

Kurzemes aplaupana

Zviedri un frani sagrba lielu dau Jkaba

kuus

Holandiei un angi atma Jkaba

kolonijas

183

Hercogi Bironi

Pc Ketlera dzimtas pajukanas

1737.gad, par Hercogiem kuva Bironu

dzimtas cilvki

Bironi bija draudzgi ar Krievijas

valdniekiem

Hercogs Ernests Birons Jelgav un

Rundl uzcla lielas greznas pilis

184

Jelgavas pils

185

Rundles pils

186

Hercogistes beigas

Visus gadus Kurzemes Hercogiste ir bijusi Polijas vasavalsts un Polijas aizsardzb

Skot ar 1772.gadu Polija sk sabrukt

Kad tuvojs krievu uzbrukums, vcu muinieki padevs bez hercoga zias Vcu muiniekus atalgoja ar

paumiem un amatiem

Hercogam Pterim Bironam izmaksja 2 miljonu rubu un vi rti pavadja pensiju Vcij

1795.g. Kurzem un Zemgal iestjs krievu laiki

187

Krievu laiks:

Vidzem (1721-1918)

Latgal (1772-1918)

Kurzem un

Zemgal (1795-1918)

Livonija

Latvijas apgabaliem bija atirga vsture aptuveni 200 gadus pc

Livonijas sadalanas

Kurzemes Hercogiste (1561-1795)

Pou laiks Latgal (1561-1772)

Zviedru laiks Vidzem (1629-1721) Pou laiks Vidzem (1561-1629)

188

Stefans Batorijs

Polijas-Lietuvas

karalis no 1576.g.

1586.g.

Cents uzlabot

zemnieku stvokli

Mira pirms spja to

pankt

189

Pou laiki

Poi uzspieda katou

ticbu; luteri kuva par

katoiem

Vcu muiniekiem tomr

bija liela teikana

Varja piespriest smagus

sodus

Roku vai kju nocirst

Nogalint

Zemniekiem bija jiet

klaus seas dienas

ned

190

Pou-zviedru kar

Kar sks 1600.g un beidzs 1629.g.

Polijas karalim vajadzja kt par

Zviedrijas valdnieku; zviedri no nepieva

un uzstdja pai savu karali

Zviedri uzvarja

Zviedri prma Vidzemi

Poiem tomr palika Latgale

191

Pou laiku beigas

18.g.s. vid Polija bija kuvusi par vju

valsti

Austrija, Prsija un Krievija slepeni

vienojs sadalt Poliju sav starp

1772.g. Krievija prma Latgali

192

Krievu laiks:

Vidzem (1721-1918)

Latgal (1772-1918)

Kurzem un

Zemgal (1795-1918)

Livonija

Latvijas apgabaliem bija atirga vsture aptuveni 200 gadus pc

Livonijas sadalanas

Kurzemes Hercogiste (1561-1795)

Pou laiks Latgal (1561-1772)

Pou laiks Vidzem (1561-1629) Zviedru laiks Vidzem (1629-1721)

193

Zviedru laiki

Visvieglkais verdzbas laiks latvieiem

Zviedru valdnieki rpjs par ticbas un izgltbas attstbu

Karalis Gustavs dolfs dibinja imnziju Rg un universitti Trbat, kur atva ar latvieiem iegt izgltbu

Karalis Krlis XI saukts par Zemnieku karali Samazinja klauas un nodevas

Samazinja muias platbu (muias redukciju) un muinieku varu

194

Jnis Reiters (1632.g.-1695.g.)

Pirmais latvieu zintnieks

Studja Trbat

Tulkoja Mateju evaliju latvieu valod 1662.g.

Francij kuva par tieslietas profesoru; Vcij par medicnas doktoru

Tulkoja tvreizi 40 valods!

195

Ernests Gliks (1652.g. 1705.g.)

Alksnes mctjs,

tulkoja Bbeli latvieu

valod

Jaun derba 1685.g.

Vec derba 1689.g.

Divi Glika iestdtie

ozoli vl tagad ir dzvi

Audu meita kuva

par Krievijas carieni

196

Lielais ziemeu kar (1700.g.

1721.g.)

