Kā aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā?

Sandra Kalniete

Eiropas Parlaments, Brisele

15.10.2013

Rīcības programma cīņā par labvēlīgāku KLP reformu

STAY ON THE MESSAGE!

Pamatprincipi

Kampaņas ietekmes aģenti

Ko mēs darījām?

Ko mēs darījām?

Ko mēs darījām?

Secinājumi un ieteikumi

Lobisms – mīti un realitāte

KLP reforma

• Kopumā KLP budžets salīdzinot ar iepriekšējo periodu samazināts par aptuveni 17%

Tiešmaksājumi - 283 miljardi

Lauku attīstība - 89 miljardi

• EK sākotnēji plānotais KLP budžets - 404 miljardi eiro; vienošanās - 372 miljardi eiro (samazinājums par 8%)

• Latvijas KLP līdzekļi pieauguši par 50%

KLP ieguvumi

KLP ieguvumi

• Tiešmaksājumos Latvija 7 gados saņems ap 1,717 miljardus eiro (līdz šim saņēmām ap 790 miljoniem).

• Lauku attīstībai

• 7 gados Latvija saņems 969 miljonus eiro (saglabājas gandrīz līdzšinējā apmērā).

• kopā ar valsts finansējumu Lauku attīstībai būs pieejami ap 1.5 miljardiem eiro.

• Latvija drīkst no nacionālā budžeta piemaksāt TM arī 2014. gadā.

KLP reforma - zaļināšana

• 30% no TM aploksnes ir jāatvēl “zaļajam” maksājumam.

• 3 kritēriji:

- Jāsaglabā ganības un zālāji;

- Kultūru rotācija saimniecībām;

- 5% no aramzemes jāatstāj atmatā, no 2017. gada skaitlis palielināsies līdz 7%;

KLP reforma – zaļināšana

• EK prasība 7% aramzemes atmatā no 2014.g.

• EP pazemina līdz 5% aramzemes atmatā līdz 2016.g.

• 2016. gadā notiks zaļo pasākumu efektivitātes novērtēšana.

• Pirmajos 2 gados zaļināšanas pasākumu neievērošana neatstāj ietekmi uz pamatmaksājuma lielumu.

• EP un EK ņēmusi vērā Latvijas mežu platības un uz mežainākajiem Latvijas novadiem zaļināšanas pasākumi nav attiecināti.

KLP reforma – aktīvā zemnieka definīcija

• Nav universālas ES aktīvā zemnieka definīcijas. Katra DV nosaka savu.

• ES negatīvais saraksts ar organizācijām, kuras nevar saņemt TM:

- Lidostas;

- Sporta laukumi;

- Dzelzceļa kompānijas;

- Ūdens apgādes uzņēmumi;

- Nekustamo īpašumu uzņēmumi.

KLP reforma – aktīvā zemnieka definīcija

• Dalībvalstīm tiesības papildināt negatīvo sarakstu, lai netiktu atbalstītas organizācijas, kuras nenodarbojas ar lauksaimniecību.

KLP reforma – maksājumu samazināšana lielajām saimniecībām

• EK projekts paredzēja noteikt TM griestus vienai saimniecībai 300 tūkstošus eiro gadā.

• Gala vienošanās: 5% samazinājums attiecināts uz saimniecībām ar TM virs 150 tūkstošiem eiro; 5% tiek iekļauti izdevumi par darba algām saimniecībā nodarbinātajiem.

• Vēl diskusijas par to, vai šis būs obligāts pasākums, jo Latvijā tas rada papildus administratīvo slogu.

KLP reforma – piena kvotas

• Piena kvotas beidzas 2015. gada 1. aprīlī.

• Šobrīd kvotas gandrīz / pilnībā / pārsniedz Austrija, Dānija, Polija, Vācija, Īrija, Latvija, Itālija, Beļģija, Igaunija.

• LV viena no zemākajām piena iepirkuma cenām, tomēr piena pulveris tiek pārdots par ES vidējo cenu.

Svarīgākie darbi Lauksaimniecības komitejā nākamajā EP sasaukumā

• 2014. – 19. gada EP Lauksaimniecības komiteja sāks darbu pie nākamās KLP reformas un līdzekļu sadales.

• Saglabāt Baltijas valstu jautājumu KLP darba kārtībā un turpināt cīņu par KLP finansējuma izlīdzināšanu un godīgu konkurenci nākamajā periodā.

• 2016. gadā likumdošanas ziņojums ar zaļināšanas pasākumu novērtējumu.

Svarīgākie darbi turpmāk Lauksaimniecības komitejā

• Uzmanīgi sekot piena cenu svārstībām pēc kvotu sistēmas izbeigšanās, lai neatkārtotu 2009. gada piena krīzi.

• Taisnīgāka ienākumu sadale starp zemniekiem un ražotājiem (Latvijā piena cenas iepirkuma atšķirība no piena pulvera pārdošanas cenas).