Muinieki bija neapmierinti ar muiu redukciju un citiem ierobeojumiem, ko ieveda Krlis XI

Krievijas cars Pteris I vljs logu uz rietumiem

Izveidojs sazvrestba starp Vidzemes muiniekiem, Saksiju, Poliju un Krieviju padzt Zviedrus.

Kar sks ar saku uzbrukumu Rgai

197

Krlis XII

Zviedru karalis

Ncis tron 15 gadu

vecum

Uzska kara gaitas

18 gadu vecum

Drosmgs un gudrs

karotjs

198

Pteris I

Krievijas cars

Cents padart

Krieviju par

rietumniecisku zemi

Dibinja Pterpili

Ieveda rietumu kultru

Atbalstja zintni

199

Latvieu nopelni liel ziemeu kar

Stepi Krauklis izveda

Kra XII karaspku pa

aizmugures ceiem

Krlis XII ar to spja

pieveikt trs reizes lielku

krievu armiju

Jnis Nri ar dmu

aizsegu prveda zviedrus

pri Daugavai, kur tie

smagi sakva saku

armiju, kas bija sabiedroti

ar krieviem Zviedri krusto Daugavu Nria pavadb

200

Liel ziemeu kara otrais posms

Krlis XII turpinja cu pret sakiem

(vcieiem)

Vidzem zviedri atstja niecgu mazu

karaspku

Krievi biei uzbruka un postja

201

Krievu virsnieka ziojums caram

1708.g.

Man Tev jzio, ka visvarenais Dievs un

vissvt Dievmte Tavu vlanos

piepilda: ienaidnieka zem nav vairs ko

postt. No Pleskavas ldz Trbatai un no

Rgas ldz Valkai viss ir izncints, visas

pilis ir sagrautas. Nekas nav atlicies

izemot Prnavu un (Talinnu) un ur tur

pa muiai pie jras.

202

Zviedru laiku beigas Vidzem

1709.g. Krlis XII meklja iziroo cu

pret Pteri I

Poltov (Krievij) Pteris I sakva Krli XII

1710.g. Pteris I iema Rgu

203

Krievu laiks:

Vidzem (1721-1918)

Latgal (1772-1918)

Kurzem un

Zemgal (1795-1918)

Livonija

Latvijas apgabaliem ir atirga vsture aptuveni 200 gadus pc

Livonijas sadalanas

Kurzemes Hercogiste (1561-1795)

Pou laiks Latgal (1561-1772)

Pou laiks Vidzem (1561-1629) Zviedru laiks Vidzem (1629-1721)

204

Iestjs krievu laiks vis Latvij

Latvieu tautai visgrtkais laiks Zeme galgi izpostta

Daudz latviei mira kar

Lielais mris (Melnais jtnieks)

Vidzeme zaudja 60% no saviem iedzvotjiem

Latvij iedzvotju skaits nokrita uz viszemko vairkos gadsimteos

205

iptieu mitoloij ststa par Fenikss leendu: brnigs putns (Phoenix) pc

ilga ma, mirst sadegot liesms... bet no saviem pelniem atdzimst no jauna.

206

idr maize

Muiniekiem vara pieauga!!!

Atguva visus zviedru laik

atemtos paumus

Muinieki papildinja

ienkumus uzbvjot krogus,

kur dzirdinja zemniekus

Zemnieki nonca lielk

nabadzb un alkoholism

18.gs. vid Vidzem bija 933

krogi, bet tikai 29 skolas

eit cilvki ir ltki k neri

Amerik

Ko nozm idr maize?

Muinieki turpinja rto dzvi. eit redzama

muiia 1766. g. pie Rgas

207

Dai cittautiei paldzja latvieiem

208

Vecais Stenders (1714-1796)

Baltijas vcu mctjs; Latvieu literatras dibintjs.

Sarakstja plau latvieuvcu un vculatvieu vrdncu.

Izveidoja pirmo ilustrto beci "Bildu bece" (1787)

Sarakstja pirmo enciklopdija latvieu valod "Augstas gudrbas grmata no pasaules un dabas"(1774)

Uz sava kapakmens licis uzrakstt: e aprakts G.F.Stenders, Latvis".

209

Garlbs Merelis

1796 gad sarakstja grmatu "Latviei", kur asi kritizja dzimtbanu un aicinja maint muinieku un latvieu zemnieku attiecbas.

G.Merea grmatas

"Latviei" zmjums

210

Latviei ska paldzt pai sevm

211

Bru Draudzes

Hernhtes bri bija grupa, kas cents ievest kristgo mlestbu ikdienas dzv

1729.g. Hernhtes bri ska darboties Latvij

Bru draudzes uzsvra mlt un paldzt viens otram ne tikai klaust muiniekam, k darja vcu mctji

Latviei pirmo reizi izjuta kristgo ticbu!

Mazk dzra

Vairk rpjs par izgltbu

Iemcjs k vadt sapulces un krtot sabiedrisks lietas

Dievkalpojumus noturja saieanas

namos, kurus vadja latviei

212

Kaugura nemieri (1802. gad)

Dai latviei iepazins ar notikumiem Francij 1789.g. kad tauta sacls un gza valdbu.

Ar iepazins ar Merea rakstiem: Tauta nav vairs akls suns, ko ar sitieniem var dzt bd. T ir teris, kas kluss dusms grau savas vaas un gaida mirkli, kad vars ts saraut un nomazgt savu kaunu asins.

Kaugurmui salasjs ap 3 tkst. apkrtjo zemnieku. Nemierniekus apspieda ar autenm un lielgabaliem.

Pc Kauguru nemieriem krievu valdba izptja kpc zemnieki bija neapmierinti

1804.g. krievu valdba ierobeoja muinieku rcbu

Kaugurieu upuri veicinja zemnieku brvlaianu vis Krievij, kaut gan tikai pc daudziem gadiem

"Kauguriei". J.R.Tilberga glezna. 1957

213

Zemnieku brvlaiana

1804.g. izdeva Vidzemes zemnieku likumu Nedrkstja izlikt zemnieku no mjm

Nedrkstja pirkt/prdot zemniekus

Zemnieki varja sdzties ties pret muiniekiem

1817.g. Kurzem un 1819.g. Vidzem piema likumu, kas piera zemniekam brvbu, bet muiniekam piera pauma tiesbas par zemnieku zemi. Putnu brvba zemniekam bija jr sava zeme no muinieka

1860.g. izdeva likumu, kas va zemniekiem nopirkt savu zemi no muinieka. Bankas aizdeva naudu zemniekiem

1861.g. Latgal (un citur Krievij) pasludinja zemnieku brvlaianu.

1863.g. zemnieki varja izemt pases un prcelties un strdt pilsts.

1866.g. zemniekiem deva tiesbas ievlt savus prstvjus un pavaldbu (pagastu veckos).

214

Rpniecbas attstana

Industrial revolution attstjs fabrikas

amatniekiem zuda darbu iespjas

Cilvki plda uz pilstm, bet likumi ierobeoja kustbas brvbu parastam zemniekam.

Strdniekiem niecgas algas

oti smagi darbi

garas darba stundas

Janovska fabrika Vinos

215

Prvcoana

1840-1860.g.

Baltijas vciei, ptdami savu pagtni, deklarja, ka latviei nav bijui spjgi radt savu kultru, td to ir atnesui vciei.

Viu uzskat, latvieu valoda nav spjga, lai izteiktu moderns un intelients domas.

Loisks secinjums bija, ka izgltotam latvietim bija jkst par vcieti.

Daudz latviei, iegdami izgltbu, ar prvcojs, lai vieglk dabtu labkus darbus, u.t.t.

216

Jaunlatviei = Latvian Power

Tautas atmodas darbinieki 19.gs. 2.pus Lepojs par savu latvietbu

Veicinja nacionlu apziu starp latvieiem

Uzsvra izgltbu

Krijnis Valdemrs, Krijnis Barons un Juris Alunns Pterburg noorganizja laikrakstu "Pterburgas Avzes

Kritizja vcu muinieku privilijas

Sadusmoja vcieus.

217

Jnis Cimze (1814-1884)

Pirmais latvieu tautasdziesmu melodiju krjjs

Latvieu koru kultras pamatlicjs.

18391881 vadjis Vidzemes skolotju seminru

Jnis Cimze apdarinja ap 350 latvieu tautasdziesmu (to skait "Rga dimd", "Krauklts s ozol", "Es redzju jri").

218

Krijnis Valdemrs (1825-1891)

Studjis Trbat. Uzska studentu vakarus kur prsprieda tautas jautjumus. Tajos piedaljs ar Kr. Barons un J. Alunns

Studiju gados valdja uzskats, ka izgltots latvietim bija jkst par vcieti.

Valdemrs pie savm durvm piesprauda zmi: Kr. Valdemrs Latvietis.

Izdeva "Pterburgas Avzes", kur modinja tautas lepnumu

Izsmja tos, kas prvcojs ("Kaungos latvieus)

Cents uzlabot latvieu tautas ekonomisko bzi

Dibinja pirmo jrskolu Ainaos

Dibinja pirmo latvieu kori, pirmo bibliotku

"K.Valdemra portrets". K.Brencna

vitras centrl daa. Ap 1912

219

Atis Kronvaldis (1837-1875)

Mcjs Vcij, un vlk Trbat, kur atjaunoja Kr. Valdemra laika latvieu vakarus.

Uzsvra, ka valodu vajag paplaint nevis iemaint to pret vcu valodu

Kuplinja latvieu valodu ar daudziem vrdiem: dzeja, dzejnieks, vsture, vstule, burtnca, tvija, kauja, satversme, skolnieks, cietoksnis, glezna, ldzeklis, loma, u.c.

Izvilkumi no Kronvalda Ata rakstiem:

Mums ir skaidra un svta valoda, kua vl

pc daudz gadu tkstoiem sav jaunbas vaig, jaunbas spk liecbu dod par msu sentvu pirmo puli, uzrda seno latvieu jautru un spcgu gara darboanos; viai netrkst ne smalkuma, nedz dziuma, ne bagtbas, nedz veiklbas.

Nav priek latviea augstka goda un svtkas laimbas, k tikai par savas tvzemes labklanu strdt, par savas mazs, nabadzbas novrdzints tautas atspirganu rpties, par tvu valodas izplaukanu dzv un skol, sviedrus netaupt un td gar ldz ar savu tautu celties, stvt un cnties ldz pdjam asins pilienam.

220

Tautas atmodas laikmeta dzejnieki

Andrejs Pumpurs (1841-1902)

1988.g. uzrakstja varodziesmu, Lplsis

Dzej uzsvra cu pret melno bruinieku vcu vara.

Laivinieki tic, ka reizi

Lplss savu naidnieku

Vienu pau lej grds,

Noslcins atvar.

Auseklis (1850-1879)

Uzrakstja aizrautgu dzejoli, Gaismas pils par pili, kas atkal celsies aug, kad latviei uzmins ts vrdu.

Ja kas vrdu uzmintu,

Augm celtos vec pils,

Tlu laistu tautas slavu,

Gaismas starus margodam!

221

Krijnis Barons (1835-1923)

Studja Trbat

Darbojs k redaktors Pterburgas Avzei

Veltja ma pdjos 40 gadus vcot un krtojot apmram 220,000 latvieu tautas dziesmas katra uzrakstta ar roku uz atsevias lapias

Viengais tautas atmodas darbinieks, kas piedzvoja neatkargu Latviju

Tautas dziesma, Krija Barona rokrakst

222

223

Rgas latvieu biedrba

Dibinta Rg 1868.g.

Aktvi darbojs

kultras nozare,

zintnes komisija, u.c.

1873.g. noorganizja

pirmos visprjos

latvieu dziesmu

svtkus

224

Dziesmu svtki

1873.g. notika pirmie visprjie latvieu dziesmu svtki

Svtki ilga etras dienas

Piedaljs 1000 dziedtju

Pirmo reizi atskanja dziesma, Dievs, Svt Baltiju, kas vlk kuva par Latvijas tautas himnu

Tauta izjuta, ka via ir vienota

Pirmo visprjo latvieu

dziesmu svtku karogs

225

Prkrievoana

Cars Aleksandrs III, 1882.g. prtrauca reformas, ko bija ievedis Aleksandrs II

Baidjs no revolucionriem

Ticja, ka latvieiem nav jatzst sava kultra, bet jsaplst kop ar krieviem

Sks kolonizcijas politika Ieveda krievus no Krievijas iekzemes

Piedvja izdevgus apstkus latvieiem izceot uz Krievijas iekzemi

1887.gad ar likumu, skols ieveda obligtu krievu valodas lietoanu Bija jrun krieviski pat starpbros!

Izgltotiem latvieiem bija grti dabt labus darbus -- tos deva krieviem

Valdba cenzja laikrakstus, un ierobeoja pulcanos brvbu

226

Tautas atmodas rezultti

Tauta saprata, ka viu zeme ir netaisngi

atemta

Tauta saprta ka muias sistma ir

netaisnga un apspiedoa

Tauta redzja, k citas zemes ieveda

taisngkas iekrtas

Tauta kuva izgltota

Tauta kuva turgka

227

K tikt pie brvbas?

Nacionlisms

Latvija k sava valsts

Tautas ca

Latvieu valoda un

kultra ir msu

stiprums

Socilisms

Valsts nav svarga

ka tik atkrattos no

izspiedjiem

(muiniekiem un cara)

Strdnieku ca

Mri var sasniegt

sabiedrb ar ldzgi

domjoiem krievu un

cittautas strdniekiem

228

Jaun strva

Socilisms: Varai jpieder strdniekiem.

oti pievilcga kustba daudziem latvieiem, kas ilgus gadus bija tiei izjutui muikungu, un cara valdbas apspieanas.

Pret reliiju un nacionlismu

Mudinja strdniekus uz streikiem

Jauns strvas idejas tika izplattas laikrakst, "Dienas Lapa".

Iznca 1886.

229

Rainis (1865-1929)

"Dienas Lapa" redaktors

1897 gad Rainis salauljs ar Aspaziju

1897. gad, Raini apcietinja un izstja

Piedalijs1905. gada revolcij 1905.g. beigs Rainis un Aspazija

devs trimd uz veici

Sarakstja iecientus darbus mudindams latvieus uz neatkarbas cu

Zelta Zirgs

Uguns un Nakts

Daugava

Atgriezs Latvij pc Latvijas neatkarbas ganas

"Raia portrets". J.R.Tilberga glezna

230

Socilisti izveido politisko partiju

1904.g. Rg notika Latvieu socildemokrtisks strdnieku partijas (LSDSP) 1.kongress.

Mri: valdbas ganu un demokrtisks republikas nodibinanu

1905.g. sanca LSDSP 2. kongress. Taj laik partij bija ap 10 tkst. biedru.

LSDSP 3. kongres vairkuma atbalstu ieguva komnistu idejas. Mrenkie socialisti palika iepaka

eins Latvijas Socildemokrtijas

IV kongres Brisel.

231

1905. g. revolcija

Peterburg (Krievij) strdnieki griezs pie cara ar sdzbm. Cara karavri ska aut, kad strdnieki neizklda. Asiain svtdiena

Zim nonkot Rg sks 1905.gada revolcija Latvij.

Latvijas socildemokrti Rg izsludinja enerlstreiku. Streikam pievienojs desmitiem tkstos strdnieku.

Notika plaas demonstrcijas un mtii (ap 60 tkst. strdnieku). Kad demonstranti atgriezs no mtia tos sagaidja karaspka de, kas

atklja uguni.

Izcls panika.

Tika nogalinti vairk nek 70 un ievainoti 200 cilvki. Daudzi pln ledus d noslka Daugav. Tomr strdnieku pretestba nebeidzs.

Protesta mtii un demonstrcijas sks ar Liepj, Ventspil, Jelgav, Krslav un Daugavpil.

232

Muiu dedzinanas

233

Soda ekspedcijas

s bija specilas karaspka vienbas, ko valdba norkoja 1906 .gad lai apspiestu revolciju

Nodau komandieriem tika pieirtas rkrtjas pilnvaras

Tie varja noaut cilvkus bez jebkdas tiesas un izmeklanas.

Soda ekspedcijas Latvij nogalinja 1170 zemniekus, nodedzinja vairk nek 300 stas.

Daudz revolucionri bga uz rzemm, vai slps meos.

234

Ko latviei ieguva no 1905.g.

revolcijas?

Nemieri deva latvieiem paapzias sajtu.

Latviei redzja, ka ar kopgiem spkiem varja pretoties krieviem un vcieiem.

Krievu valdba izdeva likumus, kas deva tautm lielkas tiesbas

Nodibinja Krievijas valsts domi, kur ievlja ar latvieus (tai starp ar Jni aksti)